Slovākija

Slovākijas Republika
Slovākijas Republika Slovenská republika
Karogs	Ģerbonis
	Himna: Nad Tatrou sa blýska; "Zibens virs Tatriem";
	Location of Slovakia
Galvaspilsēta; (un lielākā pilsēta)	Bratislava; 48°09′N 17°07′E / 48.150°N 17.117°E
Valsts valodas	slovāku valoda
Valdība	Parlamentāra republika
Neatkarība	miermīlīga atdalīšanās no Čehoslovākijas
Iestāšanās ES	2004. gada 1. maijā
Platība
Iedzīvotāji
IKP (PPP)	2007. gada aprēķins
TAI (2019.)	▲ 0,860 (augsts) (39.)
Valūta	Eiro2 (€)
Laika josla	CET (UTC+1)
Interneta domēns	.sk3
ISO 3166-1 kods	703 / SVK / SK
Tālsarunu kods	+4214
1	Čehoslovākija sadalījās Slovākijā un Čehijas Republikā (Samtainā šķiršanās).
2	2009. gada 1. janvārī Slovākija pāries uz Eiro pēc kursa €1 = 30,1260SKK.
3	Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
4	Līdz 1997. gadam kopā ar Čehijas Republiku lietoja kodu 42.

Slovākija (slovāku: Slovensko), oficiāli Slovākijas Republika (Slovenská republika) ir valsts Centrāleiropā. Robežojas ar Čehiju ziemeļrietumos, ar Austriju rietumos, ar Poliju ziemeļos, ar Ukrainu austrumos, bet ar Ungāriju dienvidos. Slovākijas platība ir 49 035 km², un to ietekmē mērenā un kontinentālā klimata josla. Valstij ir raksturīgs kalnains reljefs, un tās lielāko daļu aizņem Tatru kalni. Slovākija ar 5,424 miljoniem iedzīvotāju ir 18. lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts pēc iedzīvotāju skaita.

Slovākija ir parlamentāra republika, kas sastāv no astoņiem apgabaliem. Oficiālā valsts valoda ir slovāku valoda. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Bratislava. Slovākija ir ANO, ES, NATO, ESAO un PTO pilntiesīga locekle.

Vēsture

Pamatraksts: Slovākijas vēsture

Donavas labā krasta teritorija līdz 5. gadsimtam ietilpa Senās Romas impērijas sastāvā, pēc impērijas sabrukuma tagadējās Slovākijas teritorijā uz dzīvi apmetās slāvu ciltis, kas 7. gadsimtā nodibināja Samo valsti. Vēlāk tā atradās avāru (8. gadsimtā), Lielmorāvijas valsts (9. gadsimtā) un Ungārijas (11.—16. gadsimtā), vēlāk Hābsburgu monarhijas pakļautībā. Pēc Pirmā pasaules kara beigām Slovākija kopā ar Čehiju apvienojās un izveidoja Čehoslovākiju. Otrā pasaules kara laikā pastāvēja no Trešā reiha atkarīga Slovākijas valsts. Vēlāk Slovākijas teritorija nonāca komunistu rokās un kļuva par Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas daļu. 1993. gadā, sadaloties Čehoslovākijai, tika pasludināta neatkarīga Slovākijas Republika. 2004. gadā Slovākija iestājās ES un NATO. Slovākija ir daļa no Šengenas zonas un 2009. gada 1. janvārī par Slovākijas oficiālo valūtu kļuva eiro.

Ģeogrāfija

Slovākijas ainavai raksturīgs kalnains reljefs. Valsts lielāko daļu aizņem Tatru kalni, kas pieder pie Karpatu kalnu grēdas. Valsts ziemeļos pie Polijas robežas atrodas Augstie Tatri, kas ir iecienīts slēpošanas reģions ar gleznainu dabu — dziļām ielejām un ezeriem. Te atrodas arī valsts augstākā virsotne Gerlaha smaile (2655 metri virs jūras līmeņa) un Slovākijas nacionālais simbols — Krivāņa kalns (Kriváň).

Galvenās upes Slovākijā ir Donava (robežupe ar Ungāriju), Vāha un Hrona.

Slovākija atrodas starp mēreno un kontinentālo klimata joslu. Vasaras ir mēreni siltas, bet ziemas aukstas, mākoņainas un nokrišņiem bagātas. Slovākiju pēc laikapstākļiem var iedalīt trīs daļās: zemiene, pārejas reģions un kalniene.

Valsts platība ir 48 845 km². 31% teritorijas aizņem aramzemes, 17% ganības, 41% mežu, 3% kultivēto zemju. Pārējie 8% aizņem pilsētas, infrastruktūra, kalni un cita neizmantojama zeme.

Slovākija ir iekšzemes valsts, tai nav jūras izejas, bet ir sauszemes robežas ar piecām valstīm. Slovākijas robeža ar Poliju ziemeļos ir 547 km gara, robeža ar Ukrainu austrumos 98 km, ar Ungāriju dienvidos 669 km, robeža ar Austriju dienvidrietumos — 106 km un Čehiju ziemeļrietumos — 252 km. Valsts robežu kopgarums ir 1672 km.

Demogrāfija

Slovākijas Republikā dzīvo 5,4 miljoni iedzīvotāju. 51,3% ir sieviešu. Vidējais sieviešu dzīves ilgums — 77 gadi, vīriešu — 68 gadi. Slovākijā reģistrētas 2 865 apdzīvotas vietas, no tām 136 pilsētas. Vidēji vienā apdzīvotajā vietā dzīvo 1 874 iedzīvotāju, vidējais iedzīvotāju blīvums ir 111/km². Pēc iedzīvotāju skaita Slovākija atrodas apmēram divdesmitajā vietā Eiropā.

Iedzīvotāju vairākums ir slovāki (85,7%). Lielākā mazākumtautība ir ungāri (10,6%), tālāk seko čigāni (1,5%), čehi (1%) un rusīni jeb ukraiņi (1%). Ir arī citu tautību iedzīvotāji — krievi, vācieši, ebreji, poļi. Vairākums etnisko grupu pārstāvju dzīvo kopienās, atšķirti no citām tautībām, taču mūsdienās šīs robežas izzūd.

Lielākā daļa ticīgo (aptuveni 77% iedzīvotāju) ir katoļi.

Valodas

Oficiālā valsts valoda ir slovāku valoda, kas pieder slāvu valodu grupai. Ungāru valoda tiek vienlīdz plaši lietota Slovākijas dienvidos, saskaņā ar Slovākijas tiesību aktiem to var lietot kā oficiālo valodu līdztekus slovāku valodai tajos reģionos, kur ungāri veido vairāk nekā 21,7 % iedzīvotāju.

Lielākās daļas Slovākijas iedzīvotāju dzimtā valoda ir slovāku valoda — saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanas datiem 78,6 % iedzīvotāju (4 240 453 personas). Ungāru valoda ir dzimtā valoda 9,4 % iedzīvotāju (508 714 cilvēki). Romu valoda ir dzimtā valoda 2,3 % iedzīvotāju (122 518 cilvēkiem). 4. vietā pēc to iedzīvotāju skaita, kuri to dēvē par savu dzimto valodu, ir krievu valoda — 1 % iedzīvotāju (55 469 cilvēki). Pārējo valodu īpatsvars ir mazāks par 1 %.

Administratīvais iedalījums

Slovākija iedalās 8 apgabalos (kraj) — Banskas Bistricas, Bratislavas, Košices, Nitras, Prešovas, Trenčīnas, Trnavas un Žilinas apgabalā. Apgabali savukārt iedalās apriņkos (okres, pašlaik Slovākijā ir 79 apriņķi). Apriņķi iedalās pagastos (obec).

Lielākās pilsētas:

Bratislava (423 737 iedzīvotāji),
Košice (236 563 iedzīvotāji),
Prešova (94 718 iedzīvotāji),
Nitra (86 329 iedzīvotāji),
Žilina (85 985 iedzīvotāji).

Bruņotie spēki

Slovākijas bruņotos spēkus veido sauszemes un gaisa spēki, pretgaisa aizsardzība, robežsardze un civilās aizsardzības spēki. Armijā ir 14 000 karavīru un virsnieku. 2004. gadā Slovākija kļuva par NATO dalībvalsti. 2005. gada 1. augustā tika atcelts vispārējais militārais pienākums un notika pāreja uz profesionālo armiju.