Reikjavīka
| Reikjavīka | |||
| Centrālā Reikjavīkas daļa | |||
|
|||
|
Reikjavīka
|
|||
| Koordinātas: | |||
|---|---|---|---|
| Valsts | |||
| Platība | |||
| - Pilsēta | 274,5 km² | ||
| - aglomerācija | 777 km² | ||
| Iedzīvotāji (2008. g. 1. oktobris) | |||
| - Pilsēta | 120 165 | ||
| - blīvums | 436,5/km² | ||
| - aglomerācijā | 201 847 | ||
| - blīvums aglom. | 259,4/km² | ||
| Laika josla | GMT (UTC+0) | ||
| Pasta indekss: 101-155 | |||
| Mājaslapa: http://www.rvk.is/ | |||
Reikjavīka (islandiešu: Reykjavík) ir pilsēta Īslandes dienvidrietumos pie Faksafloji (Faxaflói) līča. Īslandes lielākā pilsēta un tās galvaspilsēta.
Vistālāk uz ziemeļiem atrodamā valsts galvaspilsēta.
Pilsētas nosaukums īslandiski nozīmē "dūmu līcis", domājams termālo avotu dēļ.
Reikjavīka ir Bjorkas un grupas Sigur Rós dzimtā pilsēta.
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
870. gadā vikings Ingolfurs Arnarsons (Ingólfur Arnarson) nodibina apmetni Reikjavīkas vietā, ko apraksta t.s. Īslandes Apmešanās grāmata (Landnámabók).
Turpmāk Reikjavīkas vārds nav atrodams nevienā tekstā līdz pat 1752. gadam, kad Dānijas karalis (sala bija Dānijas valdījumā) piešķīra apmetni vilnas pārstrādāšanas uzņēmumam.
19. gadsimtā parādījās idejas par Īslandes neatkarību, un Reikjavīka bija viens no šīs kustības centriem. 1844. gadā uz Reikjavīku pārceļas Altings (parlaments). 1918. gada 1. decembrī Īslande ieguva pašpārvaldi.
1940. gada 10. maijā Reikjavīku okupē britu armija, kaut arī Īslandes valdība tam nepiekrīt. 2. pasaules kara gados puse Reikjavīkas iedzīvotājiem ir britu un ASV militārpersonas.
1944. gada 17. jūnijā tiek deklarēta Īslandes neatkarība, un par jaunās valsts galvaspilsētu kļūst Reikjavīka.
1986. gada 11. oktobrī Reikjavīkā tiekas ASV un PSRS toreizējie vadītāji (Mihails Gorbačovs un Ronalds Reigans).