Ļubļana
Ļubļana | |||
---|---|---|---|
galvaspilsēta | |||
Ljubljana | |||
| |||
Koordinātas: 46°3′5″N 14°30′20″E / 46.05139°N 14.50556°EKoordinātas: 46°3′5″N 14°30′20″E / 46.05139°N 14.50556°E | |||
Valsts | Slovēnija | ||
Pirmoreiz minēta | 1144 | ||
Administrācija | |||
• Mērs | Zorans Jankovičs | ||
Platība | |||
• Kopējā | 163,8 km2 | ||
Augstums | 298 m | ||
Iedzīvotāji (2022)[1] | |||
• kopā | 284 293 | ||
• blīvums | 1 804,1/km² | ||
Laika josla | CET (UTC+1) | ||
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
Mājaslapa |
www | ||
Ļubļana Vikikrātuvē |
Ļubļana (slovēņu: Ljubljana) ir Slovēnijas galvaspilsēta, kā arī tās galvenais finanšu un kultūras centrs. Tā atrodas valsts centrālajā daļā, Savas pietekas Ļubļanicas krastos.
Pilsētas arhitektūra ievērojama ar savdabīgā arhitekta Jožes Plečnika darbiem, kura ietekmi uz pilsētas tēlu varētu salīdzināt ar Antonio Gaudi ietekmi uz Barselonu.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pilsētas apkārtnē atradās romiešu pilsēta Emona (Colonia Emona (Aemona) Iulia tribu Claudia).
Laibaha (Laibach) pirmoreiz rakstos pieminēta 1144. gadā. 1220. gada tā ieguva pilsētas tiesības, bet 1335. gadā nonāca Hābsburgu varā.
Hābsburgu impērijā Laibaha bija Karniolas (Carniola) (slovēņu- Kraņskas (Kranjska), vācu- Krainas (Krain)) hercogistes galvaspilsēta.
1809.-1813. gados, Napoleona karu laikā, Laibaha bija franču Ilīrijas provinču (Provinces illyriennes) galvaspilsēta. 1821. gadā Laibahā notika Laibahas kongress.
Pēc Austroungārijas sabrukuma 1918. gadā, Ļubļana kļuva par Serbu, horvātu un slovēņu karalistes Dravas banovinas centru.
Otrā pasaules kara laikā Ļubļanu 1941. gada aprīlī ieņem Itālijas karaspēks. Okupācijas gados pilsēta tika apvilkta ar 32 kilometru garu dzeloņstiepļu žogu.
Pēc kara Ļubļana kļuva par Slovēnijas sociālistiskās republikas galvaspilsētu, bet 1991. gadā, pēc Desmitdienu kara, par neatkarīgās Slovēnijas galvaspilsētu.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ļubļanā dzimuši:
- Janezs Janša (Janez Janša) (1958-) - politiķis, Slovēnijas premjers (2004-)
- Jože Plečniks (Jože Plečnik) (1872-1957) - arhitekts
- Frics Pregls (Fritz Pregl) (1869-1930) - ķīmiķis, Nobela prēmija
- Stane (Franc Rozman-Stane) (1911-1944) - leģendārs Tito partizāns
- Slavojs Žižeks (Slavoj Žižek) (1949-) - filozofs, sociologs
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ https://pxweb.stat.si/SiStatData/pxweb/en/Data/-/H232S.px/table/tableViewLayout2/; pārbaudes datums: 20 oktobris 2022.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ļubļana.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
Ļubļanas attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Ļubļanas pils
-
Rātsnams (Rotovž)
-
Romas katoļu baznīcas Svētā Nikolaja katedrāle
-
Prešerena laukums
-
Ļubļana
|
|