2016. gads

2016. gads citos kalendāros
Gregora kalendārs	2016; MMXVI
Ab urbe condita	2769
Armēņu kalendārs	1465; ԹՎ ՌՆԿԵ
Asīriešu kalendārs	6766
Bahāju kalendārs	172—173
Bengāliešu kalendārs	1423
Berberu kalendārs	2966
Budistu kalendārs	2560
Birmiešu kalendārs	1378
Bizantiešu kalendārs	7524—7525
Ķīniešu kalendārs	乙未年 (Koka kaza); 4712 vai 4652; — līdz —; 丙申年 (Uguns pērtiķis); 4713 vai 4653
Koptu kalendārs	1732—1733
Etiopu kalendārs	2008—2009
Ebreju kalendārs	5776—5777
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	2072—2073
- Shaka Samvat	1938—1939
- Kali Juga	5117—5118
Holocēna kalendārs	12016
Igbo kalendārs	1016—1017
Irānas kalendārs	1394—1395
Islāma kalendārs	1437—1438
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 13 dienas
Korejas kalendārs	4349
UNIX laiks	1451606400—1483228799
	Šī kaste: skatīt; diskusija; labot;

2016. gada citi notikumi
	Latvija
	Laikapstākļi Latvijā
	Sports
	Kino
	Kosmonautika

Tūkstošgades:	2. tūkstošgade; 3. tūkstošgade; 4. tūkstošgade;
Gadsimti:	20. gadsimts; 21. gadsimts; 22. gadsimts;
Desmitgades:	2000 – 2009; 2010 – 2019; 2020 – 2029;
Gadi:	2013; 2014; 2015; 2016; 2017; 2018; 2019;

2016. gads (MMXVI) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās piektdienā.

Apvienoto Nāciju Organizācija šo ir noteikusi par Starptautisko pākšaugu gadu.

Notikumi

Janvāris

1. janvāris:
- par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Nīderlande, nomainot Luksemburgu.
- par Eiropas kultūras galvaspilsētām kļuva Sansevastjana (Spānija) un Vroclava (Polija).
- Ķīnā stājās spēkā "divu bērnu politika", ļaujot visām ģimenēm radīt divus bērnus, tādējādi izbeidzot "viena bērna politiku".
2. janvāris — Saūda Arābijā ar nāvi sodīts šiītu garīdznieks Nimrs an Nimrs un vēl 46 cilvēki; Irāna nosodīja nāvessodu, pūlis izdemolēja Saūda Arābijas vēstniecību.^[1]
3. janvāris — Saūda Arābija sarāva diplomātiskās attiecības ar Irānu.
6. janvāris — Ziemeļkoreja paziņoja par ūdeņraža bumbas izmēģinājumu
14. janvāris:
- Indonēzijas galvaspilsētā Džakartā pašnāvnieku sprādzienu sērijā bojā gāja divi cilvēki un vairāki tika ievainoti.^[2]
- Pasaules Veselības organizācija paziņoja par Ebolas vīrusa epidēmijas izbeigšanos.
15. janvāris — Gvatemalas prezidenta pilnvaras sāka pildīt bijušais komiķis Džimijs Moraless.
16. janvāris — Cai Inveņa uzvarēja Taivānas prezidenta vēlēšanās, pirmā sieviete šajā amatā.^[3]
20. janvāris:
- Kalifornijas Tehnoloģiju institūts publicēja pierādījumus par Devītās planētas iespējamu eksistenci orbītā, kas ir divdesmit reižu tālāka no Saules nekā Neptūns.
- par Moldovas premjerministru kļuva Pāvels Filips.
22. janvāris — par Horvātijas premjerministru kļuva Tihomirs Oreškovičs.
24. janvāris — Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvarēja Marselu Rebelu di Soza
28. janvāris — Pasaules Veselības organizācija izziņoja brīdinājumu par Zikas vīrusa uzliesmojumu Dienvidamerikā.

Februāris

7. februāris — Ziemeļkoreja orbītā palaida pavadoni Kwangmyŏngsŏng 4, to asi nosodīja starptautiskā sabiedrība un ANO, uzskatot, ka veikts ballistiskās raķetes izmēģinājums.^[4]
11. februāris:
- LIGO detektora zinātnieku grupa paziņoja, ka pirmo reizi uztverti gravitācijas viļņi.^[5]
- par Latvijas Ministru prezidentu kļuva Māris Kučinskis.
12. februāris:
- Kubā notika Romas pāvesta Franciska un Maskavas un visas Krievzemes patriarha Kirila tikšanās.^[6]
- 12.—21. februāris — Lillehammerē notika Ziemas Jaunatnes Olimpiskās spēles.
22. februāris — ASV un Krievija vienojās par pamieru Sīrijas pilsoņu karā.^[7]

Marts

13. marts — Turcijas galvaspilsētā Ankarā teroristu sarīkotā sprādzienā bojā gāja 34 cilvēki un daudzi tika ievainoti.
14. marts — palaista EKA un Roskosmos Marsa zonde ExoMars Trace Gas Orbiter.
22. marts — Beļģijas galvaspilsētā Briselē sprādzienos lidostā un metro stacijā bojā gāja 35 cilvēki.
24. marts — bijušais serbu līderis Radovans Karadžičs notiesāts uz 40 gadiem ieslodzījumā par genocīdu Bosnijas kara laikā.
27. marts — pašnāvnieka sprādzienā Pakistānas pilsētā Lahorā nogalināti 75 cilvēki un vairāk nekā 340 ievainoti.

Aprīlis

2. aprīlis:
- Kalnu Karabahā atsākās apšaudes starp armēņu un Azerbaidžānas spēkiem;
- par Vjetnamas prezidentu kļuva Čans Dai Kuangs.
3. aprīlis — publicēti pirmie Panamas dokumenti ar datiem par ārzonas uzņēmumiem, nopludināti no Panamas uzņēmuma Mossack Fonseca datu centra.
13. aprīlis:
- Dienvidkorejas parlamenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijas partija "Mindžū";
- Sīrijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja prezidentu Bašāru Asadu atbalstošā Nacionālā progresīvā fronte.
14. aprīlis — Ukrainas premjerministra amatā apstiprināts Volodimirs Groismans, nomainot Arsēniju Jaceņuku.
24. aprīlis — Serbijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarēja Serbijas progresīvā partija.
28. aprīlis — no Krievijas jaunā kosmodroma Vostočnij veikts pirmais nesējraķetes starts.
29. aprīlis — Pakistānas parlamenta vēlēšanās uzvarēja reformistu koalīcija.

Maijs

6. maijs — par Īrijas premjerministru atkārtoti ievēlēts Enda Kenijs.
8. maijs — Afganistānā divu autobusu un degvielas autocisternas sadursmē bojā gājuši 73 cilvēki.
9. maijs:
- par Londonas mēru ievēlēts Sadiks Hans, pirmais musulmanis šajā amatā;
- Filipīnu prezidenta vēlēšanas uzvarēja Rodrigo Duterte;
- par demisiju paziņoja Austrijas kanclers Verners Faimans;
- Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns ievēlēts par Ziemeļkorejas komunistiskās partijas priekšsēdētāju.
10. — 14. maijs — Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā notika Eirovīzijas dziesmu konkurss, kurā uzvarēja Ukrainas pārstāve Džamala ar dziesmu 1944.
11. maijs — Daesh kaujinieku sarīkotā terora aktā Irākas galvaspilsētas Bagdādes tirgū gāja bojā vismaz 93 cilvēki
12. maijs:
- Daesh kaujinieku sarīkotā bumbas sprādzienā Irākas pilsētā Ramadī bojā gāja vismaz 17 Irākas karavīri;
- Brazīlijas Senāts uz sešiem mēnešiem no amata atstādināja valsts prezidenti Dilmu Rusefu saistībā ar apsūdzībām par budžeta noteikumu pārkāpšanu; par prezidenta pienākumu izpildītāju iecelts Mišels Temers.
15. maijs — teroristu sarīkotā sprādzienā Jemenas pilsētā Mukalā bojā gājuši 25 cilvēki.
17. maijs:
- par Austrijas kancleru kļuva Kristiāns Kerns;
- Irākas galvaspilsētas Bagdādes šiītu rajonos vairākos sprādzienos nogalināti 69 cilvēki;
- Kosovas galvaspilsētā Prištinā notika pirmais geju praids Kosovā.
19. maijs — ceļā no Francijas galvaspilsētas Parīzes uz Ēģiptes galvaspilsētu Kairu Vidusjūrā iekrita EgyptAir lidmašīna ar 65 cilvēkiem.
20. maijs — Indijas ziemeļu pilsētā Phalodi uzstādīts nacionālais karstuma rekords valstī +51 °C.
6. — 20. maijs — Krievijā notika Pasaules čempionāts hokejā, kurā uzvarēja Kanādas izlase.
22. maijs:
- Austrijā prezidenta vēlēšanās uzvarēja Aleksandrs van der Bellens;
- Tadžikistānā referendumā apstiprināti konstitūcijas grozījumi, kas ļauj prezidentam Emomalī Rahmonam kandidēt uz nākamajiem termiņiem neierobežotu skaitu.
31. maijs — par Ziemeļmaķedonijas premjerministru kļuva Zorans Zaevs, nomainot Emilu Dimitrievu.

Jūnijs

1. jūnijs — Šveicē atklāts Gotarda bāzes tunelis, kas kļuva par pasaulē garāko dzelzceļa tuneli.
2. jūnijs — Vācijas parlamenta apakšpalāta pieņēma deklarāciju, kas Osmaņu impērijas 1915. gadā veiktās armēņu masveida slepkavības atzina par genocīdu; protestējot pret to, Turcija atsauca savu vēstnieku no Vācijas.
12. jūnijs — apšaudē geju naktsklubā Orlando gāja bojā 50 cilvēki, 53 cilvēki ievainoti.
23. jūnijs — Apvienotajā Karalistē referendumā vēlētāji nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības.
26. jūnijs — Spānijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās uzvarēja valdošā Tautas partija.
29. jūnijs — Mongolijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijas Tautas partija.

Jūlijs

1. jūlijs:
- par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Slovākija, nomainot Nīderlandi.
- Baltkrievijā veikta rubļa denominācija;
- Austrijas konstitucionālā tiesa anulēja prezidenta vēlēšanu rezultātus un noteica veikt atkārtotas vēlēšanas.
2. jūlijs — Austrālijā notika pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas.
3. jūlijs — vairākos pašnāvnieku sprādzienos Irākas galvaspilsētas Bagdādes iepirkšanās centrā nogalināti aptuveni 300 cilvēki.
5. jūlijs — NASA zonde Juno iegāja Jupitera orbītā.
6. jūlijs — Nintendo viedtālruņiem izlaida spēli Pokemon Go, kas ieguva milzīgu popularitāti un izraisīja uzņēmuma akciju cenas pieaugumu.
8. jūlijs — Dienvidsudānas galvaspilsētā Džūba sadursmēs starp nemierniekiem un valdības spēkiem dzīvību zaudēja vismaz 270 cilvēki, to skaitā 33 mierīgie iedzīvotāji.
13. jūlijs — par Apvienotās Karalistes premjerministru kļuva Terēza Meja, nomainot Deividu Kemeronu.
14. jūlijs — Francijas kūrortpilsētā Nicā Bastīlijas ieņemšanas dienas svinībās kravas automašīnai braucot cilvēku pūlī, nogalināti 84 cilvēki; atbildību par šo teroraktu uzņēmās Islāma valsts.
15. jūlijs — Turcijā notika apvērsuma mēģinājums; sadursmēs gāja bojā 294 cilvēki; pēc tam Turcijas prezidents Redžeps Erdogans izvērsa plašas represijas pret saviem oponentiem.
22. jūlijs — Vācijas pilsētā Minhenē jaunietis iepirkšanās centrā Olympia-Einkaufszentrum veica apšaudi; bojā gāja 9 cilvēki, bet vēl 32 tika ievainoti.

Augusts

4. augusts — par Nepālas premjerministru kļuva Pušpa Kamals Dahals, nomainot Khadgu Prasādu Sarmu Olī;
5.—21. augusts — Riodežaneiro, Brazīlijā, notika vasaras olimpiskās spēles.
25. augusts — Kolumbijas valdība un kreisi noskaņotā Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki — Tautas armija parakstīja miera līgumu.
27. augusts — par Tunisijas premjerministru kļuva Jusefs Čaheds.
31. augusts — Brazīlijas Senāts nobalsoja par impīčmentu valsts prezidentei Dilmai Rusefai; par prezidentu pasludināja Mišelu Temeru.

Septembris

3. septembris — ASV un Ķīna, kas atbildīgas par 40 % pasaules oglekļa emisiju, parakstīja Parīzes vienošanos.
4. septembris — Māte Terēze kanonizēta par svēto.
8. septembris:
- par Kazahstānas premjerministru kļuva Bakitžans Sagintajevs;
- palaista NASA asteroīda zonde OSIRIS-REx, kas apmeklēs asteroīdu Bennu un 2023. gadā uz Zemi atgādās iežu paraugus.
9. septembris — Ziemeļkoreja veica piekto un jaudīgāko kodolizmēģinājumu.
13. septembris — par Armēnijas premjerministru kļuva Karens Karapetjans
15. septembris — orbītā palaista Ķīnas kosmiskā laboratorija Tiangong 2.
18. septembris — Krievijas Valsts Domes vēlēšanās uzvarēja valdošā partija Vienotā Krievija.
25. septembris — Ķīnā atklāts pasaulē lielākais radioteleskops 500 metru apertūras sfēriskais teleskops (FAST).
26. septembris — referendumā Azerbaidžānā atbalstīti konstitūcijas grozījumi, starp kuriem paredzēta prezidenta pilnvaru laika palielināšana no 5 līdz 7 gadiem un prezidentam dotas tiesības atlaist parlamentu.
28. septembris — starptautiskie izmeklētāji paziņoja, ka Malaysia Airlines reisa 17 lidmašīna tika notriekta ar Buk raķeti no prokrievisko separātistu kontrolētās teritorijas Ukrainā.

Oktobris

1. oktobris — Ķīnas juaņa iekļauta speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) valūtu grozam.
3. oktobris — Igaunijā par prezidenti pirmoreiz tika ievēlēta sieviete — Kersti Kaljulaida.^[8]
8. oktobris — Gruzijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja partija "Gruzijas sapnis — Demokrātiska Gruzija".
13. oktobris:
- par ANO ģenerālsekretāru kļuva portugālis Antoniu Guterrešs;^[9]
- Maldīvija paziņoja par izstāšanos no Nāciju Sadraudzības.
- Vačirālongkorns kļuva par Taizemes karali.
16. oktobris:
- Melnkalnes parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Sociālistu demokrātiskā partija;
- Kuveitas emīrs atlaida parlamentu.
19. oktobris — par Horvātijas premjerministru kļuva Andrējs Plēnkovičs, nomainot Tihomiru Oreškoviču
23. oktobris — Lietuvas parlamenta vēlēšanu 2. kārtā visvairāk balsu ieguva Lietuvas Zemnieku un Zaļo savienība.
26. oktobris — Islandes parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās visvairāk balsu ieguva neatkarības partija.
31. oktobris — Libānas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Mīšāls Aūns.

Novembris

6. novembris — Nikaragvā notika vispārējās vēlēšanas; par prezidentu ievēlēts esošais prezidents Danjels Ortega.
8. novembris — ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēja Donalds Tramps, notika arī Kongresa vēlēšanas.
23. novembris:
- Moldovas prezidenta vēlēšanās uzvarēja sociālistu līderis Igors Dodons;
- Bulgārijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja sociālistu pārstāvis Rumens Radevs.
23. novembris — par Igaunijas premjerministru kļuva Jiri Ratass, nomainot Tāvi Reivasu.

Decembris

1. decembris — Gambijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Adama Berovs.
4. decembris:
- Uzbekistānas prezidenta ārkārtas vēlēšanās uzvarēja Šavkats Mirzijojevs;
- Austrijas prezidenta atkārtotās vēlēšanās uzvarēja Aleksandrs van der Bellens;
- Itālijā referendumā noraidīts priekšlikums veikt konstitūcijas reformu.
6. decembris — par Francijas premjerministru kļuva Bernārs Kaznēvs.
12. decembris — par Itālijas premjerministru kļuva Paolo Džentiloni.
14. decembris — par Uzbekistānas premjerministru kļuva Abdulla Aripovs.
19. decembris — Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, teroristam ar kravas automašīnu apzināti iebraucot cilvēku pūlī, nogalināti 12 cilvēki.^[10]
31. decembris — Indonēzijā prāmja ugunsgrēkā gāja bojā 23 cilvēki un vēl 17 pazuduši.^[11]

Miruši

Skatīt arī: 2016. gads Latvijā#Miruši un 2016. gads sportā#Miruši

Janvāris

1. janvāris — Vilmošs Zigmonds (Vilmos Zsigmond), ungāru izcelsmes ASV kinooperators (dzimis 1930. gadā)
2. janvāris — Nimrs an Nimrs (نمر باقر أمين النمر), Saūda Arābijas garīdznieks, šiītu sludinātājs (dzimis 1959. gadā)
3. janvāris — Peters Naurs (Peter Naur), dāņu datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā)
4. janvāris — Mišels Galabrū (Michel Galabru), franču aktieris (dzimis 1922. gadā)
5. janvāris — Pjērs Bulēzs (Pierre Boulez), franču diriģents un komponists (dzimis 1925. gadā)
8. janvāris — Marija Terēza de Filipisa (Maria Teresa de Filippis), itāliešu autobraucēja (dzimusi 1926. gadā)
10. janvāris — Deivids Bovijs (David Bowie), angļu mūziķis (dzimis 1947. gadā)
14. janvāris:
- Elans Rikmens (Alan Rickman), angļu aktieris (dzimis 1946. gadā)
- Leonīds Žabotinskis (Леонiд Жаботинський), ukraiņu PSRS svarcēlājs (dzimis 1938. gadā)
18. janvāris — Glenns Frejs (Glenn Frey), ASV mūziķis (dzimis 1948. gadā)
19. janvāris — Etore Skola (Ettore Scola), itāliešu scenārists un kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
24. janvāris — Mārvins Minskis (Marvin Minsky), ASV datorzinātnieks (dzimis 1927. gadā)
26. janvāris:
- Black, angļu dziedātājs (dzimis 1962. gadā)
- Eibs Vigoda (Abe Vigoda), ASV aktieris (dzimis 1921. gadā)
29. janvāris — Žaks Rivets (Jacques Rivette), franču kinorežisors (dzimis 1928. gadā)

Februāris

4. februāris — Edgars Mičels (Edgar Mitchell), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā)
9. februāris — Sušils Koirala (सुशील कोइराला), Nepālas politiķis (dzimis 1939. gadā)
16. februāris — Butross Butross-Gali (بطرس بطرس غالي), Ēģiptes diplomāts un politiķis, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1922. gadā)
17. februāris — Andžejs Žulavskis (Andrzej Żuławski), poļu kinorežisors (dzimis 1940. gadā)
19. februāris:
- Hārpera Lī (Harper Lee), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1926. gadā)
- Umberto Eko (Umberto Eco), itāļu rakstnieks, filozofs, viduslaiku kultūras un semiotikas speciālists (dzimis 1932. gadā)
23. februāris — Donalds Viljamss (Donald E. Williams), ASV kosmonauts (dzimis 1942. gadā)
28. februāris — Džordžs Kenedijs (George Kennedy), ASV aktieris (dzimis 1925. gadā)

Marts

3. marts — Berta Kaseresa (Berta Cáceres), Hondurasas vides aktīviste (dzimusi 1973. gadā)
5. marts — Rejs Tomlinsons (Ray Tomlinson), ASV programmētājs (dzimis 1941. gadā)
6. marts — Nensija Reigana (Nancy Reagan), ASV aktrise, prezidenta Ronalda Reigana sieva (dzimusi 1921. gadā)
8. marts — Džordžs Mārtins (Sir George Martin), britu mūzikas producents (dzimis 1926. gadā)
10. marts — Kīts Emersons (Keith Emerson), britu mūziķis (dzimis 1944. gadā)
11. marts — Jolanda Balaša (Iolanda Balaș), Rumānijas vieglatlēte (dzimusi 1936. gadā)
12. marts — Loids Šeplijs (Lloyd Shapley), ASV matemātiķis un ekonomists (dzimis 1923. gadā)
13. marts — Hilarijs Patnams (Hilary Putnam), ASV filozofs (dzimis 1926. gadā)
18. marts — Gvido Vestervelle (Guido Westerwelle), vācu politiķis (dzimis 1961. gadā)
21. marts — Endrū Grovs (Andrew Grove), Ungārijā dzimis ebreju ASV zinātnieks un uzņēmējs (dzimis 1936. gadā)
22. marts — Robs Fords (Rob Ford), Kanādas politiķis (dzimis 1969. gadā)
24. marts:
- Johans Kruifs (Johan Cruyff), Nīderlandes futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
- Gerijs Šendlings (Garry Shandling), ASV aktieris (dzimis 1949. gadā)
29. marts:
- Petija Djūka (Patty Duke), ASV aktrise (dzimusi 1946. gadā)
- Nils Hiļevičs (Ніл Гілевіч, Ни́л Гиле́вич), baltkrievu dzejnieks (dzimis 1931. gadā)
31. marts:
- Hanss Dītrihs Genšers (Hans-Dietrich Genscher), vācu politiķis (dzimis 1927. gadā)
- Imre Kertēss (Imre Kertész), Ungārijas rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
- Zaha Hadīda (Zaha Hadid, زها حديد), Irākā dzimusi Lielbritānijas arhitekte (dzimusi 1950. gadā)

Aprīlis

3. aprīlis — Čezāre Maldīni (Cesare Maldini), itāliešu futbolists un treneris (dzimis 1932. gadā)
20. aprīlis — Chyna, amerikāņu cīkstone, kultūriste un pornoaktrise (dzimusi 1970. gadā)
21. aprīlis — Prinss (Prince), amerikāņu mūziķis (dzimis 1958. gadā)
24. aprīlis — Tomijs Kono (Tommy Kono), amerikāņu svarcēlājs (dzimis 1930. gadā)
30. aprīlis — Harolds Kroto (Harold Kroto), britu ķīmiķis (dzimis 1939. gadā)

Maijs

6. maijs:
- Patriks Ekengs (Patrick Ekeng), Kamerūnas futbolists (dzimis 1990. gadā)
- Margota Honekere (Margot Honecker), vācu politiķe, VDR vadītāja Ēriha Honekera sieva (dzimusi 1927. gadā)
12. maijs — Suzanna Masheta Džonsa (Susannah Mushatt Jones), amerikāņu ilgdzīvotāja, pasaulē vecākais cilvēks (dzimusi 1899. gadā)
31. maijs:
- Korija Brokena (Corry Brokken), Nīderlandes dziedātāja (dzimusi 1932. gadā)
- Mohameds Abdelazīzs (محمد عبد العزيز), Rietumsahāras politiķis, Sahrāvī nacionālās atbrīvošanās kustības Polisario frontes līderis (dzimis 1947. gadā)

Jūnijs

3. jūnijs — Muhameds Ali (Muhammad Ali), amerikāņu bokseris (dzimis 1942. gadā)
6. jūnijs:
- Viktors Korčnojs (Виктор Корчной), PSRS un Šveices šahists (dzimis 1931. gadā)
- Pīters Šefers (Peter Shaffer), britu dramaturgs un scenārists (dzimis 1926. gadā)
10. jūnijs — Gordijs Hovs (Gordie Howe), kanādiešu hokejists (dzimis 1928. gadā)
11. jūnijs — Kristīna Grimija (Christina Grimmie), amerikāņu dziedātāja, dziesmu autore, aktrise (dzimusi 1994. gadā)
16. jūnijs — Džo Koksa (Jo Cox), angļu politiķe (dzimusi 1974. gadā)
19. jūnijs — Antons Jeļčins (Антон Ельчин, Anton Yelchin), Krievijas izcelsmes amerikāņu aktieris (dzimis 1989. gadā)
27. jūnijs — Bads Spensers (Bud Spencer), itāliešu aktieris un dziedātājs (dzimis 1929. gadā)
28. jūnijs — Peta Sammita (Pat Summitt), amerikāņu basketboliste un trenere (dzimusi 1952. gadā)

Jūlijs

2. jūlijs:
- Eli Vīzels (Elie Wiesel), Rumānijas ebreju izcelsmes ASV rakstnieks (dzimis 1928. gadā)
- Maikls Čimino (Michael Cimino), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1939. gadā)
- Patriks Menings (Patrick Manning), Trinidādas un Tobāgo politiķis, bijušais valsts prezidents (dzimis 1946. gadā)
- Mišels Rokars (Michel Rocard), Francijas politiķis, bijušais valsts premjerministrs (dzimis 1930. gadā)
4. jūlijs — Abāss Kijārostamī (عباس کیارستمی `), Irānas kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1940. gadā)
7. jūlijs — Laura Mančinelli (Laura Mancinelli), itāļu rakstniece, ģermaniste, medievaliste un pasniedzēja (dzimusi 1933. gadā)
12. jūlijs — Gorans Hadžičs (Горан Хаџић), serbu-horvātu politiķis un karavadonis Balkānu karu laikā (dzimis 1958. gadā)
13. jūlijs — Abū Omars el Šīšānī (أبو عمر الشيشاني), gruzīnu-čečenu džihādists, Islāma valsts komandieris Sīrijā (dzimis 1986. gadā)
19. jūlijs — Gerijs Māršals (Garry Marshall), amerikāņu aktieris un režisors (dzimis 1934. gadā)
20. jūlijs — Pāvels Šeremets (Павел Шарамет), baltkrievu žurnālists (dzimis 1971. gadā)
26. jūlijs — Žaks Hamels (Jacques Hamel), franču garīdznieks (dzimis 1930. gadā)

Augusts

3. augusts:
- Šahrams Amiri (شهرام امیری‎‎), Irānas kodolzinātnieks (dzimis 1977. gadā)
- Kriss Eimons (Chris Amon), Jaunzēlandes autosportists (dzimis 1943. gadā)
16. augusts — Žuans Avelanži (João Havelange), Brazīlijas sportists, jurists, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1916. gadā)
17. augusts — Arturs Hillers (Arthur Hiller), Kanādas un ASV televīzijas un kino režisors (dzimis 1923. gadā)
22. augusts — Sellapans Ramanatans (Sellapan Ramanathan), Singapūras politiķis, bijušais Singapūras prezidents (dzimis 1924. gadā)
24. augusts — Valters Šēls (Walter Scheel), vācu politiķis, bijušais VFR prezidents (dzimis 1919. gadā)
25. augusts — Soņa Rikela (Sonya Rykiel), franču modes māksliniece un rakstniece (dzimusi 1930. gadā)
29. augusts — Džīns Vailders (Gene Wilder), amerikāņu aktieris (dzimis 1933. gadā)
30. augusts:
- Abū Muhammeds el Adnānī (أبو محمد العدناني), Sīrijas kaujienieks un terorists, viens no Islāma valsts līderiem (dzimis 1977. gadā)
- Vera Čāslavska (Věra Čáslavská), čehu vingrotāja (dzimusi 1942. gadā)
- Džo Saters (Joe Sutter), amerikāņu aviācijas inženieris (dzimis 1921. gadā)

Septembris

2. septembris — Isloms Karimovs (Islom Karimov), Uzbekistānas politiķis, prezidents (dzimis 1938. gadā)
16. septembris — Karlo Adzeljo Čampi (Carlo Azeglio Ciampi), Itālijas politiķis un baņķieris (dzimis 1920. gadā)
20. septembris — Kērtiss Hensons (Curtis Hanson), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1945. gadā)
25. septembris:
- Arnolds Pālmers (Arnold Palmer), amerikāņu golferis (dzimis 1929. gadā)
- Rods Tempertons (Rodn Temperton), angļu dziesmu autors, producents un mūziķis (dzimis 1949. gadā)
27. septembris — Klifs Bārtons (Cliff Burton), amerikāņu mūziķis (dzimis 1962. gadā)
28. septembris — Šimons Peress (שמעון פרס), Izraēlas politiķis, prezidents un premjerministrs (dzimis 1923. gadā)

Oktobris

5. oktobris — Mihals Kovāčs (Michal Kováč), Slovākijas politiķis, prezidents (dzimis 1930. gadā)
9. oktobris — Andžejs Vajda (Andrzej Wajda), poļu kinorežisors (dzimis 1926. gadā)
13. oktobris:
- Pūmipons Adunjadēts (ภูมิพลอดุลยเดช), Taizemes karalis (dzimis 1927. gadā)^[12]
- Dario Fo (Dario Fo), itāļu satīriķis, dramaturgs, aktieris un komponists (dzimis 1926. gadā)
16. oktobris:
- Arsēnijs Pavlovs jeb Motorola (Арсений Павлов), Austrumukrainas prokrievisko separātistu komandieris (dzimis 1983. gadā)
- Kigeli V (Kigeli V), pēdējais Ruandas karalis (dzimis 1936. gadā)
19. oktobris — Iveta Šovirē (Yvette Chauviré), franču balerīna un aktrise (dzimusi 1917. gadā)
20. oktobris — Junko Tabei (田部井淳子), japāņu alpīniste (dzimusi 1939. gadā)
24. oktobris — Horhe Batlje (Jorge Batlle), Urugvajas prezidents (dzimis 1927. gadā)
25. oktobris — Karlušs Albertu Torress (Carlos Alberto Torres), Brazīlijas futbolists (dzimis 1944. gadā)
29. oktobris — Pens Sovans (Pen Sovan), Kambodžas premjerministrs (dzimis 1921. gadā)

Novembris

2. novembris — Oļegs Popovs (Олег Попoв), PSRS un Krievijas cirka mākslinieks, klauns (dzimis 1930. gadā)
7. novembris — Leonards Koens (Leonard Cohen), Kanādas rakstnieks un mūziķis (dzimis 1935. gadā)
15. novembris — Siksto Durans Baljens (Sixto Durán Ballén), Ekvadoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1921. gadā)
18. novembris — Šārona Džonsa (Sharon Jones), amerikāņu mūziķe (dzimusi 1956. gadā)
20. novembris — Konstantins Stefanopuls (Κωνσταντίνος Στεφανόπουλος), Grieķijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1926. gadā)
24. novembris — Florensa Hendersone (Florence Henderson), amerikāņu aktrise un mūziķe (dzimusi 1934. gadā)
25. novembris — Fidels Kastro (Fidel Castro), Kubas prezidents (dzimis 1926. gadā)
28. novembris — Marks Taimanovs (Марк Тайманов), Krievijas šahists (dzimis 1926. gadā)

Decembris

7. decembris — Gregs Leiks (Greg Lake), angļu mūziķis (dzimis 1947. gadā)
8. decembris — Džons Glenns (John Glenn), ASV astronauts un politiķis (dzimis 1921. gadā)
9. decembris — Andrejs Karlovs (Андрей Карлов), Krievijas diplomāts (dzimis 1954. gadā)
18. decembris — Žaža Gabora (Zsa Zsa Gabor), ungāru izcelsmes ASV aktrise (dzimusi 1917. gadā)
18. decembris — Mišela Morgana (Michèle Morgan), franču aktrise (dzimusi 1920. gadā)
23. decembris — Pīrss Sellerss (Piers John Sellers), ASV astronauts (dzimis 1955. gadā)
24. decembris:
- Riks Parfits (Rick Parfitt), angļu mūziķis (dzimis 1948. gadā)
- Ričards Adamss (Richard Adams), angļu rakstnieks (dzimis 1920.)
25. decembris — Džordžs Maikls (George Michael), angļu mūziķis (dzimis 1963. gadā)
26. decembris — Vera Rubina (Vera Rubin), amerikāņu astronome (dzimusi 1928. gadā)
27. decembris:
- Kerija Fišere (Carrie Fisher), amerikāņu aktrise, romānu rakstniece, scenāriste (dzimusi 1956. gadā)
- Ratnasiri Vikremanajake (Ratnasiri Wickremanayake), Šrilankas politiķis, bijušais premjermisnistrs (dzimis 1933. gadā)
28. decembris — Debija Renoldsa (Debbie Reynolds), amerikāņu aktrise, dziedātāja, dejotāja (dzimusi 1932. gadā)

Nobela prēmijas

Ekonomikā — Olivers Hārts un Bengts Holmstrems^[13]
Fizikā — Deivids Tulesss, Dankans Haldeins un Džons Maikls Kosterlics^[14]
Fizioloģijā vai medicīnā — Jošinori Ohsumi^[15]
Ķīmijā — Žans Pjērs Sovažs, Freizers Stodarts un Bernards Ferings^[16]
Literatūrā — Bobs Dilans^[17]
Miera veicināšanā — Huans Manuels Santoss^[18]

Atsauces

↑ «Saūda Arābijā ar nāvi sodīts pazīstams šiītu garīdznieks». tvnet.lv. 2016. gada 2. janvārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. janvārī. Skatīts: 2016. gada 3. janvārī.
↑ «Indonēzijas galvaspilsētā sprādzienu sērijā vairāki bojāgājušie». lsm.lv. 2016. gada 14. janvārī.
↑ «Taivānas prezidenta vēlēšanās triumfējusi opozicionāre Cai Inveņa». lsm.lv. 2016. gada 16. janvārī.
↑ Ina Strazdiņa. «Ziemeļkoreja izmēģinājusi ballistisko raķeti; sasaukta ANO Drošības padomes ārkārtas sēde». lsm.lv, 2016. gada 7. februārī. Skatīts: 2016. gada 14. februārī.
↑ «Vēsturisks sasniegums astrofizikā: pirmo reizi novēro gravitācijas viļņus». lsm.lv. 2016. gada 12. februārī. Skatīts: 2016. gada 14. februārī.
↑ Gints Amoliņš. «Vēsturisks notikums – tiksies Romas pāvests un Krievijas patriarhs». lsm.lv, 2016. gada 12. februārī. Skatīts: 2016. gada 14. februārī.
↑ Toms Pastors. «ASV un Krievija vienojas par pamieru Sīrijā». lsm.lv, 2016. gada 22. februārī. Skatīts: 2016. gada 2. martā.
↑ «Igaunijā pirmo reizi par prezidenti kļūst sieviete – Kersti Kaljulaida». lsm.lv. Skatīts: 2016. gada 3. oktobrī.
↑ «Par devīto ANO ģenerālsekretāru kļūst Portugāles ekspremjers Gutērrešs». lsm.lv. 2016. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 13. oktobrī.
↑ «Traģēdija Berlīnes Ziemassvētku tirdziņā: bojā gājuši vismaz 12 cilvēki». delfi.lv. 2016. gada 20. decembrī. Skatīts: 2016. gada 19. decembrī.
↑ http://www.delfi.lv/news/arzemes/pramja-ugunsgreka-indonezija-boja-gajusi-23-cilveki.d?id=48362833
↑ «Aizsaulē aiziet mūsdienās visilgāk valdījušais monarhs - Taizemes karalis». lsm.lv. 2016. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 13. oktobrī.
↑ «Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par darbu kontraktu teorijā». lsm.lv. 2016. gada 10. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 13. oktobrī.
↑ Toms Pastors. «Nobela prēmija fizikā piešķirta par vielas topoloģisko fāžu teorētiskiem atklājumiem». lsm.lv. LETA, 2016. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 5. oktobrī.
↑ «Nobela prēmija medicīnā piešķirta par autofāgijas mehānisma atklājumiem». lsm.lv. 2016. gada 3. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 3. oktobrī.
↑ Toms Pastors. «Nobela prēmija ķīmijā piešķirta par molekulāro mašīnu projektēšanu». lsm.lv. LETA, 2016. gada 5. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 5. oktobrī.
↑ «Nobela prēmija literatūrā piešķirta Bobam Dilanam». lsm.lv. 2016. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 13. oktobrī.
↑ Uģis Lībietis. «Nobela Miera prēmiju saņem Kolumbijas prezidents». lsm.lv, 2016. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 7. oktobrī.

Kalendārs

Janvāris

	P	O	T	C	P	S	Sv
	0
53					1	2	3
10	4	5	6	7	8	9	10
20	11	12	13	14	15	16	17
30	18	19	20	21	22	23	24
40	25	26	27	28	29	30	31

Februāris

	P	O	T	C	P	S	Sv
	0
50	1	2	3	4	5	6	7
60	8	9	10	11	12	13	14
70	15	16	17	18	19	20	21
80	22	23	24	25	26	27	28
90	29

Marts

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
9		1	2	3	4	5	6
10	7	8	9	10	11	12	13
11	14	15	16	17	18	19	20
12	21	22	23	24	25	26	27
13	28	29	30	31

Aprīlis

	P	O	T	C	P	S	Sv
	0
13					1	2	3
14	4	5	6	7	8	9	10
15	11	12	13	14	15	16	17
16	18	19	20	21	22	23	24
17	25	26	27	28	29	30

Maijs

	P	O	T	C	P	S	Sv
17							1
18	2	3	4	5	6	7	8
19	9	10	11	12	13	14	15
20	16	17	18	19	20	21	22
21	23	24	25	26	27	28	29
22	30	31

Jūnijs

	P	O	T	C	P	S	Sv
	0
22			1	2	3	4	5
23	6	7	8	9	10	11	12
24	13	14	15	16	17	18	19
25	20	21	22	23	24	25	26
26	27	28	29	30

Jūlijs

	P	O	T	C	P	S	Sv
.
26					1	2	3
27	4	5	6	7	8	9	10
28	11	12	13	14	15	16	17
29	18	19	20	21	22	23	24
30	25	26	27	28	29	30	31

Augusts

	P	O	T	C	P	S	Sv
.
31	1	2	3	4	5	6	7
32	8	9	10	11	12	13	14
33	15	16	17	18	19	20	21
34	22	23	24	25	26	27	28
35	29	30	31

Septembris

	P	O	T	C	P	S	Sv
.
35				1	2	3	4
36	5	6	7	8	9	10	11
37	12	13	14	15	16	17	18
38	19	20	21	22	23	24	25
39	26	27	28	29	30

Oktobris

	P	O	T	C	P	S	Sv
39						1	2
40	3	4	5	6	7	8	9
41	10	11	12	13	14	15	16
42	17	18	19	20	21	22	23
43	24	25	26	27	28	29	30
44	31

Novembris

	P	O	T	C	P	S	Sv
.
44		1	2	3	4	5	6
45	7	8	9	10	11	12	13
46	14	15	16	17	18	19	20
47	21	22	23	24	25	26	27
48	28	29	30

Decembris

	P	O	T	C	P	S	Sv
.
48				1	2	3	4
49	5	6	7	8	9	10	11
50	12	13	14	15	16	17	18
51	19	20	21	22	23	24	25
52	26	27	28	29	30	31

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2016

[1] «Saūda Arābijā ar nāvi sodīts pazīstams šiītu garīdznieks». tvnet.lv. 2016. gada 2. janvārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. janvārī. Skatīts: 2016. gada 3. janvārī.

[2] «Indonēzijas galvaspilsētā sprādzienu sērijā vairāki bojāgājušie». lsm.lv. 2016. gada 14. janvārī.

[3] «Taivānas prezidenta vēlēšanās triumfējusi opozicionāre Cai Inveņa». lsm.lv. 2016. gada 16. janvārī.

[4] Ina Strazdiņa. «Ziemeļkoreja izmēģinājusi ballistisko raķeti; sasaukta ANO Drošības padomes ārkārtas sēde». lsm.lv, 2016. gada 7. februārī. Skatīts: 2016. gada 14. februārī.

[5] «Vēsturisks sasniegums astrofizikā: pirmo reizi novēro gravitācijas viļņus». lsm.lv. 2016. gada 12. februārī. Skatīts: 2016. gada 14. februārī.

[6] Gints Amoliņš. «Vēsturisks notikums – tiksies Romas pāvests un Krievijas patriarhs». lsm.lv, 2016. gada 12. februārī. Skatīts: 2016. gada 14. februārī.

[7] Toms Pastors. «ASV un Krievija vienojas par pamieru Sīrijā». lsm.lv, 2016. gada 22. februārī. Skatīts: 2016. gada 2. martā.

[8] «Igaunijā pirmo reizi par prezidenti kļūst sieviete – Kersti Kaljulaida». lsm.lv. Skatīts: 2016. gada 3. oktobrī.

[9] «Par devīto ANO ģenerālsekretāru kļūst Portugāles ekspremjers Gutērrešs». lsm.lv. 2016. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 13. oktobrī.

[10] «Traģēdija Berlīnes Ziemassvētku tirdziņā: bojā gājuši vismaz 12 cilvēki». delfi.lv. 2016. gada 20. decembrī. Skatīts: 2016. gada 19. decembrī.

[11] ttp://www.delfi.lv/news/arzemes/pramja-ugunsgreka-indonezija-boja-gajusi-23-cilveki.d?id=48362833

[12] «Aizsaulē aiziet mūsdienās visilgāk valdījušais monarhs - Taizemes karalis». lsm.lv. 2016. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 13. oktobrī.

[13] «Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par darbu kontraktu teorijā». lsm.lv. 2016. gada 10. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 13. oktobrī.

[14] Toms Pastors. «Nobela prēmija fizikā piešķirta par vielas topoloģisko fāžu teorētiskiem atklājumiem». lsm.lv. LETA, 2016. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 5. oktobrī.

[15] «Nobela prēmija medicīnā piešķirta par autofāgijas mehānisma atklājumiem». lsm.lv. 2016. gada 3. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 3. oktobrī.

[16] Toms Pastors. «Nobela prēmija ķīmijā piešķirta par molekulāro mašīnu projektēšanu». lsm.lv. LETA, 2016. gada 5. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 5. oktobrī.

[17] «Nobela prēmija literatūrā piešķirta Bobam Dilanam». lsm.lv. 2016. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 13. oktobrī.

[18] Uģis Lībietis. «Nobela Miera prēmiju saņem Kolumbijas prezidents». lsm.lv, 2016. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 7. oktobrī.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]

[15]

[16]

[17]

[18]

Tūkstošgades:	2. tūkstošgade 3. tūkstošgade 4. tūkstošgade
Gadsimti:	20. gadsimts 21. gadsimts 22. gadsimts
Desmitgades:	2000 – 2009 2010 – 2019 2020 – 2029
Gadi:	2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019