Aizputes novads

Aizputes novads
Karogs	Ģerbonis
Centrs:	Aizpute
Kopējā platība:	640,1 km2
• Sauszeme:	614,5 km2
• Ūdens:	25,6 km2
Iedzīvotāji (2021):	8 083
Blīvums (2021):	13,2 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Juris Grasmanis; (VL-TB/LNNK)
Teritoriālās; vienības:	Aizputes pagasts; Aizputes pilsēta; Cīravas pagasts; Kalvenes pagasts; Kazdangas pagasts; Lažas pagasts
Mājaslapa:	www.aizputesnovads.lv
	Aizputes novads Vikikrātuvē

Aizputes novads ir pašvaldība Kurzemes vidienē. Robežojas ar Pāvilostas, Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules un Durbes novadiem. Izveidots 2009. gadā, apvienojot Aizputes pilsētu un piecus bijušā Liepājas rajona pagastus.^[5] Novada administratīvais centrs atrodas Aizputē, pakalpojumu centri ir Rokasbirze, Cīrava, Kalvene, Kazdanga un Apriķi.

Daba

Vēsture

Līdz Livonijas krusta kariem tagadējā Aizputes novada teritorija atradās kuršu Bandavas un Piemares zemju sastāvā. 1248. - 1249. gadā Livonijas ordeņa mestrs Dītrihs fon Groningens iepretī kuršu Beidas pilskalnam lika celt Aizputes ordeņa pili.

Kursas dalīšanas līgumā 1253. gadā pieminēti Bandavas ciemi Aizpute (Hasenpotten), Ardone (Arden), Urāle (Arolde, Aralden), Vaipas (Wepele), Āži (Asen), Ursuļi (Iherusalem, Iursalen), Apriķi (Apperate), Tāšu Padure (Padoren), Cildi (Selde, Celde), Pērbone (Parbonen), Kalvene (Kalnien, Kalven) un Piemares ciemi Jevade (Lawaden, Jewaden), Dzērve (Gerne, Serve), Bojas (Boyenseme), Drogas (Droge). Turpmāk tagadējā Aizputes novada rietumu daļa ar Aizputes ordeņa pili Tebras kreisajā krastā piederēja Livonijas ordenim, bet austrumu daļu ar Aizputes bīskapa pili Tebras labajā krastā pārvaldīja Kurzemes bīskapija. 1378. gadā Kurzemes bīskaps Otto Aizputei piešķīra pilsētas tiesības. 16. gadsimta otrajā pusē sākās Aizputes pilsētas uzplaukums, jo Sakas upes grīvā tika izveidota tirdzniecības osta, no kurienes preces līdz Aizputei tika piegādātas pa Tebru. Pēc Otrā Ziemeļu kara Sakas osta tika slēgta, un tas iedragāja pilsētas saimniecības pamatus.

1795. gadā Aizputes novada teritorija tika iekļauta Krievijas impērijas Kurzemes guberņas sastāvā. Aizputē, kā bijušajā Piltenes apgabala galvaspilsētā līdz pat 1818. gadam atradās tā augstākās pārvaldes iestādes - landrātu kolēģija un tiesa, bet pēc 1819. gada administratīvās reformas Piltenes-Aizputes draudzes novads un Ordeņa Aizputes draudzes novads tika apvienoti Aizputes pilskunga iecirknī. 1900. gadā atklāja Aizputes-Liepājas dzelzceļu. 1905. gada revolūcijas laikā pie Aizputes notika kauja, kurā tika sakauta krievu soda ekspedīcijas karaspēka vienība (skat. Aizputes karš).

1819. - 1949. gadā pastāvēja Aizputes apriņķis, pēc tam Aizputes rajons (1950 - 1962), kas tika iekļauts Liepājas rajonā.

Administratīvais iedalījums

Apdzīvotās vietas

Skatīt arī Aizputes novada ciemu uzskaitījums

Iedzīvotāji

Etniskais sastāvs

Aizputes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā^[6]

Latvieši (8611)			92.6%
Lietuvieši (247)			2.7%
Krievi (184)			2.0%
Cita tautība (262)			2.8%

Pašvaldība


Partijas	Balsu skaits	%	Vietas
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"	1844	55.00	9
Progresīvie (partija)	916	27.32	4
Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība	522	15.57	2

Tautsaimniecība

Izglītība

Sports

Kultūra

Reliģija

Ievērojami novadnieki

Kārlis Gothards Elferfelds (1756 — 1819), luterāņu mācītājs
Neredzīgais Indriķis (1783 — 1828), dzejnieks
Heinrihs Blūmentāls (1804 — 1881), ārsts un pedagogs
Leons fon Buhholcs (1838 — 1910), muižnieks un politiķis
Artūrs fon der Ostenzakens (1843 — 1912), muižnieks un politiķis
Fricis Brīvzemnieks (1846 — 1907), sabiedriskais darbinieks
Kārlis Georgs fon Manteifels (1846 — 1895), muižnieks
Minna Freimane (1853 — ?), ceļotāja
Eduards fon Keizerlings (1855 — 1918), rakstnieks
Marta fon Grota (1867 — 1962), pedagoģe
Jānis Šterns (1876 — 1965), politiķis
Vilhelms Grīners (1891 — 1919), luterāņu mācītājs
Ernests Erhards (1894 — 1941), politiķis
Kārlis Zemdega (1894 — 1963), tēlnieks
Tatjana Barbakofa (1899 — 1944), dejotāja
Anna Dagda (1915 — 1996), dzejniece
Ilgvars Matrozis (1938 — 1987), kordiriģents
Aivars Jerumanis (1938), politiķis
Ivars Silārs (1938), politiķis
Pēteris Vasks (1946), komponists
Tālivaldis Deksnis (1946), ērģelnieks
Oskars Spurdziņš (1963), politiķis
Mareks Segliņš (1970), politiķis
Māris Vītols (1972), politiķis
Andris Ērglis (1983), mūziķis
Helvijs Lūsis (1987), bobslejists

Ievērojamas vietas

Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Aizputes novadā

Attēlu galerija

Atsauces

↑ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
↑ ^2,0 ^2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
↑ ^3,0 ^3,1 ^3,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
↑ Aizputes pilsētas, Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagastu pašvaldību apvienošanās projekta informatīvs izdevums^{[novecojusi saite]}
↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.

Ārējās saites

Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

[wikidata-a1a2825ce644137700d437d25b307517df5d8f15-2] 2,0 ^2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.

[wikidata-022372c893266d4fb61209507432a6866a56964f-3] 3,0 ^3,1 ^3,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.

[4] Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.

[5] Aizputes pilsētas, Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagastu pašvaldību apvienošanās projekta informatīvs izdevums^{[novecojusi saite]}

[6] Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.

[2]

[3]

[5]

[6]