Andris Rāviņš

Andris Rāviņš
	A.Rāviņš 2024. gadā
	Latvijas zemkopības ministrs
	Amatā; 1997. gada 7. augusts — 1998. gada 26. novembris
Prezidents	Guntis Ulmanis
Premjerministrs	Guntars Krasts
Priekštecis	Roberts Dilba
Pēctecis	Vents Balodis
	Jelgavas pašvaldības vadītājs
	Amatā; 2001. gada 26. marts — pašlaik
Prezidents	Vaira Vīķe-Freiberga; Valdis Zatlers; Andris Bērziņš; Raimonds Vējonis; Egils Levits; Edgars Rinkēvičs
Premjerministrs	Andris Bērziņš; Einars Repše; Indulis Emsis; Aigars Kalvītis; Ivars Godmanis; Valdis Dombrovskis; Laimdota Straujuma; Māris Kučinskis; Arturs Krišjānis Kariņš; Evika Siliņa
Priekštecis	Uldis Ivans
Dzimšanas dati	1955. gada 3. janvārī (69 gadi); Eleja, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Politiskā partija	Latvijas Zemnieku savienība (kopš 1997)
Dzīvesbiedrs(-e)	Rita Rāviņa
Profesija	inženieris
Augstskola	Latvijas Lauksaimniecības akadēmija

Andris Rāviņš (dzimis 1955. gada 3. janvārī) ir latviešu inženieris un politiķis, Jelgavas domes vadītājs, bijušais Latvijas zemkopības ministrs.

Dzīvesgājums

Dzimis 1955. gada 3. janvārī Jāņa Rāviņa un Veltas Nākmanes ģimenē. Mācījās Avangarda un Sesavas pamatskolās.^[1] Ieguva tehniķa, mehāniķa specialitāti Priekuļu Lauksaimniecības mehanizācijas tehnikumā, strādāja kolhozā "Avangards" par ekspluatācijas mehāniķi.^[1]

Pēc studijām Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātē (1975–1980) viņu paaugstināja par kolhoza galveno inženieri.^[1]

Politika

1989. gada decembrī ievēlēts par Jelgavas rajona tautas deputātu padomes deputātu. Pēc mēneša kļuvis par rajona TDP priekšsēdētāju.

1994. gadā ievēlēts atkārtoti kā vēlētāju apvienības "Tautas saimniecība un labklājība" pārstāvis.^[2]

1995. gadā kļuvis par prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieku pašvaldību jautājumos.^[1]

1997. gada 7. augustā kļuvis par zemkopības ministru Krasta valdībā. Plānojis kandidēt LZS vadītāja krēslam, tomēr vēlēšanām nav pielaists nepietiekamā partijas biedra stāža dēļ, kurš viņam bija mazāks par diviem gadiem.^[3]^[4]

Kandidējis 7. Saeimas vēlēšanās visos piecos apgabalos, taču netika ievēlēts.^[5]^[6]

Ministra amatu zaudējis 1998. gada 26. novembrī līdz ar valdības nomaiņu pēc jaunās Saeimas apstiprināšanas. Vēlāk bijis zemkopības ministra padomnieks.^[1]

2001. gadā ievēlēts Jelgavas domē,^[1] 26. martā kļuvis par domes priekšsēdētāju.^[7] Šobrīd (2024. gadā) ir visilgāk amatā esošais Latvijas pašvaldības vadītājs.

Apbalvojumi un atzinības

Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2014. gadā)^[8] un Latvijas Pareizticīgās Baznīcas III šķiras Svētā svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa ordeni.^[9]

Personīgā dzīve

Kopš 1977. gada precējies ar Ritu Rāviņu.^[10] Viņam ir divas meitas un dēls.^[1]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 ^1,6 «ANDRIS RĀVIŅŠ». gramata21.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 18. aprīlī. Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
↑ J. Kālis. «Vēlēšanas turpinās». Lauku Avīze, 1994. gada 14. jūnijs. 4. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. februārī – caur Periodika.lv.
↑ Nellija Ločmele. «LZS cer atgūt popularitāti ar savu tīro biogrāfiju». Diena, 1998. gada 2. martā. No priekšsēdētāja amatam izvirzītajiem 10 kandidātiem L.Strujevičs palika vienīgais, kad zemkopības ministrs Andris Rāviņš un LZS Saeimas frakcijas vadītājs, bijušais Kaula partijas deputāts Roberts Dilba pie vēlēšanām netika pielaisti nepietiekami ilgā partijas biedra stāža dēļ, bet pārējie atteicās kandidēt. Kopā ar |accessdate= jālieto |url=
↑ «Zemnieku savienībai jauns līderis». Brīvā Latvija. 1998. gada 14. martā. 2. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. Februāris – caur Periodika.lv.
↑ Ināra Egle. «LZS saraksta «lokomotīves» - Strujevičs un Pāvuls». Diena, 1998. gada 9. jūlijā. Viņš informēja, ka visos piecos apgabalos kandidēs zemkopības ministrs Andris Rāviņš un kultūras ministre Ramona Umblija. Kopā ar |accessdate= jālieto |url=
↑ «Latvijas Zemnieku savienība». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. maijā. Skatīts: 2009. gada 10. augustā.
↑ Ināra Egle. «Zemsavieši iegūst Jelgavas mēra amatu Rāviņam». Diena, 2001. gada 27. martā. Bijušais zemkopības ministrs un arī kādreizējais Jelgavas rajona padomes priekšsēdētājs Andris Rāviņš ar desmit no piecpadsmit balsīm pirmdien tika ievēlēts par Jelgavas domes priekšsēdi. Kopā ar |accessdate= jālieto |url=
↑ «Par Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu un apbalvošanu ar goda zīmi - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). 2014. gada 30. oktobrī. Skatīts: 2020-08-14.
↑ Vivanta Volkova. «Pareizticīgā baznīca apbalvo mērus un uzņēmējus. Kas saņēmis svētmocekļa ordeni, kas medaļu?». LA.LV (latviešu), 2020. gada 27. septembrī. Skatīts: 2020-07-26.
↑ Gunita Nagle. «Uzvalkotais zemnieks». Diena, 1997. gada 6. septembrī. Viņa sieva Rita, bijusī medicīnas māsa, tagad bezdarbniece, un trīs bērni pret šo faktu izturoties saprotoši, bet ne vienmēr atbalstoši. Kopā ar |accessdate= jālieto |url=

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Roberts Dilba	Latvijas zemkopības ministrs 1997. gada 7. augusts — 1998. gada 26. novembris	Pēctecis: Vents Balodis
Priekštecis: Uldis Ivans	Jelgavas pašvaldības vadītājs 2001. gada 26. marts — pašlaik	Pēctecis:

[g21-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 ^1,6 «ANDRIS RĀVIŅŠ». gramata21.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 18. aprīlī. Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.

[2] J. Kālis. «Vēlēšanas turpinās». Lauku Avīze, 1994. gada 14. jūnijs. 4. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. februārī – caur Periodika.lv.

[3] Nellija Ločmele. «LZS cer atgūt popularitāti ar savu tīro biogrāfiju». Diena, 1998. gada 2. martā. No priekšsēdētāja amatam izvirzītajiem 10 kandidātiem L.Strujevičs palika vienīgais, kad zemkopības ministrs Andris Rāviņš un LZS Saeimas frakcijas vadītājs, bijušais Kaula partijas deputāts Roberts Dilba pie vēlēšanām netika pielaisti nepietiekami ilgā partijas biedra stāža dēļ, bet pārējie atteicās kandidēt. Kopā ar |accessdate= jālieto |url=

[4] «Zemnieku savienībai jauns līderis». Brīvā Latvija. 1998. gada 14. martā. 2. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. Februāris – caur Periodika.lv.

[5] Ināra Egle. «LZS saraksta «lokomotīves» - Strujevičs un Pāvuls». Diena, 1998. gada 9. jūlijā. Viņš informēja, ka visos piecos apgabalos kandidēs zemkopības ministrs Andris Rāviņš un kultūras ministre Ramona Umblija. Kopā ar |accessdate= jālieto |url=

[6] «Latvijas Zemnieku savienība». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. maijā. Skatīts: 2009. gada 10. augustā.

[7] Ināra Egle. «Zemsavieši iegūst Jelgavas mēra amatu Rāviņam». Diena, 2001. gada 27. martā. Bijušais zemkopības ministrs un arī kādreizējais Jelgavas rajona padomes priekšsēdētājs Andris Rāviņš ar desmit no piecpadsmit balsīm pirmdien tika ievēlēts par Jelgavas domes priekšsēdi. Kopā ar |accessdate= jālieto |url=

[8] «Par Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu un apbalvošanu ar goda zīmi - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). 2014. gada 30. oktobrī. Skatīts: 2020-08-14.

[9] Vivanta Volkova. «Pareizticīgā baznīca apbalvo mērus un uzņēmējus. Kas saņēmis svētmocekļa ordeni, kas medaļu?». LA.LV (latviešu), 2020. gada 27. septembrī. Skatīts: 2020-07-26.

[10] Gunita Nagle. «Uzvalkotais zemnieks». Diena, 1997. gada 6. septembrī. Viņa sieva Rita, bijusī medicīnas māsa, tagad bezdarbniece, un trīs bērni pret šo faktu izturoties saprotoši, bet ne vienmēr atbalstoši. Kopā ar |accessdate= jālieto |url=

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]