Dalībnieks:RandomRecursia/Smilšu kaste
Singapūras Republika Republic of Singapore 新加坡共和国 Republik Singapura சிங்கப்பூர் குடியரசு |
||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Himna: Majulah Singapura |
||||||
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Singapūra 1°14′N 103°55′E / 1.233°N 103.917°E | |||||
Valsts valodas | angļu valoda (1. valoda)[1] mandarīnu valoda malajiešu valoda tamilu valoda ķīniešu valoda |
|||||
Valdība | Parlamentāra republika | |||||
- | Prezidents | Selapans Ramanatans | ||||
- | Premjerministrs | Lī Hsjens Lūngs (Lee Hsien Loong) | ||||
Neatkarība | ||||||
- | Dibināta | 1819. gada 29. janvārī[2] | ||||
- | Apvienota ar Malaiziju | 1963. gada 16. septembrī | ||||
- | Atdalīta no Malaizijas | 1965. gada 9. augustā | ||||
Platība | ||||||
- | Kopā | 721,5 km² (176.) | ||||
- | Ūdens (%) | 1,444 | ||||
Iedzīvotāji | ||||||
- | iedzīvotāji 2017. gadā | 5,612,300 (115.) | ||||
- | Blīvums | 7,796/km² (3.) | ||||
IKP (PPP) | 2017. gada aprēķins | |||||
- | Kopā | $537.447 miljardi | ||||
- | Uz iedzīvotāju | $93,678 | ||||
TAI (2015) | ▲ 0,925 (ļoti augsts) (5.) | |||||
Valūta | Singapūras dolārs (SGD ) |
|||||
Laika josla | SST (UTC+8) | |||||
Interneta domēns | .sg | |||||
ISO 3166-1 kods | 702 / SGP / SG | |||||
Tālsarunu kods | +65 |
Singapūra (angļu: Singapore), oficiāli Singapūras Republika (Republic of Singapore), ir pilsētvalsts Dienvidaustrumāzijā. Singapūra ir salu valsts, jo aizņem Singapūras salu un vēl 60 mazākas saliņas, kas atrodas pie Malakas pussalas krastiem. Singapūra 60. gadu vidu veica milzigu lēcuienu no trešas pasaules valsts uz pirmas pasaules valsti .Singapūra ir augsti attistīta valsts ,kura ierindojas trijnieka vismazāk korumpēto valstu vidu.Ir viens no Āzijas tīģeriem,Singapūras IKP videji aug par 7% gada .
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmssākumi un Britu kolonizacija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Agrākais rakstveida ieraksts par Singapūru parādas Ķīnas trešā gadsimta rakstos , nosaucot tagādejo Singapuru par Pu Luo Chung salu (no Mal -sala uz gala) . Nagarakretagama, javiešu episkā poēma, kas tika uzrakstīta 1365. gadā, atsaucās uz ciematu uz salas ar nosakumu Tumasik, (iespējama, nozīmē "Jūras pilsētiņa").
Rafls( eng:Raffles) ieradās Singapūrā 1819. gada 28. janvārī un drīz atzina salu kā piemerotu ostas būvniecībai .
Par salu nominali valdīja
Johoras sultāns, kurš bija atkarība no holandiešiem un bugiem. Taču Sultanātu vājināja arī iekšejas kņadas un ilga ciņa par varu valstī
Rafls piedavāja vienam no kandidātiem uz Sultānāta troni atzīšanu par likumīgu Johoras sultanāta valdnieku,ar ikgadēju 5000 $ un 3000 $ maksājumu par to sultāns piešķirtu Lielbritānijai tiesībās izveidot tirdzniecības apmetni Singapūra. Oficiāls līgums tika parakstīts 1819. gada 6. februārī, un mūsdienu Singapūra bija dzimusi.1826. gadā Singapūra kļuva par daļu no Straits Settlements(juras apmetnēm), kas atrodas Britu Indijas jurisdikcijā, kļūstot 1836. gadā. par reģionā galvaspilsētu. 1860. gadā iedzīvotāju skaits bija pieaudzis līdz vairāk nekā 80 000, vairāk nekā puse bija ķīnieši. Daudzi no šiem imigrantiem ieradās strādāt piparu un gambieru plantācijas. Vēlāk, 1890. gados, kad Malaizijā un Singapūrā tika nodibināta gumijas rūpniecība, sala kļuva par globālu gumijas centru-šķirošana un eksportēšana.
Pirms Otra pasaules kara
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Pirmā pasaules kara briti uzbūvēja lielo Singapūras jūras spēku bāzi, kas bija daļa no aizsardzības stratēģijas Āzija. 1923. Gadā
bāzes būvniecība notikusi lēni līdz Japānas iebrukumam Mandžurijā 1931. gadā. Galīgi pabeigta 1939. gadā, tā izmaksāja milzīgu summu 500 miljonu ASV dolāru Lielbritānijas Imperijai, to lielīja ,ka lielāko sausu doku pasaulē, trešais lielākais peldošais doks, un ka ir pietiekami daudz degvielas tvertņu, lai apgādatu visuBritu floti sešu mēnešu garuma .
Vinstons Čērčils uzsauca bāzi kā "Austrumu Gibraltāru", un militārās diskusijas bieži tika minētas kā "&Uz Austrumiem no Suecas(East of Suez)&" ,bet tā bija bāze bez flotes. Britu flote tika izvietota Eiropā, un briti nevarēja atļauties veidot otru floti, lai aizsargātu intereses Āzijā. Otrā pasaules kara laikā Britu flote palika Eiropā aizsargāt Britu salas. Japānas Imperatora armija iebruka Britu Malajā, iebrukuma kulminācīja bija Singapūras kauja. Kad 60 000 britu karaspēks 1942. gada 15. februārī tika aplenkts Lielbritānijas premjerministra Vinstons Čērčils nosauca zaudējumu ,kā "vissliktāko katastrofu un lielāko kapitālāciju britu vēsture".
Lielbritānijas zaudējumi, cīņā par Singapūru, bija smagi, gandrīz 85 000 cilvēku tika sagustīti papildus pie agrākām zaudējumiem kaujas par Britu Malaju. Singapūra tika pārdēvēta par Syonan-to (昭南 島 Shōnan-tō), kas nozīmē "Dienvidu gaisma". No 5000 līdz 25 000 etnisku ķīniešu tika nogalināti Sooku Čeinas( Sook Ching) slaktiņā,ko veica japāniešu armija. Lielbritānijas spēki plānoja atbrīvot Singapūru 1945. gadā; tomēr karš beidzās pirms operāciju uzsākšanas. Pēc japaniešu kapitulešanas tā tika atkal okupēta ar britu,indiešu un australiešu spēku palidzību.
Pec otra pasaules kara
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1946. gada 1. aprīlī The Straits Settlements tika izbeigta un Singapūra kļuva par atsevišķu Kroņa koloniju (Crown Colony) ar administratīvo valdību, kuru parvadīja gubernators nākošāja gada jūlija tika izveidota atsevišķa izpildvaras un likumdošanas padome, un tika nolemts ievēlēt sešus likumdošanas padomes locekļus . 1956. gadā, Lielbritānija piešķira Singapūrai pilnīgu iekšējo pašpārvaldi visos jautājumos, izņemot aizsardzību un &ārlietu lietas.& 1959. gada maijā vēlēšanās Tautas rīcības partija(People's Action Party) ieguva pārsteidzošu uzvaru .Singapūra kļuva par iekšēji pašpārvaldes valsti
Britu sadraudzība.Li Kuan Ju(Eng:Lee Kuan Yew) ievēleja par premjerministru.
Neskatoties uz panākumiem Singapūras valdībā, PAP vadītāji uzskatīja, ka Singapūras nākotne ir kopā ar Malaju . Tika uzskatīts , ka apvienošana dos labumu ekonomikai, izveidojot kopēju tirgu, kas palīdzes attistīt jaunas rupniecības nozares. 1962. gada notika referendums ,tā rezultātā 1963. gada 16. septembrī Singapūra pievienojās Malajas federācijai. Pēc apvienošanas sākas ideoloģiski pat ekonomiski konflikti starp divam valdībam. Neskatoties uz agrākājām vienošanām par kopēja tirgus izvēdi , Singapūras valdība turpināja saskārties ar ierobežojumiem tirdzniecība ar pārējo Malaiziju. 1965. gada 9. augustā Malaizijas parlaments &veica& likumprojektu, lai grozītu konstitūciju,lai Singapūra tiktu atdalīta no Malaizijas Federācijas.Parlaments nobalsoja par Singapuras atdalīšanu 150 balsis bija par ,pret bija 0,velešanas nepiedalījas Singapuras parstāvji. Singapūra 1965. gada 9. augustā ieguva neatkarību un kļuva par Singapūras Republiku (palika Nāciju Sadraudzībā) ar Li Kuan Ju kā premjerministruun Jusofu bin Išaku (eng:Yusof bin Ishak) kā prezidentu.
Li Kuan Ju parvaldība , valsts veica pārsteidzošu lecienu no trešas pasaules uz pirmas pasaules valsti. Li Kuan Ju uzsvars uz strauju ekonomisko izaugsmi, atbalsts uzņēmējdarbībai,cīņa ar korupcīju, un iekšējās demokrātijas ierobežojumi veidoja Singapūras politiku nākamos 50 gados.Milzīgs nopelns bija Trans Nacionalu Kompanijam . Turpmākie ekonomiskie panākumi turpinājās arī astoņdesmitājos, bezdarba līmenis bija 3%, reālais IKP pieaugums vidēji bija aptuveni 8% līdz 1999. gadam vēlāk 6%. 1980. gada Singapūra sākas parieša uz augsto tehnoloģiju nozarēm, kā, mikroelektronika ,zāļu ražošana,mikroshemu plātņu ražošana , lai konkurētu ar kaimiņvalstīm, kuram bija un ir lētāks darbaspēks. Singapūras Čangi (eng;Changi) lidosta tika dibināta 1981. gadā un tika izveidota Singapūras aviokompānija(Singapore Airlines). Singapūras osta kļuva par vienu no pasaules visnoslogotākam ostām un šāja perioda ievērojami pieauga pakalpojumu un tūrisma nozare. Singapūra kļuva par nozīmīgu transporta mezglu un nozīmīgu tūristu galamērķi.
Valsts iekārta
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]ingapūra ir demorkātiska parlamentārā republika. Izpildvara ir Singapūras Ministru kabinets, kuru vada premjerministrs un daudz mazākā mērā arī prezidents. Prezidents tiek ievēlēts ar tautas balsojumu un tam ir veto tiesības attiecībā uz konkrētu izpildu lēmumu kopumu, piemēram, valsts rezervju izmantošanu un tiesnešu iecelšanu .Parlaments darbojas kā valdības likumdevējs. Ievēlētus deputātus ievēl Parlamenta, pamatojoties uz "pirmo reizi pēc vēlēšanās" (plurālismu), un pārstāv pats sevi , vai politisku partiju . Tautas Darbības Partija kops 1959. gada iegūst parlamentāro vairakumu katras velešanas .Apmēram,70% katras velēšanas. Lai gan vēlēšanas ir tīras, nav neatkarīgas vēlēšanu iestādes un valdībai ir liela ietekme uz plašsaziņas līdzekļiem. "Freedom House" savā ziņojumā "Brīvība pasaulē" un "The Economist" savā "Demokrātijas indeksā" uzskata Singapuru "par daļēji brīvu" kā "kļūdainu demokrātiju". Jaunākās vēlēšanas notika 2015. gada septembrī, kad PAP uzvarēja 89 no 89 vietām, velešanas vēlak tika apstrīdēts.
Apelācijas tiesa pārstāv visaugstāko taisnīgumu un modernu domes interpretāciju. Singapūras tiesību sistēma ir balstīta uz Lielbritānijas tiesībās sistēmas, taču ar būtiskām vietējām atšķirībām. Zvērināto tiesu tika atcelta 1970. gadā, lai tiesas lēmumi pilnībā būtu tiesnešu rokās . Singapūrai ir miesas sodi, noteikts skaits sitienu pa augšstilbiem ar 3cm resnu bambusa nūju, ko piespež par tādiem noziegumiem kā izvarošana, nemieri, vandālisms un noteikti imigrācijas pārkāpumi. Singapūrā ir nāvessods par slepkavību, kā arī par narkotiku tirdzniecību lielos apmēros un šaujam ieroču tirdzniecība.Runātaju stūris Čainatauna ir vieta ,kur var brīvi paust savu viedokli un veikt demonstrācijas ,parējas salas vietas tas ir aizliegts. "Transparency International" Singapūra ir pastāvīgi novērtēta starp vismazāk korumpētajām valstīm pasaulē . Singapūras unikāla stipra gandrīz autoritāra valdība kombinācija ar uzsvaru uz meritokrātiju un labu pārvaldību ir pazīstama kā "Singapūras modelis" un tiek uzskatīta par galveno Singapūras politiskās stabilitātes, ekonomiskās izaugsmes un harmoniskas sociālās kārtības faktoru. 2011. gadā Pasaules tiesiskuma projekts Likuma par tiesiskumu indekss (end:the World Justice Project's Rule of Law Index)norindoja Singapūra topa augšgala. Tomēr valsts saņēma daudz zemāku rangu par "vārda brīvību" un "pulcēšanās brīvību" .
Pār piecu vai vairāk cilvēku pulcēšanānas pasākumiem ir nepieciešama policijas atļauja, un protestus var likumīgi organizēt tikai runātāju stūrē . 2017. gadā Halima Jakob(eng;Halima Yacob) tika ievelēta par pirmo prezidentu sieviešu dzimuma. Viņa uzvarēja nominācijas dienā, jo visi pārējie kandidāti tika atzīti par neatbilstīgiem vēlēšanām .
Geogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Singapūru veido 63 salas, tostarp galvenā sala Pulau Ujong ir divi mākslīgi savienojumi ar Johoru, Malaizijai : Johor-Singapūra Causeway ziemeļos un Tuas Otrais savienojums rietumos. Jurong sala, Pulau Tekong, Pulau Ubin un Sentosa ir lielākās Singapūras salas. Augstākais dabiskais punkts ir Bukit Timah kalns 163,63 m augstuma. Pastāvīgi meliorācijas projekti ir palielinājuši Singapūras zemes platību no 581,5 km2 (224,5 kv. M) 1960. gadā līdz 719,1 km2 (277,6 kv. M) 2015. gadā, kas ir par aptuveni 23% (130 km2). Paredz, ka zeme līdz 2030. gadam pieaugs vēl par 100 km2 (40 kv. M). Daži projekti ietver nelielu salu apvienošanu , lai izveidotu lielākas, funkcionālākas salas, kā tas tika darīts ar Jurong salu .
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Singapūras savas urbanizācijas dēļ, ir zaudējusi 95% savu vēsturisko mežu ], un tagad vairāk nekā puse daba sastopamās faunas un floras Singapūrā atrodas dabas rezervātos, piemēram, Bukit Timah dabas rezervātā un Sungei Buloh mitrāju rezervātā, kas veido tikai 0,25% no Singapūras zemes platības 1967. gadā valdība ieviesa plānu padarīt Singapūru par "dārzu pilsētu", kuras mērķis ir mīkstināt urbanizācijas sekas un uzlabot dzīves kvalitāti . Kopš tā laika gandrīz 10% no Singapūras platības ir rezervēti parkiem un dabas rezervātiem . Singapūras labi pazīstami dārzi ietver Singapūras botānisko dārzu, 150 gadus veco tropisko dārzu un Singapūras pirmo UNESCO Pasaules mantojuma vietu un Gardens by Bay, kas ir populārs tūristu galamērķis .
Klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Singapūrai ir tropu lietus mežu klimats, kuram nav atšķirīgu sezonu, vienmērīga temperatūra un spiediens, augsts mitrums un bagātīgs nokrišņu daudzums Temperatūra ir no 22 līdz 35 ° C. Temperatūra gada laikā stipri nemainās, ir musonu sezona no novembra līdz janvārim. No jūlija līdz oktobrim,iet dūmāka, ko izraisa krūmu ugunsgrēki, no Sumātras salas(Indonezīja), Lai gan Singapūra nemaina laiku uz vasaras vai ziemas laiku, ta seko GMT + 8 laika joslai.
Ekonomika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Singapūrai ir augsti attīstīta tirgus ekonomika, kas vēsturiski balstīta uz tirdzniecību. Kopā ar Honkongu, Dienvidkoreju un Taivānu, ir viena no sākotnējiem četriem Āzijas tīģeriem, bet IKP ziņa uz vienu iedzīvotāju pārsniedz parējos tīģerus. Laikposmā no 1965. gada līdz 1995. gadam izaugsmes temps vidēji bija aptuveni 7 % gadā .
Singapūras ekonomika ir pazīstama kā viena no brīvākajām, inovativākām, viskonkurētspējīgākajām visdinamiskākajām un uzņēmējdarbībai draudzīgākām. Ekonomikās brīvības indekss 2015. gadā ierindo Singapūru kā otro brīvāko ekonomiku pasaulē, un &Ease of Doing Business Index& indekss ir ierindojis Singapūru par vieglāko uzņēmējdarbības vietu desmit gadus pēc kārtas. Saskaņā ar korupcijas indeksu(eng; Corruption Perceptions Index) Singapūra ir viena no vismazāk korumpētām valstīm pasaulē kopā ar Jaunzēlandi un Skandināvijas valstīm. 2016. gadā Singapūra trešo gadu pēc kārtas kļuva par pasaules visdārgāko pilsētu pēc Economist Intelligence Unit datiem .
Viena no pasaulē visvairāk fotografētajām ēkām ir Marina Bay Sands kūrorts ,kurš tika atverts 2010. gadā . Vairākus gadus Singapūra ir bijusi viena no nedaudzajām valstīm ar AAA kredītreitingu no "lielajiem trim" un vienīgā Āzijas valsts, kura sasniedza šo reitingu. Ņemot vērā tās atrašanās vietu, kvalificētu darbaspēku, zemas nodokļu likmes, labu infrastruktūru un nulles toleranci pret korupciju, Singapūra piesaista investicījas no visas pasaules . Singapūrai ir vienpadsmitāja vieta pēc pasaules ārvalstu valūtas rezervem un viena no augstākajām starptautisko investīciju pozīcijām uz vienu iedzīvotāju . Singapura ir vairak nekā 7000 transnacionālu kompaniju no ASV,Japānas,un Eiropas. Ir arī aptuveni 1500 uzņēmumi no Ķīnas un Indijas. Ārvalstu uzņēmumi ir gandrīz visās valsts ekonomikas nozarēs. Aptuveni 44 procenti no Singapūras darbaspēka sastāv no iebraucējiem(non-Singaporeans). Ir noslēgti vairāk nekā desmit brīvās tirdzniecības līgumu valstīm un reģionālājiem savienojumiem . Neskatoties uz tirgus brīvību, Singapūras valdībai ir ievērojama ietekme valsts ekonomika , kas veido 22% no Singapūras IKP .
Darba spēks
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tradicionāli Singapūrā ir zemākais bezdarba līmenis starp attīstītajām valstīm. Laikā no 2005. līdz 2014. gadam bezdarba līmenis nepārsniedza 4%, sasniedzot 3,1% 2005. gadā un 3% 2009. gada pasaules finanšu krīzes laikā; 2015. gada pirmajā ceturksnī tas samazinājās līdz pat 1.8%.
Valdībai ir vairākas programmas priekš bezpajumtniekiem un trucīgājiem,tādēļ nabadzības praktiski nav. Dažas no programmām ietver ikmēneša nodrošināšanu starp SGD400 un SGD1000 trūcīgajām mājsaimniecībām, sniedzot bezmaksas medicīnisko aprūpi valsts slimnīcās un maksājot par bērnu mācību parādiem. Singapūras valdība sniedz arī daudzas priekšrocības saviem pilsoņiem, tostarp: atlaides sporta zāles apmeklešana, lai iedrošinātu iedzīvotājus izmantot sporta zālēs . līdz pat 166 000 ASV dolāru prēmija par piedzimuso bērnu,subsidījas invalīdiem, lēti klēpjdatori nabadzīgajiem skolēniem, atlaides daudzās jomās, piemēram, sabiedriskais transports, komunālo pakalpojumu rēķinos un citos.
Lai gan ir atzīts, ka ārvalstu darba ņēmējiem ir būtiska nozīme valsts ekonomikā, valdība apsver šo darba ņēmēju ierobežošanu, jo ārvalstu darbinieki veido 80% no būvniecības nozares un līdz pat 50% no pakalpojumu nozares darbinieku . Imigrācijas un kontrolpunktu iestāde(The Immigrations and Checkpoints) publicē vairākus kritērijus, lai varētu saņemt atļauju uz pastāvīgo dzīvesvietu Singapūra.
Ekonomikas Sektori
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Singapūra ir līderis vairākās ekonomikas nozarēs, tostarp ir trešais lielākais valūtas maiņas centrs, trešais vadošais finanšu centrs, otrais lielākais kazino azartspēļu tirgus,trešā lielākā naftas pārstrādes un tirdzniecības centrs, pasaules lielākais eļļas pārstrādes ražotājs un galvenais kuģu remonta pakalpojumu centrs pasaules lielākais loģistikas centrs Ekonomika ir daudzveidīga, un tā galvenie ieguldītāji - finanšu pakalpojumi, ražošana, naftas pārstrāde. Galvenais eksports ir prstradāta nafta, mikroshemas s un datori , kas 2010. gadā veidoja 27% no valsts IKP, un kas ietver būtiskas elektronikas, naftas pārstrādes, ķīmisko vielu, mašīnbūves un biomedicīnas zinātņu nozares. 2006. gadā Singapūra saražoja apmēram 10% no pasaules processoru daudzuma. Singapūras lielākie uzņēmumi ir telekomunikāciju, banku, transporta un ražošanas nozarēs, no kuriem daudzi sākās kā valsts uzņēmumi, un kopš tā laika tie ir iekļauti Singapūras biržā, tostarp Singapūras telekomunikācijas (Singtel), Singapūras tehnoloģiju tehnoloģijas, Keppel Corporation, aizjūras Ķīnas banku korporācija (OCBC), Singapūras attīstības banka (DBS), Apvienotā aizjūras banku grupa (UOB). Pec Bloomberg datiem 2011. gadā pasaules finanšu krīzes laikā OCBC, DBS un UOB tika klasificētas kā pasaules 1., 5., 6. pasaules spēcīgākās bankas.
Vislabāk zināmie globālie zīmoli ir Singapore Airlines, Changi Airport un Singapūras osta, un visi trīs aizņēm pasaule pirmas pozicījas sava industrijas sektora.Singapūras aviosabiedrības ir novērtētas kā Āzijas visvairāk apbrīnojamā kompānija, un pasaules 19. lielākā daļa apbrīno 2015. gadā, Fortune's "50 visvairāk apbrīnojamo uzņēmumu pasaulē" nozares apsekojumiem. 20 gadus pēc kārtas tā ir arī pasaulē visvairāk apbalvotā aviokompānija, tostarp "Labākā starptautiskā aviokompānija", ar ASV veikto "Travel + Leisure" lasītāju aptauju palīdzību. Changi lidosta savieno vairāk nekā 100 aviosabiedrības ar vairāk nekā 300 pilsētām. No 2015. gada stratēģiskais starptautiskais gaisa spēku mezgls ir ieguvis vairāk nekā 480 "Pasaules labākās lidostas" balvas, un tas ir pazīstams kā pasaulē visvairāk apbalvota lidosta .
Tūrisms veido lielu ekonomikas daļu, turpretim 2014. gadā pilsētvalsti apmeklē vairāk nekā 15 miljoni tūristu. Lai attistītu turisma nozari, azartspēles tika legalizētas 2005. gadā, bet tikai divas licences "Integrētajiem kūrortiem" tika izsniegtas, lai kontrolētu pārkāpumus saistība ar naudas atmazgāšanu un atkarību. Singapūra attīstas arī medicīnas tūrisms katru gadu apmēram 200 000 ārzemnieku meklē medicīnisko aprūpi ,Singapūra visi medicīnas pakalpojumi ir maksās . Singapūras medicīnas dienesti katru gadu iegūst ienākumus 3 miljardu dolaru apmērā . 2015. gadā Lonely Planet un The New York Times min Singapūru kā augstāko un 6. labāko pasaules galamērķi, ko vajag apmeklēt . Singapūra ir arī izglītības centrs, 2006. gadā vairāk nekā 80 000 starptautisko studentu studēja Singapūras universitates. 5 000 malaiziešu studentu katru dienu šķerso Johor–Singaporekoridoru(sauzemes ceļs ,kurš savieno Singapšru ar Malaziju), lai apmeklētu Singapūras universitātes. 2009. gadā 20% no visiem studentiem, Singapūras universitātēs, bija ārvalstu studenti - maksimālais atļauto ārzemnieku stundentu skaits, lielākā daļa no ASEAN valstīm, Ķīnas un Indijas .
Demografija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2015. gada Singapūras iedzīvotāju skaits bija 5 535 000, no kuriem 3 375 000 (60,98%) bija pilsoņi, savukārt pārējie 2 160 000 (39,02%) bija pastāvīgie iedzīvotāji ( ārvalstu studenti , ārvalstu darbinieki,turisti ) . Saskaņā ar valsts jaunāko skaitīšanu 2010. gadā gandrīz 23% Singapūras iedzīvotāju (t.i., pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji) bija dzimuši ārvalstīs (tas nozīmē, ka apmēram 10% Singapūras pilsoņu bija ārvalstīs dzimušie naturalizētie pilsoņi); ja nerezidenti tiek ieskaitīti, tad gandrīz 43% no kopējā iedzīvotāju skaita piedzima ārzemes.
Viena un tā pati skaitīšana liecina, ka aptuveni 74,1% iedzīvotāju bija ķīniešu , 13,4% malajiešu , 9,2% Indijas un 3,3% izcelsmes iedzivotāji Singapura. Līdz 2010. gadam bērnam deva tautību tādu kāda bija bērna tēvam ,bet no 2010. gada cilvēki var reģistrēties, izmantojot rasu klasifikāciju, kurā viņi var izvēlēties vienu primāro tautību un vienu sekundaro tautību , bet ne vairāk kā divas.
90,3% mājsaimniecību (t.i., mājsaimniecības, kuru vada Singapūras pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs) īpašnieki patstavīgi tājas dzīvo , un vidēji majsaimniecība dzīvo 3,43 personas (tostarp apgādājamie, kuri nav pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji) . Tomēr zemes trūkuma dēļ 80,4% mājsaimniecību rezidentu dzīvo subsidētos, daudzstāvu, valsts dzīvokļu dzīvokļos, kas pazīstami kā "HDB dzīvokļi" valdības valdes (Mājokļu un attīstības padomes) dēļ, kas ir atbildīgi par valsts mājokļiem valstī. 75,9% mājsaimniecību rezidentu dzīvo dzīvokļos, kam ir vai nu četras vai lielāks skaits istabu.
Singapūras iedzīvotāju vidējais vecums 2017. gadā bija 40,5 gadi , un 2014. gadā vidējais dzimstības koeficients bija 0,80 bērni uz vienu sievieti, kas ir zemākais pasaulē un ievērojami zemāks par 2.1, kas ir nepieciešams populācijas atjaunošanai . Lai pārvarētu šo problēmu, Singapūras valdība iedrošinā ārzemniekus imigrēt uz Singapūru. Lielais imigrantu skaits neļauj Singapuras iedzivotāju skaitām krist.Pēc 2017 gada datiem Singapura dzīvoja 5,612,300 iedzivotāju.
Valodas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Singapūrai ir četras oficiālās valodas: angļu, malajiešu, ķīniešu(mandarīnu) un tamilu . Angļu valoda ir kopēja valoda, un tā ir biznesa, valdības un mācību valoda skolās.
Skolas ir daudzas skolas ir bilingvalas ,kur fizika,matemātika,bioloģija ir tikai angļu valoda ,parējie prieksmeti var būt ķiniesu,tamiliešu u.c.Augstāka izglitiba tikai angļu valoda. Valsts iestādes Singapūrā, piemēram, Singapūras valsts dienests (kas ietver Singapūras civildienestu un citas aģentūras) veic uzņēmējdarbību angļu valodā un oficiālus dokumentus, kas rakstīti angļu valodā, kas nav angļu, piemēram, malajiešu, ķīniešu vai tamilu parasti ir jāiztulko angļu valodā, lai to varētu pieņemt iesniegšanai.
Singapūras konstitūcija un visi likumi ir rakstīti angļu valodā un tulki ir nepieciešami, ja vēlas vērsties Singapūras tiesās citā valodā nekā angļu valoda. Angļu valoda ir dzimtā valoda tikai vienai trešdaļai no visiem Singapūras iedzīvotājiem, apmēram, vienu ceturtdaļu no visiem Singapūras malaiziešiem, trešdaļu no visiem Singapūras ķīniešiem, un puse no visiem Singapūras indiešiem runā uzskata kā savu dzimto valodu angļu valodu . Divdesmit procenti Singapūras iedzīvotāju nevar lasīt vai rakstīt angļu valodā.
Singapūras iedzīvotāji pārsvarā ir divvalodīgi, un angļu valoda ir viņu kopīgā valoda, un parasti tā ir kā otrā valoda, ko māca skolās, lai saglabātu katra indivīda etnisko identitāti un vērtības. Singapūras oficiālās valodas ir angļu valoda (80% lasītprasme), Mandarin (65% lasītprasme), malajiešu (17% lasītprasme) un tamilu valodā (4% lasītprasme).
Reliģiskais sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Budisms ir visplašāk izplatīta reliģija Singapūrā. Otra viss izplatīta reliģija ir kristietība, kam seko islams, taoisms un hinduisms. 17% iedzīvotāju ateisti. Kristiešu, daoistu un ateistu īpatsvars laikā no 2000. gada līdz 2010. gadam palielinājās par aptuveni 3%, bet budistu īpatsvars samazinājās. Citu ticību iedzīvotāju īpatsvars saglabājās lielā mērā stabils. Pēc Pew Research Center pētījuma tika atklāts, ka Singapūra ir visvairāk reliģiski daudzpusīga nācija pasaulē.
Singapūrā ir trīs budisma atzaru klosteri un Dharmas centr tie ir : Theravada, Mahajana un Vajrajana(eng:Theravada, Mahayana, and Vajrayana). Lielākā daļa budistu (Mahajanieši)Singapūrā pēc nācijas ir ķīnieši , budistu misionāri vairākus gadu desmitus iebrauca no Taivānas un Ķīnas. Tomēr Taizemes Theravadas budisms pēdējo desmit gadu laikā ticīgo skaits pieaug. Japānas budistu organizācijas Soka Gakkai International reliģiju praktizē daudzi Singapūrieši , galvenokārt ķīniešu izcelsmes. Pēdējos gados Tibetas budisms ir arī ienācis valstī .
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ (angliski) Kor Kian Beng. «Mandarin Starts at Home». The Straits Times (Singapore), 2009. gada 18. marts. Skatīts: 2009-03-18.
- ↑ (angliski) «Singapore: History». Asian Studies Network Information Center. Skatīts: 2007-11-02.
- ↑ «What did Singapore export in 2014? - The Atlas Of Economic Complexity». atlas.cid.harvard.edu.
- ↑ Kļūda atsaucē: tika izmantota
singstat1
nosauktā atsauce, taču tā netika definēta - ↑ hermes. «English most common home language in Singapore, bilingualism also up: Government survey», 2016. gada 10. marts.
- ↑ Statistics Singapore: 2015 General Household Survey. Religion data
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis ar Āziju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|
|