Ķoderu pilskalns

Ķoderu pilskalns
Ķoderu pilskalns
	Ķoderu pilskalns
Atrašanās vieta	Suntažu pagasts, Ogres novads, Latvija
Koordinātas	56°54′27″N 24°46′15″E / 56.90754°N 24.7707°EKoordinātas: 56°54′27″N 24°46′15″E / 56.90754°N 24.7707°E
Piezīmes
Izrakumi	-
	Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
	Oficiālais nosaukums: Ķoderu pilskalns (Lielā vīra gulta)
Aizsardzības numurs	1873
Vērtības grupa	vietējas nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 19. decembris

Ķoderu pilskalns, saukts arī par Lielo Vīra gultu, ir Vidzemes lībiešu pilskalns Suntažu pagasta rietumu daļā, 2,5 km no Juglas ciema Rīgas virzienā, apmēram 100 m no autoceļa P4 Rīga — Ērgļi. Formas un profila dēļ, tas ir īpatnējākais arheoloģijas piemineklis Ogres novadā. Senapmetne atrodas uz viena no sākuma pauguriem Lielajos Kangaros un ir bijusi apdzīvota no 9. līdz 12. gadsimtam. Gar pilskalna dienvidu pakāji plūst Mazā Jugla.^[1] Ķoderu pilskalns ir maz pētīts, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.^[2]

Vēsture

Ķoderu pilskalns skaitās samērā jauns, jo tas radās un ir bijis apdzīvots no mūsu ēras 9. līdz 12. gadsimtam (vēlais dzelzs laikmets). Senapmetne bija koka būvju nocietinājums. Vēsturiski Suntažu pagasta Juglas ciema apkārtnē ir dzīvojuši līvi, kam netālus ir dzīvojuši vēlāk ieceļojušās baltu (senlatviešu) ciltis. Pilskalns sava sānskata profila dēļ tautā iesaukts arī par Lielā Vīra (Milža) gultu. Šis lībiešu pilskalns ir Lielo Kangaru kalnu sākuma paugurs. Tas ir īpašs ar to, ka tam abos galos ir paaugstinājumi, skatoties no sāniem pavasarī, kad vēl kokiem lapas nav saplaukušas, tas, braucot garām pa Rīgas — Ērgļu jeb P4 autoceļu, izskatās kā gulta, tikai krietni liela, kā radīta Lielam vīram, milzim. Pilskalns ierīkots uz Kangaru kalnu grēdas, kas divās vietās pārrakts, izveidojot aizsarggrāvjus ar diviem augstiem zemes vaļņiem. Pilskalns ir 65 m garš, 25 m plats, no ceļa puses 15 m, bet no upes puses 30 m augsts. Augšdaļas plakuma laukums aptuveni 1625 kv.m. 1998. gadā pilskalns tika vēsturnieku apsekots, kā rezultātā pilskalna plakumā un nogāzēs tika konstatēts ap 1 m biezs, melnas krāsas kultūras slānis, kurā atsevišķos kontrolpunktos līdzās apdegušiem akmeņiem tika atrastas dzīvnieku kaulu atliekas, kā arī dažādas bezripas un ripas keramikas trauku lauskas, datējamas ar IX-XII gadsimtu. Kultūras slānis ( mītņu kārta) izplatās arī uz ziemeļu pusi aiz galvenā grāvja uz vaļņa, kur var konstatēt plašāku, nedaudz norobežotu priekšpils vietu, caur kuru notika satiksme, tirdzniecība ar pilskalnu. Pilskalna galos vēl ir 3–4 m augsti vaļņi, kas uzbērti mākslīgi, kur domājams atradušies apmetnes aizsardzībai uzbūvēti novērošanas sargtorņi, no kuriem paveras plašs skats uz apkārtni. Pašu pilskalnu apjoza vairākus metrus augsta noasinātu baļķu siena, aiz kuras iekšienē atradās apmetnes koka apbūve. Senie lībieši šo vietu bija izraudzījušies savai apmetnei, jo Mazā Jugla un stāvās paugura sienas bija labs dabisks aizsargs pret iebrukumiem. Gar pilskalnu jau no seniem laikiem garām gāja tirdzniecības ceļš uz latgaļiem, Tālavu, krivičiem, Novgorodu, Krievzemi.

Šis ir viens no nedaudzajiem pilskalniem, kas minēts jau agrākās hronikās. To saistībā ar 1318. gada Suntažu pili kādā savā 19. gadsimta beigu dokumentā piemin Augusts Bīlenšteins. Vēlāk ap 1592. gadu Ķoderu (Kioder) senapmetni piemin un diezgan detalizēti apraksta Rīgas birģermeistars Francis Nīenšteds. Viņš savā hronikā atstāsta senāku nostāstu, ka ap 13. gadsimtu apkārtnē dzīvojuši virsaiši, vadoņi Nupa un Kaipa, kas sīvi cīnījušies pret vācu krustnešiem,^[3] tomēr beigās pilskalns tika iekarots un nodedzināts. Nedaudzie dzīvi palikušies iedzīvotāji uz neatgriešanos aizbēga pie Gaujas lībiešiem. 20. gadsimta sākumā K. Lēvis of Menārs un H. Lākmanis izteica hipotēzi, ka te varētu būt bijusi 13. gadsimta avotos minētā Remīnes pils.^[4] Vēsturnieki un arheologi senpilskalnu sauc par Ķoderu pilskalnu pēc netālu esošo māju vārda. Reizēm te notiek kultūrvēsturiski pasākumi.^[5]^[6] Gar pilskalnu plūst sīkā Dēliņurga, kas kā labā krasta pieteka ieplūst Mazajā Juglā.

Viduslaikos, puskilometru Juglas ciema virzienā pie ceļa atradās Ķoderkrogs, kurš tāpat kā Vāverkrogs bija braucēju vidū iemantojis nelāgu slavu Kangarceļa laupītāju dēļ, jo bija pēdējais krogs pirms tolaik bīstamā ceļa posma. Pirms otrā pasaules kara kādu laiku šajā teikām un nostāstiem apvītā gleznainā apkārtnē, "Dēliņu" mājās vasarās ar sievu ir atpūties un radošu iedvesmu smēlies rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš. Līdz mūsdienām par šo gultasveida pilskalnu un Kangaru kalniem ir saglabājušies dažādi kultūrvēsturiski nostāsti.^[7]

Ģeogrāfija

Ķoderu pilskalns jeb Lielās Vīra gultas oss ir viens no Lielo Kangaru sākuma pauguriem, kas tālāk austrumu, Juglas ciema virzienā ģeomorfoloģiski ir saistīts ar pārējiem mazākiem, vietām daļēji vai pilnībā noraktiem osu virknes pauguriem. Kopumā šī pauguru ķēde ar upju pārrāvumiem stiepjas no Vāverkroga līdz Uceniem pie Suntažiem. Virknes austrumu daļa atrodas Viduslatvijas jeb Madlienas nolaidenumā, bet rietumu daļa Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā. Pats pilskalns atrodas uz pašas nolaidenuma robežas.^[8] Šī osu virkne ir veidojusies zemledāja tuneļos kūstot pēdējam senajam apledojam pirms 10 -12 tūkstošiem gadu.^[9]