Bratislava

Bratislava
galvaspilsēta
Bratislava
Bratislavas vecpilsēta naktī
Karogs Ģerbonis
Bratislava
Koordinātas: 48°8′38″N 17°6′35″E
Valsts	Slovākija
Reģions	Bratislavas reģions
Administrācija
• Mērs	Milans Flačniks (Milan Ftáčnik)
Platība
• galvaspilsēta	367,584 km2
Augstums	134 m
Maks. augstums	514 m
Min. augstums	126 m
Iedzīvotāji (2021)
• galvaspilsēta	475 503
• blīvums	1 281,5/km²
• urbānā teritorija	586 300
• aglomerācija	659 578
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indeksi	8XX XX
Mājaslapa	www.bratislava.sk
Bratislava Vikikrātuvē

Bratislava ir Slovākijas galvaspilsēta un tās lielākā pilsēta. Bratislavā dzīvo aptuveni 471 000 iedzīvotāju. Tā atrodas valsts rietumos pie Donavas upes Mazo Karpatu piekājē, pie valsts robežas ar Ungāriju un Austriju, 60 km no Vīnes.

Agrāk bija pazīstama kā Presburga, mūsdienu nosaukumu ieguva 1919. gadā, izveidojoties Čehoslovākijai, nosaukuma izcelsme ir neskaidra.

Slovākijas ekonomikas, politikas un kultūras centrs. Lielākais uzņēmums ir Volkswagen automobiļu rūpnīca.

Vēsture

Bratislavas vecpilsēta

Sava stratēģiski nozīmīgā novietojuma dēļ Bratislavas teritorija apdzīvota no aizvēsturiskiem laikiem, tomēr pirmoreiz rakstos pieminēta kā Lielmorāvijas cietoksnis 907. gadā. Šajā gadā to ieņēma ungāri, kuri nosauca to par Požoņu (Pozsony). Bratislava ietilpa Ungārijas valstī vairāk kā 1000 gadu (līdz 1918. gadam).

13. gadsimtā pilsētā ieceļoja vācu kolonisti, nosaucot pilsētu par Presburgu (Pressburg). 1291. gadā Bratislavai piešķīra pilsētas tiesības.

No 1541. gadam līdz 1784. gadam Bratislava bija Ungārijas karalistes galvaspilsēta un ungāru karaļu kronēšanas vieta.

18. gadsimtā Bratislava izveidojās par slovāku nacionālās kustības centru.

No 1919. gada iekļāvās Čehoslovākijā, iegūstot savu pašreizējo nosaukumu. No 1939. līdz 1945. gadam neatkarīgās Slovākijas galvaspilsēta, pēc Otrā pasaules kara - atkal Čehoslovākijā. Kad 1969. gadā Čehoslovākija kļuva par federatīvu republiku, Bratislava kļuva par Slovākijas Republikas galvaspilsētu, bet 1993. gadā par neatkarīgās Slovākijas galvaspilsētu.

Cilvēki

Bratislavā dzimuši:

• Zuzana Čaputova (Zuzana Čaputová, 1973) - slovāku politiķe
• Ernē Donāņi (Ernő Dohnányi, 1877 – 1960) - komponists
• Stefans Endlihers (Stephan Endlicher, 1804 – 1849) - botāniķis
• Dominiks Hrbatijs (Dominik Hrbatý, 1978) - tenisists
• Johans Nepomuks Hummels (Johann Nepomuk Hummel, 1778 – 1837) - komponists
• Gustavs Husāks (Gustáv Husák, 1913 – 1991) - politiķis
• Ženete Husārova (Janette Husárová, 1974) - tenisiste
• Volfgangs fon Kempelens (Wolfgang von Kempelen, 1734 – 1804) - izgudrotājs
• Martins Kližans (Martin Kližan, 1989) - tenisists
• Rūdolfs fon Lābans (Rudolf von Laban, 1879 – 1958) - dejotājs
• Filips Lenards (Philipp Lenard, 1862 – 1947) - fiziķis
• Pēters Mahajdīks (Peter Machajdík, 1961) - komponists
• Roberts Maks (Róbert Mak, 1991) - futbolists
• Ondrejs Nepela (Ondrej Nepela, 1951 – 1989) - daiļslidotājs
• Iveta Radičova (Iveta Radičová, 1956) - politiķe
• Vladimīrs Veiss (Vladimír Weiss, 1964) - futbolists
• Vladimīrs Veiss (Vladimír Weiss, 1989) - futbolists
• Roberts Viteks (Róbert Vittek, 1982) - futbolists
• Jarmila Volfe (Jarmila Wolfe, 1987) - tenisiste

Galerija

• 
  Bratislava 16.gs
• 
  Bratislavas pils naktī
• 
  Bratislavas pils iekšpagalms
• 
  Sv.Mārtiņa katedrāle
• 
  Bratislavas vecpilsēta
• 
  SNP tilts pāri Donavai

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bratislava.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Mājaslapa (angliski)
• Bratislava ceļojumu padomi no Wikivoyage (angliski)