Svatini

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Svazilenda)
Jump to navigation Jump to search
Svatini Karaliste
Umbuso weSwatini
Kingdom of eSwatini
Svatini karogs Svatini ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaNkulunkulu Mnikati wetibusiso temaSwati
Location of Swaziland
Svatini atrašanās vieta Dienvidu Āfrikā
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Mbabane
26°19′S 31°08′E / 26.317°S 31.133°E / -26.317; 31.133
Valsts valodas sisvati
angļu valoda
Valdība Absolūta monarhija
 -  Karalis Msvati III
 -  Karaliene-māte Ntombi
 -  Premjerministrs Barnabas Sibusiso Dlamini
Neatkarība
 -  no Apvienotās Karalistes 1968. gada 6. septembrī 
Platība
 -  Kopā 17 364 km² (154.)
 -  Ūdens (%) 0,9
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. gadā. gadā 1 185 000 (154.)
 -  Blīvums 68,2/km² (135.)
IKP (PPP) 2009. gadā. gada aprēķins
 -  Kopā 5,858 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju 5708 
HDI (2007)  (0,547 vidējs) (141.)
Valūta Lilangeni (SZL)
Laika josla (UTC+2)
Interneta domēns .sz
ISO 3166-1 kods 748 / SWZ / SZ
Tālsarunu kods +268

Svatini[1] (angļu un sisvati: eSwatini), oficiāli Svatini Karaliste (sisvati: Umbuso weSwatini, angļu: Kingdom of eSwatini), agrāk Svazilenda (angļu: Swaziland), ir valsts Dienvidu Āfrikā. Tā robežojas ar Dienvidāfriku ziemeļos, rietumos un dienvidos un Mozambiku austrumos. Valsts tiek uzskatīta par absolūtu monarhiju: karaļa rokās ir liela vara, viņš ir valdības galva un pats izvēlas daudzus no parlamenta locekļiem. Tomēr karali ierobežo vietējie rituāli, turklāt viņš dala varu ar karalieni māti.

Svatini ir viena no mazākajām valstīm Āfrikā: no ziemeļiem uz dienvidiem tā stiepjas vairāk nekā 200 km un no austrumiem uz rietumiem — aptuveni 130 km. Tomēr valsts ģeogrāfija un klimats ir ļoti daudzveidīgs. Lielākā daļa iedzīvotāju ir svazilandieši, kuri runā sisvati valodā. Karaliste tika dibināta 18. gadsimta vidū ar Ngvani IIIkarali; pašreizējās robežas tika noteiktas 1881. gadā. Pēc Angļu—būru kara Svazilenda bija Lielbritānijas protektoriāts no 1903. līdz 1967. gadam. Tā atguva savu neatkarību 1968. gada. 6. septembrī.

Svatini ir bagāta ar ūdens resursiem. Iedzīvotāji iztikai galvenokārt nodarbojas ar lauksaimniecību. Valsts ir saistīta ar Dienvidāfriku caur muitas un monetāro savienību. Svatini galvenokārt eksportē cukurniedres, kā arī koksnes masu, ogles un azbestu.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svatini ir valsts Dienvidu Āfrikā. To gandrīz no visām pusēm ieskauj Dienvidāfrikas Republika. Valsts robežojas ar Mozambiku austrumos un tā ir vienīgā valsts, bez Dienvidāfrikas, ar ko tā robežojas. Valsts galvaspilsēta Mbabane atrodas valsts ziemeļrietumos. Svatini ir iekšzemes valsts un tai nav tiešas pieejas jūrai. Ar 17 364 km² lielu platību Svatini ir otra mazākā valsts kontinentālajā Āfrikā aiz Gambijas. Pēc platības tā ierindojās 154. vietā pasaulē.

Valsts reljefu pārsvarā veido pauguri un kalni, kā arī līdzenumi. Augstākais valsts punkts ir Elembe kalns (1862 m). Drankensberga kalni (Drakonu kalni), kuri ir augstākās kalnu grēdas Dienvidāfrikā, šķērso valsts rietumu daļu. Lusutfu upe ir garākā upe valstī.

Veselība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums ir 50 gadi.[2]

Svatini iedzīvotāji slimo ar HIV, AIDS un tuberkulozi.[3][4]

2012. gadā CIA World Factbook noteica, ka Svazilendai ir visaugstākais HIV infekcijas līmenis pasaulē. 25,8% pieaugušo ir inficēti ar HIV. 2004. gadā, kad Svazilendas valdība pirmoreiz atzina HIV problēmu, 38,8% grūtnieču bija inficētas ar HIV. Paredzamais jaundzimušā mūža ilgums no 61 gada 2000. gadā ir nokrities līdz 32 gadiem 2009. gadā.[5]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākumskolas izglītība Svatini ir bezmaksas, ieskaitot pirmo un otro klasi. Bāreņiem un neaizsargātiem bērniem pamatizglītība ir bezmaksas. 1996. gadā sākumskolas uzņemšanas līmenis bija 90,8%. 1998. gadā 80,5% bērnu sasniedza piekto klasi.[6]

Svatini Universitāte nodrošina augstāko izglītību.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]