2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
‹ 2009 Valsts karogs: Eiropas Savienība Nākamās ›
2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā
2014. gada 24. maijā
Pirmā partija Otrā partija Trešā partija
Valdis Dombrovskis 2009.jpg Roberts Zīle, 2010-03-31.jpg Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Boriss Cilevičs.jpg
Vadītājs Valdis Dombrovskis Roberts Zīle Boriss Cilevičs
Partija Vienotība Nacionālā apvienība Saskaņa
Apvienība EPP ECR SD
Pēdējās vēlēšanās 4 vietas, 34,83% (PS+JL+SCP) 1 vieta, 7,46% (TB/LNNK) 0 vietas (SC)
Vietas iepriekš 4 1 0
Vietas pēc 4 1 1
Vietu izmaiņas +1
Balsis 204 979 63 229 57 863
Procenti 46,19% 14,25% 13,04%
Nosliece +32% +91%
Ceturtā partija Piektā partija Sestā partija
Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Andris Bērziņš (ievēlēts Zemgales apgabalā).jpg Tatjana Ždanoka1.JPG Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Aleksandrs Mirskis.jpg
Vadītājs Andris Bērziņš Tatjana Ždanoka Aleksandrs Mirskis
Partija Zaļo un zemnieku savienība Latvijas Krievu savienība Alternative
Pēdējās vēlēšanās 0 vietas, 3,72% 1 vieta, 9,66% (PCTVL) 1 vieta (SC)
Vietas iepriekš 0 1 1
Vietas pēc 1 1 0
Vietu izmaiņas +1 -1
Balsis 36 637 28 303
Procenti 8,26% 6,38%
Nosliece +122% -34%

-->

8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā bija trešās Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā. Tās notika 2014. gada 24. maijā un šoreiz Eiropas Parlamentā ievēlēja astoņus deputātus no Latvijas.

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta vēlēšanām notika no 5. marta līdz 20. martam. Vēlēšanām tika reģistrēti 14 kandidātu saraksti, kuros kopā bija pieteikti 170 deputātu kandidāti.[1] Tiesības piedalīties vēlēšanās bija visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Vēlētāju uzskaitei izmantoja vēlētāju reģistru, kur katrs vēlētājs bija reģistrēts noteiktā vēlēšanu iecirknī atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai. Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvija bija viens vēlēšanu apgabals.

Kanditāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2. Politiskā partija "Alternative"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

3. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

4. "Par prezidentālu republiku"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

5. Latvijas Atdzimšanas partija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

6. Kristīgi demokrātiskā savienība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

7. SUVERENITĀTE[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

8. Latvijas reģionu Apvienība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

9. Zaļo Zemnieku savienība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

10. Latvijas Sociālistiskā partija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

11. Partija "VIENOTĪBA"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

12. "Latvijas Krievu savienība"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

13. "Latvijas attīstībai"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

14. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) datiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsoja 445 225 vēlētāji jeb 30% balsstiesīgo, bet par derīgām tika atzītas 440 288 vēlēšanu zīmes. Tas ir līdz šim zemākais vēlētāju dalības rādītājs mūsu valstī, kas atpaliek ne tikai no agrākās aktivitātes (2009. gada EP vēlēšanās balsoja 54%, bet 2004. gada vēlēšanās 41%), bet arī no šāgada vidējā rādītāja ES — 43%.

Vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja "Vienotība", par kuru nobalsoja 46,19% vēlētāju, par VL–TB/LNNK 14,25%, par "Saskaņu" 13,04%, par ZZS 8,26%, par LKS (bijušo PCTVL) 6,38%, bet par Latvijas Sociālistisko partiju nobalsoja tikai 1,54% vēlētāju. Neviena no starpvēlēšanu periodā dibinātajām partijām nepārsniedza 5% barjeru. Par partiju "Alternative" nobalsoja 3,73% pilsoņu, par Latvijas Reģionu apvienību 2,49%, par partiju "Latvijas attīstībai" — 2,12%.

Partija Balsis [p 1] % [p 2] Vietas Frakcijas Ievēlēti
Vienotība 204 979 46,19 4 Eiropas Tautas partija (EPP) Valdis Dombrovskis, Sandra Kalniete, Artis Pabriks, Arturs Krišjānis Kariņš
VL-TB/LNNK 63 229 14,25 1 Eiropas Konservatīvie un Reformisti (ECR) Roberts Zīle
Saskaņa 57 863 13,04 1 Sociālistu un Demokrātu Progresīvā Alianse (S&D) Andrejs Mamikins
ZZS 36 637 8,26 1 Liberāļu un Demokrātu Alianse Eiropai (ALDE)[2] Iveta Grigule
Latvijas Krievu savienība 28 303 6,38 1 Zaļie-Eiropas Brīvā Alianse (G-EFA) Tatjana Ždanoka
Alternative 16 566 3,73
Latvijas Reģionu apvienība 11 035 2,49
Latvijas attīstībai 9 421 2,12
Latvijas Sociālistiskā partija 6 817 1,54
LSDSP 1 462 0,33
Kristīgi demokrātiskā savienība 1 453 0,33
Latvijas Atdzimšanas partija 1 252 0,28
Par prezidentālu republiku 672 0,15
Suverenitāte 599 0,13
Kopā 440 288 99,22 8
Ievēlētie deputāti

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Derīgās vēlēšanu zīmes.
  2. Procenti tiek rēķināti attiecībā pret derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]