Skrundas novads

Skrundas novads (2009—2021)
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Skrunda
Kopējā platība:	556,9 km2
• Sauszeme:	537,9 km2
• Ūdens:	18,9 km2
Iedzīvotāji (2021):	4 526
Blīvums (2021):	8,4 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Likvidēts:	2021. gadā
Teritoriālās vienības:	1 pilsēta un 4 pagasti Nīkrāces pagasts Raņķu pagasts Rudbāržu pagasts Skrundas pilsēta Skrundas pagasts
Mājaslapa:	skrunda.lv
Skrundas novads Vikikrātuvē

Skrundas novads bija pašvaldība Kurzemē, Ventas kreisajā krastā, kurā 2009. gadā apvienoja bijušā Kuldīgas rajona Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju un Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu pagastus.

2021. gadā Skrundas novadu pievienoja Kuldīgas novadam.

Daba

Ģeoloģiskā uzbūve un reljefs

Skrundas novada teritorijas lielākā daļa atrodas Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, A daļu aptver Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma DR daļa.

Skrundas pagasts

Skrundas pagasta teritorijai nav raksturīgs saposmots reljefs — lielāko daļu aizņem fluvioglaciālie un limnoglaciālie smilšainie līdzenumi, pašos D limnoglaciālie putekļainie un mālainie līdzenumi.

Nīkrāces pagasts

Nīkrāces pagasts atrodas Rietumkursas augstienes malā — Bandavas un Embūtes paugurainē, kas pazeminās no 60—80 m virs jūras līmeņa R daļā līdz 50-70 m virs jūras līmeņa A daļā, kur sākas Kursas zemienes Pieventas līdzenums. Paugurainē virsu saposmo gravas un senlejas, augstākā vieta (131,9 m virs jūras līmeņa) ir pagasta DR daļā.

Rudbāržu pagasts

Rudbāržu pagasta A daļa atrodas Kursas zemienes Pieventas līdzenumā (augst. 40-60 m vjl.), R daļa — Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē (augst. > 100 m vjl., augstākā vieta — 129,2 m vjl.).

Raņķu pagasts

Raņķu pagasta teritorijas lielākā daļa ietilpst Kursas zemienes Pieventas līdzenumā. Teritorijai nav raksturīgs saposmots reljefs. Lielākajai teritorijas daļai raksturīgs plakans un viļņots līdzenums, kuru veido limnoglaciālie māla un smilts nogulumi.

Aizsargājamās teritorijas

Ventas un Šķērveļa ielejas dabas liegums

Skrundas novada Nīkrāces pagastā atrodas Ventas un Šķērveļa ielejas dabas liegums, tā platība ir 953 ha. Ventas un Šķērveļa ielejas dabas liegums atrodas Kursas zemienes dabas rajonā — Pieventas līdzenuma D daļā. Zemes virsa lieguma teritorijā ir samērā līdzena, vietām lēzeni viļņota. Pacēlumu relatīvais augstums reti pārsniedz 3 m. Līdzenuma absolūtais augstums teritorijas D daļā — 50-60 metri v.j.l., Z daļā — 30-40 metri v.j.l. Saposmots reljefs izveidojies pie Ventas pietekām, kuras lejtecē plūst pa dziļi izgrauztām gravām. Ventas ielejas dziļums sasniedz pat 25-30 m. Nogāzes stāvas, vietām kraujveidīgas, terasētas, pārklātas ar smiltīm. Kraujās nereti atsedzas devona ieži. Ielejas dibenu aizpilda smilts un smilšainas grants nogulumi. Pamatiežu virsu lieguma teritorijas Z daļā veido augšdevona Famenas stāva Šķērveļa svītas ieži — dolomīti, māli, smilšakmeņi, aleirolīti. Lieguma teritorijas D daļā Ventas kreisajā krastā atsedzas vidusjuras Keloveja stāva ieži — smilšakmeņi, smilts, aleirolīti, merģeļi, dažviet brūnogļu starpslāņi, bet Ventas labajā krastā apakškarbona Turnē stāva Lētīžas svīta — dolomīti, māli, aleirolīti, smilšakmeņi, konglomerāti. Lieguma teritorijas pašos D augšperma Kazaņas stāva ieži — kaļķakmeņi, oolītiski dolomīti. Pamatieži atsedzas Ventas un tās pieteku krastos un gultnēs, Ventas gultnē dolomīti un smilšakmens veido daudzas krāces. No Šķērveļa ietekas līdz Kuldīgai Ventas krastos ir karbona un devona dolomīti (Gobziņu klintis, Ātraiskalns u.c.). Ventas un Šķērveļa ielejas posmā atsegumos bieži sastopami zilzaļo aļģu onkolītu sakopojumi, stromatolītu garoziņas un lēcas. Dolomīti parasti ir kramoti (krama daudzums līdz 90 %). Nogulumu biezums atsegumos 1,5 — 6 m. Pamatiežus klāj plāna pārsvarā pēdējā apledojuma nogulumu sega, ko vietām pārsedz purva un aluviālie nogulumi. Ledāju nogulumu biezums gar Ventas labo krastu ir līdz 10 m, citur 10 — 20 m.

Ātraiskalns

Ventas krastā 5 km augšpus Lēnām ir līdz 20 m augsta krauja — Ātraiskalns, kura apakšējā daļā atsedzas smilšakmeņi, bet virs tiem atrodas dolomītu pārkare. Apmēram 300 m no Šķērveļa ietekas Ventā ir Šķērveļa dolomītu atsegums — zaļganpelēku dolomītu krauja. Šķērveļa pietekas Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķērvelī ir baltu, dzeltenīgu un pelēcīgu smilšu atsegumi — Zoslēnu atsegumi. Augstākais no tiem ir Zoslēnu rags (14 m). Lētižas labajā pakrastē pie Pulverniekiem ir Lētižas brūnogļu atsegumi — raksturīgākais brūnogļu slānis Latvijā (biezums krastā ~ 15 cm, tālāk urbumos līdz 3 m). Dabā to vairs nevar redzēt, jo pakrasti klāj nobiras un tā ir apaugusi. Brūnogļu un lēcas Lētižas (arī pie Vormsātiem) un Šķērveļa (lejpus Zoslēniem) ielejās ir pirmoreiz Latvijā konstatētās brūnogles.

Derīgie izrakteņi

Skrundas novadā ir daudz derīgo izrakteņu atradnes — māls, grants, smiltis, kūdra un arī dolomīts. Skrundas novadā ir bagātīgs ģeoloģiskais potenciāls — derīgie izrakteņi, gan īpaši aizsargājamie ģeoloģiskie dabas objekti.

Vēsture

Skrundas pils 1661. gadā.

Vēstures avotos Skrunda (Scrunden) kuršu Bandavas zemē pirmo reizi minēta 1253. gadā, bet 1368. gadā Ventas kreisajā krastā uzcelta Vācu ordeņa Skrundas pils. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā Skrundā darbojās stikla ceplis, pulvera dzirnavas, naglu, lielgabalu un šauteņu darbnīcas. No 1685. gada cauri Skrundai veda hercogistes galvenais pasta ceļš Jelgava - Dobele - Blīdene - Saldus - Skrunda - Grobiņa - Liepāja - Sventa - Mēmele. Pili izpostīja zviedru karaspēka uzbrukuma laikā Lielā Ziemeļu kara laikā. 19. gadsimta sākumā netālu no bijušās ordeņa pils drupām klasicisma stilā uzcelta Skrundas muižas kungu māja, kas atjaunota 1881. gadā.

Teritoriālais iedalījums

Skrundas novadā ietilpa 4 pagasti un 1 pilsēta. Lielākais pagasts pēc platības bija Skrundas pagasts, bet pēc platības pilsēta - Skrunda.

Administratīvā vienība	Ģerbonis	Centrs	Platība (km2)	Platība (%)	Iedzīvotāju skaits	Iedzīvotāju skaits (%)	Iedzīvotāju blīvums	Attālums līdz novada centram
Nīkrāces pagasts		Dzelda	130,51	24	657	12	5,4	15
Raņķu pagasts		Raņķi	46,48	8	451	8	11,2	13
Rudbāržu pagasts		Rudbārži	110,42	20	1 019	18	9,7	9
Skrundas pagasts		Skrunda	257,91	47	1 102	20	4,7	0
Skrundas pilsēta			7,9	1	2 291	42	290,0

Apdzīvotās vietas

Skrundas novada lielākā apdzīvotā vieta bija Skrundas pilsēta, kas arī bija novada centrs, kurā dzīvoja 2 291 iedzīvotājs. Skrundā atrodas veikali, 2 bibliotēkas, 2 kafejnīcas, vidusskola, bērnudārzs, pasts, kultūras nams, novada pašvaldība, viesnīca, poliklīnika, aptieka un luterāņu baznīca.

Rudbāržos atrodas veikals, bibliotēka, pamatskola, pasts, pagasta pārvalde, kultūras nams, veselības aprūpes punkts un Rudbāržu luterāņu baznīca. Dzeldā atrodas 2 veikali, bibliotēka, kafejnīca, sākumskola, pasts, pagasta pārvalde, brīvā laika pavadīšanas centrs. Jaunmuižā ir veikals, pamatskola un pasta vēstuļu savākšanas kastīte. Raņķos atrodas veikals, bibliotēka, pasts, sākumskola, bērnudārzs, viesu māja un medpunkts. Ciecerē atrodas veikals un autoserviss. Pumpuros atradās likvidētā Skrundas arodvidusskola. Sieksātē atrodas Piena muiža (Berghof). Lēnās atrodas veikals un piemineklis Oskaram Kalpakam. 2 kilometrus no Lēnām atrodas Lēnu katoļu baznīca. Pansionāta ciemā atrodas aprūpes nams "Valtaiķi". Internātskolas ciemā 2 kilometrus no Rudbāržiem līdz 2017. gadam atradās Rudbāržu sanatorijas internātpamatskola – rehabilitācijas centrs, kurā mācījās skolēni ar īpašām vajadzībām. Rūnaišu ciems ir izveidojies pie Skrundas zivju dīķiem.

Nr.	Pilsēta vai ciems	Ģerbonis	Iedzīvotāju skaits	Attālums līdz novada centram
1	Skrunda		2 291
2	Rudbārži		478	9
3	Dzelda		380	15
4	Jaunmuiža		291	11
5	Kušaiņi		184	2
6	Raņķi		160	13
7	Ciecere		99	3
8	Pumpuri		68	6
9	Sieksāte		65	9
10	Lēnas		60	9
11	Pansionāts		59	12
12	Smilgas		50	2
13	Internātskola		48	10
14	Rūnaiši		39	1,7
15	Plostnieki		36	16
16	Nīkrāce		30	21
17	Vēršmuiža		24	2
18	Marijas muiža		23	15
19	Birži		21	11
20	Niedre		20	13
20	Tukums		20	15
20	Bērzkrogs		20	9
20	Līce		20	11
24	Videnieki		19	18
25	Jaunsieksāte		17	8
26	Altrupe		16	20
27	Kandeļi		14	9
28	Bračas		12	14
28	Vecsieksāte		12	9
28	Laukmuiža		12	16
28	Kokaudze		12	7

Iedzīvotāji

Nacionālais sastāvs

Skrundas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā
Latvieši (4675)			88.7%
Lietuvieši (214)			4.1%
Krievi (164)			3.1%
Ukraiņi (64)			1.2%
Cita tautība (152)			2.9%

Pašvaldība

Partijas	Balsu skaits	%	Vietas
Latvijas Reģionu apvienība	1082	55.95	9
Zaļo un Zemnieku savienība	436	22.54	3
No sirds Latvijai	363	18.77	3

Klimats

Skrundas novads Latvijas agroklimatiskajā rajonēšanā ietilpst mitrajā Kurzemes rajonā: Rietumkursas augstiene mēreni siltajā apakšrajonā, bet Kursas zemiene mēreni vēsajā apakšrajonā.

Skrundas novada svarīgākie klimatiskie rādītāji

• Laiks, kad vidējā temperatūra sasniedz 0 °C, tiek uzskatīts par siltā perioda iestāšanos.. Siltā perioda garums rajonā ir 253 dienas, un tas beidzas 30. novembrī. Augu veģetācijas periods (vidējā temperatūra >5 °C) Skrundas novadā ilgst 191 dienu. Augu aktīvais augšanas periods (vidējā temperatūra >10 °C) 136 dienas. Pats karstākais periods (vidējā temperatūra >15 °C) ir 65 dienas (25. VI — 18. VIII) un tas atbilst siltummīlošu augu (tomātu, gurķu) aktīvas augšanas temperatūrai.
• Pozitīvo gaisa temperatūru summa aktīvā veģetācijas periodā (vidējā gaisa temperatūra augstāka par 10 °C) sasniedz 19 °C. Daudzos apkārtējos novados (Talsu, Tukuma, Ventspils, Saldus) šis rādītājs ir ievērojami zemāks — 17,5 °C — 18 °C. − vasaras dienas temperatūra ir salīdzinoši augsta — 20,5 °C. Apkārtējos novados 18,0° — 19,5°.

Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec	Gadā
Absolūtais maksimums (°C)

Ievērojami novadnieki

• Ulrihs fon Šlipenbahs (Ulrich von Schlippenbach, 1774-1826), vācbaltiešu dzejnieks
• Kristaps Bahmanis (1867-1942), jurists un politiķis
• Jēkabs Peterss (1886-1938), čekists
• Sīmanis Berģis (1887-1938), revolucionārs, politiķis un rakstnieks
• Juris Rēdlihs-Raiskums (1890-1971), futbolists, treneris un tiesnesis, "latviešu futbola tēvs"
• Leonīds Zakovskis (1894-1938), čekists
• Edgars Račevskis (1936), kordiriģents
• Andris Freibergs (1938), scenogrāfs
• Alberts Kauls (1938-2008), lauksaimnieks un politiķis, Latvijas zemkopības ministrs (1995 - 1996)
• Austris Grasis (1942), folklorists un valodnieks
• Raimonds Gerkens (1952), uzņēmējs
• Normunds Naumanis (1962-2014), teātra kritiķis un žurnālists

Ārējās saites

• Oficiālā tīmekļa vietne
• Lūdz svētību novada simbolam