Vilis Gulbis

Vilis Gustavs Gulbis
	Latvijas Republikas iekšlietu ministrs
	Amatā; 1934. gada 17. marts — 1939. gada 17. janvāris
Prezidents	Alberts Kviesis; Kārlis Ulmanis;
Premjerministrs	Kārlis Ulmanis
Priekštecis	Gotfrīds Mīlbergs
Pēctecis	Kornēlijs Veidnieks
	Latvijas Republikas izglītības ministrs
	Amatā; 1933. gada 17. jūnijs — 1934. gada 16. marts
Prezidents	Alberts Kviesis
Premjerministrs	Ādolfs Bļodnieks
Priekštecis	Atis Ķeniņš
Pēctecis	Kārlis Voldemārs Beldavs
	Latvijas Republikas zemkopības ministrs
	Amatā; 1931. gada 6. decembris — 1934. gada 16. marts
Prezidents	Alberts Kviesis
Premjerministrs	Marģers Skujenieks; Ādolfs Bļodnieks;
	Amatā; 1930. gada 6. marts — 1931. gada 26. marts
Prezidents	Gustavs Zemgals; Alberts Kviesis;
Premjerministrs	Hugo Celmiņš
	Amatā; 1928. gada 24. janvāris — 1928. gada 30. novembris
Prezidents	Gustavs Zemgals
Premjerministrs	Pēteris Juraševskis
Dzimšanas dati	1890. gada 23. septembrī; Abavas pagasts (Tukuma apriņķis), Tukuma apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija)
Miršanas dati	1942. gada 19. janvārī (51 gada vecumā); Astrahaņa, PSRS (tagad Krievija)
Tautība	latvietis
Politiskā partija	Latviešu Zemnieku savienība
Profesija	agronoms
Augstskola	Rīgas Politehniskais institūts

Vilis Gustavs Gulbis (dzimis 1890. gada 23. septembrī, miris 1942. gada 19. janvārī) bija agronoms, Latvijas Republikas sabiedriski politiskais darbinieks, zemkopības ministrs, izglītības ministrs un iekšlietu ministrs vairākās valdībās. Pēc Latvijas okupācijas deportēts uz PSRS, kur viņam izpildīts nāvessods.

Dzīvesgājums

Dzimis 1890. gada 23. septembrī Tukuma apriņķa Abavas pagasta Jaunsātu muižā (tagad — Jaunsātu pagasts) kalēja ģimenē. Mācījās N. Mironova komercskolā un 1914. gadā beidza lauksaimniecības studijas Rīgas Politehniskajā institūtā, iegūstot agronoma grādu. Bija latviešu studentu korporācijas Talavija biedrs.

Kara laikā Vidzemes guberņas pārtikas valdes priekšsēdētājs. Viens no Latviešu Zemnieku savienības dibinātājiem, kā tās delegāts piedalījās Tautas Padomes dibināšanā 1918. gada 17.novembrī un Latvijas Republikas proklamēšanas aktā 1918. gada 18. novembrī.

Latvijas Republikas 3.—4. Saeimas deputāts, Zemkopības ministrs (1928, 1930-1931, 1931-1933), arī Izglītības ministrs (1933—1934), Iekšlietu ministrs (1934—1939). Pēc aiziešanas no ministra amata iecelts par vispārējās Lauksaimniecības bankas direktoru.

Pēc Latvijas okupācijas Vili Gulbi 1940. gada oktobrī apcietināja un deportēja uz PSRS, bet 1942. gada 19. janvārī nošāva Astrahaņas cietumā.

Darbība izglītības ministra postenī

Ministrs Gulbis un LU rektors Auškāps 1934. gada martā parakstīja fonda “Nelaiķa Kristapa Morberga novēlējums” statūtus. Fonda mērķi bija "1) izsniegt stipendijas trūcīgiem Latvijas universitātes studentiem un studentēm un Mākslas akadēmijas un Konservatorijas audzēkņiem un audzēknēm, kā arī apdāvinātiem trūcīgiem absolventiem un absolventēm izglītības papildināšanai citās iekšzemes un ārzemju izglītības iestādēs; 2) dibināt un uzturēt Latvijas universitātes Zinātnisku bibliotēku, sevišķi būvniecības un lauksaimniecības veicināšanai; 3) dibināt un uzturēt lauksaimniecības skolu un izmēģinājumu staciju ar nosaukumu “Lauksaimniecības skola Kristapa Morberga piemiņai” Bukaišu pagastā; 4) turpināt un uzturēt kā pirmklasīgu uzņēmumu “Romas viesnīcu” līdz ar restorānu un restorāna pagrabu Aspazijas bulvārī Rīgā, ar nolūku arī šajā ceļā iegūt līdzekļus šajos statūtos paredzēto zinātnisko un labdarīgo mērķu sasniegšanai; 5) dibināt un uzturēt botānisku dārzu ar nosaukumu “Augustes Morberg vasarnīca — botāniskais dārzs” Rīgas Jūrmalas pilsētā; 6) dibināt remonta kapitālu.”

Ministrs Gulbis kā Krišjāņa Barona prēmiju komisijas priekšsēdētājs 1934. gada 8. martā parakstīja kārtējo lēmumu par prēmiju piešķiršanu. L. Adamovičs par grāmatu “Vidzemes baznīca un latviešu zemnieks 1710.—1740. g.” saņēma 250 latus, P. Mantinieks par “Lielo Latvijas karti” — tikpat daudz, A. Goba par darbu “Latgale” 150 latu utt.^[1]

Apbalvojumi

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa I (1937)^[2], II, III (1930) un IV (1926) šķiru, Aizsargu Nopelnu krustu, Zemkopības ministrijas medaļām ("Par centību" u.c.) un vairākiem ārzemju ordeņiem (t.sk. Somijas Baltās rozes ordenis, Norvēģijas Svētā Olafa ordeņa zvaigzne, Lietuvas Ģedimina ordeņa zvaigzne), kas kā dāvinājums 2018. gadā nonāca Latvijas Nacionālā vēstures muzeja kolekcijā.^[3]^[4]

Atsauces

↑ «Rihards Treijs. Valdība un zinātne gadu ritumā. Zinātnes Vēstnesis: 1999. gada 22. februāris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 26. Februāris. Skatīts: 2010. gada 17. Augustsss.
↑ «Ar Triju zvaigžņu ordeni apbalvoto 22. saraksts». Valdības Vēstnesis (107). 1937-05-14. 1. lpp. Skatīts: 2022-01-02.
↑ Aija Kinca. «Vēstures muzejs saņem vērtīgu dāvinājumu – Viļa Gulbja personīgās lietas». lsm.lv, 2019. gada 18. janvārī. Skatīts: 2019. gada 20. janvārī.
↑ «Vēstures muzejs saņem unikālu dāvinājumu». LA.LV (latviešu). 2019-01-18. Skatīts: 2022-01-02.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Arnolds Mitulis	Latvijas Republikas zemkopības ministrs 1928. gada 24. janvāris - 1928. gada 30. novembris	Pēctecis: Arturs Alberings
Priekštecis: Arturs Alberings	Latvijas Republikas zemkopības ministrs 1930. gada 6. marts - 1931. gada 26. marts	Pēctecis: Arturs Alberings
Priekštecis: Arturs Alberings	Latvijas Republikas zemkopības ministrs 1931. gada 6. decembris - 1934. gada 16. marts	Pēctecis: Aloizs Budže
Priekštecis: Atis Ķeniņš	Latvijas Republikas izglītības ministrs 1933. gada 17. jūnijs — 1934. gada 16. marts	Pēctecis: Kārlis Voldemārs Beldavs
Priekštecis: Gotfrīds Mīlbergs	Latvijas Republikas iekšlietu ministrs 1934. gada 17. marts - 1939. gada 17. janvāris	Pēctecis: Kornēlijs Veitmanis

[1] «Rihards Treijs. Valdība un zinātne gadu ritumā. Zinātnes Vēstnesis: 1999. gada 22. februāris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 26. Februāris. Skatīts: 2010. gada 17. Augustsss.

[2] «Ar Triju zvaigžņu ordeni apbalvoto 22. saraksts». Valdības Vēstnesis (107). 1937-05-14. 1. lpp. Skatīts: 2022-01-02.

[3] Aija Kinca. «Vēstures muzejs saņem vērtīgu dāvinājumu – Viļa Gulbja personīgās lietas». lsm.lv, 2019. gada 18. janvārī. Skatīts: 2019. gada 20. janvārī.

[4] «Vēstures muzejs saņem unikālu dāvinājumu». LA.LV (latviešu). 2019-01-18. Skatīts: 2022-01-02.

[1]

[2]

[3]

[4]