Alūksnes luterāņu baznīca
Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca | |
---|---|
Alūksnes baznīca | |
Pamatinformācija | |
Atrašanās vieta | Latvija, Alūksnes novads, Alūksne |
Koordinātas | 57°25′30″N 27°02′55″E / 57.42500°N 27.04861°EKoordinātas: 57°25′30″N 27°02′55″E / 57.42500°N 27.04861°E |
Piederība konfesijai | Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca |
Statuss | baznīca |
Arhitektūras apraksts | |
Arhitekts | Kristofs Hāberlands |
Arhitektūras stils | klasicisms |
Celtniecības sākums | 1781 |
Celtniecības beigas | 1788 |
Oficiālais nosaukums: Alūksnes luterāņu baznīca | |
Aizsardzības numurs | 2700 |
Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca ir 18. gadsimta otrajā pusē celta Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcas baznīca, kas atrodas Alūksnes novada Alūksnē. Baznīcas celšanas iniciators bija Alūksnes muižas īpašnieks Oto Hermanis fon Fītinghofs, tās arhitekts — Kristofs Hāberlands.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kaut arī Livonijas ordeņa mestrs Burhards fon Dreilēbens 1341. gadā asignēja līdzekļus Alūksnes baznīcas celtniecībai, nav zināms vai tā tika uzcelta, jo baznīca pie Alūksnes pils rakstos pirmoreiz minēta 1431. gadā. Poļu valdīšanas laikā baznīcu piešķīra jezuītiem, bet draudzes dievkalpojumi notika Lāzberģī un Zeltiņos. 1683. gadā par Alūksnes pils draudzes mācītāju tika iecelts Ernsts Gliks. Pirmā Alūksnes luterāņu baznīcas ēka tika uzcelta 1688. gadā, bet tā tika nopostīta Ziemeļu kara laikā 1702. gadā.
Tagadējā baznīca celta no 1781. līdz 1788. gadam. Baznīca iesvētīta 1788. gada 23. februārī. B. T. Fītinghofs baznīcai dāvāja gleznas, bet 1849. gadā A. Fītinghofs — divus lielus svečturus, kuri simbolizēja Veco un Jauno Derību. Baronese Katrīna Fītinghofa baznīcai novēlēja sudraba vīna kannu. 1885. gada 13. oktobrī tika iesvētīta Augusta Martina būvētās ērģeles. No 1889. gada ap baznīcu izbūvēja akmens sētu, bet 1923. gadā — ierīkoja elektrību. 1935. gadā baznīcā uzstādīja piemiņas plāksni Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem draudzes locekļiem. 1993. gadā baznīcas galvenās ieejas velvēs tika uzstādītas A. Zelča veidotās Aristoteļa un Platona skulptūras, kas ir agrāk nopostīto skulptūtu kopijas. 2000. gadā restaurēta nezināmā autora altārglezna "Kristus kristīšana". 2005. gadā atklāta piemieņas plāksne Ernstam Glikam. 2006. gadā pabeigta ērģeļu restaurācija.
Torņa augstums ir 55,5 metri ar gaili tā spicē. Baznīca celta no kaltiem laukakmeņiem. Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Bez pašas baznīcas valsts nozīmes mākslas piemineklis ir 18. gadsimta astoņdesmito gadu altāris, kancele, durvju komplekti un interjera dekoratīvā apdare, kā arī 1885. gada ērģeles. Baznīcā atrodas vērtīga grāmata — Glika Bībeles tulkojums.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alūksnes luterāņu baznīca.
- Draudzes mājaslapa