Porkaļu pilskalns
| Porkaļu pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Porkaļu pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Pildas pagasts, Ludzas novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°22′27″N 27°45′06.4″E / 56.37417°N 27.751778°EKoordinātas: 56°22′27″N 27°45′06.4″E / 56.37417°N 27.751778°E |
| Oficiālais nosaukums: Porkaļu pilskalns (Gorodok) | |
| Aizsardzības numurs | 1585 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Porkaļu pilskalns atrodas Ludzas novada Pildas pagastā. Porkaļi nav vienīgā apdzīvotā vieta, pēc kuras varētu nosaukt šo apcietinājumu. Tikpat tālu no pilskalna atrodami ciemi Boldači, Uskačova un Padoinīki. Šis pilskalns atrodas valsts mežā un vismaz 1 km no minētām vietām. Porkaļu ciems mežam atrodas ziemeļaustrumos. Aprakstāmo pilskalnu nav viegli mežā atrast, jo tam līdzīgu pakalnu mežā daudz. Pilskalnam izraudzīts apaļš uzkalns ar plakanu virsu. Kalna sāni samērā līdzeni un tāpēc to nācies trim kārtām apcietināt ierakumiem un uzbedumiem. Pirmais uzbedums ar grāvi plakuma pusē tek visapkārt plakumam. Uzbedums ceļas un krītas līdz ar kalna cilni. Tūliņ aiz šā pirmā uzbeduma atrodas otrais uzbeduma gredzens. Vienu no otra tos šķir sekls grāvis. Brīžam šim otrajam uzbedumam ir tieksme pāriet terasē. Trešais uzbedums atrodas dažus metrus zemāk par abiem pirmajiem un aplenc kalnu tuvāk piekājei. Visi uzbedumi ir ap vienu metru augsti, skaitot no grāvja dibena. Tie darināti taisnos virzienos un ieslēdz kalnu it kā septiņstūrainā figūrā. Šāda tieksme uz ģeometriskām formām nav manāma neviena vecā pilskalnā, jo tur zemju darbu veidu noteic zemes cilnis. Plakums gandrīz apaļš, 40—45 m caurmērā. Plakumā redzamas vecas bedres, kas cēlušās, domājams, no mantraču lāpstām. Vislielākās bedres atrodas plakuma vidū. Uz kalnu pār grāvjiem un uzbedumiem ved divas ieejas. Viena no tam atrodas ziemeļos, bet otra — dienvidrietumos. Ieejas vietās grāvji izbeidzas un uzbedumi pārtrūkst. Šī pilskalna zemju darbi labi uzglabājušies, neraugoties uz irdeno smilts zemi. Kalns apaudzis ar mežu, kas dažās vietās bijis izdedzis.
Kalnā nav mītņu kārtas. Zem plānās sūnu velēnas sākas neaiztikta zeme. Nav dzirdēts, ka šai pilskalnā būtu atrasti kādi priekšmeti. Pat parastās trauku lauskas nav izdevies uziet. Neauglīgā mežainā apkārtne un mītņu kārtas trūkums spiež šo pilskalnu pieskaitīt īslaicīgiem kara apcietinājumiem vai meža paslēptuvēm.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.