Madaļānu pilskalns

Madaļānu pilskalns
Madaļānu pilskalns
	Madaļānu pilskalns
Citi nosaukumi	Madelānu pilskalns, Madalānu pilskalns
Atrašanās vieta	Aglonas pagasts, Preiļu novads, Latvija
Koordinātas	56°07′15″N 27°02′51″E / 56.12083°N 27.04750°EKoordinātas: 56°07′15″N 27°02′51″E / 56.12083°N 27.04750°E
Piezīmes
Izrakumi	1979, 1984
	Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
	Oficiālais nosaukums: Madalānu pilskalns un senkapi
Aizsardzības numurs	1893
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 18. decembris

Madaļānu (Madelānu, Madalānu) pilskalns ir pilskalns, kas atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta centrālajā daļā, Aglonas Madelānu ciemā, Lielā Dubuļkas ezera rietumu krastā.

Pilskalna relatīvais augstums ir 20 metri. Pilskalna plakumu un dienvidu nogāzi vēl nesenā pagātnē lauksaimnieciski apstrādāja, tāpēc nocietinājumi šajā pilskalna daļā vairs nav saskatāmi. Ziemeļu nogāzē palikušas divas terases. Domājams, ka kādreiz terases apjozušas visu pilskalnu.

Arheoloģiskie izrakumi

Pirmie iedzīvotāji apmetnē dzīvojuši jau pirms 3000 gadiem. No šī laika atrasti pavardi, bezripas keramika, akmens un kaula darbarīki, kaula rotadatas, piekariņi, amuleti no dzīvnieku zobiem. Pilskalnā un pie tā esošajā apmetnes vietā un kapulaikā 1979. gada Vladislava Urtāna vadītajos izrakumos atklāja bagātīgu arheoloģisko mantojumu.

Uzplaukumu pilskalns piedzīvoja 12. līdz 13. gadsimtam, kad te dzīvoja latgaļu feodāļi ar saviem padotajiem. Pirmās celtnes būvēja pie nocietinājumiem. Vēlāk, iedzīvotāju skaitam pieaugot, apbūvēja arī pilskalna vidu. Izrakumos atrastas 10 - 12 kvadrātmetru lielas guļkoku dūmistabas ar akmens vai māla krāsnīm un pavardiem, saimniecības ēkas, pagrabi, maltuve, krāsns dzelzs iegūšanai no vietējās purva rūdas, rotkaļa darbnīca, podnieku cepļi, kalve. Iegūti vairāki tūkstoši dažādu senlietu.

Senlietas liecina par sakariem ar citām zemēm - no Krievzemes ievestas stikla krelles un vērpjamie skriemeļi, no Norvēģijas nākušas šīfera galodiņas. Gliemežvāki, kurus sievietes izmantoja kaklarotām, nākuši no Maldivu salām Indijas okeānā. Madelānu pilskalna tirgotāji iemainīja bronzu, alvu, sudrabu, ko uz vietas apstrādāja rotkaļi. Par to liecina rotkaļa darbnīca, tīģeļi, kuros kausēja metālus, un citi priekšmeti. Krāsnīs vairākkārt atrastas no māla veidotas cilvēku galvas.

Kad cilvēku skaits vēl vairāk palielinājās, pilskalna dienvidu piekājē radās ciems, kuru atklāja 1984. gada izrakumos un kurā ir tādi paši arheoloģiskie atradumi kā pilskalnā. Izpētīti arī vairāki kapulauki, kuros atrastas dažādas rotaslietas.

Leģenda

Pēc Johana Rīvija atstāstītās leģendas, Aglonā 1263. gadā esot nogalināts un apglabāts Lietuvas dižkungs Mindaugs, viņa sieva Martu esot bijusi Madelānu pilskalna virsaiša meita.