UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zviedrijā

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Sarakstā apkopotas tās vietas Zviedrijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir iekļautas oficiāli 15 vietas (13 kultūras objekti, 1 dabas objekts un 1 jaukts objekts), savukārt 1 vietas Zviedrijā ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā[1]. Zviedrija Pasaules mantojuma konvekciju ratificēja 1985. gada 22. janvārī. Pirmais objekts no Zviedrijas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļauts 1991. gadā. 2 objekti — Kvarkena salas, Strūves ģeodēziskais loks — atrodas vairāku valstu teritorijās.

Sarakstā iekļautie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Drottningholmpalace.jpg Drotningholmas karaliskais īpašums Stokholma, Stokholmas lēne
59°19′18″N 17°53′10″E / 59.32167°N 17.88611°E / 59.32167; 17.88611
1991 Kultūra iv Zviedrijas karaliskās ģimenes privātā rezidence. Tā atrodas uz Lovön salas, desmit kilometru no Stokholmas centra. Tās pirmā celtne celta 16. gadsimta beigās, bet 17. gadsimta vidū pārbūvēta franču baroka stilā. 1744. gadā pili kā dāvanu saņēma no Prūsijas jaunieprecējusies kroņprincese Lovisa Ulrika[2]. 559
Hovgården Royal Tumuli & Adelsö Church 2009.jpg Birka un Huvgordena Stokholmas lēne
59°20′6″N 17°32′33″E / 59.33500°N 17.54250°E / 59.33500; 17.54250
1993 Kultūra iii, iv Birkas arheoloģiskā vieta atrodas uz Bjerkes salas Malāras ezerā un veidojusies 9. un 10. gadsimtā. Huvgordena atrodas uz blakus esošās Adelsē salas. Abās arheoloģiskajās vietās var redzēt vikingu laikmeta tirdzniecības tīklu Eiropā un tā ietekmi uz turpmāko Skandināvijas attīstību. Birkā 831. gadā tika dibināta pirmā Zviedrijas kristiešu draudze[3]. 555
Engelsberg-Huettenwerk-01.jpg Engelsbergas čugunlietuves Vestmanlandes lēne
59°58′0″N 16°0′30″E / 59.96667°N 16.00833°E / 59.96667; 16.00833
1993 Kultūra iv 17. un 18. gadsimtā Zviedrija bija viena no dzelzs ieguves galvenajām vietām. Šajā vietā ir vislabāk un vispilnīgāk saglabājies zviedru čuguna lietuve piemērs[4]. 556
Tanumshede 2005 rock carvings 5.jpg Tanumas akmens zīmējumi Vesterjētlandes lēne
58°42′4″N 11°20′28″E / 58.70111°N 11.34111°E / 58.70111; 11.34111
1994 Kultūra i, iii, iv Unikāli mākslas veidojumi uz ziemeļiem no Bohuslēnas. Zīmējumos attēloti daidzveidīgi motīvi (cilvēki, dzīvnieki, ieroči, laivas un citi priekšmeti). Zīmējumi attēlo bronzas laikmeta dzīvi Eiropā. Zīmējumi ievērojami ar lielo skaitu un izcilo kvalitāti[5]. 557
Skogskyrk Grav 2006.jpg Skūgširkogordena Stokholma, Stokholmas lēne
59°16′32″N 18°5′58″E / 59.27556°N 18.09944°E / 59.27556; 18.09944
1994 Kultūra ii, iv Skūgširkogordena ir Stokholmas kapsēta. Tās arhitektūrā vērojama pāreja no ziemeļu klasicisma uz funkcionālismu. Darbs pie kapsētas tika sākts 1917. gadā. Tā tika atklāta 1920. gadā, tomēr darbs pie tās noslēdzās 1940. gadā. Kapsēta tika uzcelta vietā, kur iepriekš bija veci grants karjeri, kas apauguši ar priedēm. Te atrodas piecas kapellas, trīs no tām apvienotas krematorijā. Paši kapi sakārtoti blokos priežu mežā. Ar 100 tūkstošiem kapavietu šī ir lielākā kapsēta valstī,[6] pēc platības — otra lielākā[7]. 558
Visby 4-.JPG Hanzas pilsēta Visbija Visbija, Gotlandes lēne
57°38′30″N 18°17′45″E / 57.64167°N 18.29583°E / 57.64167; 18.29583
1995 Kultūra iv, v Visbija bija viena no galvenajām vikingu apmetņu vietām Gotlandes salā. No 12. līdz 14. gadsimtam bija Baltijas galvenais centrs Hanzas Savienībā. Pilsētā ir saglabājušiems 13. gadsimta vaļņi un vairāk nekā 200 noliktavas ar grezniem torņiem[8]. 731
Gammelstad.jpg Gamelstādes baznīcu ciems, Lulea Norbotenas lēne
65°38′46″N 22°1′43″E / 65.64611°N 22.02861°E / 65.64611; 22.02861
1996 Kultūra ii, iv, v Gammelstāde ir ciems Botnijas līcī, kurā ir vislabāk saglabājies "baznīcas ciems". Šāda tika ciemi agrāk bija sastopami visā Skandināvijas ziemeļu daļā. Ciemā ir apmēram 424 koka mājas, 15. gadsimta sākumā celta akmens baznīca, kura tika izmantota svētdienās un reliģiskajos svētkos. Svētceļnieki te varēja palikt vairākas dienas, kamēr nespēja atgriezties savās mājās sakarā ar lielo attālumu vai sarežģītajiem ceļu apstākļiem[9]. 762
Sarek Skierffe Rapadelta.jpg Lapzemes teritorija Norbotenas lēne
67°20′0″N 17°35′0″E / 67.33333°N 17.58333°E / 67.33333; 17.58333
1996 Jaukti iii, v, vii, viii, ix Arktiskā sasaluma reģions Zviedrijas ziemeļos, kur dzīvo sāmu jeb lapu tauta. Viena no lielākajām visā pasaulē (arī viena no pēdējām), kur vietējo iedzīvotāju dzīvesveids balstās lielākoties uz sezonālo mājlopu kustību. Katri vasaru sāmi ved milzīgos ziemeļbriežu ganāmpulkus uz kalniem, savukārt ziemas periodā uz kalnu ielejām. Šo teritoriju apdraud mehānisko transportlīdzekļu kustība un to ietekme uz vidi. Vēsturiskos un mūsdienu ģeoloģiskos procesos var redzēt ledus morēnas un mainīgajās ūdenstecēs[10]. 774
Fredrikskyrkan Karlskrona.jpg Karlskrūnas jūras osta Karlskrūna, Blēkinges lēne
56°10′0″N 15°35′0″E / 56.16667°N 15.58333°E / 56.16667; 15.58333
1998 Kultūra ii, iv Karlskrūna ir izcils 17. gadsimta beigu piemērs kā tika veidotas Eiropas jūras ostu pilsētas. Daudzas no sākotnējām ēkām vēljoprojām ir saglabājušās neskartas un kopā ar ostas aprīkojumu, atspoguļoti ostas pilsētas attīstību līdz pat mūsdienām[11]. 871
Olandeketorp.jpg Dienvidēlandes lauksaimnieciskā ainava Kalmaras lēne
56°19′30″N 16°29′0″E / 56.32500°N 16.48333°E / 56.32500; 16.48333
2000 Kultūra iv, v Dienvidēlandes apkārtnē pie Baltijas jūras dominē liels kaļļakmens plato. Iedzīvotāji šeit dzīvo vairāk nekā 5000 gadu un ir pielāgojuši savu dzīvesveidu sarežģītajam salas reljefam. Ainavā ir redzama unikāla urbanizācijas pirmērošanās no aizvēsturiskiem laikiem līdz mūsdienām saskaroties ar salas ainavu[12]. 968
Höga Kusten, Gulf Rödviken near Ullånger, Sweden.jpg Augstais krasts/ Kvarkena arhipelāgs Vesternorlandes lēne
63°18′0″N 21°18′0″E / 63.30000°N 21.30000°E / 63.30000; 21.30000
(kopā ar Valsts karogs: Somija Somiju)
2000 (papildināts 2006) Daba viii Augstais krasts (Zviedrija) un Kvarkena arhipelāgs (Somija) atrodas Baltijas jūras ziemeļu daļā Botnijas līcī. Arhipelāgs atrodas uz 5600 salām, kas veidojušās ledus segai kūstot, 10 000 līdz 24 000 gadus senā pagātnē. Apkārtnē ir unikāla daba ko veidojis ledājs un ir redzamas tā atstātās pēdas. Arhipelāgā ir vairākas nelielas salas, līči, ezeri, pārpurvojušās teritorijas. Augstais krasts ir 285 augsts veidojums, kas veidojies pirms 9600 gadiem atkāpjoties ledājam[13]. 898
Falu koppargruva.jpg Fālunas Lielais vara kalns un raktuvju teritorija Fāluna, Dālarnas lēne
60°36′17″N 15°37′51″E / 60.60472°N 15.63083°E / 60.60472; 15.63083
2001 Kultūra ii, iii, v Šajā reģionā varu sāka iegūt jau 13. gadsimtā un tā ir viena no aktīvākajām vara iegūšanas vietām Skandināvijā. 17. jadsimtā blakus raktuvēm izveidoja Fālunas pilsētu, kurā šobrīd ir saglabājušas daudzas vēsturiskās ēkas, kā arī rūpniecībā izmantojamās ēkas. Pilsētas un raktuvju arhitektūra/ plānojums sniedz spilgtu priekštatu par to kā attīstījusies kalnrūpniecības joma[14]. 1027
Grimeton VLF transmitter 2004.jpg Grimetona radiostacija Vārbergā Vārberga, Hallandes lēne
57°6′0″N 12°23′0″E / 57.10000°N 12.38333°E / 57.10000; 12.38333
2004 Kultūra ii, iv Radiostacija celta no 1922. līdz 1924. gadam un ir ļoti labi saglabājies piemineklis no perioda bezvadu transatlantisko komunikācijas sākumā. Radiostaciju veido raidītāju iekārtas, ieskaitot seši 127 metrus augsti tērauda torņi. Lai gan radiostacija šobrīd regulāri netiek lietota, tomēr tā tiek uzturēta darba kārtībā[15]. 1134
Hammerfest Meridianstein.jpg Strūves ģeodēziskais loks Norbotenas lēne
68°15′18″N 22°58′59″E / 68.25500°N 22.98306°E / 68.25500; 22.98306
67°16′36″N 23°14′35″E / 67.27667°N 23.24306°E / 67.27667; 23.24306
66°38′47″N 23°46′55″E / 66.64639°N 23.78194°E / 66.64639; 23.78194
66°01′05″N 23°55′21″E / 66.01806°N 23.92250°E / 66.01806; 23.92250
(kopā ar Valsts karogs: Igaunija Igauniju, Valsts karogs: Baltkrievija Baltkrieviju, Valsts karogs: Lietuva Lietuvu, Valsts karogs: Somija Somiju, Valsts karogs: Norvēģija Norvēģiju, Valsts karogs: Moldova Moldovu, Valsts karogs: Krievija Krieviju, Valsts karogs: Latvija Latviju, Valsts karogs: Ukraina Ukrainu)
2005 Kultūra ii, iii, vi Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde. Ģeodēziskais loks sastāvēja no 258 galvenajiem triangulācijas trīsstūriem ar 165 galvenajiem un 60 palīgpunktiem. Mūsdienu ģeogrāfiskā kartē Strūves ģeodēziskais loks šķērso 10 valstis[16]. 1187
Gästgivars.jpg Hēlsinglandes dekoratīvās lauku mājas Hēlsinglande, Jēvleborjas lēne
61°42′26″N 16°11′45″E / 61.70722°N 16.19583°E / 61.70722; 16.19583
2012 Kultūra v Septiņas koka mājas, kas atrodas Zviedrijas austrumu daļā, pārstāv kokmateriālu celtniecības tradīcijas. Ēkas veidotas viduslaikos. Ēkas veidojuši bagātie lauksaimnieki. Ēkas arhitektūrā un dizainā redzamas rokoko un baroka iezīmes[17]. 1282

Sarakstā iekļautie objektu izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kandidātu sarakstā esošie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
Sistemātiskās bioloģijas uzplaukums Zviedrija 2009 Kultūra vi 5491

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]