Dalībnieks:Klavs.pr/smilšu kaste/Novadi/Paraugs rakstam par novadu

Talsu novads
	Ģerbonis
Centrs:	Talsi
Kopējā platība:	1 763 km2
Iedzīvotāji (2007):	35 256
Blīvums (2007):	20 iedz./km2
Domes priekšsēdētājs (2009):	Miervaldis Krotovs
Teritoriālās; vienības:	4 pilsētas un 14 pagasti; Saraksts
Pakalpojumu; centri:	Saraksts
Mājaslapa:	www.talsi.lv

Šī raksta saturs ir paredzēts demonstratīvam nolūkam. Informācija nav par konkrētu novadu. ...Ievada teksts:

Aglonas novads ir 2009. gada teritoriālās reformas gaitā izveidots novads, kas ietver Preiļu rajona Aglonas pagastu un Krāslavas rajona Grāveru, Kastuļinas un Šķeltovas pagastus.

...

Nosaukuma izcelsme

Ādažu nosaukums ir cēlies no vācu vārda "Aahof", kas latviski nozīmē "Gaujas muiža". Izskaņa "-aži" (kā Limbaži, Allaži, Ainaži, Ropaži u.c.) ir raksturīga pārlatviskoto līvu apvidiem Vidzemē.

Vēsture

Ikšķiles novads ir viena no vissenāk pieminētajām vietām Latvijā. Pirmo reizi rakstītos avotos to min sakarā ar 1184. gada notikumiem - pirmā Ikšķiles bīskapa Meinharda misijas sākumu līvu apdzīvotajās zemēs.

Tīnūžu apkaime ir izsenis apdzīvota - to var izskaidrot ar Daugavas ūdensceļa lielo nozīmi senatnē. Apkaimē dzīvojušas Daugavas lībiešu ciltis. Par seno apdzīvojumu liecina daudzie senkapi, kā arī pilskalni - Lejaskalnu pilskalns (netālu no Selēku ezera), Vīna kalns (norakts, būvējot jauno Rīgas - Daugavpils šoseju), Velna kalns (norakts grantī; atradies pie nosusinātā Kaparāmura ezera). Senkapi lielākoties ir 9. - 12. gs. līdzenie jeb t.s. skeletkapi. Ikšķiles novadā Daugavā (Rīgas HES ūdenskrātuvē) atrodas arī Ikšķiles mūra baznīcas (celta 1185. gadā) drupas.

Rakstiskos dokumentos Tīnūži pirmo reizi minēti 1576. gadā, kad Rīgas pilsēta rātes kungam E. Horstam iznomāja apdzīvotu vietu "Lindenberg an jungelschen Bache" (latviski - Liepukalni pie Juglas strauta). Tīnūžu muiža tika izveidota 1638. gadā, un muižā bija 16 zemnieku saimniecības. No 1684. gada muiža kļuva par Tīzenhauzenu dzimtas īpašumu; no tās vārda arī cēlies tagadējais Tīnūžu nosaukums. Vēlāk muiža piederējusi zviedru izcelsmes muižnieku Blūmenu dzimtai. Vēlākie muižas īpašnieki bija barons Eduards fon Šteins, bet no 1893. gada līdz 1921. gadam - barons fon volfs. Līdz 1. pasaules karam oficiālajos dokumentos Tīnūžu apzīmēšanai joprojām tika lietots vietvārds Lindenberga. 17. - 18. gs. pagastā bijis arī kaparāmurs - metālapstrādes manufaktūra, zvanu lietuve. Ražots arī ģipsis - ģipšakmens vests pāri Daugavai no kreisā krasta lauztuvēm.

Pirmās Latvijas Republikas laikos Tīnūžu muižas zemi sadalīja 40 jaunsaimniecībās. Pēc 2. pasaules kara no bijušā Ikšķiles pagasta izveidoja Ikšķiles ciemu un Tīnūžu ciemu, ko 1990. gadā pārdēvēja par pagastu.

Agrāk tagadējos Tīnūžos atradās Tīnūžu jeb Lindenbergas muiža, kas piederēja baronam Volfam. Muižas centrā bija arī kaļķu ceplis un ķieģeļnīca, ūdensdzirnavas, Līču krogs, alus darītava.

Ģeogrāfija

Teritorija

Robežojas ar Ogres rajona Krapes pagastu un Aizkraukles rajona Kokneses, Sērenes un Skrīveru pagastu.

Iedzīvotāji

Nacionālais sastāvs: Baldones novads ir izteikti latvisks Pierīgas novads. Procentuāli latviešu Baldones novadā ir 81,4% no visiem iedzīvotājiem, krievi - 12,5%, baltkrievi - 3,5%, bet poļi - 1,9%.

Apdzīvotās vietas

Aizkraukle...apraksts...

Aizkraukles muiža...apraksts...

Aizkraukles stacija...apraksts...

Aizpuri...apraksts...

Papardes...apraksts...

Infrastruktūra

Garkalnes novadu šķerso autoceļi A1 (E67), A2 (E77), A4 (kā Rīgas apvedceļa daļa), kā arī 1. šķiras autoceļš P3 un citi, zemākas kategorijas ceļi. Novadu šķērso Rīgas - Valkas dzelzsceļa līnija.

Ievērojamas vietas

Ķeguma HES un Enerģētikas muzejs - pirmās lielās hidroelektrostacijas būvniecību Latvijā Daugavas labajā krastā uzsāka 1936.g. pēc arhitekta E.Laubes projekta. Pirmo hidroagregātu ar 17 MW jaudu ekspluatācijā nodeva 1939.g. Tolaik tā bija lielākā HES Baltijas valstīs. Pēc 2. pasaules kara Ķeguma HES atjaunoja un 1976.- 1979.g. Daugavas kreisajā krastā uzcēla HES otro kārtu. Jaunajā ēkā, darbu sākot trijiem agregātiem, hidroelektrostacijas jauda palielinājās līdz 260 MW. Ar Ķeguma HES saistīts traģisks notikums, kad pārbaudot tilta izturību ar "Kamaz" automašīnām, HES būve neizturēja un tās iegāzās Daugavā. 1998. gadā uzsāka vērienīgu Ķeguma HES rekonstrukciju, ko pabeidza 2001.g. Daugavas kreisajā krastā, HES-2 teritorijā, rekonstruētā vecā staļļa telpās atrodas 1995.g. dibinātais Enerģētikas muzejs, kas veltīts Latvijas elektroenerģētikas vēsturei. Iepriekš piesakoties, šo muzeju iespējams apmeklēt gida pavadībā (tel.65010355).
Ķeguma krusta kalns - pie Ķeguma kapiem. Pirmais krusts pēc Intas Brokānes ierosinājuma uzstādīts 1997.g. 20.jūnijā, un kopš tā laika katru gadu jūnijā notiek krusta gājiens. Dziedinieki šo vietu uzskata par senču svētvietu.
Ķeguma skolas muzejs - Ķegumā, Skolas ielā 10. Muzejā apkopoti novada un Daugavas plostnieku vēstures, Ķeguma un Tomes skolu vēstures materiāli, kā arī liecības par izcilu novadnieku dzīves gājumu.
Rakstnieces Regīnas Ezeras memoriālā istaba - Briežos. Pašlaik iespējams apskatīt divas istabas ar rakstnieces Regīnas Ezeras (1930-2002) ikdienas lietām un rakstāmmašīnu "Ērika", kā arī dažas literāras un sadzīviska rakstura piezīmes.
Tomes luterāņu baznīca - baznīca pēc arhitektes I.Romanovskas projekta celta 2002.g. vēsturiskajā Tomes baznīcas vietā. 20.gs. sākumā būvētais dievnams, gadsimta vidū sagrauts, tāpēc gandrīz 50 gadus par vēsturisko Tomes baznīcas vietu liecināja vien neliels uzkalniņš. Jaunās baznīcas celtniecību ar saviem līdzekļiem atbalstījuši ārzemju latvieši. Baznīcā skatāma 1932.g. A.Grundes gleznotā altārglezna, kā arī I.Dombrovskas veidotās virāžas.
Tomes skansts - 17.gs. nocietinājums Daugavas kreisajā krastā, kas tagad atrodas uz salas. Senajā nocietinājumu kompleksā bijuši aizsarggrāvji, vaļņi un bastioni.
Kalnrēžu atsegums - lielākais no 2,5 km garās atsegumu virknes Ogres upes krastos posmā no Asariem līdz Jauntulkiem. Vienlaidu klinšu sienas lielākais augstums ir 4,5 m, garums 150 m. Dolomītsmilšakmens atsegumu virknes galvenās kraujas lejasdaļā atrodas ap 3m garā Kalnrēžu ala.
Sietiņu dižakmens (Velnakmens) - 5,8 m garā, 5,2 m platā un 1,7 m augstā dižakmens virspusē ir lēzens iedobums.
Mototrase "Zelta Zirgs" - šeit regulāri notiek vietēja un starptautiska mēroga motokrosa sacensības; tostarp arī pasaules čempionāta posmi.

Dižkoki

Nāģeļmuižas ozols (6,44 m);
Jaunzvirgzdiņu ozols (5,45 m);
Veczvirgzdiņu ozols (5,05 m);
Meskas ozols (5 m);
Dutku liepa (4 m).

Daba

Ogres novada teritorijas reljefā dominē lēzeni viļņots līdzenums ar maziem un vidēja lieluma pauguriem. Virsmas vidējais absolūtais augstums mainās 20 - 50 m robežās. Novada D daļā, kas ir zemāka, atrodas plašā Daugavas ieleja, gar kuru R - A virzienā turpina stiepties Ogres Kangaru osu virkne. Ogres novadā kopumā ir siltāks un sausāks nekā rajona vidusdaļā un A daļā. Gaisa vidējā diennakts temperatūra janvārī ir ap -6 °C, bet jūlijā - ap 17,2 °C. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 600 - 700 mm. Novada D daļā plūst Daugava; vidusdaļā novadu šķērso Ogres upe, kurā ieplūst Ranka. Novadā ir vēl arī mazākas upītes - Ķiļupe, Urga, Kazupe u.c. sīkupītes. Ogres upes krastos vietām atsedzas dolomītu pamatieži, kuros var atrast senu jūras gliemežu brahiopodu pārakmeņojušās atliekas. Novada teritorija neizceļas ar sevišķu mežainumu. Tas ir mazāks nekā vidēji rajonā - tikai 29%. Tikai Z daļā ir lielāki mežu masīvi. Taču pagastā aug 28 dižkoki. Ogresgala ciemā Ogres krastā aug Ogres rajonā lielākā vīksna (stumbra apkārtmērs 6,5 m). Ievērības cienīgus apmērus ir sasniedzis tāds ļoti lēni augošs krūms kā kadiķis - Netiču kadiķa stumbra apkārtmērs ir 1,2 m. Ievērību pelna arī Vecdupānu liepa (5,7 m un 5,4 m) Ogres kreisajā krastā apmēram 2 km lejpus Ogresgala, bet no ozoliem - Krauzu dižozols (5,8 m) Rankas labajā krastā apmēram 1,5 km augšpus Ogresgala.

Upes

Lielākās upes, kas plūst caur novada teritoriju ir Lielupe, Iecava un Misa, kā arī vairākas mazās upītes, strauti un kanāli: Cena, Garoze, Mazais Ragvēzis, Mizupīte, Renģele, Sidrabenīte, Sodzeris, Podzīte, Velnagrāvis un Zaķstrauts.

Ezeri un ūdenskrātuves

Nozīmīgākās ūdenskrātuves veidojušās 20. gadsimtā izstrādātajos māla karjeros: - Džammu un Libertu dīķi pie Brankām, Kauguru bedres un Ozolnieku dīķis pie Ozolniekiem, Senču, Ānes un Jāņa dīķi pie Ānes, Sudrablīcis un Viesturu dīķis pie Teteles, kā arī Akmenscūciņu karjers netālu no Emburgas.

Purvi

Novadā ir vairāki nelieli purvi, kas galvenokārt atrodas tā ziemeļu daļas purvainajos mežos: Briežu purvs, Būdukalna tīrelis, Čauku purvs, Danču purvs, Ķempu purvs, Lāču purvs, Pēternieku purvs, Sērenu purvs un Vīlantu purvs.

Meži

Galvenokārt priežu un vietām arī jauktie meži sastāda lielāko daļu novada ziemeļu teritorijas (bijušajos Cenu un Ozolnieku pagastos), bet dienvidos (bijušajā Sidrabenes pagastā) mežu ir mazāk un lielāko daļu teritorijas veido lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Politika

Burtnieku novada dome 2006.-2009. gadā

Burtnieku novada domes priekšsēdētājs 2006.-2009. gadā bija Jānis Ķilpis, kurš līdz tam ieņēma Matīšu pagasta padomes priekšsēdētāja amatu. Reizē ar Jāņa Ķilpa ievēlēšanu pašvaldības priekšsēdētāja amatā tika ievēlēts arī priekšsēdētāja vietnieks – Igors Korņejevs, kurš līdz tam ieņēma Vecates pagasta padomes priekšsēdētāja amatu.

Izglītība, kultūra un sports

Novadā darbojas piecas pirmskolas izglītības iestādes (Ānē, Brankās, Emburgā, Ozolniekos un Garozā),^[1] vidusskola (Ozolniekos), trīs pamatskolas (Emburgā, Garozā un Tetelē), divas mūzikas skolas (Emburgā un Ozolniekos), kā arī Baltijas Starptautiskās akadēmijas un Psiholoģijas augstskolas Jelgavas filiāles (abas Ozolniekos). Ozolniekos atrodas arī Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Novadā atrodas piecas bibliotēkas (Ānē, Brankās, Garozā, Jaunpēterniekos, un Ozolniekos) un divi kultūras (Ozolniekos un Ānē) nami.^[2]

Ozolniekos atrodas sporta nams, hokeja halle un veikborda trase. Novadā ir divas vīriešu volejbola komandas - VK Biolars/Ozolnieki (Schenker volejbola līga) un VK Ozolnieki (Latvijas Amatieru līga), motoklubs Ozolnieku motoklubs, virves vilcēju klubs Ozoli, hokeja komanda Ozolnieki/Monarch (Latvijas čempionāta virslīga).

Uzņēmējdarbība

Ozolnieku novadā reģistrēti 415 uzņēmumi (2009), kas galvenokārt nodarbojas ar tirdzniecību, dažāda veida rūpniecisko ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kā arī lauksaimniecību.^[3]

Pazīstami cilvēki

Jānis Čakste (1859-1927) - pirmais Latvijas Republikas prezidents (1922-1927).
Edvarts Virza (1883-1940) - nozīmīgs 20. gadsimta pirmās puses latviešu rakstnieks, dzejnieks, prozaiķis, publicists un atdzejotājs.
Fricis Apšenieks (1894-1941) - latviešu šahists, vairākkārtējs Latvijas čempions.
Agris Neija (dz. 1973) - latviešu motosportists.

Statistika

Iedzīvotāju skaits un teritoriju platība

Pašvaldība	Iedzīvotāju skaits (2007. g. sāk.)		Teritorija
Pašvaldība	skaits	%	km²	%
Dobeles pilsēta	11133	45,0	8,0	0,9
Annenieku pagasts	1192	4,8	85,5	9,6
Auru pagasts	3347	13,5	111,1	12,5
Bērzes pagasts	2043	8,3	80,6	9,1
Bikstu pagasts	1047	4,2	96,0	10,8
Dobeles pagasts	961	3,9	72,8	8,2
Jaunbērzes pagasts	1172	4,7	110,5	12,4
Krimūnu pagasts	1236	5,0	70,7	7,9
Naudītes pagasts	920	3,7	89,7	10,1
Penkules pagasts	1094	4,4	74,1	8,3
Zebrenes pagasts	574	2,3	90,7	10,2
Dobeles novads	24 719	100	889,7	100

Dobeles novada pamatbudžetu ieņēmumi

Pašvaldība	Pamatbudžeta ieņēmumi (2007.g.)		Nodokļu ieņēmumi (2007.g.)
Pašvaldība	LVL	% novadā	LVL	% novadā
Dobeles pilsēta	7951479	59,3	4400972	59,0
Annenieku pagasts	838762	6,3	277596	3,7
Auru pagasts	1080025	8,1	776741	10,4
Bērzes pagasts	726729	5,4	480049	6,4
Bikstu pagasts	388640	2,9	182570	2,4
Dobeles pagasts	359181	2,7	198200	2,7
Jaunbērzes pagasts	514838	3,8	251324	3,4
Naudītes pagasts	472486	3,5	321765	4,3
Krimūnu pagasts	450956	3,4	215609	2,9
Penkules pagasts	394755	2,9	251359	3,4
Zebrenes pagasts	225076	1,7	98830	1,3
Dobeles novads	13 402 927	100	7 455 015	100

[1] Pirmskolas izglītības iestādes Jelgavas rajonā

[2] Bibliotēkas Jelgavas rajonā

[3] www.ozolnieki.lv

[1]

[2]

[3]