UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zviedrijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Zviedrijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir iekļautas oficiāli 15 vietas (13 kultūras objekti, 1 dabas objekts un 1 jaukts objekts), savukārt 1 vietas Zviedrijā ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā. Zviedrija Pasaules mantojuma konvekciju ratificēja 1985. gada 22. janvārī. Pirmais objekts no Zviedrijas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļauts 1991. gadā. 2 objekti — Kvarkena salas, Strūves ģeodēziskais loks — atrodas vairāku valstu teritorijās.

Sarakstā iekļautie objekti

  Pārrobežu objekts

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Paskaidrojums	Aizsardzības nr.
	Drotningholmas karaliskais īpašums	Stokholma, Stokholmas lēne 59°19′18″N 17°53′10″E	1991	Kultūra	iv	Zviedrijas karaliskās ģimenes privātā rezidence. Tā atrodas uz Lovön salas, desmit kilometru no Stokholmas centra. Tās pirmā celtne celta 16. gadsimta beigās, bet 17. gadsimta vidū pārbūvēta franču baroka stilā. 1744. gadā pili kā dāvanu saņēma no Prūsijas jaunieprecējusies kroņprincese Lovisa Ulrika.	559
	Birka un Huvgordena	Stokholmas lēne 59°20′6″N 17°32′33″E	1993	Kultūra	iii, iv	Birkas arheoloģiskā vieta atrodas uz Bjerkes salas Malāras ezerā un veidojusies 9. un 10. gadsimtā. Huvgordena atrodas uz blakus esošās Adelsē salas. Abās arheoloģiskajās vietās var redzēt vikingu laikmeta tirdzniecības tīklu Eiropā un tā ietekmi uz turpmāko Skandināvijas attīstību. Birkā 831. gadā tika dibināta pirmā Zviedrijas kristiešu draudze.	555
	Engelsbergas čugunlietuves	Vestmanlandes lēne 59°58′0″N 16°0′30″E	1993	Kultūra	iv	17. un 18. gadsimtā Zviedrija bija viena no dzelzs ieguves galvenajām vietām. Šajā vietā ir vislabāk un vispilnīgāk saglabājies zviedru čuguna lietuve piemērs.	556
	Tanumas akmens zīmējumi	Vesterjētlandes lēne 58°42′4″N 11°20′28″E	1994	Kultūra	i, iii, iv	Unikāli mākslas veidojumi uz ziemeļiem no Bohuslēnas. Zīmējumos attēloti daidzveidīgi motīvi (cilvēki, dzīvnieki, ieroči, laivas un citi priekšmeti). Zīmējumi attēlo bronzas laikmeta dzīvi Eiropā. Zīmējumi ievērojami ar lielo skaitu un izcilo kvalitāti.	557
	Skūgširkogordena	Stokholma, Stokholmas lēne 59°16′32″N 18°5′58″E	1994	Kultūra	ii, iv	Skūgširkogordena ir Stokholmas kapsēta. Tās arhitektūrā vērojama pāreja no ziemeļu klasicisma uz funkcionālismu. Darbs pie kapsētas tika sākts 1917. gadā. Tā tika atklāta 1920. gadā, tomēr darbs pie tās noslēdzās 1940. gadā. Kapsēta tika uzcelta vietā, kur iepriekš bija veci grants karjeri, kas apauguši ar priedēm. Te atrodas piecas kapellas, trīs no tām apvienotas krematorijā. Paši kapi sakārtoti blokos priežu mežā. Ar 100 tūkstošiem kapavietu šī ir lielākā kapsēta valstī, pēc platības — otra lielākā.	558
	Hanzas pilsēta Visbija	Visbija, Gotlandes lēne 57°38′30″N 18°17′45″E	1995	Kultūra	iv, v	Visbija bija viena no galvenajām vikingu apmetņu vietām Gotlandes salā. No 12. līdz 14. gadsimtam bija Baltijas galvenais centrs Hanzas savienībā. Pilsētā ir saglabājušiems 13. gadsimta vaļņi un vairāk nekā 200 noliktavas ar grezniem torņiem.	731
	Gamelstādes baznīcu ciems, Lulea	Norbotenas lēne 65°38′46″N 22°1′43″E	1996	Kultūra	ii, iv, v	Gammelstāde ir ciems Botnijas līcī, kurā ir vislabāk saglabājies "baznīcas ciems". Šāda tika ciemi agrāk bija sastopami visā Skandināvijas ziemeļu daļā. Ciemā ir apmēram 424 koka mājas, 15. gadsimta sākumā celta akmens baznīca, kura tika izmantota svētdienās un reliģiskajos svētkos. Svētceļnieki te varēja palikt vairākas dienas, kamēr nespēja atgriezties savās mājās sakarā ar lielo attālumu vai sarežģītajiem ceļu apstākļiem.	762
	Lapzemes teritorija	Norbotenas lēne 67°20′0″N 17°35′0″E	1996	Jaukti	iii, v, vii, viii, ix	Arktiskā sasaluma reģions Zviedrijas ziemeļos, kur dzīvo sāmu jeb lapu tauta. Viena no lielākajām visā pasaulē (arī viena no pēdējām), kur vietējo iedzīvotāju dzīvesveids balstās lielākoties uz sezonālo mājlopu kustību. Katri vasaru sāmi ved milzīgos ziemeļbriežu ganāmpulkus uz kalniem, savukārt ziemas periodā uz kalnu ielejām. Šo teritoriju apdraud mehānisko transportlīdzekļu kustība un to ietekme uz vidi. Vēsturiskos un mūsdienu ģeoloģiskos procesos var redzēt ledus morēnas un mainīgajās ūdenstecēs.	774
	Karlskrūnas jūras osta	Karlskrūna, Blēkinges lēne 56°10′0″N 15°35′0″E	1998	Kultūra	ii, iv	Karlskrūna ir izcils 17. gadsimta beigu piemērs kā tika veidotas Eiropas jūras ostu pilsētas. Daudzas no sākotnējām ēkām vēljoprojām ir saglabājušās neskartas un kopā ar ostas aprīkojumu, atspoguļoti ostas pilsētas attīstību līdz pat mūsdienām.	871
	Dienvidēlandes lauksaimnieciskā ainava	Kalmaras lēne 56°19′30″N 16°29′0″E	2000	Kultūra	iv, v	Dienvidēlandes apkārtnē pie Baltijas jūras dominē liels kaļļakmens plato. Iedzīvotāji šeit dzīvo vairāk nekā 5000 gadu un ir pielāgojuši savu dzīvesveidu sarežģītajam salas reljefam. Ainavā ir redzama unikāla urbanizācijas pirmērošanās no aizvēsturiskiem laikiem līdz mūsdienām saskaroties ar salas ainavu.	968
	Augstais krasts/ Kvarkena arhipelāgs	Vesternorlandes lēne 63°18′0″N 21°18′0″E (kopā ar Somiju)	2000 (papildināts 2006)	Daba	viii	Augstais krasts (Zviedrija) un Kvarkena arhipelāgs (Somija) atrodas Baltijas jūras ziemeļu daļā Botnijas līcī. Arhipelāgs atrodas uz 5600 salām, kas veidojušās ledus segai kūstot, 10 000 līdz 24 000 gadus senā pagātnē. Apkārtnē ir unikāla daba ko veidojis ledājs un ir redzamas tā atstātās pēdas. Arhipelāgā ir vairākas nelielas salas, līči, ezeri, pārpurvojušās teritorijas. Augstais krasts ir 285 augsts veidojums, kas veidojies pirms 9600 gadiem atkāpjoties ledājam.	898
	Fālunas Lielais vara kalns un raktuvju teritorija	Fāluna, Dālarnas lēne 60°36′17″N 15°37′51″E	2001	Kultūra	ii, iii, v	Šajā reģionā varu sāka iegūt jau 13. gadsimtā un tā ir viena no aktīvākajām vara iegūšanas vietām Skandināvijā. 17. jadsimtā blakus raktuvēm izveidoja Fālunas pilsētu, kurā šobrīd ir saglabājušas daudzas vēsturiskās ēkas, kā arī rūpniecībā izmantojamās ēkas. Pilsētas un raktuvju arhitektūra/ plānojums sniedz spilgtu priekštatu par to kā attīstījusies kalnrūpniecības joma.	1027
	Grimetona radiostacija Vārbergā	Vārberga, Hallandes lēne 57°6′0″N 12°23′0″E	2004	Kultūra	ii, iv	Radiostacija celta no 1922. līdz 1924. gadam un ir ļoti labi saglabājies piemineklis no perioda bezvadu transatlantisko komunikācijas sākumā. Radiostaciju veido raidītāju iekārtas, ieskaitot seši 127 metrus augsti tērauda torņi. Lai gan radiostacija šobrīd regulāri netiek lietota, tomēr tā tiek uzturēta darba kārtībā.	1134
	Strūves ģeodēziskais loks	Norbotenas lēne 68°15′18″N 22°58′59″E 67°16′36″N 23°14′35″E 66°38′47″N 23°46′55″E 66°01′05″N 23°55′21″E (kopā ar Igauniju, Baltkrieviju, Lietuvu, Somiju, Norvēģiju, Moldovu, Krieviju, Latviju, Ukrainu)	2005	Kultūra	ii, iii, vi	Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde. Ģeodēziskais loks sastāvēja no 258 galvenajiem triangulācijas trīsstūriem ar 165 galvenajiem un 60 palīgpunktiem. Mūsdienu ģeogrāfiskā kartē Strūves ģeodēziskais loks šķērso 10 valstis.	1187
	Hēlsinglandes dekoratīvās lauku mājas	Hēlsinglande, Jēvleborjas lēne 61°42′26″N 16°11′45″E	2012	Kultūra	v	Septiņas koka mājas, kas atrodas Zviedrijas austrumu daļā, pārstāv kokmateriālu celtniecības tradīcijas. Ēkas veidotas viduslaikos. Ēkas veidojuši bagātie lauksaimnieki. Ēkas arhitektūrā un dizainā redzamas rokoko un baroka iezīmes.	1282

Sarakstā iekļautie objektu izvietojums

Drotningholmas karaliskais īpašums

Birka un Huvgordena

Engelsbergas čugunlietuves

Tanumas akmens zīmējumi

Skūgširkogordena

Hanzas pilsēta Visbija

Gamelstādes baznīcu ciems, Lulea

Hēlsinglandes dekoratīvās lauku mājas

Lapzemes teritorija

Karlskrūnas jūras osta

Dienvidēlandes lauksaimnieciskā ainava

Augstais krasts

Kvarkena arhipelāgs

Fālunas Lielais vara kalns un raktuvju teritorija

Grimetona radiostacija Vārbergā

Strūves ģeodēziskais loks

Vietas Zviedrijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Aizsardzības numurs
	Sistemātiskās bioloģijas uzplaukums	Zviedrija	2009	Kultūra	vi	5491