Pentjušu pilskalns
| Pentjušu pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Pentjušu pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Rundēnu pagasts, Ludzas novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°19′28″N 27°53′01″E / 56.32444°N 27.88361°EKoordinātas: 56°19′28″N 27°53′01″E / 56.32444°N 27.88361°E |
| Oficiālais nosaukums: Pentjušu pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 1594 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Pentjušu pilskalns atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā. Senāk Pentjušu ciems esot saucies „Zamkovaja”, bet pēcāk iesaukts iedzīvotāju uzvārdā.
Šai mežaina un samēra lēzenā apvidū paceļas vairāki lieli kalni dažus kilometrus atstatu viens otram. Daži no šiem kalniem izlietoti kā pilskalni, piem., Lietavas kalns pie Rudovas un aprakstāmais Pentjušu kalns.
Penjtušu „Zamkovaja gora” uz kārtēm apzīmēta kā ģeometrisks punkts ar 106,7 saž. augstumu. Virs apkārtnes Pentjušu kalns paceļas kādus 50 m. Kalnam garens veids ziemeļ-dienv. virzienā. Plakumam pāri šķērsām 30 m., bet garām 100 m. Plakums līdzens un viņa ziemeļgals 1 m. augstāks par dienvidpusi.
Kalna virsa un stāvie sāni senāk arti un vēl tagad tos ar pa daļai. Ciemam liels zemes trūkums, jo uz ģimenes esot tikai 3 ha. Neraugoties uz noarumiem, vēl šur tur saredzami kādreizējie zemes bedumi. Tie visveselaki dienv.-rietumu stun un ziem.-rietumu galā. Ziemeļgalā kalnam lēzens piedēklis, kuru vajadzējis atšķirt trijiem ierakumiem. Tagad šai vietā trijās aramas terases.
Iedzīvotāji stāstīja, ka kalnam pirms aršanas bijuši visapkārt ceļi (terases), bet tie izarti. No kalna rietumsāniem brūk zemē grantainā smilts. Vecie bērzi to nespēj saturēt. Kalna austrumpakaje ir dziļa ieleja. Šī ieleja tiek arta un noarumos redzams ka te ir mītņu kārta.
Arī kalna plakumu klāj mītņu kārta, kas dažā vietā sasniedz 1 m. biezumu. Pa izraktām vietām kalna plakumā mētājas trauku lauskas. Tās visas virpotas un pa lielai daļai plānas.
Vērojams, ka šis pilskalns bijis apdzīvots ilgāku laiku un pārdzīvojis vairākas kultūras un laikmetus.
Kad kalnu iesākuši art, tad bieži vien atraduši misiņa trīkulīšus (zvārguļus) un ikurus (gredzenus). Šie atradumi sen jau esot pazuduši.
Nekādu nostāstu vai teiku kalnam nav.
Šis apcietinājums tiek aprakstīts pirmo reizi, jo nekādu ziņu archaioloģiskā literatūrā par šo ievērojamo pilskalnu neesmu atradis.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.