Pilskalns (pie Pilskalniem)
| Pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Lazdukalna pagasts, Balvu novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°53′50.8″N 27°11′31.5″E / 56.897444°N 27.192083°EKoordinātas: 56°53′50.8″N 27°11′31.5″E / 56.897444°N 27.192083°E |
| Oficiālais nosaukums: Pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 267 |
| Vērtības grupa | Reģiona nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Pilskalns atrodas Balvu novada Lazdukalna pagastā. Apvidus šeit līdzens, smilšainu zemi, aizaudzis purviem un siliem. Pa līdzenumu stiepjas šļūdoņu gala morēnas. Vienā no šādām morēnu kauprēm, kas atrodas pie pašas Pauklītes iztekas, slapju pļavu vidū stāv „Pilskalns”.
No ārpuses spriežot, nekas vairs neliecina, ka tur patiesi būtu pilskalns. Tomēr pārmeklējot zemi, nosaukums attaisnojas.
Kalnu aruši pēdējo reizi pirms 30 g. Aršanas pēdas vēl tagad redzamas. Ja plakumam galos kādreiz bijuši parastie uzbedumi, tad tie sen jau nolīdzināti.
Plakuma malas un kalna austr. sāni izrakņāti bedru bedrēm. To padarījuši mantrači, kuri šai pilskalnā meklējuši naudu. Pie lielās bedres austrumsānā kāds vīrs esot nostrādājis pusotras dienas, bet neko neatradis. Šaī rakuma vietā redzama ap 0,5 m. bieza melnzems, kas apakšā vēl neaizskarta. Tā satura ogles lauskas un akmeņus. Augšējā zemes kārta atarta šurpu no plakuma vidus, kur melnzemes vairs nav.
Pilskalna pakājē rietumpusē tagad ar šauru joslu starp pļavu un pilskalnu. Arī šeit redzama melnzemes kārta. Atrastās lauskas dažas neparasti plāniņas un gludas. Abās pusēs kalnam staignas un zālainas pļavas. Apkārtne nabadzīga un tāda bijusi senlaikos.
Pie pilskalna esot avots, kurš naktīs vienmēr vaidējis. Lai to nedzirdētu, apkārtējie iedzīvotāji sanākuši un avotu aizbēruši. Bet tūdaļ sācis celties ūdens, kas apslīcinājis apkārtējās pļavas un laukus. Avotu atkal atrakuši un ūdens nokrities. Mitējusies arī vaidēšana avotā.
Kalnā esot pils stāvējusi. Tā apgrimusi ar visu naudu. Naudu varot izrakt Jāņu naktī, bet nevienam tas vēl neesot izdevies.
Pilskalnam cauri esot gājusi ala, tā tagad aizsmilsusi.
Pilskalnu uzmeklēt pavedināja nosaukums uz kārtīm. Nekādu citādu ziņu par šo vietu literatūrā nav izdevies sastapt.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.