Nacionālā apvienība (pirmskara)

Nacionālā apvienība
Nacionālā apvienība
Vadītājs	Arveds Bergs
Dibināta	1921. gadā
Likvidēta	1934. gadā
Galvenā mītne	Rīga, Latvija
Ideoloģija	nacionālisms
Politiskā pozīcija	labēja politika
	Latvijas politika; Partijas Latvijā;

Nacionālā apvienība bija politiskā partija Latvijā. Tā tika dibināta 1921. gadā un likvidēta 1934. gadā līdz ar valsts apvērsumu, pēc kura tika likvidētas visas Latvijas politiskās partijas.

Vēsture

Latviešu zemnieku savienības līderi Kārlis Ulmanis, Jānis Čakste un Zigfrīds Anna Meierovics vienojās ar Rīgas pilsonības politisko līderi Arvedu Bergu piedalīties Satversmes sapulces vēlēšanās Rīgas apgabalā vienā konservatīvo Rīgas pilsoņu sarakstā ar nosaukumu "Bezpartejisko pilsoņu grupa". Par Satversmes sapulces deputātiem Rīgas apgabalā no Bezpartejisko pilsoņu grupas kļuva Arveds Bergs, Kārlis Kasparsons, Juris Ķēmanis, Zelma Cēsniece-Freidenfelde, Pauls Ašmanis (Ārlietu ministrijas Informācijas centra vadītājs) un Jānis Taube. Vēlāk Bezpartejisko pilsoņu grupas frakcijai pievienojās arī inženieris Artūrs Ozols no Darba partijas.

1921. gada 25. maijā šie Satversmes sapulces deputāti un Republikāņu partijas līderi Aurēlijs Zēbergs, Eduards Strautnieks un Gustavs Ķempelis dibināja savienību "Bezpartejiskais nacionālais centrs". No 1925. līdz 1931. gadam partijas nosaukums bija Nacionālais Centrs, bet no 1931. līdz 1934. gadam Latviešu Nacionālā Apvienība. Tā bija izteikta labā spārna konservatīvi demokrātiska partija. Biedru skaits nebija liels, bet tas stabili turējās aptuveni 400 cilvēku robežās. Partijas idejas un uzskatus pauda laikraksts „Latvis”.^[1]

Dalība Saeimas vēlēšanās

Gads	Vēlēšanas	Rezultāti (%)	Deputāti (no 100)	Piezīmes
1922	1. Saeimas vēlēšanas		4
1925	2. Saeimas vēlēšanas	3,67%	3
1928	3. Saeimas vēlēšanas	2,32%	2	Nepiedalījās Latgales apgabalā
1931	4. Saeimas vēlēšanas	1,09%	0	Nepiedalījās Latgales apgabalā