Aiva Vīksna
Aiva Vīksna | |
---|---|
Aiva Vīksna 2022. gadā | |
14. Saeimas deputāte | |
Amata sākums 2022. gada 1. novembris | |
Prezidents | |
Premjerministrs | |
| |
Dzimšanas dati | 1967. gada 8. novembrī |
Dzīvo | Gulbene, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
Tautība | latviete |
Politiskā partija | Apvienotais saraksts |
Profesija | uzņēmēja, filantrope, politiķe |
Aiva Vīksna (dzimusi 1967. gada 8. novembrī) ir latviešu uzņēmēja, filantrope un politiķe. 14. Saeimas deputāte no Apvienotā saraksta.
Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1991. gadā Latvijas Universitātē ieguvusi ķīmiķes, pasniedzējas kvalifikāciju, kas 2012. gadā pielīdzināta profesionālajam maģistra grādam (Mg.chem) un piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai.
Uzņēmējdarbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1991. gadā nodibināja savu pirmo uzņēmumu. 1993. gadā nodibināja izdevniecību "Lietišķās informācijas dienests" un līdz 2013. gadam bija tās izpilddirektore. Kopš 2014. gada ir "Lietišķās informācijas dienesta" biznesa attīstības vadītāja un izdevniecības dibinātās pieaugušo neformālās izglītības iestādes "Bilances akadēmija” direktore.
2014. gadā kopā ar partneriem nodibināja katamarānu ražošanas uzņēmumu SIA “O YACHTS”.[1] 2017. gadā nodibināja SIA “LatBan sindikātu Nr.1”.
Sabiedriskās aktivitātes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1996. gadā sāk aktīvi iesaistīties vairākās sabiedriskās organizācijās, kā arī pievēršas labdarībai. Biedrības “Līdere” idejas autore un dibinātāja, valdes priekšsēdētāja (2003).
Kopš 2011. gada ir goda biedre un padomes locekle Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamerā. 2010. gadā kļuvusi par Junior Achievement Latvia padomes locekli. 2006. gadā ir ievēlēta par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) viceprezidenti. Kopš 2005. gada ir arī Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes locekle. Kopš 2015. gada ir biedrības LATBAN (“Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls”) biedre.
Projekta „Stiprinot sievietes lomu sabiedrībā, biznesā un attīstībā” (Enhancing women’s role in society, business and development) idejas autore, kura ietvarā 2008. gada oktobrī tika noorganizēta piecu Irākas sieviešu uzņēmēju un līderu vizīte Latvijā. 2008. gada augustā projekta "Mentoringa meistardarbnīca. Rietumi—Austrumi" iniciatore, kurā piedalījās piecas pārstāves no Afganistānas Sieviešu biznesa federācijas (Afgan Women's Business Federation).
Kopš 2007. gada ir vairāku Latvijas augstskolu vieslektore par tēmām “Līderība un motivācija”, “Kā uzsākt biznesu”, “Mentorings”, “Biznesa eņģeļi” u.c.
Kopš 2011. gada līdz 2020.gadam darbojies kā padomes locekle Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamerā.[2]
Politiskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2022. gadā kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās no Apvienotā saraksta Vidzmes saraksta un tika ievēlēta 14. Saeimā.[3]
Nozīmīgākie filantropijas projekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2007. gads — Sadarbībā ar Valsts leļļu teātri atbalstījusi bērnu leļļu izrādes “Mauglis” un “Skroderdienas Silmačos”.
- 2006.–2007. gads — Sadarbībā ar bērnu muzikālo teātri “Rībēja mute” atbalstījusi vairākas bērnu muzikālās izrādes “Klase”, “Kraukšķītis”, “Momo” u.c.
- 2006. gads — Sadarbībā ar Britu padomi Rīgā, Valmieras domi, iniciējusi, atbalstījusi un īstenojusi projektu nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem bērniem “Deja ikvienam!”. Projekta ietvaros sadarbībā ar Lielbritānijas horeogrāfu apvienību GreenCandleDance tika izveidota mūsdienu dejas izrāde un video filma par dejas mākslu cilvēku ar dzirdes traucējumiem vidū.
- 2004 –2005. gads — Sadarbībā ar biedrību “Velku biedrība”, iniciējusi, atbalstījusi un realizējusi projektu ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām “Dejas un kustību terapija ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām. Projekta ietvaros tika izveidota video filma – metodiskais materiāls, kuru saņēma ģimenes, sociālie dienesti, bibliotēkas visā Latvijā.
- 2004.–2005. gads — Uģa Prauliņa rokbaleta bērniem “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši” Latvijas Nacionālajā operā atbalstītāja.
- 2002.–2003. gads — Bērnu mūzikla "Īkstīte" (Jānis Lūsēns, Dace Micāne-Zālīte, Normunds Beļskis) Dailes teātrī, krustmāte, viena no idejas autoriem un ģenerālsponsors.
- 2001.–2002. gads — Mūsdienu deju izrādes visai ģimenei “Alise” (Olga Žitluhina, Andris Vilcāns) Latvijas Nacionālajā operā, krustmāte, viena no idejas autoriem un atbalstītāja.
- 2000. gads — Operas "Putnu opera" (Jānis Lūsēns un Māra Zālīte) patronese un atbalsta līdzekļu vākšanas kampaņas organizatore sadarbībā ar Latvijas Bērnu fondu. Sadarbojusies un atbalstījusi dokumentālo filmu “Jaunie laiki Šķērsielā” un “Dziedātāja uz skrituļslidām” veidošanu.
Grāmatas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- “Savs bizness”, 2007 (atkārtots un papildināts izdevums 2009)
- “Bieza maciņa noslēpumi: Kāpēc vienmēr pietiek naudas”, līdzautore, 2010
- “Mani septiņi soļi biznesa uzsākšanā”, līdzautore, 2009
- “No idejas līdz panākumiem”, līdzautore, 2009
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2005. gadā saņēmusi valsts apbalvojumu — Atzinības krustu par kultūras mecenātismu.
2003. gadā piešķirts sabiedriskais apbalvojums Cicerona Balva par atbalstu kultūras projektiem.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «O-YACHTS - About Us - 3. Team». www.o-yachts.com (en-gb). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-01-07. Skatīts: 2018-03-17. Arhivēts 2018-01-07 Wayback Machine vietnē.
- ↑ Festivals Lampa. «Aiva Vīksna». festivalslampa.lv, 2020. gada 20. janvāris. Skatīts: 2022-10-23.
- ↑ «14. Saeimas vēlēšanas rezultāti». Skatīts: 2022. gada 8. novembrī.
Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|