Rīgas Grebenščikova lūgšanu nams
| Rīgas Grebenščikova vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | |
|---|---|
 | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Mazā Krasta iela 73, Rīga, Latvija |
| Piederība konfesijai | vecticībnieki |
| Statuss | Lūgšanu nams |
| Oficiālais nosaukums: Grebenščikova vecticībnieku kopienas lūgšanu nama ar klosteri apbūve | |
| Aizsardzības numurs | 6629 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
Rīgas Grebenščikova vecticībnieku kopienas lūgšanu nams ir vecticībnieku dievnams Rīgā, Latvijā. Tajā darbojas pasaulē lielākā vecticībnieku draudze, tās sastāvā ir apmēram 25 tūkstoši ticīgo.[1]
Grebenščikova vecticībnieku kopienas lūgšanu nama ar klosteri apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[2]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dievnams ticis dibināts apmēram 1760. gadā. Sākotnējis ticis ierīkots koka šķūnī, vēlāk pārbūvēta par ķieģeļu celtni.[1] Sākotnējais dievnama nosaukums bija "Maskavas lūgšanu nams Daugavas krastā", jo tas atradās Daugavas krastā.[1]
1826. gadā lūgšanu nams tika nosaukts Alekseja Grebenščikova vārdā (vācu: Alexey Grebentschikow), kas bija turīgs tirgotājs, mecenāts Rīgas pilsētā.[1] Grebenščikova vārdā nosaukta arī namam piegulošā Grebenščikova iela.
1867.gada Rīgas kartē [3] lūgšanas nama atrašanās vieta atzīmēta ar nosaukumu "Nabagmāja vecticībniekiem" (no vācu: Armenhaus für die Altgläubigen). Nabagmājas tolaik pazina kā nespējnieku, veco un slimo cilvēku patversmes, kas tika veidotas jau viduslaikos kā baznīcas vai privātu mecenātu organizētas patversmes.
Kādā 1873.gada laikrakstā, raksturojot atbalsta līmeni trūcīgajiem (vācu: Armenpflege) Rīgā 1870.gadā, šī mītne minēta kā "Grebenščikova nabagmāja vecticībniekiem".[4] Rakstā arī minēts, ka vairums šādu labdarības organizāciju, tostarp nosaucot arī Grebenščikova mītni, parasti atbalstījušas tikai savai konfesijai piederīgos.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu nams». Citariga.lv. Skatīts: 2014. gada 6. augustā.
- ↑ «Grebenščikova vecticībnieku kopienas lūgšanu nama ar klosteri apbūve». Saraksts.mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
- ↑ «Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālais karšu pārlūks. Pilsētu plāni: Rīga. "Plan der Gouvernements Stadt Riga mit ihren Vorstadten", 1867.». 28.09.2023.
- ↑ «Zeitung für Stadt und Land, Nr.32 (09.02.1873) Armenpflege in Riga im Jahre 1870. Telegraphische Depeschen. Riga, den 9. (21.) Febr.». 28.09.2023.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rīgas Grebenščikova lūgšanu nams.- Rīgas vecticībnieku dievnami
 | Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar arhitektūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |