Dienvidāfrika

Dienvidāfrikas Republika
Dienvidāfrikas Republika Republic of South Africa (angļu)
Karogs	Ģerbonis
	Devīze: !ke e: ǀxarra ǁke
	Himna: Nkosi Sikelel' iAfrika;
	Location of Republic of South Africa
Galvaspilsēta	Pretorija (administratīvā); Blumfonteina (tiesu varas); Keiptauna (likumdošanas)
Lielākā pilsēta	Johannesburga
Valsts valodas	11 valodas
Valdība	Parlamentāra republika
Neatkarība	no Lielbritānijas
Platība
Iedzīvotāji
Džini koef. (2000)	57,8
TAI (2019)	0,709 ▲ (vidējs) (114.)
Valūta	Dienvidāfrikas rands (ZAR)
Laika josla	SAST (UTC+2)
Interneta domēns	.za
ISO 3166-1 kods	710 / ZAF / ZA
Tālsarunu kods	+27

Dienvidāfrika (afrikandu: Suid-Afrika; angļu: South Africa), oficiāli Dienvidāfrikas Republika (Republiek van Suid-Afrika; Republic of South Africa), saīsinājumā DĀR, ir valsts Dienvidāfrikā. Ziemeļos robežojas ar Namībiju, Botsvānu un Zimbabvi, ziemeļaustrumos ar Mozambiku un Svatini. Valsts centrālajā daļā atrodas anklāvs — Lesoto Karaliste. Dienvidāfrikas rietumu krastu apskalo Atlantijas okeāns, bet austrumu un dienvidu krastus apskalo Indijas okeāns. No fiziskās ģeogrāfijas viedokļa Dienvidāfriku var iedalīt trīs lielās zonās: Lielajā Karū, Drakonu kalnos un šaurā piejūras zemieņu joslā. Valsts atrodas mērenā subtropu joslā.

Aptuveni trīs ceturtdaļas no visiem Dienvidāfrikas iedzīvotājiem ir melnādainie. Liela daļa no tiem ir zulu, kosu, basoto un cvanu tautu pārstāvji. Gandrīz visi atlikušie iedzīvotāji ir eiropieši vai aziāti. Dienvidāfrikā ir vienpadsmit oficiālās valodas: afrikandu un angļu valoda, kā arī isindebele, isiķhosa, isizulu, sisvati, ziemeļsoto, secvana, šiconga un čivenda. No reliģijām visizplatītākā ir kristietība, bet valstī dzīvo arī daudz hinduistu un musulmaņu.

Dienvidāfrika ir viena no vadošajām valstīm pasaulē, kur iegūst un eksportē zeltu, akmeņogles, dimantus, platīnu un vanādiju. Valstī ir dibināti vairāki nacionālie parki, kuros tiek aizsargāta krāšņā Āfrikas daba. Viens no slavenākajiem ir Krīgera nacionālais parks, kas dibināts 1898. gadā. Katru gadu to apmeklē apmēram pusmiljons tūristu no visas pasaules.

Dienvidāfrika ir daudzpartiju republika ar divām likumdošanas iestādēm: Provinču Nacionālā Padome (National Council of Provinces) un Nacionālā Asambleja (National Assembly). Valsts un valdības galva ir prezidents. Valstij ir trīs galvaspilsētas: Pretorija ir administratīva galvaspilsēta, Blumfonteina ir tiesu varas galvaspilsēta un Keiptauna ir likumdošanas galvaspilsēta.

Dienvidāfrika 2010. gadā iestājās BRICS un rīkoja Pasaules kausa izcīņu futbolā.

Vēsture

Bušmeņi un hotentoti, kuri bija mednieki un vācēji, apdzīvoja Dienvidāfrikas teritoriju kopš Akmens laikmeta. Nonākot kontaktā ar eiropiešiem, viņi kļuva arī par lopkopjiem. 14. gadsimtā šajā teritorijā ienāca un apmetās uz dzīvi tautas, kuras runāja bantu valodās. Viņi attīstīja zelta un vara iegūšanas metodes un veiksmīgi tirgojās Austrumāfrikā. 1652. gadā netālu no Labās Cerības raga nīderlandieši dibināja Keiptaunu, pirmo eiropiešu koloniju Dienvidāfrikā. Nīderlandiešu kolonisti kļuva pazīstami kā būri (no nīderlandiešu valodas tas nozīmē "zemnieki"), bet vēlāk kā afrikāneri, kuri runā afrikandu valodā. 1795. gadā britu bruņotie spēki iekaroja teritoriju ap Labās Cerības ragu. 1836. gadā nīderlandiešu kolonisti, meklējot jaunas zemes, izveidoja tā saukto Lielo treku (afrikandu: Die Groot Trek), kas bija migrācijas ceļš uz ziemeļiem prom no britiem. 1838. gadā tika dibinātas divas neatkarīgas būru republikas: Oranjes brīvvalsts un Dienvidāfrikāņu Republika (vēlāk pazīstama kā Transvāla). 1902. gadā Otrajā būru karā abas valstis anektēja briti. 1910. gadā britu kontrolētās kolonijas Raga kolonija (Cape Colony), Natalas kolonija (Colony of Natal), Transvāla un Oranžas upes kolonija (Orange River Colony) apvienojās un dibināja Dienvidāfrikas Savienību (Union of South Africa). Šī savienība neatkarību ieguva 1961. gadā un tika pie mūsdienu nosaukuma, tas ir, kļuva par Dienvidāfrikas Republiku. Gandrīz visu 20. gadsimtu Dienvidāfrikas politikā dominēja jautājums par balto eiropiešu pārākumu pār melnādainajiem, kas 1948. gadā formāli tika nosaukts par aparteīdu. Aparteīds oficiāli beidzās 1994. gadā. Šajā pašā gadā par Dienvidāfrikas prezidentu pirmo reizi kļuva melnādainās rases pārstāvis; tas bija Nelsons Mandela. Konstitūcija, kurā bija iekļauti punkti pret rasismu, tika izdota 1997. gadā.

Ģeogrāfija

Kā norāda pats valsts nosaukums, Dienvidāfrika atrodas Dienvidāfrikā. Kopējā valsts platība ir 1 219 090 km², un tā ir 25. lielākā valsts pasaulē un 9. lielākā Āfrikā. Augstākais Dienvidāfrikas punkts ir Ndžesuti kalns Drakonu kalnos. Ziemeļrietumos Dienvidāfrika robežojas ar Namībiju, ziemeļos ar Botsvānu un Zimbabvi, bet austrumos ar Mozambiku un Svatini. Lesoto, neatkarīga valsts, ir anklāvs, kuru no visām pusēm ieskauj Dienvidāfrika. Šī valstiņa atrodas Dienvidāfrikas austrumu daļā. Dienvidāfrikas rietumu krastu apskalo Atlantijas okeāns, bet austrumu un dienvidu krastus apskalo Indijas okeāns. Krasta līnijas kopējais garums ir 2798 km.

Dienvidāfrikas teritorijā ir dažādas klimatiskās zonas, no sausa tuksneša Namība līdz subtropiem austrumos pie Mozambikas robežas un Indijas okeāna piekrastes. Austrumos zemiene paaugstinās izveidojot Drakona kalnus un pāriet uz lielu iekšējo plakankalni.

Dienvidāfrikas iekšienē ir lielas, diezgan līdzenas un reti apdzīvotas platības, zināmas kā Lielais Karū, kas Namiba tuksneša virzienā kļūst arvien sausākas. Turpretī, austrumu piekraste ir bagātīgi mitra un klimats tur līdzinās tropiskajam. Valsts dienvidrietumos klimats līdzinās Vidusjūras klimatam, ar lietainu ziemu un karstu, sausu vasaru. Tur atrodas slavenais bioms finboss. Tieši šeit saražo lielāko daļu Dienvidāfrikas vīna. Šajā reģionā cauru gadu ir vējains. Vējš Labās Cerības raga apkaimē ir tik spēcīgs, ka ir radījis daudz neērtības jūrniekiem un ir par iemeslu daudzu kuģu bojāejām. Tālāk austrumos ir mērens nokrišņu daudzums, un šajā reģionā ir laba augsne. Tas pazīstams kā "Dārzu ceļš".

Klimats

Dienvidāfrikā valda tropiskais un subtropiskais klimats, taču dažādos valsts rajonos tas stipri atšķiras. Augstākā gaisa temperatūra reģistrēta Kalahari tuksnesī: 51,7 °C. Saterlendā, 270 km uz ziemeļaustrumiem no Keiptaunas, ziemā regulāri gaisa temperatūra mēdz pazemināties līdz —15 °C. Klimatu ietekmē gan vietas augstums virs jūras līmeņa, gan jūras straumes. Puse Dienvidāfrikas teritorijas gadā saņem 200 — 600 mm, bet ceturtā daļa — mazāk nekā 200 mm nokrišņu. Tas pieaug virzienā no rietumiem uz austrumiem. Gar austrumu krastu plūst siltā Mozambikas straume, kuras ietekmē gaisa temperatūra ir augstāka un nokrišņu — vairāk.

Tautsaimniecība

Dienvidāfrika ir attīstīta industriāla valsts. Aptuveni 45% no visiem Āfrikas derīgajiem izrakteņiem iegūst šajā valstī. Tajā ir labi attīstīta kalnrūpniecība, mašīnbūve, kā arī vieglā un pārtikas rūpniecība. Valstī ir lielas akmeņogļu atradnes, kas nodrošina 90% no nepieciešamā kurināmā. Pasaules mēroga nozīme ir Dienvidāfrikas reto un stratēģisko izejvielu atradnēm (mangāns, hroms, vanādijs, cirkonijs, urāns, platīns u.c.). Dienvidāfrikā atrodas vienas no pasaules lielākajām dimantu un zelta atradnēm. Daudzu pasaules valstu rūpniecība ir atkarīga no Dienvidāfrikas izejvielām.

Sports

Populārākie sporta veidi Dienvidāfrikā ir futbols, regbijs un krikets. Citi sporta veidi ar nozīmīgu atbalstu ir peldēšana, vieglatlētika, golfs, bokss, teniss un netbols (līdzīgs basketbolam). Jauniešu vidū populārākais ir futbols, bet palielinās arī basketbola, sērfošanas un skeitborda popularitāte.

Dienvidāfrikā norisinājās 2010. gada Pasaules kausa futbolā finālturnīrs.

Skatīt arī

Atsauces un piezīmes

↑ (angliski) «The Constitution». Constitutional Court of South Africa. Skatīts: 2009-09-03.
↑ (angliski) Statistics South Africa (2009) (.html). Mid-year population estimates. 2009. Stats SA. Atjaunināts: 2009-01-09.^{[novecojusi saite]}

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dienvidāfrika.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
(angliski) Dienvidāfrikas Republikas valdības mājaslapa
(angliski) South Africa Arhivēts 2020. gada 21. jūnijā, Wayback Machine vietnē. CIA - The World Factbook

[1] (angliski) «The Constitution». Constitutional Court of South Africa. Skatīts: 2009-09-03.

[statssa-midyear2009-2] (angliski) Statistics South Africa (2009) (.html). Mid-year population estimates. 2009. Stats SA. Atjaunināts: 2009-01-09.^{[novecojusi saite]}

[1]

[2]