Plivdu pilskalns
| Plivdu pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Plivdu pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Preiļu pagasts, Preiļu novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°16′11.2″N 26°44′27.9″E / 56.269778°N 26.741083°EKoordinātas: 56°16′11.2″N 26°44′27.9″E / 56.269778°N 26.741083°E |
| Oficiālais nosaukums: Plivdu pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 1921 |
| Vērtības grupa | Reģiona nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Plivdu pilskalns atrodas Preiļu novada Preiļu pagastā. Izlikās neticami, ka bieži apdzīvotā Preiļu apkārtnē nebūtu neviena pilskalna. Pēc ilgākas meklēšanas un taujāšanas izdevās uzzināt, ka kādu tīrumu Preiļu Plyudu ciema robežās, sauc par pilskalnu 1 km. rietumos Anspaku muižai un 2,5 km. dienv.-austr. Preiļiem, Preiļu strauta kreisā krastā. Šai vietā Preiļu strauts izgrauzies caur paaugstu vietu radīdams sev stāvus krastus. Pilskalnam izmantots krasta elkons, kurš pret upīti jumta stāvumā, bet pret laukiem lēzeni atkrīt.
Šis kalns tagad tiek arts, bija apsēts rudziem, bet senāk, domājams, bijis nocietināts ierakumiem un uzbedumiem. No tiem nav vairs atlicis nekādu pēdu, jo aršana iesākta pirms 50 gadiem un plakums kā arī sāni jau pārveidoti. Pirmos gadus, kad sākuši pilskalnu uzplēst, esot izaruši vara „grodes” (gredzenus) stikla „pogas”, „videlces” (dakšiņas) un ližeiku (karoti). Arī šķēpu gali esot manīti. Tagad atradumu vairs neesot. Pārmeklējot izjaukto mītņu kārtu izdevās uzlasīt vienīgi māla trauku gabaliņus.
Kalnam pašā virsū rēgojas sārts māls, jo mītņu kārta noarta 4m. zemāk. Tā vēl ap 0,5 m. bieza un melna.
Apkārtne šim pilskalnam viegli ciļņota. Dienvid-rietumos plašas slapjas ganības. Pāri ielejai rietumu pusē kalns dēvēts par „Runča kalnu”, tam blakām „Priedīšu kalns.” — Pilskalnā esot pils apkritusi, tāpēc tur baidējot. Reiz pirms daudziem gadiem viecais Jānujāns gājis lieldienā uz baznīcu. Ceļš vedis gar pilskalnu. Tas redzējis pilskalnā atvērtas durvis un tanīs spožu gaismu spīdam. Kāda jaunava aicinājusi Jānujāni, lai nākot pie viņas. Tas iegājis un redzējis daudz dārgu lietu. Jaunava prasījusi, vai šis negribot naudu. Gribot gan. Iebērusi saujā zelta naudu un teikusi, lai mudīgi steidzoties projām. Jānujāns nav vairs kavējies un vārti aiz viņa aizcirtušies.
Šādas un vel citādas teikas atstāstīja Plyvdu ciema iedzīvotāji.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.