Pauls Lejiņš

Pauls Lejiņš
	1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts
	Amatā; 1922. gads — 1934. gads
Dzimšanas dati	1886. gada 4. janvārī; Zasas pagasts, Jaunjelgavas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miršanas dati	1942. gada 30. augustā (56 gadu vecumā); Vjatlags, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Krievija)
Tautība	latvietis
Politiskā partija	Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija
Profesija	inženieris

Pauls Lejiņš (1886. gada 4. janvāris — 1942. gada 30. augusts) bija Latvijas politiķis. Bijis 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts. Pārstāvējis Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju.

Dzīvesgājums

Dzimis 1886. gada 4. janvārī Zasas pagastā zemnieka Jāņa Lejiņa ģimenē. Studēja Rīgas politehniskā institūta inženieru nodaļā.^[1]

Bijis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedrs.^[1] Tautas padomes loceklis. Ticis ievēlēts vairākos Latvijas parlamentos: 1. Saeimā (1922), 2. Saeimā (1925), 3. Saeimā (1928) un 4. Saeimā (1931). Parlamentārajā darbībā īpaši interesējies par militāro politiku.^[1] Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gada maijā Saeimas darbība tika apturēta. Lejiņš kā viens no potenciālajiem jaunā režīma pretiniekiem tika apcietināts un nogādāts Liepājas koncentrācijas nometnē, kur pavadīja vairākus mēnešus.

Latvijas okupācijas apstākļos 1941. gada 14. jūnijā izsūtīts uz Vjatkas labošanas darbu nometni (Vjatlagu). 1942. gada 30. augustā miris 7. lēģera punkta lazaretē. Pēc nometnes arhīva datiem miris 31. augustā.^[2]

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 Latvijas darbinieku galerija 1918—1928. 1929. 63. lpp.
↑ Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā 1938—1956 Arhivēts 2021. gada 24. augustā, Wayback Machine vietnē. Sastādītāji Heinrihs Strods, Vladimirs Veremjevs. Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 2006