Šis raksts ir par Latvijas politisko partiju periodā no 1921. līdz 1934. gadam. Par citām jēdziena Nacionālā apvienība nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
1921. gada 25. maijā šie Satversmes sapulces deputāti un Republikāņu partijas līderi Aurēlijs Zēbergs, Eduards Strautnieks un Gustavs Ķempelis dibināja savienību "Bezpartejiskais nacionālais centrs". No 1925. līdz 1931. gadam partijas nosaukums bija Nacionālais Centrs, bet no 1931. līdz 1934. gadam Latviešu Nacionālā Apvienība. Tā bija izteikta labā spārna konservatīvi demokrātiska partija.
Biedru skaits nebija liels, bet tas stabili turējās aptuveni 400 cilvēku robežās. Partijas idejas un uzskatus pauda laikraksts „Latvis”.[1]