Ungārija
| Ungārija Magyarország |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Himnusz |
||||||
 Ungārija (zaļa) |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Budapešta 47°26′N 19°15′E / 47.433°N 19.250°E | |||||
| Valsts valodas | Ungāru | |||||
| Etniskās grupas | 92,3% ungāri, 1,9% čigāni, 5,8% citi[1] |
|||||
| Valdība | Parlamentāra republika | |||||
| - | Prezidents | Tomašs Šujoks | ||||
| - | Premjerministrs | Viktors Orbāns | ||||
| - | Spīkers | Lāslo Kevērs | ||||
| Dibināšana | ||||||
| - | Recognized as Christian kingdom | 1000 | ||||
| - | Current 3rd republic | 1989. gada 23. oktobris | ||||
| Iestāšanās ES | 2004. gada 1. maijs | |||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 93 030 km² (109.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 0.74% | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2011. gadā | 9979000[2] (83.) | ||||
| - | 2001. gada tautas skaitīšana | 10198315 | ||||
| - | Blīvums | 107.2/km² (94.) | ||||
| IKP (PPP) | 2010. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $187,627 miljardi[3] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $18738[3] | ||||
| IKP (nominālais) | 2010. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $128,960 miljardi[3] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $12879[3] | ||||
| Džini koef. (2008) | 24.96 (zems) (3.) | |||||
| TAI (2010) | ▲ 0,805[4] (ļoti augsts) (36.) | |||||
| Valūta | Ungārijas forints (HUF) |
|||||
| Laika josla | CET (UTC+1) | |||||
| - | Vasarā (DST) | CEST (UTC+2) | ||||
| Interneta domēns | .hu1 | |||||
| ISO 3166-1 kods | 348 / HUN / HU | |||||
| Tālsarunu kods | +36 | |||||
| 1 | Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. | |||||
Ungārija (ungāru: Magyarország) ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.[5] Rietumos tā robežojas ar Austriju, ziemeļos ar Slovākiju, ziemeļaustrumos ar Ukrainu, bet dienvidaustrumos ar Rumāniju, dienvidos ar Serbiju, bet dienvidrietumos ar Horvātiju un Slovēniju. Ungārija ir Eiropas Savienības, NATO, OECD un Šengenas zonas dalībniece. Valsts oficiālā valoda ir ungāru, kura ir visplašāk izplatītākā neindoeiropiešu valoda Eiropā un izplatītākā urāliešu valoda pasaulē.[6] Valsts galvaspilsēta, lielākā pilsēta un ievērojams ekonomiskais centrs ir Budapešta. Citas ievērojamas pilsētas Ungārijā ir Debrecena, Segeda, Miškolca, Pēča un Ģēra.
Ungārija pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā un ir Šengenas zonas sastāvdaļa kopš 2007. gada. Ungārija ir labi pazīstama ar savu bagāto kultūru un ieguldījumiem mākslā, mūzikā, literatūrā, sportā un zinātnē. Ungārija ir populārs tūrisma galamērķis, piesaistot 10,7 miljonus tūristu gadā (2013).[7] Ungārijā atrodas lielākā termālo ūdeņu alu sistēma,[8] otrs lielākais termālais ezers pasaulē (Hēvizas ezers), lielākais ezers Centrāleiropā (Balatons) un lielākā dabas pļava Eiropā (Hortobāgas nacionālais parks).
Ungārijas vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 35. līdz 9. gadam p. m. ē. Donavas labā krasta zemes iekaroja romieši un izveidoja Romas impērijas Panonijas provinci. Lielās tautu staigāšanas laikā Panonijas līdzenumu ieņēma huņņi un gepidi, vēlāk avāri un slāvi. 9. gadsimtā to pakļāva ungāru ķēniņš Ārpāds, 1000. gadā viņa mazmazdēls Ištvāns I kļuva par pirmo kristīto Ungārijas karali. 12. gadsimta vidū Ungārija kļuva par lielvalsti, kas sasniedza savu uzplaukumu 15. gadsimtā.[9] Pēc Mohāčas kaujas 1526. gadā to pakļāva Osmaņu impērija (1541 – 1699). Pēc tam Ungāriju pakļāva Hābsburgu monarhija, pēc ungāru sacelšanās izveidojās Austroungārijas dubultmonarhija (1867 – 1918).
Ungārijas pašreizējās robežas tika noteiktas ar Trianonas līgumu (1920) pēc Pirmā pasaules kara, kad valsts zaudēja 71% savas teritorijas, 58% iedzīvotāju un 32% etnisko ungāru. Otrā pasaules kara sākumā Ungārija pievienojās Ass valstīm, kara laikā ciešot nopietnus zaudējumus. Pēc kara tā nonāca Padomju Savienības ietekmes zonā un kļuva par PSRS satelītvalsti Ungārijas Tautas Republiku (1947 – 1989). Valsts ieguva plašu starptautisko uzmanību pēc 1956. gada Ungārijas revolūcijas un robežas atvēršanas ar Austriju 1989. gadā, paātrinot Austrumu bloka sabrukumu.
1989. gada 23. oktobrī Ungārija kļuva par demokrātisku, parlamentāru republiku, un mūsdienās ir valsts ar ļoti augstu tautas attīstības indeksu.[10][11]
Administratīvais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valsts ir sadalīta 19 meģēs (ungāru: megye), Budapešta ir atsevišķa galvaspilsētas municipalitāte, kura sīkāk iedalās 23 rajonos. Meģes veido ES NUTS 3. līmeņa apgabalus. Papildus ir 23 pilsētas ar meģes tiesībām. Meģes sīkāk iedalās 173 apakšreģionos. Valstī ir piecas pilsētas, kuras ir pilsētas ar meģes tiesībām, bet kuras pašas nav meģes centri — Ērda (Peštas meģē), Dunaūjvāroša (Fejēras meģē), Hodmezevāšārhēja (Čongrādas meģē), Naģkaniža (Zalas meģē) un Šoprona (Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē).
Kopš 1999. gada meģes ir apvienotas reģionos, kuri veido ES NUTS 2. līmeņa apgabalus.
Pilsētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ungārijā ir 346 pilsētas un 2806 lauku apdzīvotās vietas, kopā 3152 apdzīvotās vietas. Galvaspilsētai Budapeštai ir īpašs statuss un tā nav iekļauta nevienā meģē, savukārt 23 pilsētas ir ar meģu (novadu) tiesībām (centri).
Četras pilsētas — Budapešta, Miškolca, Ģēra un Pēča — ir izveidojušas savas aglomerācijas. Ungārijas lielākā pilsēta ir Budapešta, savukārt mazākā ir Pālhāza.
Etniskais sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gads | 1920[a] | % | 1930[a] | % | 1941 | % | 1949 | % | 1960 | % | 1970 | % | 1980 | % | 1990 | % | 2001 | % |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| iedzīvotāji kopā | 7990202 | 100 | 8688319 | 100 | 9316074 | 100 | 9204799 | 100 | 9961044 | 100 | 10322099 | 100 | 10709463 | 100 | 10374823 | 100 | 10198315 | 100 |
| ungāri | 7147053 | 89,45 | 8001112 | 92,09 | 8918868 | 95,74 | 9104640 | 98,91 | 9837275 | 98,76 | 10166237 | 98,49 | 10638974 | 99,34 | 10142072 | 97,76 | 9416045 | 92,33 |
| vācieši | 551211 | 6,90 | 478630 | 5,51 | 302198 | 3,24 | 2617 | 0,03 | 8640 | 0,09 | 35594 | 0,34 | 11310 | 0,11 | 30824 | 0,30 | 62105 | 0,61 |
| slovāki | 141882 | 1,78 | 104819 | 1,21 | 16677 | 0,18 | 7808 | 0,08 | 14340 | 0,14 | 21176 | 0.21 | 9101 | 0,08 | 10459 | 0,10 | 17693 | 0,17 |
| rumāņi | 23760 | 0,30 | 16221 | 0,19 | 7565 | 0,08 | 8500 | 0,09 | 12326 | 0,12 | 12624 | 0,12 | 8874 | 0,08 | 10740 | 0,10 | 7995 | 0,08 |
| horvāti | 36858 | 0,46 | 27683 | 0,32 | 4177 | 0,04 | 4106 | 0,04 | 14710 | 0,15 | 17609 | 0,17 | 13895 | 0,13 | 13570 | 0,13 | 15597 | 0,15 |
| serbi | 17131 | 0,21 | 7031 | 0,08 | 3629 | 0,04 | 4190 | 0,05 | 3888 | 0,04 | 12235 | 0,12 | 2805 | 0,03 | 2905 | 0,03 | 3816 | 0,04 |
| slovēņi | 6087 | 0,08 | 5464 | 0,06 | 2058 | 0,02 | 666 | 0,01 | nez. | 4205 | 0,04 | 1731 | 0,02 | 1930 | 0,02 | 3025 | 0,03 | |
| čigāni | 6989 | 0,09 | 7841 | 0,09 | 27033 | 0,29 | 37598 | 0,41 | 56121 | 0,56 | 34957 | 0,34 | 6404 | 0,06 | 142683 | 1,37 | 189984 | 1,86 |
| pārējie | 59231 | 0,73 | 39518 | 0,45 | 33869 | 0,37 | 34674 | 0,38 | 13744 | 0,14 | 17462 | 0,17 | 16369 | 0,15 | 19640 | 0,19 | 584154 | 4,73 |
Piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Population Census 2001 – National and county data – Summary Data». Nepszamlalas.hu. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 17. janvārī. Skatīts: 2011. gada 13. jūlijā.
- ↑ Hungarian Central Statistical Office. Retrieved 25 July 2010.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Ungārija». International Monetary Fund. Skatīts: 2011. gada 21. aprīlis.
- ↑ «Human Development Report 2010». United Nations. 2010. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 21. novembrī. Skatīts: 2010. gada 5. novembris.
- ↑ «Geography ::Hungary». cia.gov. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 10. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 31. augusts.
- ↑ Globally speaking: motives for adopting English vocabulary in other languages – Google Books. Google Books. Skatīts: 2010. gada 20. septembris.
- ↑ «UNWTO World Tourism Barometer». World Tourism Organization. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 12. janvārī. Skatīts: 2014. gada 20. augusts.
- ↑ «Search – Global Edition – The New York Times». International Herald Tribune. 2009. gada 29. marts. Skatīts: 2009. gada 20. septembris.
- ↑ Kristó Gyula – Barta János – Gergely Jenő: Magyarország története előidőktől 2000-ig (History of Hungary from the prehistory to 2000). Budapest: Pannonica Kiadó, 2002, ISBN 963-9252-56-5, p. 687, pp. 37, pp. 113 ("Magyarország a 12. század második felére jelentős európai tényezővé, középhatalommá vált."/"By the 12th century Hungary became an important European constituent, became a middle power.", "A Nyugat részévé vált Magyarország.../Hungary became part of the West"), pp. 616–644
- ↑ Country and Lending Groups | Data. Data.worldbank.org. Retrieved on 2014-08-11.
- ↑ United Nations Development Programme: Human Development Report, 2014
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ungārija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Die Hungarologie - Teilgebiet der Finnougristik und umfasst das Studium der ungarischen Sprache und Kultur.
- Hungarian Foreign Ministers from 7 April 1848 to Our Days Arhivēts 2006. gada 21. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
| ||||||||||||||||||
| ||||||
|