Kristīgā nacionālā savienība
| Kristīgā nacionālā savienība | |
|---|---|
| Vadītājs | Gustavs Reinhards |
| Dibināta | 1920. gadā |
| Likvidēta | 1934. gadā |
| Galvenā mītne |
 Rīga, Latvija |
| Ideoloģija | konservatīvisms, luterānisms |
|
| |
Kristīgā nacionālā savienība (no 1928. gada — Kristīgā apvienība) bija politiskā partija Latvijā. Tā tika dibināta 1920. gadā un likvidēta 1934. gadā, līdz ar Ulmaņa apvērsumu. Partijas vadītājs bija Gustavs Reinhards.
Partija tika dibināta 1920. gada sākumā. Tās izveidi iniciēja Gustavs Reinhards, Pāvils Jurjāns un Ernests Dzinters. Partijai pievienojās daļa Latvijas Tautas partijas politiķu, tai skaitā Andrejs Krastkalns.[1] 1928. gadā partija apvienojās ar Nacionālo strādnieku partiju un tika pārsaukta Kristīgo apvienību. 3. Saeimā kopā ar citām partijām veidoja Kristīgi saimniecisko bloku, 4. Saeimā — Kristīgo darba bloku.[1]
Partija vairākkārt pārstāvēta Ministru kabinetā: Antons Ozols bija kara (1928—1929) un tieslietu ministra amatā (1933—1934), Kārlis Voldemārs Beldavs bija izglītības ministrs (1934).[1]
Dalība Saeimas vēlēšanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti |
|---|---|---|---|
| 1920 | Satversmes sapulces vēlēšanas | 2,3 | 3 / 100 |
| 1922 | 1. Saeimas vēlēšanas | 4,2 | 4 / 100 |
| 1925 | 2. Saeimas vēlēšanas | 1,8 | 2 / 100 |
| 1928 | 3. Saeimas vēlēšanas | 2,7 | 4 / 100 |
| 1931 | 4. Saeimas vēlēšanas | 2,2 | 3 / 100 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Edmunds Griģis. «Dažas konservatīvisma ideoloģijas skices – 3. daļa». Jaunā konservatīvā partija, 2015. gada 28. janvārī. Skatīts: 2015. gada 31. martā.
