Ļubļana

Ļubļana
Ļubļana;
	galvaspilsēta
Ljubljana
; Karogs	; Ģerbonis
	Ļubļana Ļubļana
	Koordinātas: 46°3′5″N 14°30′20″E / 46.05139°N 14.50556°EKoordinātas: 46°3′5″N 14°30′20″E / 46.05139°N 14.50556°E
Valsts	Slovēnija
Pirmoreiz minēta	1144
Administrācija
• Mērs	Zorans Jankovičs
Platība
• Kopējā	163,8 km2
Augstums	298 m
Iedzīvotāji (2022)
• kopā	284 293
• blīvums	1 804,1/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.ljubljana.si
	Ļubļana Vikikrātuvē

Ļubļana (slovēņu: Ljubljana) ir Slovēnijas galvaspilsēta, kā arī tās galvenais finanšu un kultūras centrs. Tā atrodas valsts centrālajā daļā, Savas pietekas Ļubļanicas krastos.

Pilsētas arhitektūra ievērojama ar savdabīgā arhitekta Jožes Plečnika darbiem, kura ietekmi uz pilsētas tēlu varētu salīdzināt ar Antonio Gaudi ietekmi uz Barselonu.

Vēsture

Pilsētas apkārtnē atradās romiešu pilsēta Emona (Colonia Emona (Aemona) Iulia tribu Claudia).

Laibaha (Laibach) pirmoreiz rakstos pieminēta 1144. gadā. 1220. gada tā ieguva pilsētas tiesības, bet 1335. gadā nonāca Hābsburgu varā.

Hābsburgu impērijā Laibaha bija Karniolas (Carniola) (slovēņu- Kraņskas (Kranjska), vācu- Krainas (Krain)) hercogistes galvaspilsēta.

1809.-1813. gados, Napoleona karu laikā, Laibaha bija franču Ilīrijas provinču (Provinces illyriennes) galvaspilsēta. 1821. gadā Laibahā notika Laibahas kongress.

Pēc Austroungārijas sabrukuma 1918. gadā, Ļubļana kļuva par Serbu, horvātu un slovēņu karalistes Dravas banovinas centru.

Otrā pasaules kara laikā Ļubļanu 1941. gada aprīlī ieņem Itālijas karaspēks. Okupācijas gados pilsēta tika apvilkta ar 32 kilometru garu dzeloņstiepļu žogu.

Pēc kara Ļubļana kļuva par Slovēnijas sociālistiskās republikas galvaspilsētu, bet 1991. gadā, pēc Desmitdienu kara, par neatkarīgās Slovēnijas galvaspilsētu.