2018. gada laikapstākļi Latvijā

Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi

2018. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Nokrišņi
Gadā	Latvija: 472,7 mm
Mēnesī	Rīga: 50,8 mm (oktobris)
Dekādē	Rīga: 40,4 mm (septembris)
Diennaktī	Rīga: 19,2 mm (13. jūlijs)
Sniega sega	Latvija: 31 cm (Stende, 26. februāris)
Vējš
Vēja brāzmas	Ventspils: 27 m/s (26. septembris)
Citi gada notikumi

Laikapstākļi Latvijā
	Latvijas klimats
	Rīgas klimats

Šajā rakstā ir apkopoti 2018. gada laikapstākļi Latvijā. Ar vidējo gaisa temperatūru +7,6 °C (1,2 °C virs normas), 2018. gads kopā ar 2000. un 2008. gadu kļuva par 3. siltāko novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 2015. un 1989. gada. Gaisa temperatūras amplitūda 2018. gadā Latvijā bija 61,6 °C — no –27,4 °C 23. februārī Daugavpilī līdz +34,2 °C 30. jūlijā Bauskā. Karstuma viļņu ietekmē pērn bija vienas no lielākajām karstumu raksturojošo indeksu vērtībām kopš 1961. gada. Piecpadsmit novērojumu stacijās tika sasniegts jauns vasaras dienu (dienas ar maksimālo gaisa temperatūru >+25 °C) skaita rekords, savukārt Ainažos, Jelgavā un Liepājā tika fiksēts jauns tropisko nakšu (dienas ar minimālo gaisa temperatūru >+20 °C) skaita rekords. Vēl 7 novērojumu stacijās tika atkārtots tropisko nakšu skaita rekords, tostarp Rīgā, kur bija 14 tropiskās naktis. 2018. gads Latvijā bija sausākais gads novērojumu vēsturē, bija tikai 2 mēneši, kad nokrišņi bija vairāk par normu, bet kopējais gada nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 472,7 mm (32% zem gada normas — 692,3 mm), kas ir mazākais gada nokrišņu daudzums Latvijā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pārspējot iepriekšējo rekordu 484,3 mm, kas sasniegts 1964. gadā. Savukārt dažādos Latvijas reģionos gada nokrišņu daudzums bija no 360,5 mm Gulbenē līdz 624,4 mm Siguldā. 2018. gads neizcēlās ar stipriem vējiem, un visstiprākie vēji pērn tika novēroti septembra beigās, kad 26. septembrī Ventspilī tika reģistrētas gada visstiprākās maksimālās vēja brāzmas — 27,2 m/s.^[1]

Gada raksturojums pa gadalaikiem

2017./2018. gada ziema, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –2,4 °C, kas ir 0,6 °C virs ziemas sezonas normas. Ziemas maksimālā gaisa temperatūra +8,2 °C 26. decembrī tika novērota Kolkā, bet minimālā gaisa temperatūra –27,4 °C — 23. februārī Daugavpilī. Decembris bija siltākais ziemas mēnesis ar vidējo gaisa temperatūru +1,2 °C, kļūstot par 11. siltāko decembra mēnesi novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) un 6. siltāko līdz šim 21. gadsimtā, savukārt vēsākais ziemas mēnesis bija februāris, kas ar vidējo gaisa temperatūru –6,9 °C kļuva par 4. vēsāko februāri līdz šim 21. gadsimtā. Kopumā ziemas sezonā tika pārspēti 13 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 4 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2017./2018. gada ziemā bija 138,7 mm, kas ir 3% zem ziemas normas (142,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Ventspilī — 234,0 mm, bet vismazāk nokrišņu — Gulbenē (76,6 mm). Vismitrākais ziemas mēnesis ar nokrišņu daudzumu 65,8 mm bija decembris, savukārt vissausākais ziemas mēnesis bija februāris, kurā vidēji Latvijā nokrišņu daudzums bija 19,0 mm, kļūstot par 3. sausāko februāra mēnesi līdz šim 21. gadsimtā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 3. decembrī Ventspilī. Visbiezākā sniega sega (31 cm) novērota 26. februārī Stendē.^[2]

2018. gada pavasaris, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,3 °C virs pavasara sezonas normas, tādējādi šis pavasaris bija 8. siltākais novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) un 4. siltākais līdz šim 21. gadsimtā. Pavasara minimālā gaisa temperatūra –21,5 °C 3. martā tika novērota Daugavpilī, savukārt maksimālā gaisa temperatūra +30,1 °C novērota 30. maijā Rucavā. Pavasara sākums neliecināja, ka tas būs viens no siltākajiem, jo marta vidējā gaisa temperatūra visās novērojumu stacijās bija par pāris grādiem zemāka nekā norma, bet vidēji Latvijā marta vidējā gaisa temperatūra bija –2,4 °C, kas ir 2,2 °C zem mēneša normas. Tomēr šis pavasaris kļuva par vienu no siltākajiem, jo aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +7,8 °C (2,1 °C virs normas) kļuva par 3. siltāko novērojumu vēsturē, bet maijs ar +15,3 °C (3,9 °C virs normas) pat par siltāko novērojumu vēsturē. Pavasarī tika pārspēti 1 Latvijas dekādes un 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 1 novērojumu stacijas mēneša, 16 dekādes un 43 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 3 novērojumu staciju diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkāroti tika 2 Latvijas diennakts un 4 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Meteoroloģiskais pavasaris šogad visātrāk iestājās Liepājā un Pāvilostā – 8. martā, kamēr pārējās novērojumu stacijās 31. martā un 1. aprīlī, bet Alūksnē tas sākās 2. aprīlī. Latvijā meteoroloģiskais pavasaris ilga vidēji 40 dienas, bet atsevišķās novērojumu stacijās tas bija 37 līdz 62 diena ilgs. Lielākajā daļā Latvijas meteoroloģiskais pavasaris beidzās no 7. maija līdz 13. maijam, vienīgi Daugavpilī, Mērsragā, Priekuļos un Zosēnos tas ilga līdz 24. maijam. Visās novērojumu stacijās pavasara kopējais nokrišņu daudzums bija zemāks par normu un ar vidējo nokrišņu daudzumu 80,7 mm, kas ir 34% zem sezonas normas, šī gada pavasaris kļuva par 2. sausāko pavasari līdz šim 21. gadsimtā un 12. sausāko kopš 1924. gada. Visvairāk nokrišņu 108,8 mm šopavasar bija Sīļos, bet vismazāk Rēzeknē — 50,9 mm. No mēnešiem vienīgi aprīlī nokrišņu daudzums pārsniedza mēneša normu – 43,0 mm (26% virs normas), bet martā un maijā tas nepārsniedza pat pusi no mēneša normas — martā tas bija 13,8 mm (65% zem normas) un maijā 23,8 mm, kas bija 51% zem normas. Visstiprākās vēja brāzmas pavasarī (21,5 m/s) tika novērotas 1. maijā Kolkā, savukārt visbiezākā sniega sega (27 cm) 8. un 9. martā Rēzeknē.^[3]

2018. gada vasara, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,1 °C, kas ir 1,9 °C virs sezonas normas, kļūstot par 2. siltāko vasaru novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Siltāka bija tikai 2010. gada vasara ar vidējo gaisa temperatūru +18,4 °C. Vasaras minimālā gaisa temperatūra –1,6 °C 6. jūnijā tika novērota Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +34,2 °C – 30. jūlijā Bauskā, kas ir arī jauns 30. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords Bauskā. Kopumā šovasar tika pārspēti Ainažu (+33,7 °C) un Kolkas (+32,1 °C) novērojumu staciju maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 1 dekādes un 66 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Tika pārspēti arī 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. No vasaras mēnešiem ar vidējo gaisa temperatūru Latvijā +19,8 °C vissiltākais bija jūlijs, kļūstot par 3. siltāko novērojumu vēsturē aiz 2001. un 2010. gada jūlijiem, bet augusts ar +18,7 °C bija 5. siltākais novērojumu vēsturē, savukārt jūnija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,8 °C (22. siltākais). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā vasarā bija 162,4 mm, kas ir 28% zem vasaras normas (225,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 234,7 mm, bet vismazāk nokrišņu — Rīgā (96,2 mm). Visi vasaras mēneši bija sausāki par normu. Jūnijā nokrišņu daudzums bija 43,9 mm, kas ir 40% zem normas, jūlijā 51,9 mm (31% zem normas), bet augustā 69,0 mm (10% zem normas). Jūnijs bija 4. sausākais līdz šim 21. gadsimtā, bet jūlijs 2. sausākais. Meteoroloģiskā vasara kopumā Latvijā iestājās 9. maijā, bet atsevišķās novērojumu stacijās tās sākums bija no 7. maija līdz 25. maijam. Latvijā un lielākajā daļā novērojumu staciju tā beidzās 12. septembrī. Visagrāk vasara beidzās Alūksnē un Zosēnos – 25. augustā, bet Ainažos, Rīgā un Skrīveros tā ilga līdz 22. septembrim. Kopumā Latvijā meteoroloģiskā vasaras garums bija 127 dienas, kļūstot par 2. garāko meteoroloģisko vasaru kopš 1961. gada. Garāka bija tikai 2004. gada vasara ar 135 dienām. Atsevišķās novērojumu stacijās meteoroloģiskās vasaras garums bija no 94 dienām Zosēnos līdz 139 dienām Rīgā, kas ir otra garākā vasara novērojumu stacijās (garākā ar 144 dienām ir 1975. gada vasara Ainažos). Šī gada vasara bija nozīmīga ar karstumu un sausumu. Tika novēroti 2 izteikti karstuma viļņi – maija 2. pusē un jūlija beigās – augusta sākumā. Pēdējā no tiem 8 dienas pēc kārtas (no 26. jūlija līdz 3. augustam) katru dienu kādā no Latvijas reģioniem tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Arī karstumu raksturojošo indeksu vērtības bija vienas no lielākajām, kas novērotas kopš 1961. gada. Piecpadsmit novērojumu stacijās šogad ir sasniegts jauns vasaras dienu (dienas ar maksimālo gaisa temperatūru >+25 °C) skaita rekords, savukārt Ainažos, Jelgavā un Liepājā tika fiksēts jauns tropisko nakšu (dienas ar minimālo gaisa temperatūru >+20 °C) skaita rekords. Vēl 7 novērojumu stacijās tika atkārtots tropisko nakšu skaita rekords, tostarp Rīgā, kur šogad ir bijušas 14 tropiskās naktis.^[4]

2018. gada rudens, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,6 °C, kas ir 1,9 °C virs sezonas normas, kļūstot par 5. siltāko vasaru novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Rudens minimālā gaisa temperatūra –17,1 °C 29. novembrī tika novērota Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,0 °C – 21. septembrī Jelgavā, kas ir arī jauns septembra 3. dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā. Šī ir pirmā reize, kad septembra otrajā pusē gaisa temperatūra sasniedza +30,0 °C. Kopumā rudenī tika pārspēti Latvijas septembra 3.dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords, 5 Latvijas diennakts, 41 novērojumu staciju dekādes un 119 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 2 novērojumu staciju dekādes un 6 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Tika pārspēts arī Kolkas 29. novembra minimālās gaisa temperatūras rekords. Visi trīs rudens mēneši bija siltāki par normu. Septembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 2,9 °C virs mēneša normas, kļūstot par 2. siltāko septembri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), siltāks bija vienīgi 1934. gada septembris ar vidējo gaisa temperatūru +15,2 °C. Oktobris ar vidējo gaisa temperatūru +8,1 °C, kas ir 1,2 °C virs mēneša normas, bija 19. siltākais novērojumu vēsturē un 4. siltākais līdz šim 21. gadsimtā, bet novembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,0 °C (1,4oC virs mēneša normas), tam esot 29. siltākajam novembrim novērojumu vēsturē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā rudenī bija 124,3 mm, kas ir 38% zem rudens normas (201,0 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 172,9 mm, bet vismazāk nokrišņu — Bauskā (86,6 mm). Visi rudens mēneši bija sausāki par normu. Septembrī nokrišņu daudzums bija 48,8 mm, kas ir 26% zem normas, oktobrī 62,3 mm (15% zem normas), bet novembrī 19,2 mm (69% zem normas). Novembris bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, savukārt septembris bija 27. sausākais, bet oktobris – 45. sausākais. Meteoroloģiskais rudens kopumā Latvijā un lielākajā daļā novērojumu staciju iestājās 13. septembrī, bet atsevišķās novērojumu stacijās tā sākums bija no 26. augusta Alūksnē un Zosēnos līdz 23. septembrim Ainažos, Rīgā un Skrīveros. Piecās novērojumu stacijās Gulbenē, Kolkā, Mērsragā, Skultē un Zīlānos tika pārspēts vēlākā meteoroloģiskā rudens sākuma rekords, bet vēl 4 novērojumu stacijās (Daugavpils, Priekuļi, Rēzekne un Rīga) šis rekords tika atkārtots. Latvijā meteoroloģiskais rudens 2018. gadā ilga līdz 23. novembrim, visagrāk – 20. novembrī, beidzoties Daugavpilī un Rēzeknē, bet visvēlākās meteoroloģiskā rudens beigas (28. novembris) bija Kolkā un Mērsragā. Kopumā Latvijā meteoroloģiskā rudens garums bija 71 diena. Atsevišķās novērojumu stacijās meteoroloģiskās vasaras garums bija no 62 dienām Ainažos un Bauskā līdz 75 dienām Mērsragā. Kolkā un Ventspilī 2018. gada meteoroloģiskais rudens ar attiecīgi 66 un 65 dienām bija 3. īsākais meteoroloģiskais rudens kopš 1961. gada.^[5]

Gada raksturojums pa mēnešiem

Ar vidējo gaisa temperatūru –1,6 °C 2018. gada janvāris bija par 1,6 °C virs mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +7,2 °C 1. janvārī tika novērota Bauskā un Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra –14,8 °C — 22. janvārī Ainažos. Janvārī kopumā tika pārspēti 11 un atkārtoti 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 52,3 mm, kas ir 3% virs mēneša normas (50,6 mm). Visvairāk nokrišņu bija Lielpečos — 80,1 mm, bet vismazāk nokrišņu — Dobelē (28,1 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (21,3 m/s) tika novērotas 16. janvārī Kolkā. Visbiezākā sniega sega (23 cm) novērota 22. un 23. janvārī Liepājā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,7 °C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +7,2 °C 1. janvārī tika novērota Bauskā un Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra –5,1 °C — 8. janvārī Rēzeknē. Janvāra 1. dekādē kopumā tika pārspēti 11 un atkārtoti 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 18,1 mm, kas ir 8% virs dekādes normas (16,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā — 29,8 mm, bet vismazāk nokrišņu — Gulbenē (9,5 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (20,3 m/s) tika novērotas 7. janvārī Kolkā. Visbiezākā sniega sega (4 cm) novērota 8. un 9. janvārī Siguldā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,4 °C, kas ir 2,2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C 18. janvārī tika novērota Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra –12,8 °C — 16. janvārī Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,1 mm, kas ir 71% zem dekādes normas (14,1 mm). Visvairāk nokrišņu bija Liepājā — 10,6 mm, bet vismazāk nokrišņu — Dobelē (0,2 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (21,3 m/s) tika novērotas 16. janvārī Kolkā. Visbiezākā sniega sega (11 cm) novērota no 18. līdz 20. janvārim Liepājā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,1 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +6,6 °C 25. janvārī tika novērota Kolkā, bet minimālā gaisa temperatūra –14,8 °C — 22. janvārī Ainažos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 30,1 mm, kas ir 52% virs dekādes normas (19,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Lielpečos — 46,7 mm, bet vismazāk nokrišņu — Dobelē (14,8 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (21,1 m/s) tika novērotas 25. janvārī Ventspilī. Visbiezākā sniega sega (23 cm) novērota 22. un 23. janvārī Liepājā.^[6]

Ar vidējo gaisa temperatūru –6,9 °C 2018. gada februāris bija par 3,2 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +4,3 °C 1. februārī tika novērota Liepājā, bet minimālā gaisa temperatūra –27,4 °C — 23. februārī Daugavpilī. Februārī kopumā tika pārspēti 4 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 19,0 mm, kas ir 48% zem mēneša normas (36,8 mm); šī gada februārim kļūstot par līdz šim 3. sausāko februāra mēnesi 21. gadsimtā. Visvairāk nokrišņu bija Ventspilī — 36,3 mm, bet vismazāk nokrišņu — Bauskā (8,1 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (19,7 m/s) tika novērotas 27. februārī Kolkā. Visbiezākā sniega sega (31 cm) novērota 26. februārī Stendē. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –4,1 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +4,3 °C 1. februārī tika novērota Liepājā, bet minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C — 8. februārī Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 9,9 mm, kas ir 29% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Ventspilī — 20,5 mm, bet vismazāk nokrišņu — Bauskā (2,1 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 5. februārī Ventspilī. Visbiezākā sniega sega (28 cm) novērota 7. februārī Rēzeknē. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –4,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +4,2 °C 13. un 14. februārī tika novērota Ventspilī, bet minimālā gaisa temperatūra –20,0 °C — 20. februārī Ainažos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 6,0 mm, kas ir 55% zem dekādes normas (13,2 mm). Visvairāk nokrišņu bija Vičakos — 12 mm, bet vismazāk nokrišņu — Ainažos (2,6 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (12 m/s) tika novērotas 13. februārī Liepājā. Visbiezākā sniega sega (27 cm) novērota 18. februārī Alūksnē. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –13,6 °C, kas ir 10,6 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra –1,8 °C 23. februārī tika novērota Liepājā, bet minimālā gaisa temperatūra –27,4 °C — 23. februārī Daugavpilī. Februāra 3. dekādē kopumā tika pārspēti 4 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 3,1 mm, kas ir 68% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Vičakos — 10,4 mm, bet vismazāk nokrišņu — Rēzeknē (0,1 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (19,7 m/s) tika novērotas 27. februārī Kolkā. Visbiezākā sniega sega (31 cm) novērota 26. februārī Stendē.^[7]

Ar vidējo gaisa temperatūru –2,4 °C 2018. gada marts bija par 2,2 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C 12. martā tika novērota Liepājā, bet minimālā gaisa temperatūra –21,5 °C — 3. martā Daugavpilī. Martā tika pārspēti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 13,8 mm, kas ir 65% zem mēneša normas (39,9 mm), tādējādi šī gada marts kļuva par līdz šim 3. sausāko martu 21. gadsimtā un 10. sausāko novērojumu vēsturē (kopš 1922. gada). Visvairāk nokrišņu bija Kolkā — 23 mm, bet vismazāk nokrišņu — Skultē (8,4 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (17,2 m/s) tika novērotas 20. martā Liepājā. Visbiezākā sniega sega (27 cm) novērota 8. un 9. martā Rēzeknē. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,4 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +6,7 °C 9. martā tika novērota Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra –21,5 °C — 3. martā Daugavpilī. Marta 1. dekādē tika pārspēti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 3,9 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (13,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Kolkā — 7,7 mm, bet vismazāk nokrišņu — Priekuļos (1,5 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (15,0 m/s) tika novērotas 1. martā Kolkā. Visbiezākā sniega sega (27 cm) novērota 8. un 9. martā Rēzeknē. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,3 °C, kas ir 1,1 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C 12. martā tika novērota Liepājā, bet minimālā gaisa temperatūra –16,5 °C – 17. martā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 6,3 mm, kas ir 47% zem dekādes normas (11,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Vičakos — 13,4 mm, bet vismazāk nokrišņu — Daugavpilī (0,7 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (17,2 m/s) tika novērotas 20. martā Liepājā. Visbiezākā sniega sega (24 cm) novērota 11. martā Alūksnē. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0,7 °C, kas ir 2,4 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +9,0 °C 26. martā tika novērota Jelgavā, bet minimālā gaisa temperatūra –11,8 °C — 29. martā Zosēnos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 3,6 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (14,3 mm). Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē — 7,3 mm, bet vismazāk nokrišņu — Kalnciemā (bez nokrišņiem). Visstiprākās vēja brāzmas (15,4 m/s) tika novērotas 21. martā Liepājā. Visbiezākā sniega sega (10 cm) novērota 22. martā Vičakos.^[8]

Ar vidējo gaisa temperatūru +7,8 °C 2018. gada aprīlis bija par 2,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –4,3 °C 13. aprīlī tika novērota Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,4 °C, kas ir arī jauns Latvijas 30. aprīļa maksimālās gaisa temperatūras rekords, 30. aprīlī tika novērota Daugavpilī. Kopumā aprīlī tika pārspēti 1 Latvijas dekādes un 1 Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 16 dekādes un 18 diennakts novērojumu staciju maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika Latvijas 8. aprīļa un 3 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 43,0 mm, kas ir 26% virs mēneša normas (34,0 mm). Visvairāk nokrišņu bija Jelgavā – 68,6 mm, bet vismazāk nokrišņu – Rēzeknē (27,5 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (20,9 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Liepājā. Visbiezākā sniega sega (13 cm) novērota 2. aprīlī Kolkā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,5 °C, kas ir 2,0 °C virs dekādes normas, šai dekādei kļūstot par pirmo, kuras vidējā gaisa temperatūra ir augstāka par normu, kopš janvāra 3. dekādes. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –3,9 °C 3. aprīlī tika novērota Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +22,8 °C, kas ir arī jauns Latvijas aprīļa 1. dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords, 9. aprīlī tika novērota Daugavpilī. Kopumā aprīļa 1. dekādē tika pārspēti Latvijas aprīļa 1. dekādes, 16 dekādes un 11 diennakts novērojumu staciju maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika Latvijas 8. aprīļa diennakts un 2 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 24,2 mm, kas ir 91% virs dekādes normas (12,7 mm), tādējādi šī dekāde bija pirmā kopš janvāra 3. dekādes, kuras nokrišņu daudzums bija lielāks par normu. Visvairāk nokrišņu bija Jelgavā – 36,0 mm, bet vismazāk nokrišņu — Rēzeknē (10,6 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (20,9 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Liepājā. Visbiezākā sniega sega (13 cm) novērota 2. aprīlī Kolkā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,1 °C, kas ir 3,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –4,3 °C 13. aprīlī tika novērota Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +22,3 °C 14. aprīlī tika novērota Ventspilī. Kopumā aprīļa 2. dekādē tika pārspēti 6 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 7,9 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (11,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Kalnciemā – 17,4 mm, bet vismazāk nokrišņu — Piedrujā (0,7 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 19. aprīlī Bauskā. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,8 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –2,8 °C 23. aprīlī tika novērota Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,4 °C, kas ir arī jauns Latvijas 30. aprīļa maksimālās gaisa temperatūras rekords, 30. aprīlī tika novērota Daugavpilī. Kopumā aprīļa 3. dekādē tika pārspēti 1 Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, 1 novērojumu stacijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un atkārtots 1 novērojumu stacijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (9,6 mm). Visvairāk nokrišņu bija Sīļos – 21,4 mm, bet vismazāk nokrišņu – Rūjienā (3,7 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (19,7 m/s) tika novērotas 30. aprīlī Liepājā.^[9]

Ar vidējo gaisa temperatūru +15,3 °C 2018. gada maijs bija par 3,9 °C virs mēneša normas, tādējādi šī gada maijs ir kļuvis par siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) un pirmo, kura vidējā gaisa temperatūra ir pārsniegusi +15 °C. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –0,4 °C 6. maijā tika novērota Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,1 °C – 30. maijā Rucavā, kas ir jauns Latvijas 30. maija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā maijā tika pārspēti 2 Latvijas un 25 novērojumu staciju diennakts un 1 novērojumu stacijas mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 1 Latvijas un 1 novērojumu stacijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 23,8 mm, kas ir 51% zem mēneša normas (48,8 mm), šī gada maijam kļūstot par 10. sausāko novērojumu vēsturē un 3. sausāko līdz šim 21. gadsimtā. Visvairāk nokrišņu bija Daugavpilī – 55,7 mm, bet vismazāk – Salacgrīvā (9,4 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 1. maijā Kolkā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 2,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,4 °C 6. maijā tika novērota Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,9 °C – 10. maijā Ventspilī, kas ir arī jauns Ventspils 10. maija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā maija 1. dekādē tika pārspēti 3 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 12,5 mm, kas ir 7% zem dekādes normas (13,5 mm). Visvairāk nokrišņu bija Rucavā – 29,6 mm, bet vismazāk nokrišņu — Daugavpilī (0,8 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 1. maijā Kolkā. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,8 °C, kas ir 4,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,2 °C 20. maijā tika novērota Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,3 °C – 15. maijā Ainažos, kas ir atkārtots Latvijas 15. maija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā maija 2. dekādē tika pārspēti 1 Latvijas un 16 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti 1 Latvijas un 1 novērojumu stacijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 9,1 mm, kas ir 43% zem dekādes normas (16,1 mm). Visvairāk nokrišņu bija Daugavpilī – 48,9 mm, bet 5 novērojumu stacijās (Kuldīga, Mērsrags, Salacgrīva, Stende un Vičaki) nokrišņu nebija. Visstiprākās vēja brāzmas (16,2 m/s) tika novērotas 18. maijā Liepājā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,2 °C, kas ir 4,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,5 °C 21. maijā tika novērota Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,1 °C – 30. maijā Rucavā, kas ir jauns Latvijas 30. maija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā maija 3. dekādē tika pārspēti 1 Latvijas un 6 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 1 novērojumu stacijas mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 2,3 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu bija Liepājā – 11,0 mm, bet 14 novērojumu stacijās (Dobele, Gulbene, Kolka, Lubāna, Mērsrags, Pāvilosta, Rīga, Salacgrīva, Saldus, Sigulda, Skulte, Stende, Ventspils un Vičaki) nokrišņu nebija. Visstiprākās vēja brāzmas (14,5 m/s) tika novērotas 23. maijā Priekuļos.^[10]

Ar vidējo gaisa temperatūru +15,8 °C 2018. gada jūnijs bija par 1,0 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –1,6 °C tika novērota 6. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,1 °C — 18. jūnijā Daugavpilī, kas bija arī jauns 18. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords Daugavpilī. Kopumā jūnijā tika pārspēti 6 diennakts maksimālās un 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 43,9 mm, kas ir 40 % zem mēneša normas (73,3 mm). Visvairāk nokrišņu bija Priekuļos – 90,4 mm, bet vismazāk (11,4 mm) Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Rīgā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,0 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,6 °C tika novērota 6. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,5 °C — 3. jūnijā Stendē, kas bija arī jauns 3. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords Stendē. Kopumā jūnija 1. dekādē tika pārspēti 4 diennakts maksimālās un 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 2,7 mm, kas ir 86 % zem dekādes normas (18,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē – 10,7 mm, bet Rucavā un Ventspilī nokrišņi netika novēroti. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 5. jūnijā Dobelē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 2,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,5 °C tika novērota 14. jūnijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,1 °C — 18. jūnijā Daugavpilī, kas bija arī jauns 18. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords Daugavpilī. Kopumā jūnija 2. dekādē tika pārspēti 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 6,5 mm, kas ir 77 % zem dekādes normas (28,2 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 18,4 mm, bet vismazāk (0,1 mm) Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,9 m/s) tika novērotas 19. jūnijā Kolkā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,3 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,1 °C — 21. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 33 % virs dekādes normas (26,2 mm). Visvairāk nokrišņu bija Priekuļos – 75,1 mm, bet vismazāk (10,9 mm) Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Rīgā.^[11]

Ar vidējo gaisa temperatūru +19,8 °C 2018. gada jūlijs bija par 2,4 °C virs mēneša normas, tādējādi šī gada jūlijs kopā ar 2011. gada jūliju ir 3. siltākie novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,3 °C 5. jūlijā tika novērota Pāvilostā, bet maksimālā gaisa temperatūra +34,2 °C 30. jūlijā tika novērota Bauskā, kas ir arī jauns 30. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords Bauskā un līdz šim augstākā Latvijā novērotā gaisa temperatūra šogad. Jūlijā Latvijā tika pārspēti Ainažu novērojumu stacijas absolūtais maksimālās gaisa temperatūras rekords, 1 dekādes un 20 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 51,9 mm, kas ir 31 % zem mēneša normas (75,7 mm), tādējādi šis jūlijs kļuva par 2. sausāko jūlija mēnesi līdz šim 21. gadsimtā (sausākais ir 2006. gada jūlijs ar vidēji 18,6 mm). Visvairāk nokrišņu bija Piedrujā – 112,6 mm, bet vismazāk bija Kolkā (14,5 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (18,4 m/s) tika novērotas 16. jūlijā Skrīveros. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,3 °C, kas ir 1,4 oC zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +25,7 °C 7. jūlijā tika novērota Dobelē, bet minimālā gaisa temperatūra +7,3 °C – 5. jūlijā Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 16,6 mm, kas ir 17 % zem dekādes normas (19,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Jelgavā – 27,5 mm, bet vismazāk nokrišņu — Rucavā (3,8 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (16,1 m/s) tika novērotas 1. jūlijā Ainažos. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +21,2 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +32,0 °C 17. jūlijā tika novērota Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra +9,9 °C – 12. jūlijā Zosēnos. Jūlija 2. dekādē Latvijā tika pārspēti 10 un atkārtoti 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 22,5 mm, kas ir 18 % zem dekādes normas (27,5 mm). Visvairāk nokrišņu bija Piedrujā – 76,7 mm, bet Kolkā nokrišņu jūlija 2. dekādē nebija. Visstiprākās vēja brāzmas (18,4 m/s) tika novērotas 16. jūlijā Skrīveros. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +22,6 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +10,7 °C 23. jūlijā tika novērota Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +34,2 °C 30. jūlijā tika novērota Bauskā, kas ir arī jauns 30. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords Bauskā un līdz šim augstākā Latvijā novērotā gaisa temperatūra šogad. Jūlija 3. dekādē Latvijā tika pārspēti Ainažu novērojumu stacijas absolūtais maksimālās gaisa temperatūras rekords, 1 dekādes un 10 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 12,9 mm, kas ir 54 % zem dekādes normas (28,3 mm). Visvairāk nokrišņu bija Saldū – 55 mm, bet vismazāk bija Kolkā (0,3 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 30. jūlijā Stendē.^[12]

Ar vidējo gaisa temperatūru +18,7 °C 2018. gada augusts bija par 2,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,4 °C 24. augustā tika novērota Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,5 °C 9. augustā tika novērota Bauskā, kas ir arī jauns 9. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Augustā Latvijā tika pārspēts Kolkas novērojumu stacijas absolūtais maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet atkārtoti tika 4 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 69,0 mm, kas ir 10 % zem mēneša normas (76,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Ainažos – 134,7 mm, bet vismazāk bija Skrīveros (29,9 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 12. augustā Zīlānos. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +22,1 °C, kas ir 4,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,4 °C 10. augustā tika novērota Rūjienā un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,5 °C – 9. augustā Bauskā, kas ir arī jauns 9. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekords Bauskā. Kopumā augusta 1. dekādē tika pārspēts Kolkas novērojumu stacijas absolūtais maksimālās gaisa temperatūras rekords un 37 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 4 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 19,4 mm, kas ir 8% zem dekādes normas (21,0 mm). Visvairāk nokrišņu bija Vičakos – 58,9 mm, bet vismazāk nokrišņu — Jelgavā (1,4 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (19,9 m/s) tika novērotas 5. augustā Kolkā. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C 14. augustā tika novērota Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,6 °C – 18. augustā Bauskā, kas ir arī jauni šo diennakšu minimālās un maksimālās gaisa temperatūras rekordi šajās novērojumu stacijās. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 30,4 mm, kas ir 26% virs dekādes normas (24,1 mm). Visvairāk nokrišņu bija Ainažos – 91,4 mm, bet vismazāk nokrišņu — Piedrujā (6,6 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (20,5 m/s) tika novērotas 12. augustā Pāvilostā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,2 °C, kas ir 1,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,4 °C 22. augustā tika novērota Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C – 24. augustā Jelgavā, kas ir arī jauns 24. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekords Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 19,4 mm, kas ir 39% zem dekādes normas (31,6 mm). Visvairāk nokrišņu bija Liepājā – 65,0 mm, bet vismazāk nokrišņu - Rīgā (5,0 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (14,7 m/s) tika novērotas 21. augustā Zīlānos.^[13]

Ar vidējo gaisa temperatūru +14,6 °C 2018. gada septembris bija par 2,9 °C virs mēneša normas, kļūstot par 2. siltāko septembri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), siltāks bija vienīgi 1934. gada septembris ar vidējo gaisa temperatūru +15,2 °C. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +0,8 °C 29. septembrī tika novērota Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,0 °C – 21. septembrī Jelgavā, kas ir arī jauns septembra 3. dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā. Šī ir pirmā reize, kad septembra otrajā pusē gaisa temperatūra sasniedza +30,0 °C. Kopumā septembrī tika pārspēti Latvijas septembra 3. dekādes un 19. septembra diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 27 novērojumu staciju dekāžu un 38 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 48,8 mm, kas ir 26% zem mēneša normas (66,1 mm). Visvairāk nokrišņu bija Vičakos – 109,0 mm, bet vismazāk nokrišņu — Zīlānos (23,0 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (27,2 m/s) tika novērotas 26. septembrī Ventspilī. 25. septembrī Jelgavas novērojumu stacijā tika reģistrēts sniegs, bet Ventspilī — sniega graudi, kas ir jauni šo novērojumu staciju agrākā sniega rekordi. Jelgavā šo rekordu vēl īpašāku padara fakts, ka vien 4 dienas pirms tam, 21. septembrī, šai novērojumu stacijā tika fiksēti +30,0 °C. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,4 °C, kas ir 4,1oC virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,4 °C 10. septembrī tika novērota Pāvilostā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,3 °C – 7. septembrī Bauskā, kas ir arī jauns 7. septembra maksimālās gaisa temperatūras rekords Bauskā. Kopumā septembra 1. dekādē tika pārspēti 17 un atkārtots 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 4,5 mm, kas ir 82% zem dekādes normas (24,4 mm). Visvairāk nokrišņu bija Piedrujā – 17,8 mm, bet Kalnciemā un Skultē nokrišņu daudzums bija mazāks nekā 0,1 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (11,6 m/s) tika novērotas 1. septembrī Ventspilī. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,2 °C, kas ir 3,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,2 °C 14. septembrī tika novērota Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,1 °C – 19. septembrī Bauskā, kas ir arī jauns 19. septembra maksimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā un septembra 2. dekādes rekords Bauskā. Kopumā septembra 2. dekādē tika pārspēti Latvijas 19. septembra maksimālās gaisa temperatūras rekords, 8 novērojumu staciju dekāžu un 19 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 9,7 mm, kas ir 51% zem dekādes normas (19,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Vičakos – 39,2 mm, bet vismazāk nokrišņu — Rīgā (0,8 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,0 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,8 °C 29. septembrī tika novērota Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,0 °C – 21. septembrī Jelgavā, kas ir arī jauns septembra 3. dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā. Šī ir pirmā reize, kad septembra otrajā pusē gaisa temperatūra sasniedza +30,0 °C. Kopumā septembra 3. dekādē tika pārspēti Latvijas septembra 3. dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords, 19 novērojumu staciju dekāžu un 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 58% virs dekādes normas (21,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Vičakos – 66,2 mm, bet vismazāk nokrišņu - Rēzeknē (15,4 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (27,2 m/s) tika novērotas 26. septembrī Ventspilī.^[14]

Ar vidējo gaisa temperatūru +8,1 °C 2018. gada oktobris bija par 1,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –3,4 °C 20. oktobrī tika novērota Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,3 °C 12. oktobrī tika novērota Ventspilī, kas ir arī jauns Latvijas 12. oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā oktobrī tika pārspēti 5 Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 14 dekādes un 78 diennakts maksimālie gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti – 2 dekādes un 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobrī bija 62,3 mm, kas ir 15% zem mēneša normas (73,0 mm). Visvairāk nokrišņu bija Ventspilī – 103,3 mm, bet vismazāk nokrišņu – Bauskā (39,1 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) tika novērotas 3. oktobrī Daugavgrīvā. Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,4 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,6 °C 8. oktobrī tika novērota Ainažos un Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +18,8 °C 6. oktobrī tika novērota Mērsragā, kas ir arī jauns 6. oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekords Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 22,0 mm, kas ir 8% zem dekādes normas (24,0 mm). Visvairāk nokrišņu bija Ventspilī – 37,2 mm, bet vismazāk nokrišņu – Piedrujā un Priekuļos (15,5 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) tika novērotas 3. oktobrī Daugavgrīvā. Oktobra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,6 °C, kas ir 3,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –3,4 °C 20. oktobrī tika novērota Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,3 °C 12. oktobrī tika novērota Ventspilī, kas ir arī jauns Latvijas 12. oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā oktobra 2. dekādē tika pārspēti 4 Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 14 dekādes un 70 diennakts maksimālie gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti – 2 dekādes un 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 0,2 mm, kas ir 99% zem dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Bauskā – 1,1 mm, bet 14 novērojumu stacijās nokrišņu nebija, vai tie bija mazāki par 0,1 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (12,0 m/s) tika novērotas 12. oktobrī Pāvilostā. Oktobra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,6 °C, kas ir 0,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra 3,0 °C 25. oktobrī tika novērota Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,1 °C 31. oktobrī tika novērota Rīgā, kas ir arī jauns Latvijas 31. oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā oktobra 3. dekādē tika pārspēti Latvijas 31. oktobra un 7 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 40,5 mm, kas ir 55% virs dekādes normas (26,2 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 72,1 mm, bet vismazāk nokrišņu – Bauskā (18,1 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (23,7 m/s) tika novērotas 24. oktobrī Pāvilostā un Ventspilī.^[15]

Ar vidējo gaisa temperatūru +3,0 °C 2018. gada novembris bija par 1,4 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –17,1 °C 29. novembrī tika novērota Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,1 °C – 2. novembrī Kolkā, kas ir arī jauns 2. novembra maksimālās gaisa temperatūras rekords Kolkā. Kopumā novembrī tika pārspēti 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembrī bija 19,2 mm, kas ir 69% zem mēneša normas (61,9 mm), kļūstot par 4. sausāko novembra mēnesi novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 36,0 mm, bet vismazāk nokrišņu – Kolkā (8,4 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 30. novembrī Ainažos. Visbiezākā sniega sega (8 cm) 30. novembrī tika novērota Zosēnos. Novembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,8 °C, kas ir 3,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,4 °C 5. novembrī tika novērota Skultē, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,1 °C – 2. novembrī Kolkā, kas ir arī jauns 2. novembra maksimālās gaisa temperatūras rekords Kolkā. Kopumā novembra 1. dekādē tika pārspēti 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 1. dekādē bija 1,0 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (21,1 mm). Visvairāk nokrišņu bija Bauskā – 3,7 mm, bet Rīgā un Skultē nokrišņu nebija, vai to daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (13,6 m/s) tika novērotas 2. novembrī Kolkā. Novembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,3 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,4 °C 20. novembrī tika novērota Rēzeknē, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,7 °C – 13. novembrī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 2. dekādē bija 14,6 mm, kas ir 29% zem dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 27 mm, bet vismazāk nokrišņu – Pāvilostā (4,3 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (16,8 m/s) tika novērotas 18. novembrī Daugavgrīvā. Novembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,9 °C, kas ir 2,2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +5,4 °C 21. novembrī tika novērota Skultē, bet minimālā gaisa temperatūra –17,1 °C – 29. novembrī Madonā. Savukārt Kolkā tajā pašā dienā — 29. novembrī tika sasniegts jauns diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords (–9,0 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 3. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 84% zem dekādes normas (20,3 mm). Visvairāk nokrišņu bija Skultē – 10,5 mm, bet vismazāk nokrišņu – Piedrujā (0,8 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 30. novembrī Ainažos. Visbiezākā sniega sega (8 cm) 30. novembrī tika novērota Zosēnos.^[16]

Ar vidējo gaisa temperatūru –1,1 °C 2018. gada decembris bija par 0,9 °C virs mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +8,1 °C 4. decembrī tika novērota Liepājā, bet minimālā gaisa temperatūra –16,7 °C – 1. decembrī Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembrī bija 32,0 mm, kas ir 42% zem mēneša normas (55,4 mm). Tādējādi kļūstot par 2. sausāko decembri līdz šim 21. gadsimtā, atpaliekot vien no 2002. gada decembra (30,2 mm). Visvairāk nokrišņu bija Kalnciemā – 47,2 mm, bet vismazāk nokrišņu – Skultē (14,7 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (16,2 m/s) tika novērotas 26. decembrī Daugavgrīvā. Visbiezākā sniega sega (18 cm) novērota 26. decembrī Rēzeknē. Decembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0,4 °C, kas ir 0,5 °C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +8,1 °C 4. decembrī tika novērota Liepājā, bet minimālā gaisa temperatūra –16,7 °C – 1. decembrī Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 1. dekādē bija 17,1 mm, kas ir 1% virs dekādes normas (17,0 mm). Visvairāk nokrišņu bija Vičakos – 28,7 mm, bet vismazāk nokrišņu – Priekuļos (8,5 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (15,9 m/s) tika novērotas 8. decembrī Liepājā. Visbiezākā sniega sega (14 cm) novērota 2. decembrī Zosēnos. Decembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –2,0 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +3,3 °C 11. decembrī tika novērota Kolkā, bet minimālā gaisa temperatūra –9,3 °C — 20. decembrī Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 2. dekādē bija 6,0 mm, kas ir 66% zem dekādes normas (17,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Vičakos — 11,0 mm, bet vismazāk nokrišņu – Skultē (1,5 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (16,1 m/s) tika novērotas 20. decembrī Kolkā. Visbiezākā sniega sega (15 cm) novērota 18. decembrī Zosēnos. Decembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 2,0 °C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +5,5 °C 26. decembrī tika novērota Liepājā, bet minimālā gaisa temperatūra –9,9 °C – 21. decembrī Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 3. dekādē bija 8,4 mm, kas ir 59% zem dekādes normas (20,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Kalnciemā – 15,2 mm, bet vismazāk nokrišņu – Skultē (3,6 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (16,2 m/s) tika novērotas 26. decembrī Daugavgrīvā. Visbiezākā sniega sega (18 cm) novērota 26. decembrī Rēzeknē.^[17]

Gada notikumi

Janvāris

1. janvāris — jaungada nakts Latvijā atnāca ar lietu un slapju sniegu, vietām valstī izveidojās īslaicīga sniega kārta. Tikmēr dienā pāri Latvijai virzījās siltā atmosfēras fronte, kas atnesa plašu nokrišņu zonu un ļoti siltas gaisa masas. Dienas laikā daudzviet ilgstoši lija, visvairāk nokrišņu bija valsts centrālajos rajonos. Vairākās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē tika pārspēti 1. janvāra siltuma rekordi. Vissiltākais bija Skrīveros, kur gaiss iesila līdz +6,8 °C; Zīlānos un Skultē gaisa temperatūra sasniedza +6,5 °C, Daugavpilī bija +6,0 °C, Zosēnos – +5,7 °C, bet Rēzeknē – +5,4 °C.

2. janvāris — naktī vairākās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē tika pārspēti 2. janvāra maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Daugavpilī gaisa temperatūra sasniedza +6,3 °C, Zīlānos temperatūra sasniedza +5,7 °C, Gulbenē un Rēzeknē bija +5,5 °C, bet Alūksnē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +5,1 °C. Savukārt Zosēnos, kur gaiss iesila līdz +4,8 °C, tika atkārtots 2. janvāra siltuma rekords.
5. janvāris — visas dienas garumā pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, kas valsts lielākajā daļā atnesa ilgstošu lietu, vietām valsts centrālajos rajonos lija arī stipri. Tikmēr visā valsts teritorijā saglabājās netipiski janvāra sākumam silts laiks, daudzviet valstī gaiss iesila līdz +3...+5 grādiem.

7. janvāris — naktī no Rīgas jūras līča nākoši sniega mākoņi atnesa Rīgai, Zemgalei un Vidzemes piekrastei mērenu snigšanu, kā rezultātā daudzviet izveidojās neliela sniega sega. Tikmēr dienā visā valstī iestājās saulains, bet vēss laiks, vietām valsts austrumos temperatūra bija zem nulles.
8. janvāris — naktī valsts lielākajā daļā tika fiksēta vēja pastiprināšanās. Daudzviet Kurzemes un Vidzemes piekrastē vēja brāzmas sasniedza 18—19 m/s, bet Kolkā vēja brāzmas pārsniedza 20 m/s. Citviet valstī vējš nebija stiprāks par 10—15 m/s.
11. janvāris — Latvijā iestājās kailsals. Valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra gan naktī, gan dienā noslīdēja zem nulles, līdz ar to daudzviet sākās meteoroloģiskā ziema. Sniega nebija nemaz tikpat kā visā valstī.

14. janvāris — zemākā gaisa temperatūra naktī tika reģistrēta galvaspilsētas apkaimē, tostarp starptautiskajā lidostā "Rīga" sals pastiprinājās līdz –13 grādiem. Valsts rietumu un centrālajā daļā, kā arī dažviet Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra pazeminājās līdz –7...–11 grādiem, savukārt Kurzemes piekrastē gaiss atdzisa līdz –4...–5 grādiem.
16. janvāris — naktī un no rīta daudzviet valsts centrālajos rajonos un Vidzemē, kā arī vietām Latgalē gaisa temperatūra pazeminājās līdz –10, –13 grādiem, turklāt visā Latvijas teritorijā sākās vēja pastiprināšanās. Nakts sākumā vēja brāzmas sasniedza 10—14 m/s, bet rītā vējš ievērojami pastiprinājās, sasniedzot 15—18 m/s, vietām Kurzemes piekrastē pat 20 m/s. Vēja dēļ komforta temperatūra daudzviet nokrita līdz –18...–20 grādiem. Citviet valstī rīts bija nedaudz siltāks, ap –4, –7 grādiem. Savukārt diena bija vēsa, gaiss daudzviet atdzisa līdz –5...–9 grādiem, visā valstī bija pilnīgi skaidras debesis un spoži spīdēja saule.
17. janvāris — no rietumiem Latviju sasniedza neliels ciklons, kas atnesa nokrišņus un brāzmainu vēju. Nakts otrajā pusē un no rīta vietām, bet priekšpusdienā un dienas vidū daudzviet valstī sniga un puteņoja, brīžiem stipri, visā Latvijas teritorijā arī pūta brāzmains vējš; vēja brāzmas valsts lielākajā daļā sasniedza 12—17 m/s, vietām piekrastē un valsts ziemeļu daļā vēja brāzmas sasniedza 20 m/s. Daudzviet Latvijā izveidojās līdz 2—3 cm neliela sniega sega.
18. janvāris — naktī valsts lielākajā daļā tika novērota snigšana, līdz ar to daudzviet valstī palielinājusies sniega segas biezums. Visbiezākā sniega sega valstī Siguldas apkaimē, kur zemi klāja ap 9 cm bieza sniega sega; daudzviet Zemgalē, ap Rīgu un vietām Vidzemē sniega segas biezums sasniedza 6—7 cm, Latgalē izveidojās 4 cm sniega sega, savukārt Kurzemē un jūras piekrastē izveidojās līdz 1—2 cm neliela sniega kārta.
22. janvāris:
- zemākā gaisa temperatūra naktī tika fiksēta Liepājā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz –14,6 °C, kas ir pagaidām zemākā gaisa temperatūra 2017./2018. gada ziemas sezonā. Ainažos gaisa temperatūra noslīdēja līdz –14,5 °C, citviet Vidzemē vietām gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Pārējā valsts teritorijā bija mazliet siltāks, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –5...–9 grādiem.
- dienas laikā, no Baltijas jūras nākoši sniega mākoņi daudzviet atnesuši epizodisku un spēcīgu snigšanu, kas šķērsoja Latvijas teritoriju no rietumiem. Visstiprāk snigšana skāra Liepāju, kur sniga visu dienu; pēc snigšanas tieši Liepājā izveidojās visbiezākā sniega sega valstī — 23 cm, arī citviet valstī sniega sega paaugstinājusies par vairākiem centimetriem. Stipras snigšanas dēļ redzamība dažos posmos pazeminājās līdz 500—1000 metriem, vietām tika apgrūtināta satiksme uz ceļiem.
24. janvāris — no rīta Latviju sasniedza ar ciklonu saistīta neliela, bet aktīva atmosfēras fronte, kas virzījās no rietumiem uz austrumiem caur visu valsti. No rīta un priekšpusdienā Kurzemē, Rīgā un Zemgalē, bet pēcpusdienā un vakarpusē arī Vidzemē un Latgalē tika novērota snigšana, daudzviet arī spēcīgs sniegputenis, jo pūta stiprs R, DR vējš brāzmās līdz 15—19 m/s, vietām piekrastē līdz 20 m/s. Stipra snigšanas laikā daudzviet valstī pasliktinājās redzamība (līdz 500—1000 metriem), uz autoceļiem izveidojās sniega sanesumi, uz ceļiem arī tika fiksētas vairākas avārijas, tostarp Rīgas apkārtnē līdz plkst. 17 fiksēti vairāk nekā 60 avārijas. Pēc snigšanas daudzviet Latvijā ievērojami palielinājās sniega segas biezums. Tikmēr pēcpusdienā Kurzemē, bet vakarā arī valsts centrālajos rajonos iestājās neliels atkusnis, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +1...+2 grādiem un vietām sniegs pārgāja lietū.
26. janvāris — pāri Latvijai virzījās nokrišņu zona, kas daudzviet valstī atnesa mērenu lietu, vietām lija ilgstoši, savukārt pēcpusdienā Latvijas austrumos lietus pārgāja slapjā sniegā un sniegā, vietām no jauna sāka veidoties neliela sniega sega.
27. janvāris — naktī daudzviet Vidzemē, Sēlijā un Latgalē tika novērota snigšana, vietām sniga ilgstoši; sniegs bija saistīts ar plašu nokrišņu zonu, kas Latvijas teritoriju sasniedza no dienvidiem. No rīta daudzviet Latvijas austrumu daļā izveidojās bieza sniega sega, visbiezākā sniega sega tika fiksēta Rēzeknē – 18 cm. Madonas, Skrīveru apkaimē izveidojās ap 10—13 cm bieza sniega sega, Vidzemes ziemeļos un ziemeļaustrumos zemi klāja 6—7 cm, bet Daugavpilī – 5 cm sniega. Savukārt Kurzemē, Zemgalē, Rīgā un vietām Vidzemes rietumos sniega nebija nemaz.
29. janvāris — pēcpusdienā un vakarā, pāri Latvijai virzījās ar ciklonu saistīta plaša nokrišņu zona, sākumā daudzviet atnesot lietu, bet vēlāk arī slapju sniegu.
30. janvāris — naktī un vietām arī dienas laikā visā Latvijas teritorijā turpinājās nokrišņi: piekrastē un vietām Kurzemē lija lietus, bet citviet valstī sniga, brīžiem arī puteņoja, jo pūta brāzmains vējš līdz 13—15 m/s, daudzviet nokrišņi bija ilgstoši. Valsts lielākajā daļā no jauna bija izveidojusies sniega sega; visbiezākā sniega sega izveidojās Rēzeknē – ap 20 cm, Priekuļos, Gulbenē un Alūksnē izveidojās attiecīgi 16, 18 un 17 cm bieza sniega sega, Zosēnos – 12 cm, bet Rūjienā – 10 cm sniega. Kurzemes ziemeļaustrumos un Vidzemes rietumos (tostarp Rīgā) sniega segas biezums bija ap 1—4 cm, bet valsts dienvidos lielākoties bez sniega.

Februāris

1. februāris — Latviju no rietumiem sasniedza kārtējais Atlantijas ciklons, kas visā valstī atnesa nokrišņus: no rīta un priekšpusdienā valsts lielākajā daļā sniga, vietām stipri, savukārt pēcpusdienā daudzviet iestājās neliels atkusnis, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 0...+2 grādiem, vietām Kurzemes piekrastē līdz +3, +4 grādiem un sniegs pārgāja nelielā lietū. Tikmēr valsts austrumos turpinājās snigšana un vietām sniega segas biezums paaugstinājās par dažiem centimetriem. Visbiezākā sniega sega saglabājās Rēzeknē – 21 cm.
2. februāris — naktī un no rīta valsts lielākajā daļā tika novērota migla ar redzamību līdz 1000 metriem. Dienas laikā daudzviet uzspīdēja saule, vienīgi Vidzemes austrumos un Latgalē laiks bija apmācies, brīžiem sniga, dažviet sniega segas biezums palielinājās par dažiem centimetriem. Visbiezākā sniega sega ir Rēzeknē, sasniedzot 26 cm.
4. februāris — no ziemeļiem Latvijas teritoriju sāka šķērsot aukstas gaisa masas, līdz ar to valsts lielākajā daļā iestājās aukstuma vilnis. Visā Latvijā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –4...–7 grādiem (vietām piekrastē bija siltāks), bet viszemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Alūksnē, kur pēcpusdienā gaiss atdzisa līdz –9 grādiem.
6. februāris — virs Baltijas jūras un virs Rīgas līča aktīvi veidojās sniega mākoņi, kas daudzviet Kurzemē, Vidzemes rietumos un vietām Zemgalē atnesa snigšanu, Kurzemes dienvidrietumos snigšana vietām bija stipra. Vakarpusē stiprāka snigšana skāra Rīgu, Kurzemes ziemeļaustrumus un Vidzemes rietumu daļu. Snigšanas rezultātā sniega sega pieauga par dažiem centimetriem, piemēram, Liepājā un Ventspilī sniega segas biezums sasniedza 6—8 cm, citviet Kurzemē un Zemgalē 4—7 cm sniega, lielā daļā Vidzemes un Latgales virs 10—15 cm. Tikmēr biezākā sniega sega ir Alūksnē un Rēzeknē – 26 cm.
8. februāris — naktī visā Latvijā valdīja skaidrs, bet auksts laiks. Viszemākā gaisa temperatūra valstī tika reģistrēta Madonā, kur nakts vidū gaiss atdzisa līdz –18,3 °C. Arī citviet valsts teritorijā bija auksti: Daugavpilī termometra stabiņš noslīdēja līdz –14,7 °C, Dobelē gaiss atdzisa līdz –15,7 °C, Rucavā bija –15,5 °C, Priekuļos līdz –14,4 °C auksts laiks. Citviet Vidzemē, Zemgalē un Kurzemes ziemeļaustrumos gaisa temperatūra pazeminājās līdz –12 °C...–13 °C, bet vissiltākais bija Ventspilī un Kolkā, attiecīgi –5,8 °C un –4,9 °C. Rīgā nakts otrajā pusē gaisa temperatūra noslīdēja līdz –11,4 °C, vietām piepilsētā bija vēl nedaudz vēsāks.
10. februāris — visā valstī turpināja sedz bieza sniega sega. Visvairāk sniega ir Rēzeknē, kur zemi klāj ap 25 cm dziļa sniega kārta, Alūksnē sniega segas biezums sasniedza 20 cm, Gulbenē – 19 cm. Citviet Vidzemē sniega segas biezums sasniedza 10—15 cm, Zemgalē — ap 4 cm, daudzviet Kurzemē ir 5—7 cm bieza sniega kārta. Vismazāk sniega ir Bauskā – 2 cm, kā arī Liepājā, Kolkā un Rīgā – 3 cm.
13. februāris — siltā atmosfēras fronte sasniedza Latviju, līdz ar to daudzviet iestājās neliels atkusnis: Kurzemē gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +2...+4 grādiem, vietām valsts centrālajos rajonos temperatūra bija ap 0...+1 grādu un tikai Vidzemē un Latgalē valdīja neliels sals.
15. februāris — naktī, debesīm skaidrojoties, strauji pazeminājās gaisa temperatūra. Zemākā temperatūra tika novērota Zosēnos (–16,4 °C) un Alūksnē (–16,1 °C). Arī citviet Vidzemē un Latgalē bija auksta nakts: Daugavpilī termometra stabiņš noslīdēja līdz –15,7 °C, Madonā līdz –15,5 °C, Gulbenē bija –13,7 °C, bet Rēzeknē –13,4 °C. Vidzemes rietumos gaiss atdzisa līdz –10 °C, daudzviet Zemgalē un Kurzemes austrumos ap –8 °C...–9 °C, Rīgas centrā temperatūra pazeminājās līdz –6,8 °C, bet krietni siltāks bija Kurzemes piekrastē, kur lielākoties gaisa temperatūra bija –1 °C...–4 °C.
16. februāris — visu dienu Rīgā un valsts centrālajos rajonos sniga, vietām stipri, sniega segas biezums palielinājās par dažiem centimetriem. Dažviet Vidzemes rietumos sniega segas biezums pārsniedza 10 cm, Zemgalē un Rīgas apkārtnē ap 5 cm sniega.
18. februāris — no rīta, biezākā sniega sega izveidojās Alūksnē, sasniedzot 27 cm. Rēzeknē sniega segas biezums bija ap 25 cm, Daugavpilī ap 16 cm bieza sniega kārta. Lielā daļā Vidzemes sniega segas biezums bija ap 13—18 cm, Zemgalē līdz 10 cm, bet daudzviet Kurzemē 3—11 cm sniega, vienīgi Stendē vairāk nekā 15 cm sniega. Rīgā sniega segas biezums sasniedza 8 cm.
20. februāris — 5. marts — visā valsts teritorijā valdīja ilgstoša aukstuma periods, kad gaisa temperatūra bija stabili zem nulles.
21. februāris — Latvijā sākās aukstuma vilnis. Tas saistīts ar plašu anticiklonu, kas ienesa arktiskas gaisa masas. Līdz ar to visā valsts teritorijā piedzīvota auksta nakts: visvēsākais bija Ainažos, kur gaiss atdzisa līdz –21,6 °C. Vēl citur Vidzemē gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 °C ( Rūjienā –21,0 °C, Zosēnos –20,9 °C, Madonā –20,0 °C). Daudzviet Latgalē gaiss atdzisa līdz –16 °C...–19 °C, Kurzemes centrālajā daļā bija –15 °C...–17 °C. Kurzemes piekrastē, Rīgā un Zemgalē – līdz –9 °C...–12 °C.
22. februāris — zemākā gaisa temperatūra naktī tika reģistrēta Daugavpilī, ap –26 grādiem. Jelgavas meteostacijā Staļģenē gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, Ainažos līdz –23,6 °C, Zosēnos bija –22,3 °C, Rūjienā –22,1 °C, Madonā temperatūra noslīdēja līdz –21,9 °C, Stendē bija –21,0 °C, Saldū –20,4 °C, bet Rucavā un Priekuļos attiecīgi –21,0 °C un –20,3 °C. Vidzemes austrumos gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18 °C...–19 °C, visā pārējā valstī termometra stabiņš noslīdēja līdz –13 °C...–18 °C, vienīgi Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē bija nedaudz siltāks, ap –8 °C...–9 °C. Rīgas centrā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –13,4 °C, bet Rīgas lidostas apkārtnē temperatūra bija tuvu –20 °C.
23. februāris — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra naktī tika reģistrēta Daugavpilī, kur gaiss atdzisa līdz –27,4 °C. Valsts lielākajā daļā temperatūra noslīdēja zem –20 °C: Madonā gaiss atdzisa līdz –26,3 °C, Zosēnos bija –26,0 °C, Zīlānos līdz –24,4 °C auksts laiks, Rēzeknē bija –24,1 °C, Skrīveros –24,0 °C, Gulbenē –23,9 °C, Jelgavā –23,5 °C, Bauskā –23,1 °C, Ainažos un Alūksnē ap –21 °C, bet Rūjienā, Dobelē, Saldū un Stendē termometra stabiņš noslīdēja līdz –22 °C. Kurzemes piekrastē, Vidzemes rietumos un Rīgā gaiss atdzisa līdz –15 °C...–16 °C, bet vissiltākais bija Kolkā un Ventspilī, attiecīgi –11,2 °C un –11,0 °C.
26. februāris — valsts lielākajā daļā piedzīvota auksta nakts, daudzviet Kurzemē, valsts centrālajos rajonos un Vidzemē gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20 °C...–22 °C, vietām Latgalē līdz pat –24 °C. Tikmēr aukstuma dēļ Rīgas jūras līcī izveidojās visai bieza ledus kārta, vietām ledus kārta sasniedza 15 cm un vairāk. Ledus sāka veidoties arī Baltijas jūras piekrastē.
27. februāris — zemākā gaisa temperatūra naktī tika fiksēta Daugavpilī, –23,7 °C. Daudzviet Vidzemē un Latgalē gaiss atdzisa līdz –17 °C...–20 °C, Zemgalē, Rīgas apkaimē un vietām Kurzemē bija –16 °C...–19 °C, bet Kurzemes piekrastē –11 °C...–12 °C. Arī diena bija ļoti auksta, valsts lielākajā daļā bija –10 °C...–12 °C, bet Vidzemē nebija siltāks par –15 °C.
28. februāris — naktī valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18 °C...–23 °C, vietām Latgalē bija –24 °C, bet vēja dēļ komforta temperatūra nokrita –27 °C...–30 °C.

Marts

2. marts — biezākā sniega sega valstī bija Alūksnē un Rēzeknē, attiecīgi 23 un 25 cm. Vairāk nekā 20 cm sniega bija arī Talsos, Stendē, Siguldā, Zosēnos un Gulbenē. Kurzemē, Latgalē un Vidzemes rietumos ap 10—15 cm sniega, Zemgalē līdz 9 cm, bet Rīgā sniega segas biezums sasniedza 7 cm.

4. marts — zemākā gaisa temperatūra naktī tika fiksēta Vidzemē un vietām Latgalē, kur gaiss atdzisa līdz –20 °C. Citviet valstī temperatūra bija ap –12 °C...–19 °C, tikai dažviet Kurzemes piekrastē nebija vēsāks par –8 °C...–10 °C.
6. marts — pēc ilgstoša sala perioda valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās virs nulles. Ventspilī un Liepājā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +4,2 °C, vietām Zemgalē un Rīgā bija ap +1 °C...+2 °C, bet citviet valstī vēl valdīja neliels sals.
8. marts — naktī un brīžiem arī dienā daudzviet valstī tika novērota snigšana, līdz ar to valsts rietumu un centrālajā daļā sniega sega kļuvusi par 1—6 cm biezāka. Tajā skaitā Stendē sniega segas biezums pieaudzis no 21 līdz 24 cm, Mērsragā – no 10 līdz 14 cm, Dobelē – no 9 līdz 15 cm, Bauskā – no 7 līdz 11 cm, bet Rīgas centrā – no 5 līdz 8 cm. Pēc snigšanas valsts lielāko daļu sedz 10—25 cm dziļa sniega sega, visvairāk sniega ir Talsu apkaimē un Latvijas austrumos. Savukārt Kurzemes piekrastē sniega sega vietām nav biezāka par 3—4 cm.
9. marts — visā Latvijas teritorijā iestājās atkusnis, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +1 °C...+5 °C, bet Kurzemes dienvidrietumos, uzspīdot saulei, gaiss iesila līdz pat +7 °C. Iepriekšējo reizi tik silts laiks bija janvārī. Atkušņa dēļ visā valstī sniega segas biezums sāka strauji samazināties.
12. marts — pirmo reizi 2018. gadā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +10 °C. Augstākā temperatūra fiksēta pēcpusdienā Rucavā (+11,1 °C) un Liepājā (+10,7 °C). Citviet Kurzemes piekrastē, Zemgalē – paaugstinājās līdz +6 °C...+7 °C, Vidzemes rietumos un Latgalē – ap +4 °C...+5 °C. Daudzviet Vidzemē un arī Kurzemes ziemeļaustrumos nebija siltāks par +2 °C, bet visvēsākais bija Kolkā un Alūksnē, attiecīgi +1,4 °C un +1,7 °C.
14. marts — atkusnim saglabājoties, sākās ledus iešana Ventas, Kurzemes piekrastes, Lielupes, Gaujas un Daugavas upju baseinu upēs, tādēļ novērotas straujas ūdens līmeņa svārstības un applūdušas zemākās vietas. Ūdens līmenis sācis straujāk paaugstināties arī upēs, kurās joprojām ir ledus sega ar izskalojumiem, ūdeni uz tās un piekrastes vaļumjoslām. No rīta Ventā pie Kuldīgas novērojumu stacijas sakustējās ledus, diennakts laikā ūdens līmenis paaugstinājās par 1,5 m. Ventas augštecē un lejtecē ūdens līmenis paaugstinājās par 32—56 cm. Ventas labā krasta pietekā Abavā pie Rendas un tās kreisā krasta pietekā Imulā pie Pilskalniem ūdens līmenis paaugstinājās par 0,8—1,3 m. Ūdens līmenis turpināja paaugstināties Lielupē, bija sākusies ledus iešana, tādēļ ūdens līmenis divu stundu laikā paaugstinājās par 1,33 m. Lielupē pie Mežotnes palienes applūda, bet līdz bīstami augstam ūdens līmenim atlika 79 cm. Lielupē pie Staļģenes ledus bija pacelts un izveidojās piekrastes vaļumjoslas, ūdens līmenis paaugstinājās, līdz palieņu applūšanas līmenim atliekot 20 cm. Lielupes baseina upēs ūdens līmenis turpināja paaugstināties, Bērzes un Tērvetes upju zemākās piekrastes vietas un palienes applūda.
15. marts — visā valsts teritorijā gaisa temperatūra noslīdēja zem nulles; daudzviet gaiss atdzisa līdz –2 °C...–5 °C, bet Z, ZR vēja dēļ komforta temperatūra vietām pazeminājās līdz –10 °C.
17. marts — naktī daudzviet Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra pazeminājās līdz –15 °C...–16 °C, citviet valstī temperatūra bija ap –11 °C...–14 °C, siltāks bija Kurzemē un jūras piekrastē, ap –8 °C. Rīgā naktī bija –10 °C, piepilsētā līdz –12 °C.
18. marts — zemākā gaisa temperatūra naktī tika fiksēta Garkalnē un Daugavpils apkaimē, kur gaiss atdzisa līdz –15 °C. Daudzviet Vidzemē, Zemgalē, Rīgā un vietām Kurzemes centrālajā daļā temperatūra noslīdēja līdz –8 °C...–10 °C, bet vissiltākais bija jūras piekrastē, ap –2 °C...–3 °C. Tikmēr dienā visā valstī gaisa temperatūra paaugstinājās virs nulles, vietām Kurzemē un valsts centrālajos rajonos gaiss iesilis līdz +5 °C.
20. marts — no ziemeļrietumiem Latviju šķērsoja zema spiediena ieplaka, kas atnesa vairākas nokrišņu zonas. Gan naktī, gan dienā valsts lielākajā daļā tika novērots sniegs un slapjš sniegs, brīžiem sniga stipri, jo pūta brāzmains vējš; vietām bija pasliktināta redzamība. Daudzviet valstī izveidojās neliela un īslaicīga sniega kārta, vietām valsts ziemeļos bija līdz 4—5 cm sniega.
24. marts — lai arī nakts valsts lielākajā daļā bija auksta, daudzviet gaiss atdzisa līdz –5 °C...–8 °C, vietām Latgalē līdz pat –10 °C, tikmēr diena bija pavasarīgi silta, valsts lielākajā daļā temperatūra paaugstinājās līdz +4 °C...+6 °C, vietām Zemgalē un Rīgas apkaimē līdz +7 °C.
27. marts — naktī daudzviet Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra pazeminājās līdz –9 °C...–11 °C, valsts centrālajos rajonos un vietām Kurzemē bija –4 °C...–8 °C, siltāks bija piekrastē. Rīgā temperatūra naktī noslīdēja līdz –5 °C, bet Rīgas lidostā termometra stabiņš pazeminājās līdz –9 °C.
28. marts — zemākā gaisa temperatūra naktī tika fiksēta Garkalnes un Vangažu apkaimē, kur gaiss atdzisa līdz –13 °C. Citviet Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra pazeminājās līdz –10 °C...–12 °C, Kurzemē un valsts centrālajā daļā bija –6 °C...–9 °C, siltākais laiks bija Rīgā un vietām jūras piekrastē.
30. marts — naktī Latviju sasniedza zema spiediena ieplaka ar nokrišņu zonu. Daudzviet valstī sniga, brīžiem stipri, no rīta valsts lielākajā daļā no jauna bija izveidojusies neliela sniega sega. Dienas laikā Latvijā turpinājās nokrišņi, pēcpusdienā sniegs vietām pārgāja slapjā sniegā un lietū. Visbiezākā sniega sega bija Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē, kur izveidojās 4—5 cm sniega.
31. marts — naktī vietām valstī turpinājās snigšana, no rīta valsts lielāko daļu klāja neliela sniega sega. Visvairāk sniega bija Alūksnē – 7 cm, Gulbenē un Rēzeknē – ap 6 cm. Rīgā, Siguldā un Zosēnos sniega segas biezums sasniedza 4 cm, citviet valstī sniega sega nebija vairāk par 3 cm, bet vietām piekrastē un Kurzemē sniega nebija nemaz.

Aprīlis

1. aprīlis — pēcpusdienā Latvijas teritoriju sasniedza aktīvs un spēcīgs ciklons, kas škērsoja valsti virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem. Ciklons atnesa ilgstošus un vietām arī stiprus nokrišņus. Valsts lielākajā daļā galvenokārt lija, bet vietām Kurzemē un Vidzemē arī spēcīgi sniga. Daudzviet no jauna sāka veidoties sniega sega.
2. aprīlis — naktī Latvijas lielākajā daļā turpinājās ilgstoši nokrišņi, Kurzemē un vietām Vidzemē stipri un intensīvi sniga, bet citviet valstī ilgstoši lija. Pēc snigšanas, no rīta biezākā sniega sega izveidojās Kolkā — 13 cm. Vičakos un Stendē sniega segas biezums sasniedza 10 cm, citur Kurzemē ap 5 cm sniega. Vietām Vidzemes ziemeļos izveidojās līdz 2—5 cm sniega, bet citviet valstī sniega nebija nemaz. Dienas laikā valsts rietumu un centrālajos rajonos tika novērots slapjš sniegs un sniegs, vietām izveidojās neliela sniega kārta, kas līdz vakaram jau bija izkususi.
4. aprīlis — līdz ar D, DA vējiem Latvijas teritorijā ieplūda ļoti siltas gaisa masas, kā rezultātā daudzviet valstī valdīja pavasarīgs siltums. Visaugstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Rucavā, kur termometra stabiņš sasniedza +16 °C, arī citviet Kurzemes dienvidrietumos bija ļoti silti: Pāvilostā un Liepājā gaisa temperatūra sasniedza +15 °C, daudzviet Zemgalē, Rīgas apkaimē un Vidzemes rietumos temperatūra bija ap +12 °C, +14 °C, Vidzemes austrumos un Latgalē nebija siltāks par +10 °C. Tikmēr visvēsākais bija Kolkā, kur temperatūra svārstījās tikai ap +2 °C.
5. aprīlis — ļoti silta diena. Valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +11 °C, +16 °C, vietām Latvijas dienvidos bija pat +18 °C, bet vēsāks bija piekrastē (īpaši Kolkā), kur nebija vairāk par +5 °C, +7 °C. Pēcpusdienā Kurzemē un valsts centrālajos rajonos izveidojās pirmie pavasarīgie pērkona negaisi, kas vakarpusē virzījās uz ziemeļaustrumiem. Negaisa laikā nolija īslaicīgs stiprs lietus, vietām krusa, daudzviet fiksēta neliela zibeņošana. Pirmais 2018. gada pērkona negaiss tika reģistrēts arī Rīgā. Kopumā Latvijas teritorijā tika fiksētas vairāk nekā 500 zibens izlādes.
6. aprīlis — visā Latvijā pūta stiprs R, ZR vējš, vietām vēja brāzmas sasniedza pat vētras spēku. Visstiprākās vēja brāzmas tika fiksētas Kurzemē, ap 20—22 m/s, vietām līdz 24 m/s. Zemgalē un Rīgas apkārtnē vēja brāzmas sasniedza 17—19 m/s, citviet valstī vēja brāzmas līdz 10—15 m/s.
6.—10. aprīlis — šajās piecās dienās tehnisku iemeslu dēļ nestrādāja Rīga—Universitāte meteoroloģisko novērojumu stacija, tādēļ diennakts vidējās temperatūras rādījumi tika ņemti no novērojumu stacijas Daugavgrīva un no 6. līdz 10. aprīlim tie bija attiecīgi +4,5 °C, +4,0 °C, +11,6 °C, +14,9 °C un +4,6 °C.^[18]
8. aprīlis — vairākās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni 8. aprīļa maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vissiltākais bija Dobelē, Daugavpilī, Rucavā un Mērsragā, kur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +19,8 °C. Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Saldū (+19,6 °C), Zīlānos (+19,2 °C), Skrīveros (+19,0 °C), Rēzeknē (+18,3 °C), Zosēnos (+17,6 °C) un Alūksnē (+17,2 °C). Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18 °C, bet siltuma rekords galvaspilsētā netika labots.
9. aprīlis — otro dienu pēc kārtas daudzviet Latvijā tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Pirmo reizi 2018. gadā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 °C atzīmi. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpilī, kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +22,8 °C, kas ir arī jauns aprīļa pirmās dekādes rekords Latvijā. Zīlānos gaisa temperatūra sasniedza +22,4 °C, Madonā bija +22,3 °C, Rēzeknē termometra stabiņš sasniedza +22,2 °C, bet Skrīveros tika fiksēti +22,0 °C. Lielā daļā Vidzemes, Kurzemes un Zemgales gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +19 °C, +21 °C, nedaudz vēsāks bija tikai Kurzemes piekrastē. Rīgā pirmo reizi šogad temperatūra sasniedza +20 °C, Daugavgrīvā gaiss iesilis līdz pat +21,2 °C, kas arī ir jauns 9. aprīļa siltuma rekords. Valsts lielākajā daļā pārspēti ne tikai 9. aprīļa maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet arī aprīļa pirmās dekādes rekordi.
13. aprīlis — visā valsts teritorijā valdīja silts un saulains laiks, gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā paaugstinājās līdz +14 °C...+17 °C, vēsākais laiks bija Rīgas līča rietumu piekrastē. Tikmēr sausuma dēļ gaisa relatīvais mitrums Rīgā pazeminājās līdz 17%, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem pilsētas vēsturē.
15. aprīlis — valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +16 °C...+19 °C, bet Rīgā un vietām Zemgalē temperatūra pārsniedza +20 °C.
16. aprīlis — piedzīvota silta nakts; daudzviet valstī nebija vēsāks par +9 °C...+12 °C, vietām piekrastē temperatūra pazeminājās līdz +5 °C...+7 °C. Tikmēr diena atkal bija pavasarīgi silta, gaisa temperatūra Kurzemē, Zemgalē un Rīgā paaugstinājās līdz +20 °C...+22 °C.
17. aprīlis — naktī Latvijas teritoriju sasniedza aukstā atmosfēras fronte ar plašu nokrišņu zonu; valsts lielākajā daļā sākās lietus, kas turpinājās arī dienas laikā. No rīta un dienas pirmajā pusē Kurzemē un valsts centrālajos rajonos, bet pēcpusdienā arī Latvijas austrumos ilgstoši lija, brīžiem arī stipri. Līdz ar lietainu laiku, diena bija vēsa: gaisa temperatūra sasniedza +7 °C...+10 °C, vietām piekrastē un Rīgā bija tikai +6 °C; tikmēr pirms lietus gaisa temperatūra Latgalē paaugstinājās līdz +15 °C.

21. aprīlis — lai arī diena valsts lielākajā daļā bija saulaina un silta, daudzviet valstī pūta brāzmains Z, ZR vējš. Visstiprākais vējš tika fiksēts Latvijas austrumos, kur vēja brāzmas sasniedza 19 m/s, Vidzemes rietumos, Zemgalē un Rīgā tika novērotas vēja brāzmas līdz 15—17 m/s, bet Kurzemē vēja brāzmas sasniedza 10—13 m/s.
25. aprīlis — pēcpusdienā, sākot no dienvidrietumiem, Latviju sasniedza ar ciklonu saistīta plaša nokrišņu zona; valsts lielākajā daļā mēreni lija, daudzviet lietus bija ilgstošs. Pēcpusdienā lietus sākās Kurzemē, pievakarē lija Zemgalē, Rīgā un vietām Vidzemē, bet austrumus nokrišņu zona sasniedza tikai vēlā vakarā.
27. aprīlis — dienā valsts lielākajā daļā veidojās lietus un negaisa mākoņi, kas virzījās no rietumiem uz ziemeļaustrumiem. Daudzviet īslaicīgi lija, brīžiem stipri, valsts centrālajos un austrumu rajonos kopā ar pērkonu vietām tika fiksēta arī krusa.
30. aprīlis — piedzīvota vasarīgi silta un saulaina diena, vairākās novērojumu stacijās tika pārspēti 30. aprīļa maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vissiltākais bija Daugavpilī, kur temperatūra paaugstinājās līdz +25,4 °C. Skrīveros temperatūra sasniedza +23,8 °C, Bauskā bija +23,5 °C (atkārtots 30. aprīļa siltuma rekords), Rēzeknē un Rucavā temperatūra paaugstinājās līdz +23,4 °C, bet Madonā un Jelgavā līdz +22,9 °C. Citviet valstī gaiss iesilis līdz +15 °C...+20 °C, tikmēr ZA vēja un miglas dēļ Rīgas līča rietumu piekrastē nebija siltāks par +10 °C.

Maijs

1. maijs — naktī Latviju no dienvidrietumiem šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, kas izraisīja gubu lietumākoņu veidošanos. Mākoņiem strauji attīstoties, Latvijas teritorijas lielākajā daļā tika novērots pērkona negaiss ar intensīvu zibeņošanu, kas atsevišķās vietās nesa stipras lietusgāzes un brāzmainu vēju. 12—15 mm lietus tika novēroti jūras piekrastes novērojumu stacijās, bet visvairāk naktī nolija Sīļu novērojumu stacijā — 21 mm, savukārt Rīgā tika novēroti 6 mm lietus. Stiprākās vēja brāzmas bija Daugavgrīvā, kur zem gubu lietusmākoņa īslaicīgi dienvidrietumu vēja brāzmas sasniedza 26 m/s. Arī Liepājā un Kolkā tika novērotas krasas vēja brāzmas līdz 20—22 m/s.
3. maijs:
- Latvijas teritorijā tika fiksēti lieli temperatūras kontrasti. Kamēr valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +18 °C...+23 °C, Daugavpils apkaimē līdz pat +24 °C, tikmēr Kolkā dienas vidū gaiss iesila tikai līdz +8 °C.
- pēcpusdienā un vakarā, Latvijas lielāko daļu šķērsoja aukstā atmosfēras fronte un līdz ar to daudzviet valstī izveidojās lietus un negaisa mākoņi. Valsts centrālajos rajonos, bet vēlā vakarā arī vietām Vidzemē un Latgalē tika novērots pērkona negaiss ar īslaicīgam stipram lietusgāzēm un mērenu zibeņošanu, vietām bija fiksētas arī krasas vēja brāzmas līdz 15 m/s. Citviet valstī nokrišņu bija maz, Kurzemi tie skāra galvenokārt no rīta un dienas pirmajā pusē.
6. maijs — ultravioletā radiācija pakāpusies līdz maija sākumam neraksturīgi augstam līmenim, UV indekss Rucavā sasniedzis 6,4 punktus.
7. maijs — Latvijā iestājās meteoroloģiskā vasara. Tas sākas, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās +15 °C. Dienas laikā valsts lielākajā daļā gaiss iesilis līdz +19 °C...+24 °C, bet naktī nebija vēsāks par +10 °C...+15 °C.
8. maijs — vasarīgi silta un saulaina diena, valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20 °C...+24 °C, vienīgi Rīgas līča rietumu piekrastē bija vēsāks, tur gaiss iesila līdz +12 °C...+17 °C.
10. maijs — pēcpusdienā vairākās vietās Kurzemē pārspēts 10. maija siltuma rekords. Visaugstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Ventspilī, kur gaiss iesilis līdz +27,7 °C, Liepājā un Pāvilostā termometra stabiņš sasniedza +26,7 °C. Citviet valstī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +21 °C...+25 °C, par dažiem grādiem vēsāks bija Vidzemes austrumos un Latgalē. Tikmēr no Ventspils relatīvi netālajā Kolkā plkst. 16 bija vēsākais laiks valstī – tikai +14,3 °C. Rīgā gaiss iesilis līdz +24,3 °C. Nacionālais siltuma rekords palika nepārspēts (1996. gadā vietām Latvijā temperatūra sasniedza pat +28,8 °C, bet Rīgā rekords fiksēts 1981. gadā, kad gaiss sasila līdz +27,5 °C).
13. maijs — 14 novērojumu stacijās tika pārspēti 13. maija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, pārspēts arī nacionālais rekords šim datumam. Visaugstākā gaisa temperatūra fiksēta Ainažos, kur gaiss iesila līdz +28,2 °C. Šī bija arī visaugstākā gaisa temperatūra vēsturē, kas Latvijā fiksēta 13. maijā.^[19] Jaunie temperatūras rekordi tika fiksēti Daugavpilī (+27,7 °C), Ventspilī (+27,5 °C), Skultē (+27,5 °C), Rūjienā (+27,4 °C), Liepājā (+27,0 °C), Skrīveros (+26,9 °C), Priekuļos (+26,7 °C), Jelgavā (+26,5 °C), Zīlānos (+26,4 °C), Saldū (+26,0 °C), Zosēnos (+25,9 °C), Alūksnē (+25,4 °C) un Stendē (+25,1 °C). Rīgā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +27 °C un siltuma rekords galvaspilsētā nebija pārspēts. Tikmēr Jūrmalā un citviet Rīgas jūras līča rietumu piekrastē nebija siltāks par +17 °C...+20 °C.
14. maijs — Rūjienā gaisa temperatūrai sasniedzot +27,3 °C, tika uzstādīts jauns 14. maija siltuma rekords. Iepriekš karstākais 14. maijs Rūjienā bija 2010. gadā, kad temperatūra paaugstinājās līdz +26,4 °C (nacionālais 14. maija siltuma rekords nav pārspēts, jo 1975. gadā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +28 °C). Citviet valstī gaiss iesila līdz +23 °C...+26 °C, vēsāks bija piekrastē, ap +18 °C...+20 °C.
15. maijs — Latvijā atkal tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Visaugstākā gaisa temperatūra fiksēta Ainažos, kur tā bija +29,2 °C (tikai par grādu vēsāk nekā nacionālais 15. maija karstuma rekords, kas uzstādīts 1975. gadā). Tikmēr pāri Latgalei virzījās atmosfēras fronte ar nokrišņu zonu, daudzviet lija, vietām ilgstoši, atsevišķi lietus mākoņi izveidojās arī Vidzemē, kuri nesa vietām arī pērkonu un krusu. Diena daudzviet Latgalē bija vēsa, gaiss iesila tikai līdz +13 °C...+15 °C.
17.— 18. maijs — laika apstākļus noteica atmosfēras frontes, kas šķērsoja Latvijas teritoriju no dienvidaustrumiem. Valsts lielākajā daļā veidojās īslaicīgas pērkona lietusgāzes, vietām ar krusu un krasām vēja brāzmām.
23. maijs — pēcpusdienā virs Latvijas A un DA rajoniem izveidojās gubu lietusmākoņi, kas vietām atnesa pērkona negaisu ar īslaicīgam un stiprām lietusgāzēm. Negaisa laikā vietām Vidzemē un Latgalē nolija līdz 8—10 mm, daudzviet tika fiksēta mērena zibeņošana.
26. maijs — valsts lielākajā daļā spīdēja saule un gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +23 °C...+26 °C, tikmēr Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +15 °C...+19 °C un pēcpusdienā pāri Kurzemes DR virzījās gubu lietusmākoņi, atnesot īslaicīgus nokrišņus.
27. maijs — vasarīgi silta un vietām pat karsta diena, gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā paaugstinājās līdz +25 °C...+27 °C un trijās novērojumu stacijās tika pārspēti karstuma rekordi. Gaisa temperatūrai pakāpjoties līdz +26,8 °C, Rūjienā pārspēts 1958. gada rekords (+26,7 °C), Saldū gaiss iesilis līdz +27,3 °C (iepriekšējais rekords 1985. un 2007. gadā – +25,3 °C), bet Dobelē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +26,9 °C (iepriekšējais rekords bija 2007. gadā – +26,4 °C); savukārt visaugstākā gaisa temperatūra Latvijā bija Madonā un Rucavā – +27,7 °C, tomēr tur karstuma rekordi nav laboti. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +26,9 °C, tikmēr Rīgas līča piekrastē un Jūrmalā nebija siltāks par +20 °C...+22 °C, Ventspilī bija vēl vēsāks – tikai +16,1 °C.
29. maijs — Saldū un Stendē tika uzstādīti jauni 29. maija karstuma rekordi, gaisa temperatūrai šajās pilsētās pakāpjoties līdz +29,3 °C. Arī citur valstī valdīja karsts laiks, valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniedza +26 °C...+29 °C, tikai vietām piekrastē bija ap +22 °C...+24 °C. Rīgā temperatūra sasniedza +28,5 °C, tikmēr pilsētas ziemeļos gaiss iesilis līdz +24 °C.
30. maijs — pirmo reizi 2018. gadā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +30 °C atzīmi. Tas notika Rucavā, kur temperatūra paaugstinājās līdz +30,1 °C un līdz ar to pārspēts 30. maija nacionālais rekords (iepriekš siltākais 30. maijs bija 1995. un 2016. gadā, kad temperatūra sasniedza +29,8 °C). Arī citviet valstī valdīja karstums, valsts lielākajā daļā temperatūra sasniedza +25 °C...+29 °C, piekrastē bija vēsāks, ap +18 °C...+22 °C.

Jūnijs

3. jūnijs — Stendē un Saldū tika pārspēti 3. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi; Stendē gaiss iesila līdz +28,5 °C, bet Saldū līdz +27,7 °C. Tikmēr pēcpusdienā vietām Zemgalē izauga negaisa mākonis, atnesot īslaicīgu lietu ar pērkonu.
4. jūnijs — dienas pirmajā pusē valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +24 °C...+27 °C un laiks bija sauss un saulains, bet pēcpusdienā Latvijas teritoriju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte un līdz ar to strauji pazeminājās gaisa temperatūra. Vakarpusē termometra stabiņš sasniedza tikai +14 °C...+17 °C, turklāt visā valstī pastiprinājās Z, ZR vējš, vietām vēja brāzmas sasniedza 15—17 m/s ātrumu.
5. jūnijs — Latviju šķērsoja ciklona dienvidu mala, kā rezultātā visā valsts teritorijā pūta spēcīgs Z un ZR vējš; stiprākās vēja brāzmas fiksētas Vidzemes piekrastē un Rīgā (sasniedza 20 m/s, citviet valstī 14—19 m/s). Spēcīga vēja dēļ ir saņemti 23 izsaukumi nolauztajiem kokiem un zariem uz ceļa braucamās daļas, elektrības vadiem un ēkas jumta, lielāka daļa izsaukumu saņemti Rīgas apkaimē. Stipro vēju pavadīja no Rīgas jūras līča nākošie mākoņi, kas daudzviet Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē atnesa īslaicīgu lietu.
6. jūnijs — naktī, debesīm skaidrojoties un vējam pierimstot, gaisa temperatūra dažviet valstī pazeminājās zem nulles un zāles virskārtā tika fiksēta salna. Stendē gaiss atdzisa līdz –1,6 °C un tikai nedaudz atpaliekot no 6. jūnija nacionālā aukstuma rekorda — 1941. gadā bija sals līdz –2,2 °C. Rucavā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –1 °C, bet Liepājas apkaimē temperatūra bija ap nulli. Citviet valstī gaiss atdzisa līdz +1 °C...+6 °C un tikai piekrastē (tostarp Rīgā) bija krietni siltāks, ap +9 °C...+12 °C.
11. jūnijs — lai arī diena Latvijā kopumā bija ļoti silta un pat sutīga (gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā sasniedza +22 °C...+26 °C, vietām Kurzemē pat +27 °C), Latviju no dienvidrietumiem šķērsoja gubu lietusmākoņi, kas atnesa nelielu līdz mērenu lietu; vakarpusē spēcīgākie nokrišņi bija fiksēti Kurzemes ziemeļos, Rīgas apkaimē un Vidzemes rietumos, kur lietu vietām pavadīja daži zibens izlādes. Lai arī daudzviet uzlija lietus, nokrišņu daudzums kopumā bija neliels un sausums valstī kopumā saglabājās.
12. jūnijs — pirmo reizi kopš maija vidus valsts lielākajā daļā nolija lietus, visvairāk lija Vidzemē, kur vietām tika fiksētas īslaicīgas pērkona lietusgāzes (Alūksnes pusē kopā ar krusu). Vislielākais nokrišņu daudzums fiksēts Siguldā un Alūksnē, kur kopš 11. jūnija nolija aptuveni 16 mm lietus, daudz lijis arī Valkā: ap 14 mm nokrišņu. Citviet valstī lija pavisam nedaudz un teritorijas lielākajā daļā joprojām saglabājās sausums.
18. jūnijs — Latvijas austrumu daļā valdīja karsts un sutīgs laiks, tostarp Rēzeknē un Daugavpilī tika laboti 18. jūnija karstuma rekordi. Rēzeknē gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +28,7 °C, bet Daugavpilī termometra stabiņš sasniedza +30,1 °C. Citviet Vidzemē un Latgalē gaiss iesila līdz +27 °C...+29 °C, Zemgalē un Rīgas apkārtnē līdz +25 °C...+26 °C, bet vēsākais laiks bija Kurzemē un Vidzemes piekrastē, kur nebija siltāks par +19 °C...+21 °C. Tikmēr dienā pāri Latvijai virzījās neliela nokrišņu zona, daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā atnesot nelielu lietu.
19. jūnijs — ar ciklonu saistīta atmosfēras fronte dienas laikā šķērsoja Latvijas teritoriju, valsts lielākajā daļā atnesot īslaicīgu lietu un brāzmainu vēju. Līdz pēcpusdienai visstiprākās vēja brāzmas tika novērotas Kolkā – 18 m/s, bet vietām citur piekrastē vēja brāzmas sasniedza 15—17 m/s. Iekšzemē vēja brāzmas sasniedza 10—14 m/s.
21. jūnijs:
- no rīta Vidzemes ziemeļos – Salacgrīvas, Ainažu un Rūjienas apkaimē, kā arī vietām Kurzemes ziemeļaustrumos tika novērots īslaicīgs lietus ar pērkona negaisu, kuras laikā bija neliela zibeņošana un visai brāzmains vējš. Tālāk šī fronte Latviju pameta un virzījās uz ziemeļaustrumiem.
- pirms aukstās frontes ierašanās Latvijas lielākajā daļā valdīja karsts un sutīgs laiks, gaisa temperatūra daudzviet sasniedza +25 °C...+28 °C, bet Rīgas lidostā un Daugavpilī fiksēti pat +29 °C.
- pēcpusdienā, valdot sutīgajam laikam, vietām Zemgalē un Vidzemē izveidojās pērkona negaisi, daži negaisa mākoņi atnesa stipras lietusgāzes un krasas vēja brāzmas. Plašāki lietus un negaisa mākoņi Latviju šķērsoja vakarā, būtiski pastiprinājās vējš: vietām Zemgalē un Vidzemē — līdz 15—19 m/s (Dobelē un Jelgavā — līdz 22 m/s, bet Rīgas centrā – līdz pat 23 m/s). Vējš vietām radījis arī postījumus – gāzti koki, un norauti slikti piestiprināti priekšmeti. Visvairāk lietus nolija Kalnciemā, kur nokrišņu daudzums sasniedza 23 mm, Siguldā un Rūjienā – ap 15 mm, citviet Zemgalē un Vidzemes rietumos — aptuveni 10 mm, vismazāk lija Kurzemē, Rīgā un Latgalē.
22. jūnijs — naktī daudzviet Vidzemē un Latgalē vēl turpinājās nokrišņi, vietām tos pavadīja pērkons, bet citviet laiks jau bija sauss. Visvairāk lietus nolija Kalnciemā, kur kopš 21. jūnija nokrišņu daudzums sasniedza 36 mm, Lielpečos diennakts laikā nolija 34 mm, bet Priekuļos — ap 33 mm. Citviet Vidzemē un vietām Zemgalē nokrišņu daudzums kopš 21. jūnija sasniedza 18—22 mm, mazāk lietus bija Latvijas austrumos, kā arī vietām Kurzemē un Rīgā. Savukārt dienā valsts lielākajā daļā pūta spēcīgs R, DR vējš, brāzmās līdz 15—18 m/s, bet Rīgā un Vidzemes piekrastē — līdz 20—22 m/s. Dienas laikā pāri valstij virzījās nokrišņu zona, nesot lietu un vietām pērkonu, bet nokrišņu daudzums jau bija neliels.
24. jūnijs — virs Krievijas rietumiem izveidojās neliels, bet aktīvs ciklons, kas virzījas no dienvidaustrumiem ziemeļrietumu pusē, sasniedzot Latvijas austrumu daļu. Ciklons daudzviet Latgalē, Sēlijā un Vidzemē atnesa ilgstošu, vietām arī stipru lietu, kas turpinājās gandrīz visu dienu; vēlāk plaša nokrišņu zona šķērsoja Zemgali, Rīgu un daļu Kurzemes, bet tur lija mazāk nekā Latvijas austrumos. Visvairāk nokrišņu bija Siguldā, Aluksnē un citviet Vidzemes austrumos, kur nokrišņu daudzums pārsniedza 30—35 mm, vietām Siguldas apkaimē lietus daudzums sasniedza pat 40 mm. Lielākajā daļā Latgales un Sēlijas nokrišnu summa sasniedza 20 mm, Rīgā nolija aptuveni 10 mm lietus, bet citviet valstī bija ap 3—6 mm nokrišņu.
28. jūnijs — gaisa temperatūra Daugavpilī paaugstinājās līdz +28 °C, Rīgā un Zemgalē līdz +26 °C...+27 °C, tikmēr piekrastē (Kolkā, Ventspilī, Ainažos) termometra stabiņš nebija augstāka par +20 °C.
29. jūnijs — Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, kas atnesa gaisa temperatūras pazemināšanās, brāzmainu vēju un vietām arī nelielu lietu. Kopumā Latvijā valdīja vēss un vējains laiks, pūta stiprs Z, ZR vējš ar ātrumu līdz 14—16 m/s, termometra stabiņš nebija augstāks par +13 °C, +18 °C (par 10 grādiem zemākā temperatūra nekā dienu iepriekš) un tikai Latgalē pirms frontes gaiss vēl iesila līdz +26 °C, bet kad aukstā fronte sasniedza arī Latvijas DA daļu, tad arī Latgales pusē temperatūra būtiski pazeminājās.

Jūlijs

1. jūlijs — bija pārsvarā apmācies laiks, pūta brāzmains ziemeļu vējš un gaisa temperatūra pakāpās vien līdz +11, +17 grādiem. Aukstais ziemeļvējš saldēja arī Dziesmu un deju svētku gājiena dalībniekus Rīgā.
2. jūlijs — Latvijā bija pārsvarā apmācies, palaikam lija un gaisa temperatūra nepārsniedza +18 grādus, pēcpusdienā Kurzemē bija tikai +11, +13 grādi. Tikmēr Lapzemē valdīja tveice līdz +29 grādiem. Naktī un no rīta, virzoties nokrišņu zonai, daudzviet Vidzemē, Latgalē un valsts centrālajā daļā mēreni lija, dienā lietus zona sasniedza Kurzemi. Vietām valsts austrumos nolija 7—10 mm nokrišņu.
3. jūlijs:
- Ciklons, kura centrs atradās virs Baltkrievijas un Krievijas rietumiem, ietekmēja Latvijas laika apstākļus. Teritorijas lielākajā daļā lija, daudzviet Kurzemē lija ilgstoši. Kamēr Kurzemē nokrišņu daudzums sasniedza 10 mm (Ventspils apkārtnē pārsniedza), tikmēr citviet nokrišņu bija nedaudz. Latvijas austrumu daļā lokāli izveidojās nelielas lietusgāzes, vietām novērotas zibens izlādes.
- Gaisa temperatūra naktī bija +8, +13 grādi, maksimālā temperatūra dienā — no +12, +15 grādiem Kurzemē līdz +18, +20 grādiem Austrumlatvijā. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Ventspilī bija tikai +11 °C, un tik auksts laiks jūlijā tur nav bijis kopš 1977. gada (vēsāks laiks nekā šā gada 3. jūlijā Ventspilī fiksēts 1977. gada 15. jūlijā, kā arī vairākās jūlija dienās 1902., 1904. un 1908. gadā).
3.— 4. jūlijs — diennakts nokrišņu daudzums Ventspilī sasniedza 22 mm.
5. jūlijs — pēcpusdienā Vidzemē, Sēlijā un vietām arī Zemgalē izveidojās īslaicīgas pērkona lietusgāzes; visvairāk negaisi šķērsoja Latvijas ziemeļu daļu — Rūjienas un Valkas apkārtni, vēlāk arī Alūksnes un Gulbenes novadus. Lielāki negaisa mākoņi bija manāmi arī Madonas un Lielvārdes pusē. Vidzemes austrumos un Latgalē arī īslaicīgi stipri lija, taču lielākoties bez negaisa.

7. jūlijs — dienā Latvijas A un ZA daļu šķērsoja negaisu fronte, kas virzījās no Igaunijas dienvidiem tālāk uz DA, sasniedzot Vidzemes ZA rajonus un Latgali. Daudzviet tika novērotas lokālas stipras lietusgāzes ar negaisu, īslaicīgi tika fiksētas arī krasas vēja brāzmas. Spēcīgākie negaisi bija manāmi Latgales ziemeļu un austrumu daļā, tostarp Rēzeknes, Balvu, Ludzas, Kārsavas un Alūksnes novados. Negaisa laikā tika fiksēta arī mērena zibeņošana. Nedaudz vājāki negaisi bija Vidzemes ziemeļu daļā — Rūjienas un Burtnieku novadā. Viļakā negaiss nolauza 84 kokus. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +8, +15 grādi, savukārt dienā gaiss sasila līdz +18, +26 grādiem.
10.— 11. jūlijs — Latvijas teritorijas lielākajā daļā, tostarp valsts rietumu un centrālajos rajonos, kā arī vietām Vidzemē tika novērotas mazkustīgas, praktiski uz vietas stāvošas lietusgāzes, vietām tās pavadīja arī pērkona negaiss. Nokrišņu daudzums dažviet sasniedza 15—20 mm.
12. jūlijs — atrodoties ciklona siltajā sektorā, gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā paaugstinājās līdz +25 °C...+28 °C, bet pēc neoficiāliem datiem vietām valsts centrālajā daļā gaiss sakarsa līdz pat +29 °C, vien jūras piekrastē temperatūra bija mazliet virs +20 °C. Tikmēr dienas laikā daudzviet valstī izveidojās pērkona negaisi, kas visstiprāk skāra Kurzemes DR daļu, Zemgali un valsts centrālo daļu — Bauskas, Iecavas, Jelgavas un Dobeles apkārtni; tālāk negaisu zona sasniedza arī Rīgas apkārtni, visvairāk šķērsot Pierīgas A daļu — Ādažu, Carnikavas un Lilastes novados, atsevišķi negaisi tika novēroti arī Vidzemes piekrastē. Negaisa laikā daudzviet tika novērotas lokālas un stipras lietusgāzes, intensīvākie nokrišņi bija pārsvarā valsts dienvidos un dažviet Kurzemē. Nelieli negaisi tika novēroti arī vietām Latgalē un Vidzemes D daļā.
13. jūlijs — daudzviet Latvijā plosījās spēcīgi pērkona negaisi. Ar ciklonu saistīta atmosfēras fronte valsts lielākajā daļā izraisīja pērkona negaisu veidošanos. Negaisi daudzviet atnesa lokālas spēcīgas lietusgāzes, brāzmainu vēju, vietām arī krusu, atsevišķos posmos pasliktinājās redzamība (lokāli 500—1000 metru). Dienas pirmajā pusē negaisi izveidojās Vidzemē un vietām arī Latgalē, bet vēlāk gandrīz visā valstī, vakarā negaisu fronte virzījās tālāk uz rietumiem, sasniedzot lielu daļu Kurzemes. Ap trijiem pēcpusdienā negaiss sasniedza arī Rīgu, atnesot intensīvu lietu un brāzmainu vēju, dažviet galvaspilsētā tika novērota arī krusa. Lietusgāžu dēļ daudzas ielas Rīgā uz brīdi tika applūdinātas, veidojās satiksmes sastrēgumi, vairāki autobusi un trolejbusi kavējas vidēji 20 minūtes. Pierīgā stiprais negaiss lauzis daudz koku, visvairāk postījumu bija Mārupes pusē, kur vienā kāda ceļā posma bija nogāzti 10 koki, bet kopumā Latvijā līdz sešiem vakarā tika saņemti deviņi izsaukumi pēc palīdzības novākt negaisa laikā nogāztos vai nolauztos kokus. Negaiss atnesa arī lielu nokrišņu daudzumu, pēc LVĢMC datiem Sīļos īsā laikā nolija aptuveni 23 mm lietus, Kuldīgā — 21 mm, bet Rīgā vidēji nolija 19 mm. Vājāki negaisi ar lietavām vakarā tika novēroti galvenokārt Kurzemes R un DR rajonos.
14. jūlijs — līdzīgi kā dienu iepriekš valsts lielākajā daļā aktīvi veidojās pērkona lietusgāzes, visspēcīgākie negaisi plosījās valsts dienvidos, kur negaisu pavadīja visai intensīva zibeņošana. Priekšpusdienā negaisi bija Vidzemē, vēlāk to zona sasniedza Zemgali un virzījās uz Lietuvas pusi. Pēcpusdienā Kurzemē un Vidzemes rietumos izveidojās stipri negaisi, bet vakarā pērkona lietusgāzes novērotas Vidzemes piekrastē un Rīgas apkārtnē, kā arī vietām Kurzemē un Latvijas galējos austrumos. Daudzviet tika fiksētas lokālas stipras lietusgāzes, kas īsā laikā atnesa lielu nokrišņu daudzumu, vietām bija arī krusa un brāzmains vējš. Negaisu zonas pārvietojās no austrumiem ziemeļrietumu virzienā. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +13, +18 grādi, dienā valdīja tveice līdz +28 grādiem.
15. jūlijs — dažviet īslaicīgi lija un dārdēja pērkons. Gaisa temperatūra naktī +13, +19 grādi, dienā gaiss sakarsa līdz +25, +29 grādiem, par dažiem grādiem mazāk bija vietām piekrastē.
16. jūlijs:
- spēkā pieņēmās karstuma vilnis, kas turpināja ļoti silto vasaras sākumu, un vasaras vidū un otrajā pusē aptvēra Eiropas ziemeļu daļu;
- karsta diena: visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes piekrasti, gaiss iesila līdz +27 °C, +30 °C. Visaugstākā gaisa temperatūra tika novērota Ainažos (+30,4 °C) un Skultē (+30,2 °C). Tuvu +30 grādiem temperatūra bija Jelgavā (+29,8 °C), Skrīveros (+29,4 °C), Priekuļos, Liepājā, Rucavā un Rīgā (+29,2 °C), kā arī Rūjienā (+29,0 °C). Lielā daļā Vidzemes un Latgales gaisa temperatūra sasniedza +28 °C, tāpat tāda temperatūra bija arī dažviet Kurzemē. Tikmēr vēsāks dienas laikā bija Ventspilī (+20,3 °C) un Pāvilostā (+21,3 °C), kur pūta dzestrs vējš no jūras.
- karstā laikā ietekmē valsts centrālajā un austrumu daļā veidojās pērkona negaisi, vietām tie bija stipri. Sākumā negaisi izveidojās daudzās vietās Vidzemē un Latgales dienvidaustrumos, bet vakarpusē pērkona negaisi tika reģistrēti Zemgalē, Rīgas apkārtnē un Vidzemes rietumos. Negaisu daudzviet pavadīja lokālas lietusgāzes un krasas vēja brāzmas. Pēc plkst. 19 pērkona negaiss bija vērojams arī Rīgā, vēlāk tas virzījās uz dienvidrietumiem, sasniedzot Jūrmalas, Jelgavas un Dobeles apkārtni, bet krietni zaudējot spēku.
17. jūlijs:
- Pirmo reizi 2018. gada vasarā, Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +21,3 °C.
- Augstākā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā tika novērota Pāvilostā, +32,0 °C. Citviet valstī arī valdīja karsts laiks: Ainažos gaiss iesila līdz +31,4 °C, Ventspilī — +31,3 °C, Rīgā — +30,8 °C, Liepājā gaisa temperatūra sasniedza +30,7 °C, Skultē — +30,6 °C, Jelgavā — +30,3 °C, bet Rucavā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +30,2 °C. Lielā daļā Vidzemes un Latgales, kā arī Kurzemes centrālajā daļā gaiss iesila līdz +27 °C, +29 °C, vēsākais laiks bija Kolkā, +27,6 °C. Savukārt Dobelē un Stendē tika uzstādīti jauni 17.07 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, attiecīgi +30,5 °C un +29,6 °C.
18. jūlijs:
- Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +21,5 °C.
- Piecās novērojumu stacijās tika pārspēti 18.07 karstuma rekordi. Gaisa temperatūrai pakāpjoties līdz +31,9 °C, Pāvilostā tika pārspēts 2011. gada rekords (togad gaiss iesila līdz +29,8 °C), Liepājā gaisa temperatūra sasniedza +31,5 °C (iepriekšējais rekords +29,2 °C tika fiksēts 2002. un 2009. gadā), Dobelē gaiss iesila līdz +30,7 °C (labots 1976. gada rekords +30,0 °C), Saldū temperatūra sasniedza +29,4 °C (labots 2003. gada rekords +28,9 °C) un Stendē, gaisam sasilstot līdz +29,9 °C, pārspēts 1927. gada rekords, kad termometra stabiņš sasniedza +29,2 °C.
19. jūlijs — Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C.
20. jūlijs — trijās novērojumu stacijās tika laboti 20.07 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Bauskā gaiss iesila līdz +29,7 °C, pārspējot 2002. gada rekordu. Saldū, gaisam sakarstot līdz +29,2 °C, labots 1972. gada rekords, bet Stendē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +29,1 °C, pārspējot 1926. gada rekordu. Savukārt Jelgavā, temperatūrai pakāpjoties līdz +29,3 °C, sasniegts līdzšinējais temperatūras rekords.
21. jūlijs — Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C.
23. jūlijs — piecās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika sasniegti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi šai dienai. Viskarstāk bijis Bauskā, +30,1 °C, pārspējot 2010. gada rekordu. Rūjienā gaiss iesila līdz +29,6 °C (arī pārspēts 2010. gada rekords), Jelgavā — +29,5 °C (iepriekš. rekords tika reģistrēts 1992. gadā), Saldū — +29,4 °C (iepriekš. rekords 1997. gadā), bet Stendē tika pārspēts 1925. gada rekords, gaisam sakarstot līdz +29,0 °C.
24. jūlijs — Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +21,4 °C.
27. jūlijs:
- valsts lielākajā daļā piedzīvota karsta un sutīga diena, gaisa temperatūra daudzviet valstī paaugstinājās līdz +27 °C, +29 °C, bet karstākais laiks bija Rucavā, kur gaiss iesila līdz +30 °C. Nedaudz vēsāks bija vietām piekrastē un Latvijas austrumu rajonos, kur lokāli tika novērotas īslaicīgas pērkona lietusgāzes.
- karstā laika dēļ vairākās Latvijas vietās strauji paaugstinājās ūdens temperatūra; no rīta ūdens temperatūra Latgales upēs sasniedza +19 °C, +24 °C, Vidzemes upēs temperatūra bija no +17 °C līdz +24 °C, Zemgales upēs +20 °C, +26 °C robežās, Kurzemes upēs +18 °C, +24 °C, bet Latvijas ezeros +21 °C, +25 °C robežās. Ūdens temperatūra Latvijas rietumu piekrastē bija no +13 °C līdz +20 °C un Rīgas līča piekrastē +16 °C, +26 °C robežās. Siltākais ūdens piekrastē saglabājas posmā Mērsrags – Kolka, kur ūdens temperatūra bija ap +23 °C, +26 °C. Savukārt dienu iepriekš, 26. jūlijā, pie Mērsraga tika sasniegts novērotās ūdens temperatūras rekords +26,6 grādi, pārspējot 2014. gada arī 26. jūlija novērojumu +26,1 °C. Vakar pie Mērsraga novērotā maksimālā ūdens temperatūra, 27. jūlija pēcpusdienā tika pārsniegta un ūdens sasilis jau līdz +27 °C.
28. jūlijs:
- Tika piedzīvota tropiskā nakts, daudzviet valstī nebija vēsāks par +20 °C, Rīgas līča rietumu piekrastē un arī galvaspilsētas apkārtnē temperatūra nebija zemākā pat par +22, +23 grādiem. Arī Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +22,6 °C.
- Tikmēr diena visā Latvijā bija ļoti karsta, gaiss iesila līdz +27 °C, +32 °C, karstākais laiks DA vēja dēļ tika novērots Kurzemes piekrastē — Liepājā, Ventspilī un Pāvilostā. Tajā pašā laikā virs Latvijas sāka veidoties pērkona lietusgāzes, sākumā tās izveidojās Vidzemē un vietām Latgalē, bet vēlāk arī Zemgalē un Kurzemē, kur tie bija visstiprākie. Vietām negaisā laikā tika novērotas arī krasas vēja brāzmas.
29. jūlijs:
- lielākajā valsts daļā, izņemot tikai atsevišķas vietas Vidzemes austrumos, gaisa temperatūra naktī nebija zemākā par +20 grādiem. Siltākā nakts tika novērota Kolkā, kur ap saullēktu temperatūra sasniedza +23,2 °C un tikai pēc sešiem rīta termometra stabiņš bija par 0,2 °C zemākā. Sešos no rīta daudzviet valsts rietumu un centrālajā daļā gaisa temperatūra sasniedza +20, +22 grādus, tikmēr vēsākais laiks nakts un rītā stundās bija Rēzeknē, kur minimālā gaisa temperatūra sasniedza +19,5 °C. Arī Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra trijos naktī galvaspilsētā bija +22,9 °C. Vēl siltākā nakts šajā datumā bija 2012. gadā, kad daudzviet valstī gaisa temperatūra pazeminājās līdz +22, +25 grādiem, bet Rīgas centrā vēl neilgi pēc pusnakts bija pat +26 grādi (minimālā +23,4 °C). Šī nakts Latvijā bija viena no siltākajām naktīm Latvijas vēsturē.
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izplatīja nopietnu brīdinājumu par lielo karstumu Latvijas centrālajā un austrumu daļā. LVĢMC prognozēja, ka pēcpusdienā lielā Latvijas daļā, pārsvarā austrumu centrālajos novados, tostarp arī Rīgā, gaidāms ļoti stiprs karstums, gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz +33...+34 grādiem. Sinoptiķi izplatīja oranžo brīdinājumu, kas ir izsludināts pirmo reizi šajā gadā. Tas ir augstākais iespējamais brīdinājums par karstumu Latvijā, jo sarkanās krāsas brīdinājums paredzēts tikai lielu plūdu, stipras vētras un postoša pērkona negaisa gadījumā.
- tika aizvadīta ļoti karsta un tveicīga diena, 14 no 22 LVĢMC novērojumu stacijām gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus, trijās novērojumu stacijās pārspējot 29. jūlija rekordu. Visaugstākā gaisa temperatūra tika novērota Zīlānos, +33,6 °C, ļoti karsti bijis arī Skrīveros (+33,5 °C), Bauskā (+33,3 °C) un Ainažos (+33,2 °C); Ainažos tik augsta gaisa temperatūra jūlija mēnesī tika reģistrēta pirmo reizi. +32 grādi tika sasniegti 3 novērojumu stacijās, tostarp Skultē (+32,9 °C), Jelgavā (+32,8 °C) un Priekuļos (+32,0 °C). +31 grādu atzīme tika sasniegta Gulbenē (+31,9 °C), Rīgā (+31,7 °C), Daugavpilī (+31,2 °C), Rūjienā (+31,1 °C) un Madonā (+31,0 °C). Ap +30 grādiem temperatūra bija Zosēnos (+30,7 °C) un Alūksnē (+30,2 °C). Latvijas galējos austrumos un visā Kurzemē gaiss iesila pārsvarā līdz +26...+28 grādiem.
- pēcpusdienā lielā daļā Kurzemes aktīvi veidojās pērkona negaisi, kas nesa stipras lietusgāzes, lokāli arī vētru. Ap trijiem dienā pērkona negaisi skāra Kurzemes dienvidu un dienvidrietumu daļu, vēlāk šī fronte virzījās uz ziemeļiem, bet vietām veidojās arī jauni negaisa mākoņi. Dažviet negaisu pavadīja intensīva zibeņošana, īpaši Priekuļu, Rucavas, Jūrkalnes un Dundagas apkārtnē, vēl viens negaisa mākonis izauga arī Vidzemes rietumkrastā, pie Saulkrastiem. Pēc LVĢMC datiem stiprākas lietusgāzes tika novērotas Liepājā, kur četru stundu laikā nolija aptuveni 35 mm, kas ir gandrīz puse no mēneša normas. Citviet valsts rietumos nokrišņu daudzums bija nevienmērīgs, savukārt citur Latvijā diena lielākoties bija sausa un bez nokrišņiem.

30. jūlijs:
- Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +23,1 °C.
- Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Bauskā, +34,2 °C, kļūstot par karstāko 2018. gada dienu. Arī citviet valstī gaisa temperatūra krietni pārsniedza +30 grādus, tostarp starptautiskajā lidostā "Rīga" termometra stabiņš pēc diviem dienā pakāpās līdz +34 grādiem, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām. +34 grādi ir arī galvaspilsētas 30. jūlija karstuma rekords; šāda gaisa temperatūra Rīgā reģistrēta tālajā 1896.gadā. Tikmēr Ainažos otro dienu pēc kārtas sasniegts visa mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords: tāpat kā dienu iepriekš Ainažos bija svelme līdz +33,2 °C. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem 30. jūlija temperatūras rekords pārspēts arī Skultē un Kolkā.
- Pēc ļoti karstas dienas, kad valsts lielākajā daļā gaiss sakarsa līdz +30...+34 grādiem, daudzviet valstī izveidojās pērkona negaisi, vietām tie bija stipri un radīja postījumus. Spēcīgākie negaisi plosījās Zemgalē, Kurzemes ziemeļu un austrumu daļā, kā arī Vidzemes rietumos, tur negaiss atnesa spēcīgas lietusgāzes un brāzmainu vēju. Ap četriem pēcpusdienā pērkona negaiss plosījās Jūrmalā, to pavadīja stipras lietusgāzes un krasas vēja brāzmas. Stipro lietusgāžu dēļ vairākās vietās Jūrmalā bija applūdušas ielas un brauktuves, sliktākā situācija bija Rīgas ielā Dzintaros, tur iela gandrīz pilnībā bija zem ūdens. Savukārt Krimuldas pagastā plosījās vētra, stiprs vējš tur izposta kafejnīcas āra terasi. Uzņēmums "Sadales tīkls" informēja, ka Pārgaujas novadā negaiss radījis postījumus arī elektrotīkliem šajā apvidū. Pēc negaisa daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās par 7—10 grādiem, Stendē dažu stundu laikā temperatūra pazeminājās pat par 12 grādiem. Kopumā valsts rietumu un centrālajā daļā reģistrēti vairāk nekā 5000 zibens spērienus, atsevišķi negaisa mākoņi veidojās arī Rīgas apkārtnē un Latvijas austrumos.
31. jūlijs:
- Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +21,7 °C.
- Gaisa temperatūra daudzviet Zemgalē, Kurzemes dienvidrietumos un vietām Vidzemē sasniedza +30, +33 grādus. Rucavā un Bauskā tika pārspēti 31. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, Bauskā gaisam sakarstot līdz +33,3 °C, bet Rucavā — līdz +31,4 °C. Tikmēr pēcpusdienā Kurzemē tika novērotas spēcīgas pērkona lietusgāzes ar brāzmainu vēju, īsā laika posmā Vičakos nolija 26 mm, Ventspilī 22 mm, bet Saldū 15 mm. Stiprākās vēja brāzmas negaisa laikā bija Ventspils lidostā — 21 m/s.

Augusts

1. augusts — Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,4 °C.
2. augusts:
- Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +21,1 °C.
- Kārtējā karstā diena Latvijas teritorijā, deviņās novērojumu stacijās pārspēts, bet divās atkārtots 2. augusta karstuma rekords. Viskarstāk bijis Bauskā — +32,8 °C (iepriekš. rekords tika fiksēts 1963. gadā). Dobelē, gaisam sakarstot līdz +32,3 °C, arī pārspēts 1963. gadā, Stendē — +32,1 °C (iepriekš. rekords 1963. gadā), Jelgavā — +31,8 °C (pārspēts 1948. gada rekords), Skrīveros — +31,6 °C (pārspēts 1963. gada rekords), Zīlānos — +30,9 °C (pārspēts 1963. gada rekords), Saldū — +30,8 °C (1971. gada rekords), Zosēnos — +30,2 °C (1963. gada rekords), bet Alūksnē — +29,4 °C (1948. gada rekords). Daugavpilī un Pāvilostā, gaisa temperatūrai sasniedzot attiecīgi +29,7 °C un +29,4 °C, atkārtoti iepriekšējie rekordi.
3. augusts:
- Jau septīto dienu pēc kārtas Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +22,7 °C. Vēl septiņas tropiskās naktis pēc kārtas galvaspilsētā tika novērotas 2010. gada 12. līdz 18. jūlijā.
- Valsts lielākajā daļā valdīja karsts un saulains laiks, gaiss iesila līdz +27 °C, +32 °C. Pūšot rietumu un dienvidrietumu vējiem, visas dienas garumā Vidzemē un Latgalē veidojās plaši negaisi un lietusgāzes. Jekabpilī nokrišņu daudzums sasniedza aptuveni 25 mm, atsevišķas vietas lija pat vēl vairāk. Vietām tika novērota ļoti intensīva zibeņošana un brāzmains vējš. Negaisu dēļ, īpaši Daugavpils un Līvānu pusē, bija traucējumi elektroapgādē, bez elektrības palika vairāki tūkstoši mājsaimniecības. Kamēr negaiss vēl nebija sācies, Rēzeknē tika uzstādīts jauns 3. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekords, +31,6 °C, tādējādi pārspējot 2014. gada rekordu — pirms četriem gadiem termometra stabiņš Rēzeknē sasniedza +30,7 grādus.
5. augusts — visas dienas garumā, pāri Latvijai no ZR virzījās gubu lietusmākoņi, valsts lielākajā daļā atnesot stipru lietu un pērkona negaisu. Negaisa laikā vietām pūta brāzmains vējš, stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Bauskā — 17 m/s.
8. augusts — Pāvilostā tika uzstādīts jauns 8. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekords, +30,1 °C, par 0,2 grādiem pārspējot iepriekšējo rekordu. Līdz +30...+31 grādam gaiss sakarsa daudzviet Kurzemē un Zemgalē, un visā valstī temperatūra pakāpās virs +25 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +29 grādus. Savukārt karstākais 8. augusts valstī bija 2013. gadā, kad Dobelē gaisa temperatūra paaugstinājās līdz pat +34,3 °C.
9. augusts:
- Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,4 °C.
- Latvijas teritorija atradās anticiklona ietekmē un pūšot dienvidu, dienvidaustrumu vējiem valstī ieplūda ļoti karstas gaisa masas no Viduseiropas. Visā Latvijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +29, +33 grādiem, 19 novērojumu stacijās tika pārspēti 9. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Karstākais laiks tika novērots Bauskā — +33,5 °C, kā arī Jelgavā — +33,2 °C. Tuvu +33 grādiem temperatūra bija Dobelē (+32,9 °C), Mērsragā (+32,7 °C) un Rucavā (+32,6 °C). Kolkā, gaisam sakarstot līdz +32,1 °C, pārspēts ne tikai 9. augusta un mēneša, bet arī absolūtais rekords, kas ir fiksēts šajā novērojumu stacijā. Rīgas centrā gaisa temperatūra sasniedza +32,0 °C, bet starptautiskajā lidostā "Rīga" reģistrēti nepilni +33 grādi, arī pārspējot karstuma rekordu. Latvijas austrumu daļā bija par dažiem grādiem vēsāks — pārsvarā līdz +30 grādiem, bet arī tur pārspēti vairāki rekordi. Vēsākais laiks bija Liepājā un Daugavpilī, attiecīgi +29,9 °C un +29,6 °C, abās vietās nav laboti karstuma rekordi.
10. augusts — Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +21,8 °C.
11. augusts — no DR un R pāri Latvijai virzījās aukstā atmosfēras fronte, gandrīz visā valstī atnesot lietu, vakarā plašāka un stiprāka lietus zona šķērsoja Latvijas A daļu, kur vietām lija stipri un ar pērkona negaisu. Atsevišķi lietus mākoņi šķērsoja arī pārējo valsti.
12. augusts — no R puses Latvijai pietuvojās ciklons, visā valsts teritorijā atnesot īslaicīgu lietu un stipru vēju, lokāli arī lietusgāzes kopā ar pērkona negaisu, kas galvenokārt tika novērotas Kurzemē un valsts centrālajos rajonos, nokrišņi ar nelieliem pārtraukumiem turpinājās visas dienas garumā. Visā valstī, īpaši piekrastes reģionos, pūta stiprs R vējš, vēja brāzmas lielākajā Latvijas daļā sasniedza 15—17 m/s, bet vietām Kurzemes piekrastē vēja brāzmas pārsniedza 20 m/s — stiprākais vējš tika novērots Pāvilostā un Zīlānos (21—22 m/s). Spēcīga vēja dēļ vairākiem tūkstošiem AS "Sadales tīkls" klientu tika traucēta elektroapgāde, ap plkst. 18.00 elektroapgādes traucējumi bija aptuveni 4000 klientu visā Latvijā. Lielākie elektrotīkla bojājumi reģistrēti Kandavas, Tukuma, Saldus, Jelgavas un Dagdas novadā. Vietām vējš lauza kokus, atsevišķos novados koki tika sagāzti uz gaisvadu elektrolīnijām, arī izraisot elektroapgādes traucējumu klientiem.
14. augusts — pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot lietu, vietām ilgstošu, dienas pirmajā pusē vairāk lija Kurzemē, bet pēcpusdienā un vakarā stiprākie nokrišņi tika novēroti valsts centrālajos un austrumu rajonos.
18. augusts — ļoti silta un vietām pat karsta diena, Latvijas lielākajā daļā gaiss iesila līdz +24...+28 grādiem, bet Bauskā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +29,6 °C, sasniedzot jaunu 18. augusta karstuma rekordu. Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra Bauskā šajā datumā bija +28,3 °C 1996. gadā. Pēcpusdienā vietām valsts centrālajos rajonos un Latgalē veidojās negaisi, stiprākās pērkona lietusgāzes skāra Jūrmalu un galvaspilsētas ziemeļus. Stipra lietus dēļ Jūrmalā tika applūdinātas atsevišķas ielas un stāvlaukumi, dažos posmos tika traucēta satiksme. Citviet valstī negaisi nav radīja plašus postījumus.
20. augusts — virs Baltijas jūras atradās ciklons, kas austrumu virzienā, šķērsoja Latvijas teritoriju. Pāri Latvijai virzījās nokrišņu zona, atnesot lietu, bet valsts ziemeļos arī ilgstošus un brīžiem stiprus nokrišņus. Visvairāk lijis Ainažos, kur kopējais nokrišņu daudzums kopš 19. augusta vakara pārsniedza 40 mm, kas ir puse no mēneša normas. Kurzemes un Vidzemes ziemeļu daļā, kā arī Rīgas jūras līcī nokrišņi ar pārtraukumiem turpinājās visu dienu, citviet valstī tikai nedaudz īslaicīgi lija. Vakarpusē šī lietus zona pameta valsts teritoriju, nakts sākumā vēl lija pārsvarā Alūksnes pusē, Latgales ziemeļos un valsts centrālajos rajonos.
24. augusts:
- Vakarā pāri Latvijai, no dienvidrietumiem, virzījās pērkona negaisu sistēma, kas izveidojās virs Lietuvas ZR un Latvijas DR rajoniem, atnesot intensīvu zibeņošanu, stipras lietusgāzes un krasas vēja brāzmas. Īpaši intensīva zibeņošana un stipri nokrišņi tika novēroti Auces, Dobeles, Tukuma, Jelgavas un Jūrmalas apkārtnē, atsevišķos posmos vējš brāzmās sasniedza 15—17 m/s. Daži negaisa mākoņi veidojās arī Rīgas apkārtnē, virs Rīgas jūras līča un Vidzemes rietumos. Vēlāk šī negaisu zona virzījās uz ziemeļiem, sasniedzot Ainažu, Alojas, Salacgrīvas un Rūjienas novados.
- Jelgavā tika uzstādīts jauns šīs dienas absolūtais temperatūras maksimums, +31,0 °C. Karstuma rekords tika pārspēts arī Kolkā, +26,9 °C. Rīgā gaiss sakarsa līdz +29 grādiem, un galvaspilsētā rekords palicis nesasniegts.
28. augusts — agrā rītā gaisa temperatūra Vidzemes augstienē, valsts ziemeļaustrumos un arī Latgalē pazeminājās līdz +6, +8 grādiem. Zemākā temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur sešos no rīta gaiss atdzisa līdz +6,3 °C, citviet valstī gaisa temperatūra sasniedza +10, +15 grādus, siltākais laiks tika novērots Kurzemes piekrastē.

Septembris

3. septembris — no rīta daudzviet Latvijā tika novērota bieza migla, vietām redzamība sarukusi zem 100 metriem. Tikmēr diena bija ļoti silta, valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniedza +21, +24 grādus, Bauskā pat pārsniedza +25 grādus.
4. septembris — dienas otrajā pusē daudzviet Vidzemē, Sēlijā un vietām Latgalē veidojās lokālas, bet spēcīgas lietusgāzes un negaisi. Stipru nokrišņu laikā tika novērota intensīva zibeņošana. Visvairāk negaiss plosījās Jēkabpils apkārtnē, kur dažu stundu laikā reģistrēti vairāki tūkstoši zibens spērieni. Vēlā vakarā un nakts sākumā cita negaisu zona no Lietuvas A un Baltkrievijas ZR rajoniem sasniedza Latgales dienvidu daļu.
6. septembris — virs Latvijas teritorijas atradās augsta spiediena atzars, kas atnesa ļoti siltas un pat karstas gaisa masas, kā rezultātā lielā daļā Latvijas gaisa temperatūra sasniedza +25, +29 grādus. Visaugstākā temperatūra tika fiksēta Siguldā — +29,4 °C un līdz nacionālam rekordam, kas fiksēts 1968. gadā, pietrūka 0,6 grādi. Karsts laiks bijis arī Ādažos (+28,4 °C) un Skrīveros (+27,7 °C), savukārt Kurzemes piekrastē gaisa temperatūra nebija augstāka par +18...+20 grādiem.
7. septembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +26,7 °C.
8. septembris — tika piedzīvota ļoti silta diena, četrās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Jaunie siltuma rekordi pārspēti Skultē (+26,3 °C), Ainažos (+25,4 °C), Priekuļos (+26,9 °C) un Mērsragā (+26,8 °C).
12. septembris — ciklonam virzoties pāri Latvijas teritorijai, valsts lielākajā daļā īslaicīgi lija un pūta brāzmains vējš, spēcīgākās vēja brāzmas naktī tika novērotas piekrastes rajonos — Ventspilī un Liepājā vējš brāzmās sasniedza 20—21 m/s, bet Salacgrīvas ostā — pat 23 m/s. Iekšzemē vēja brāzmas lielākoties bija līdz 15 m/s.
15. septembris — nokrišņu zonas ietekmē daudzviet Latvijā īslaicīgi lija, brīžiem tika novērotas arī lietusgāzes, vietām ar pērkona negaisu, kuru pavadīja brāzmains vējš. Vairāk nokrišņu bija vakarpusē Kurzemē un valsts centrālajos rajonos.
18. septembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +22,7 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1963. gadā, bija +22,3 °C.
19.—21. septembris — Latvijā ilga īslaicīgs, bet vēlīns karstuma vilnis; gaisa temperatūra vietām valstī pārsniedza +27 grādus, 1 dienā no 3 termometra stabiņš sasniedza pat +30 grādus.
19. septembris:
- Virs lielai daļai Eiropas pastiprinājās plašs anticiklons un no dienvidrietumiem ieplūda ļoti karsts un sutīgs gaiss. Vairākas vietās Vācijā un Polijā gaisa temperatūra sasniedza +30 grādu atzīmi, Francijā gaiss sakarsa līdz +35 grādiem, bet vietām Spānijā un Portugālē pat vēl par kādu grādu karstāks. Netipisks karsts laiks sasniedza arī Latvijas teritoriju, tika uzstādīts jauns absolūtais 19. septembra karstuma rekords, gaisa temperatūrai Bauskā sasniedzot +29,1 °C, tādējādi par 2,5 grādiem pārspējot iepriekšējo nacionālo siltuma rekordu, kas reģistrēts 1975. gadā. Valsts lielākajā daļā tika pārspēts 19. septembra maksimālās gaisa temperatūras rekords, astoņas novērojumu stacijās — arī mēneša otrās dekādes karstuma rekords. Pēc Bauskas, otrā augstākā gaisa temperatūra bija +28,3 °C Jelgavas novērojumu stacijā, savukārt Rīgas centrā termometra stabiņš pakāpās līdz +27,6 °C. Gan minētajās trijās meteoroloģiskajās stacijās, gan arī Skrīveros (+27,3 °C), Jēkabpilī, Priekuļos (+26,4 °C), Zosēnos (+25,1 °C) un Gulbenē (+25,7 °C) sasniegts jauns septembra otrās dekādes rekords.
- Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +27,6 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 2003. gadā, bija +23,0 °C. Par 0,4 grādiem tika pārspēta arī 71 gadu vecais septembra otrās dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords (+27,2 °C, 1947. gada 17. septembrī).
20. septembris:
- 12 novērojumu stacijās pārspēts, bet 1 atkārtots 20. septembra maksimālās gaisa temperatūras rekords, tostarp uzstādīts arī absolūtais siltuma rekords attiecīgajam datumam. Valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +23, +27 grādiem, visaugstākā gaisa temperatūra tika novērota Bauskā un Jelgavā, +27,4 °C. Jauns temperatūras rekords tika uzstādīts Rīgā (+26,7 °C), Skrīveros (+26,2 °C), Daugavpilī (+25,2 °C), Zīlānos (+25,1 °C), Mērsragā (+24,5 °C), Saldū (+23,8 °C), Gulbenē (+23,6 °C), Zosēnos un Rēzeknē (+23,4 °C), kā arī Alūksnē (+22,4 °C). Savukārt Priekuļos tika atkārtots iepriekšējais rekords, +24,0 °C.
- Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +26,7 °C un tika pārspēts šīs dienas maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1982. gadā, bija +22,0 °C.
21. septembris:
- Visā valstī, izņemot Alūksni, gaisa temperatūra pakāpās virs +25 grādiem, Bauskā sasniedzot +29,7 grādus, Staļģenē — pat +30 grādus. Pēcpusdienā Jelgavā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +30,0 °C, un tā ir pirmā reizē meteoroloģisko novērojumu vēsturē, kad +30 grādu atzīme sasniegta tik vēlu rudenī.^[20] Tik liels karstums tik vēlu rudenī reģistrēts pirmo reizi Latvijas vēsturē. Iepriekš vēlākais datums, kad temperatūra Latvijā sasniedza +30 grādus, bija 2008. gada 7. septembris, kad tik karsts bija Daugavpilī. Teju visā valstī pārspēts gan 21. septembra, gan mēneša trešās dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords, gaisa temperatūrai pakāpjoties līdz +26, +30 grādiem, vienīgi vietām Vidzemē bija nedaudz vēsāks. Diena bija saulaina, pūta brāzmains dienvidu vējš.
- Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +28,9 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1982. gadā, bija +24,5 °C. Par 3,5 grādiem tika pārspēta arī septembra trešās dekādes rekords (+25,5 °C, 1975. gada 25. septembrī) un sasniedzot trešo augstāko jebkad reģistrēto un visaugstāko gaisa temperatūru, kāda galvaspilsētā reģistrēta pēc 5. septembra.
- līdz aukstās atmosfēras frontes ierašanās brīdim, visā Latvijā tika novērota neierasti silta nakts uz 22. septembri. Vēl plkst. 22:00 visā valstī valdīja +20 līdz +23 grādu siltums.^[21] Rīgas centrā gaisa temperatūra vienos naktī bija noslīdējusi vien līdz +21,1 °C, divos naktī, uz to brīdi, sasniedzot savu zemāko atzīmi +20,9 °C un jau trijos naktī pakāpjoties līdz +21,2 °C. Ja tajā brīdī valsts centrālos rajonus nesasniegtu aukstā atmosfēras fronte, iespējams šī būtu vēsturiska nakts, jo pirmo reizi Rīgas meteoroloģisko novērojumu vēsturē, septembrī tiktu fiksēta tā dēvētā "tropiskā nakts", kad gaisa temperatūra nakts stundās nepazeminās zem +20 °C. Tomēr plkst. 4:00 Latvijas Universitātes meteoroloģisko novērojumu stacijā gaisa temperatūra sāka pazemināties un nokrita līdz +20,5 °C, bet jau piecos no rīta tā bija vairs tikai +18,3 °C un turpināja krist.^[22]
22. septembris — pēc rekordkarstā 21. septembra gaisa temperatūra vēl pusnaktī vietām sasniedza +22 grādus, Stendes un Skultes novērojumu stacijā labojot 22. septembra siltuma rekordu. Rīgā vēl četros rītā bija +20 grādi, nākamo trīs stundu laikā aukstās atmosfēras frontes ietekmē kļuva par astoņiem grādiem vēsāks. Valsts lielākajā daļā dažbrīd lija, pūta brāzmains dienvidrietumu vējš un gaisa temperatūra pēcpusdienā bija +12, +17 grādi.
23. septembris — pūta brāzmains rietumu vējš, saule mijās ar mākoņiem un daudzviet īslaicīgi lija, dažviet bija krusa un pērkona lietusgāzes. Minimālā gaisa temperatūra no rīta +6, +9 grādi, piekrastē līdz +13 grādiem. Dienā gaiss iesila līdz +12, +16 grādiem.
24. septembris — agrā rītā Saulkrastu apkaimē krusa noklāja zemi baltu, vēlāk arī Liepājai pērkona negaiss atnesa intensīvu krusu. Gaisa temperatūra naktī pazeminājās līdz +4, +8 grādiem un dienā nepārsniedza +10, +14 grādus.
25. septembris:
- Valstī kopumā bija maz mākoņu. Aukstam gaisam plūstot pār vasarā sasilušo Baltijas jūru, tai skaitā Rīgas līci, veidojās līča efekta nokrišņi, kas virzījās pāri valsts centrālajiem rajoniem, atnesot Rīgā, Zemgalē, Vidzemes rietumos un vietām Kurzemē vairākkārtējas lietusgāzes, vietām ar krusu un sniega graudiem. Atsevišķās vietās novērots arī zibens. Lietusgāzes daudzviet pavadīja brāzmains vējš, stiprākās vēja brāzmas (līdz 17 m/s) tika novērotas piekrastes reģionos. Diennakts nokrišņu daudzums Jelgavā sasniedza 22 mm, bet Rīgā — 8 mm.
- Latvijā tika fiksētas pirmās sniega pārslas. Tās tika novērotas Jelgavā, bet Ventspilī fiksēti sniega graudi. Abās vietās tas ir visagrākais sniegs, kopš veic meteoroloģiskos novērojumus,^[23] lai gan tikai pirms četrām dienām termometra stabiņš Jelgavas meteostacijā sasniedza +30 grādus. Gaisa temperatūra naktī uz 25. septembri pazeminājās līdz +1, +9 grādiem un dienā nepārsniedza +10, +13 grādus.

26. septembris — no rietumiem debesis pārklāja biezi mākoņi, ievērojami pastiprinājās dienvidrietumu vējš un ilgstoši lija. Latviju sasniedza pirmā 2018. gada rudens vētra. Ciklons no Skandināvijas, pārvietojās austrumu virzienā, atnesot stipru rietumu, ziemeļrietumu vēju un vietām arī ilgstošu lietu. Vējš kulmināciju sasniedza pēcpusdienā un vakarā. Vēja brāzmas Baltijas jūrā sasniedza 30 m/s, bet iekšzemē stiprākais vējš tika novērots Kurzemes piekrastē — Ventspils un Liepājas ostā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 27 m/s. Rīgā pēcpusdienā vēja brāzmas sasniedza 20 m/s, bet pilsētas ostā — 24 m/s. Spēcīga vēja dēļ tika traucēta elektroapgāde vairāk nekā 1000 "Sadales tīkls" klientiem, visvairāk — Latgalē. Vējš vietām lauza kokus; Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma vairāk nekā simts izsaukumu par vēja postījumiem, visvairāk — Rīgā un tās apkārtnē. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +1..+6 grādi, piekrastē līdz +12 grādiem; dienā gaiss iesila līdz +9..+15 grādiem.
27. septembris — pūta brāzmains rietumu vējš un daudzviet uzlija, gaisa temperatūra bija +6, +14 grādi naktī un +13, +16 grādi pēcpusdienā.
28. septembris — aktīva ciklona ietekmē nakts laikā Latvijas teritorijā tika reģistrēta vēja pastiprināšanās. Nakts otrajā pusē un no rīta piekrastē, tostarp Liepājas ostā, kā arī Daugavgrīvā vējš pastiprinājās brāzmās līdz 25 m/s, citur piekrastē vēja brāzmas sasniedza 20—22 m/s, pārējā valstī lielākoties 15—20 m/s. Brāzmaina vēja naktī Daugavā cēlās ūdens līmenis, un no rīta bija applūdušas dažas zemākās vietas Rīgā.

Oktobris

3. oktobris — vakarā un naktī Latviju šķērsoja ar ciklonu saistīta atmosfēras fronte, valsts centrālajos rajonos un vietām Kurzemē atnesot stipru lietu, atsevišķas vietās arī lietusgāzes un krusu, kā arī brāzmainu vēju. Valsts lielākajā daļā vēja brāzmas sasniedza 10—15 m/s, bet stiprākais vējš pūta piekrastē, īpaši Rīgā un tās apkārtnē, kur Daugavgrīvā vēja brāzmas sasniedza 26 m/s, bet Rīgas centrā — 22 m/s.
5. oktobris — pirmo reizi 2018. gada rudens sezonā gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles. Zemākā temperatūra naktī tika novērota Daugavpilī, –1,4 °C, negatīva gaisa temperatūra reģistrēta arī Alūksnē (–0,9 °C) un Gulbenē (–0,4 °C). Ap nulli temperatūra tika fiksēta Zīlānos, Madonā, Rēzeknē un Rūjienā, citviet Vidzemē termometra stabiņš svārstījās ap +2 grādiem, pārējā valstī gaiss atdzisa līdz +4, +8 grādiem.^[24]
12. oktobris — 10 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni 12. oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Ventspilī, gaisai temperatūrai pakāpjoties līdz +21,3 °C, pārspēts Latvijas nacionālais un mēneša otrās dekādes siltuma rekords. Līdz šim augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijā fiksēta 12. oktobrī, bija +19,9 grādi 1955. gadā. Temperatūras rekordi tika pārspēti arī Pāvilostā (+21,1 °C), Liepājā (+21,0 °C), Rucavā (+20,3 °C), Stendē (+19,8 °C), Saldū (+19,5 °C), Skrīveros (+18,7 °C), Priekuļos (+18,7 °C), Ainažos (+18,9 °C) un Skultē (+19,1 °C).
14. oktobris — vairākās meteoroloģijas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni 14. oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Visvairāk gaiss iesila Ventspilī, sasniedzot +21,1 °C, kas ir arī jaunais 14.10 Latvijas nacionālais rekords (iepriekšējais rekords 1979. gadā Jelgavā, +19,7 °C). Četrās novērojumu stacijās tika pārspēti oktobra 2. dekādes rekordi, tostarp Liepājā (+20,3 °C), Skultē (+20,2 °C), Zīlānos (+19,9 °C) un Priekuļos (+19,3 °C).^[25]
15. oktobris — Ventspilī tika uzstādīts jauns absolūtais 15. oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekords, +21,2 °C. Iepriekšēja augstākā gaisa temperatūra Latvijā 15. oktobrī tika reģistrēta 1979. gadā, +19,3 °C. Kopumā 16 novērojumu stacijās tika labots, bet vienā (Zīlānos) – atkārtots siltuma rekords.
16. oktobris:
- 12 novērojumu stacijās tika pārspēti 16. oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekordi, visvairāk tās skaits bija Vidzemē un Latgalē. Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Skultē, +19,6 °C, kas ir jauns nacionālais siltuma rekords. Temperatūras rekordi tika uzstādīti arī Stendē (+18,4 °C), Saldū (+19,3 °C), Bauskā (+17,9 °C), Priekuļos (+18,5 °C), Zosēnos (+18,4 °C), Zīlānos (+19,0 °C), Daugavpilī (+19,5 °C), Rēzeknē (+19,3 °C), Gulbenē (+18,1 °C), Alūksnē (+17,7 °C) un Rūjienā (+16,9 °C).
- Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,9 °C un tika atkārtots šīs dienas maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika fiksēts 1907. gadā, togad tās bija augstākā gaisa temperatūra Latvijā.
18. oktobris:
- Daugavpilī un Dobelē, gaisa temperatūrai pakāpjoties attiecīgi līdz +20,1 °C un +20,0 °C, atkārtots vēsturisks rekords – 18. oktobris ir vēlākais datums, kad Latvijā reģistrēti +20 grādi.^[26] Kopumā 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti 18. oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet nacionālais siltuma rekords šī datumam nav labots, 1949. gadā gaisa temperatūra Latvijā paaugstinājās līdz +20,3 °C.
- Rīgā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +19,4 °C un tika uzstādīts absolūtais 18. oktobra gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts 1967. un 1990. gadā, kad gaiss iesila līdz +16,7 °C.
24. oktobris — valsts teritoriju šķērsoja aktīvs ciklons, kura centrs atradās virs Latvijas austrumu daļai, atnesot lietu, slapju sniegu un brāzmainu vēju, Kurzemes piekrastē arī vētru. No rīta pirmais sniegs tika novērots Cēsu un Smiltenes pusē, naktī nedaudz sniga arī Gulbenes un Rēzeknes novērojumu stacijā. Vietām Vidzemē uz zemes izveidojās pavisam neliela un īslaicīga sniega kārta, kas dienas gaitā nokusa. Gar ciklona rietumu malu Kurzemē pūta spēcīgs Z puses vējš, tā ātrums brāzmās Liepājas ostā sasniedzis 28 metrus sekundē, bet Pāvilostas un Ventspils novērojumu stacijā reģistrētas vēja brāzmas līdz 24 m/s. Dienas laikā valsts lielākajā daļā vēja brāzmas sasniedza 17—22 m/s, bet vakarpusē vējš pakāpeniski pierima.
29. oktobris — gar Latvijas dienvidaustrumiem virzījās nokrišņu zona, atnesot sniegu, daudzviet Latgalē un Sēlijā, kā arī Vidzemes austrumu daļā izveidojās dažus centimetrus bieza sniega kārta.
31. oktobris — Rīgā tika uzstādīts jauns šīs dienas absolūtais gaisa temperatūras maksimums, +16,1 °C, kas ir arī jaunais Latvijas nacionālais siltuma rekords. Tā ir otrā augstākā gaisa temperatūra galvaspilsētā no gada beigām, pirmajā vietā ierindojas 1968. gada 1. novembris, kad Rīgā bija +17,2 °C.

Novembris

6. novembris — gaisam iesildot Liepājā līdz +12,5 °C un Rucavā līdz +13,2 °C tika uzstādīti jauni 6. novembra maksimālās gaisa temperatūras rekordi.
13. novembris — pēcpusdienā un vakarā Latviju šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot mērenu, bet ilgstošu lietu, stiprākie nokrišņi tika novēroti vietām valsts centrālajā un austrumu daļā.
20. novembris:
- Naktī valsts lielākajā daļā valdīja neliels sals, zemākā gaisa temperatūra tika novērota Alūksnē, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz –3,7 °C. Citviet valstī temperatūra svārstījās ap 0, –2 grādiem, virs nulles temperatūra bija tikai Kurzemes ziemeļos, tostarp Mērsragā (+0,1 °C), Ventspilī (+0,7 °C) un Kolkā (+1,0 °C).
- Rīgā un vietām citviet Latvijā tika novērots pirmais slapjais sniegs, sniegs bija pavisam niecīgs un sniega kārta neizveidojās.
25. novembris — nakts izskaņā gaisa temperatūra Ainažos pazeminājās līdz –6 grādiem, arī citviet Vidzemē un Latgalē valdīja neliels sals, tikmēr pārējā valstī termometra stabiņš paaugstinājās virs nulles un vietām izveidojās migla, ar redzamību 500—1000 metri.
27. novembris:
- naktī un brīžiem arī dienā, jūras efekta ietekmē, no Rīgas līča virzījās sniega mākoņi, valsts centrālajos rajonos, arī Rīgā, atnesot epizodisku un vietām stipru snigšanu. Vietām uz autoceļiem tika novērots apledojums, braukšanas apstākļi bija apgrūtināti. Valsts lielāko daļu klāja 1—4 cm bieza sniega kārta.
- vakarā, ap plkst. 22, Rīgā snigšanas laikā tika novērots pērkona negaiss, bija vērojamas 3 zibens izlādes un viens skaļš pērkons.^[27]
29. novembris — aukstākā 2018. gada rudens/ziemas sezonas nakts. Nakts otrajā pusē un no rīta valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –11, –14 grādiem, Kurzemē un Vidzemes rietumu daļā temperatūra nenoslīdēja vairāk par –9 grādiem, savukārt zemākā gaisa temperatūra tika novērota Madonā, kur gaiss atdzisa līdz –17,1 °C. Tikmēr Kolkā, temperatūrai noslīdot līdz –9,0 °C, tika uzstādīts jauns 29. novembra minimālās gaisa temperatūras rekords. Siltākā nakts tika piedzīvota Rucavā, –6,3 °C; galvaspilsētā īsi pirms saullēkta temperatūra pazeminājās līdz –8 grādiem, vēl nedaudz vēsāks bija Rīgas lidostā.

Decembris

3. decembris — no rietumiem Latviju sasniedza ar ciklonu saistīta siltā atmosfēras fronte, atnesot slapju sniegu, sniegu un sasalstošu lietu, kas Kurzemē un valsts centrālajos rajonos pārgāja lietū, vietām izveidojās arī atkala un apledojums. Kamēr gaisa temperatūra vēl bija zem nulles, turpinoties snigšanai, sniega segas biezums vietām paaugstinājās par dažiem centimetriem, tikmēr vakarā, kad termometra stabiņš pārsniedza 0 °C atzīmi, daudzviet smidzināja lietus un sākās pakāpeniska sniega kušana.
4. decembris — visā valsts teritorijā iestājās atkusnis, jau no rīta gaisa temperatūra Latvijas lielākajā daļā sasniedza +3, +7 grādus, vietām Kurzemes dienvidrietumos gaiss iesila līdz pat +8 grādiem. Atkušņa un lietus dēļ sniega sega visā valstī bija saplakusi vai nokusi pilnībā. Tikmēr pāri valsts rietumu un centrālai daļai virzījās nelieli gubu lietusmākoņi, atnesot īslaicīgu mērenu lietu, stiprākie nokrišņi tika novēroti valsts vidienē.
7. decembris — virs Latvijas atradās atmosfēras fronte ar plašu nokrišņu zonu, sākumā atnesot sniegu, slapju sniegu, kas vēlāk pārgāja nelielā lietū. No rīta un priekšpusdienā, daudzviet Latvijā, arī Rīgā, sniga, vietām tika novērota stipra snigšana un sniegputenis, jo nokrišņu laikā pastiprinājās vējš. Uz autoceļiem izveidojās apledojums, vietām tika traucēta satiksme. Līdz pēcpusdienai valsts lielākajā daļā izveidojās dažus centimetrus bieza sniega sega, bet dienas otrajā pusē snigšana ir mitējusies un sākās neliels atkusnis. Vakarpusē, temperatūrai kāpjot, daudzviet valstī tika reģistrēts sasalstošs lietus un smidzināšana.
11. decembris — nakts sākumā lielā daļā Latvijas izveidojās ļoti bieza migla, kas saglabājās arī dienā.
16. decembris — sākot no valsts dienvidiem, pēcpusdienā un vakarā Latviju sasniedza ciklons, atnesot ilgstošu sniegu un puteni. Vēl dienas vidū neliela snigšana sākās valsts rietumu rajonos, bet kulminācija tika novērota vēlā vakarā lielā daļā Zemgales un Vidzemes, savukārt naktī plaša sniega zona sasniedza arī Latvijas austrumu daļu. Snigšanas laikā būtiski pastiprinājās vējš, vietām tās ātrums brāzmās pārsniedza 15 m/s. Visā valsts teritorijā no jauna sākās veidoties sniega sega.
17. decembris — pēc snigšanas, visā Latvijā, izņemot tikai valsts galējos dienvidaustrumu rajonos, izveidojās sniega sega. Visbiezākā sniega kārta tika novērota Kalnciemā — 13 cm, daudzviet Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē, tostarp arī Rīgā, izveidojās līdz 3—7 cm bieza sniega sega, vismazāk sniega bija Latvijas austrumu daļā, pārsvarā ap 1—2 cm, tikmēr Daugavpils, Gulbenes un Piedrujas apkārtnes sniega nebija vispār.
18. decembris — daudzviet Vidzemē, Sēlijā un Latgalē tika novērota mērena snigšana, līdz ar to sniega segas biezums palielinājās par 2—6 cm, visbiezākā tā ir bija Zīlānos — 13 cm. Bieza sniega sega izveidojās arī Zosēnos (12 cm), Gulbenē (10 cm), Daugavpilī (10 cm), Sīļos (9 cm) un Rēzeknē (7 cm). Pārējo valstī zemi klāja 2—9 cm bieza sniega kārta, Rīgā sniega segas biezums sasniedza 5 cm.
23. decembris — sniega segas biezums Gulbenē sasniedza 16 cm, citviet Vidzemē un Latgalē izveidojās 11—15 cm bieza sniega sega. Valsts centrālajos rajonos visbiezākā sniega kārta tika novērota Bauskā — 10 cm, Vidzemes rietumos un Rīgas apkārtnē, kā arī daudzviet Zemgalē bija vidēji 4—7 cm sniega, lielā daļā Kurzemes 3—8 cm bieza sniega kārta, bet vismazāk sniega valstī bija Liepājā un Skultē — 2 cm.
31. decembris — vecgada dienā bieza sniega sega saglabājas Latvijas austrumu daļā, tostarp Zosēnos, Skrīveros, Rēzeknē, Gulbenē un Daugavpilī zemi klāja 5—13 cm dziļa sniega kārta.

Gada pārskats

Laikapstākļu statistika Rīgā

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas.^[28]

Temperatūra
Mēnesis	Minimums	Datums	Maksimums	Datums	Vidējā mēneša un dekādes temp.
Janvāris	−9,6 °C	16. janvāris	+6,9 °C	1. janvāris	−0,8 °C	+4,3	2,4	−4,5	0,3
Februāris	−18,4 °C	28. februāris	+2,7 °C	1. februāris	−5,6 °C	−2,2	−3,4	−3,1	−11,3
Marts	−16,4 °C	1. marts	+8,0 °C	12. marts	−0,9 °C	−1,0	−3,4	0,0	0,6
Aprīlis	−0,7 °C	3. aprīlis	+21,2 °C	16. aprīlis	+9,6 °C	+4,6	6,4	11,2	10,4
Maijs	+5,9 °C	5. maijs	+28,5 °C	29. maijs	+17,4 °C	+5,8	14,6	18,0	19,4
Jūnijs	+7,1 °C	7. jūnijs	+28,1 °C	21. jūnijs	+17,5 °C	+2,2	17,0	18,9	16,7
Jūlijs	+11,3 °C	2. jūlijs	+33,0 °C	30. jūlijs	+21,5 °C	+4,3	16,6	22,9	24,7
Augusts	+11,5 °C	27. augusts	+32,0 °C	9. augusts	+20,3 °C	+3,8	23,8	19,2	18,0
Septembris	+5,8 °C	26. septembris	+28,9 °C	21. septembris	+15,8 °C	+4,0	18,8	16,5	12,2
Oktobris	−0,3 °C	29. oktobris	+19,7 °C	14. oktobris	+9,3 °C	+2,2	10,6	12,2	5,6
Novembris	−8,0 °C	29. novembris	+13,3 °C	2. novembris	+3,9 °C	+1,6	7,6	5,1	−1,1
Decembris	−9,1 °C	1. decembris	+5,5 °C	4. decembris	−0,5 °C	+1,0	0,1	−1,4	0,0

Nokrišņi
Summa	1.	2.	3.	Diennaktī	Datums
46,8 mm	17,6	3,2	26,0	8,9 mm	30. janvāris
9,0 mm	3,3	4,9	0,8	2,9 mm	1. februāris
13,8 mm	4,4	5,4	4,0	3,4 mm	30. marts
47,8 mm	26,4	11,2	10,2	12,6 mm	1. aprīlis
12,8 mm	9,6	3,2	0,0	5,4 mm	3. maijs
24,2 mm	3,0	3,6	17,6	7,4 mm	25. jūnijs
40,0 mm	16,6	22,0	1,4	19,2 mm	13. jūlijs
31,8 mm	7,6	20,2	4,0	7,2 mm	12. augusts
42,4 mm	0,4	0,8	41,2	17,2 mm	28. septembris
50,0 mm	21,8	0,0	28,2	11,0 mm	24. oktobris
21,2 mm	0,0	15,6	5,6	13,8 mm	13. novembris
— ^{[P 2]}	9,2	—	—	4,2 mm	8. decembris

Gaisa temperatūras fakti Rīgā

Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

−10,7 °C — 28. februāris
−9,5 °C — 25. februāris
−9,3 °C — 27. februāris
−7,6 °C — 23. februāris
−7,5 °C — 24. februāris

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

+23,1 °C — 30. jūlijs
+22,9 °C — 29. jūlijs
+22,7 °C — 3. augusts
+22,6 °C — 28. jūlijs
+21,8 °C — 10. augusts

Skatīt arī

Piezīmes un atsauces

Piezīmes

↑ Nokrišņi norādīti milimetros un/vai procentos no ilggadējās mēneša normas.
↑ Tehnisku iemeslu dēļ nav pieejami dati no novērojumu stacijas Rīga—Universitāte par laika posmu no 2018. gada. 18. decembra plkst. 01:00 līdz 2019. gada 9. janvāra plkst. 14:00.

Atsauces

Rakstā ir izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija.
Izmantoti materiāli no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapas.
Izmantoti materiāli no portāla "Погода и климат" (krieviski)
Izmantoti materiāli no portāla cliware.meteo.ru (krieviski)
Izmantoti materiāli no portāla ogimet.com (angliski)

↑ 2018. gads - sausākais novērojumu vēsturē Arhivēts 2020. gada 29. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Ziema, 2018 Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Pavasara sezonas apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Vasaras sezonas apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Rudens apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Janvāra mēneša apskats Janvāra mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 7. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Februāra mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Marta mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Aprīļa mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Maija mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Jūnija mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Jūlija mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Augusta mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Septembra mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 7. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Oktobra mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Novembra mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Decembra mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com 09.09.2020.
↑ «Pārspēts karstuma rekords - Ainažos +28,2 grādi» (latviešu). Skatīts: 2018-05-13.
↑ LVGMC_Meteo | Meteo.lv, twitter.com, 21.09.2018.
↑ @meteozinas | Jānis Trallis, twitter.com, 22.09.2018.
↑ @meteozinas | Jānis Trallis, twitter.com, 22.09.2018.
↑ Šonedēļ Latvijā kritušas pirmās sniega pārslas, lsm.lv, 27.09.2018.
↑ Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo, twitter.com, 05.10.2018.
↑ Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo, twitter.com, 14.10.2018.
↑ Atkārtots vēsturisks rekords — +20 grādi tik vēlu rudenī, lsm.lv, 18.10.2018.
↑ Toms Bricis, @boms_tricis, twitter.com 27.11.2018.
↑ Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana, meteo.lv

Ārējās saites

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
Mēneša un gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā (1795—2019)
Mēneša un gada nokrišņu summa Rīgā (1850—2019)
Diennakts maksimālā nokrišņu summa Rīgā pa mēnešiem (1943—2019)

[6] Nokrišņi norādīti milimetros un/vai procentos no ilggadējās mēneša normas.

[30] Tehnisku iemeslu dēļ nav pieejami dati no novērojumu stacijas Rīga—Universitāte par laika posmu no 2018. gada. 18. decembra plkst. 01:00 līdz 2019. gada 9. janvāra plkst. 14:00.

[1] 2018. gads - sausākais novērojumu vēsturē Arhivēts 2020. gada 29. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[2] Ziema, 2018 Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[3] Pavasara sezonas apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[4] Vasaras sezonas apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[5] Rudens apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[7] Janvāra mēneša apskats Janvāra mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 7. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[8] Februāra mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[9] Marta mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[10] Aprīļa mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[11] Maija mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[12] Jūnija mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[13] Jūlija mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[14] Augusta mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[15] Septembra mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 7. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[16] Oktobra mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[17] Novembra mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[18] Decembra mēneša apskats Arhivēts 2020. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē., meteo.lv

[19] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com 09.09.2020.

[20] «Pārspēts karstuma rekords - Ainažos +28,2 grādi» (latviešu). Skatīts: 2018-05-13.

[21] LVGMC_Meteo | Meteo.lv, twitter.com, 21.09.2018.

[22] @meteozinas | Jānis Trallis, twitter.com, 22.09.2018.

[23] @meteozinas | Jānis Trallis, twitter.com, 22.09.2018.

[24] Šonedēļ Latvijā kritušas pirmās sniega pārslas, lsm.lv, 27.09.2018.

[25] Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo, twitter.com, 05.10.2018.

[26] Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo, twitter.com, 14.10.2018.

[27] Atkārtots vēsturisks rekords — +20 grādi tik vēlu rudenī, lsm.lv, 18.10.2018.

[28] Toms Bricis, @boms_tricis, twitter.com 27.11.2018.

[29] Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana, meteo.lv

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[P 1]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]

[15]

[16]

[17]

[18]

[19]

[20]

[21]

[22]

[23]

[24]

[25]

[26]

[27]

[28]

[P 2]