Porkaļu pilskalns
| Porkaļu pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Porkaļu pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Pildas pagasts, Ludzas novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°22′27″N 27°45′06.4″E / 56.37417°N 27.751778°EKoordinātas: 56°22′27″N 27°45′06.4″E / 56.37417°N 27.751778°E |
| Oficiālais nosaukums: Porkaļu pilskalns (Gorodok) | |
| Aizsardzības numurs | 1585 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Porkaļu pilskalns atrodas Ludzas novada Pildas pagastā. Parkaļi nav vienīga apdzīvota vieta, pēc kuras varētu nosaukt šo apcietinājumu. Tikpat tāļu no „Gorodoka” atrodami Baldači, Uškačeva un Padoiniki. Šis pilskalns atrodas valsts mežā un vismaz 1 km. no minētām vietām. Parkaļu ciems viņam stāv ziem.-austrumos. Pieminēto pilskalnu nav viegli mežā atrast, jo viņam līdzīgi pakalni mežā daudz. Pilskalnam izraudzīts apaļš uzkalns plakanu virsu. Kalna sāni samērā līdzeni un tāpēc to nācies trim kārtām apcietināt ierakumiem un uzbedumiem. Pirmais uzbedums ar grāvi plakuma pusē tek visapkārt plakumam. Viņš ceļas un krītas līdz ar kalna cilni. Tūliņ aiz šā pirmā uzbeduma atrodas otrais uzbeduma gredzens. Vienu no otra šķir sekls grāvis. Brīžam šim otrajam uzbedumam ir tieksme pāriet terasē. Trešais uzbedums atrodas dažus metrus zemāk par abiem pirmiem un aplenc kalnu tuvāk piekājei. Visi uzbedumi ir ap vienu metru augsti, skaitot no grāvja dibena. Tie darināti taisnos virzienos un ieslēdz kalnu it kā 7 stūrainā figūrā. Šāda tieksme uz geometriskam formām nav nomanāma neviena vecā pilskalnā, jo tur zemju darbu veidu noteic zemes cilnis. Plakums gandrīz apaļš 40 —45 m. caurmērā. Plakumā redzamas vecas bedres,kas cēlušās, domājams, no mantu meklētāju lāpstām. Vislielākās bedres atrodas plakuma vidū. Uz kalnu pār grāvjiem un uzbedumiem ved divas ieejas. Viena no tam atrodas ziemeļos, bet otra dienv.-rietumos. Ieejas vietās grāvji izbeidzas un uzbedumi pārtrūkst. Šā pilskalna zemju darbi labi uzglabājušies, neraugoties uz irdeno smilts zemi. Kalns apaudzis mežu, kas dažās vietās izdedzis.
Kalnā nav mītņu kārtas. Zem plānās sūnu velēnas sākas neaiztikta zeme. Nav dzirdams, ka šai pilskalnā būtu atrasti kādi priekšmeti. Pat parastās trauku lauskas neizdevās uziet.
Ļaudis teic, ka kalna esot cietoksnis (kreposts) stāvējis. Neauglīgā mežainā apkārtne un mītņu kārtas trūkums spiež šo pilskalnu pieskaitīt īslaicīgiem kara apcietinājumiem vai meža paslēptuvēm.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.