Brisele
- Šis raksts ir par Beļģijas galvaspilsētu. Par reģionu skatīt rakstu Briseles galvaspilsētas reģions.
| Brisele | |||
|---|---|---|---|
| galvaspilsēta | |||
| Brussel Bruxelles | |||
 Briseles rātsnams naktī | |||
| |||
  Brisele | |||
| Koordinātas: 50°51′0″N 4°21′0″E / 50.85000°N 4.35000°EKoordinātas: 50°51′0″N 4°21′0″E / 50.85000°N 4.35000°E | |||
| Valsts |
 Beļģija | ||
| Reģions | Galvaspilsētas | ||
| Pirmoreiz minēta | 979. gads | ||
| Pilsētas tiesības | 1229. gads | ||
| Administrācija | |||
| • Mērs | Fredijs Tielenmanss | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 32,61 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2024)[1] | |||
| • kopā | 195 546 | ||
| • blīvums | 5 105,7/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Pasta indeksi | 1000-1130 | ||
| Tālruņu kods | 02 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Brisele Vikikrātuvē | |||
Brisele (franču: Bruxelles-Ville vai Ville de Bruxelles; nīderlandiešu: Stad Brussel) ir pilsēta Beļģijas centrālajā daļā. Beļģijas lielākā pilsēta un galvaspilsēta. Beļģijas daļas — Flandrijas galvaspilsēta, kaut arī pati pilsēta administratīvi neatrodas Flandrijā, bet veido atsevišķu Beļģijas daļu — galvaspilsētas reģionu ar divām valsts valodām — franču un nīderlandiešu.
Pašā Briseles municipalitātē ir tikai apmēram 143 000 iedzīvotāju, tomēr visā Briseles aglomerācijā, kas faktiski ir viena pilsēta, ir vairāk nekā miljons iedzīvotāju.
Brisele bieži tiek uzskatīta par Eiropas Savienības galvaspilsētu, jo divas no trijām galvenajām ES institūcijām atrodas Briselē — Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Padome. Brisele ir arī NATO galvenās mītnes vieta.
Centrālajai Briselei vēsturiski ir divas daļas — Augšpilsēta un Lejaspilsēta —, kuras vienu no otras nodala stāva nogāze, kas stiepjas ziemeļu — dienvidu virzienā no Karaļa ielas tālākā gala līdz Tiesu pilij.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
979. gadā Lejaslotringas grāfs Kārlis tagadējā Briselē uzcēla cietoksni. 7. gadsimtā pilsēta kļuva par nozīmīgu pieturas punktu ceļā no Briges uz Ķelni.
1695. gadā pilsētu ieņēma un nopostīja Francijas karaļa Luija XIV karaspēks.
1830. gadā Briselē sākās Beļģijas revolūcija pret Nīderlandes varu un 1831. gadā pilsēta kļuva par neatkarīgās Beļģijas galvaspilsētu.
1940. gada 10. maijā Briseli bombardēja vācu aviācija.
Ievērojamākās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Atomium — 103 metrus augsta dzelzs atoma skulptūra — viens no Briseles simboliem. Uzstādīta EXPO-58 laikā.
- Lielais laukums (Grand-Place/Grote Markt) — centrālais vecpilsētas laukums ar rātsnamu un ģilžu namiem.
- "Čurājošais puisēns" (Manneken Pis) — strūklaka, kas attēlo čurājošu puisēnu, viens no pilsētas simboliem.
- La Monnaie/De Munt — Briseles opera.
- Svētā Miķeļa un Svētās Gudulas katedrāle.
- Dievmātes baznīca — gotikas stila paraugs.
- Dievmātes kapela
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Briselē dzimuši:
- Alberts I (Albert I) (1875—1934) — Beļģijas karalis (1909—1934)
- Alberts II (Albert II) (1934) — Beļģijas karalis (1993)
- Pjērs Alešinskis (Pierre Alechinsky) (1927) — mākslinieks
- Boduēns I (Baudouin I) (1930—1993) — Beļģijas karalis (1951—1993)
- Jans Brēgels Vecākais (Jan Brueghel de Oude) (1568—1625) — gleznotājs
- Žaks Brels (Jacques Brel) (1929—1978) — franču dziedātājs
- Žans Klods van Damme (Jean-Claude Van Damme) (1960) — aktieris
- Pjērs Deliņs (Pierre Deligne) (1944) — matemātiķis
- Eržē (Hergé) (1907—1983) — komiksu mākslinieks
- Lāra Fabiāna (Lara Fabian) (1970) — dziedātāja
- Andrē Frankvēns (André Franquin) (1924—1997) — komiksu mākslinieks
- Jans Baptists van Helmonts (Jan Baptist van Helmont) (1580—1644) — ķīmiķis
- Odrija Hepbērna (Audrey Hepburn) (1929—1993) — aktrise
- Edgars P. Jakobss (Edgar P. Jacobs) (1904—1987) — komiksu mākslinieks
- Margerita Jursenāra (Marguerite Yourcenar) (1903—1987) — franču rakstniece
- Hulio Kortasars (Julio Cortázar) (1914—1984) — argentīnišu rakstnieks
- Anrī Lafontēns (Henri La Fontaine) (1854—1943) — jurists, 1913.gada Nobela miera prēmija
- Leopolds II (Léopold II) (1835—1909) — Beļģijas karalis (1865—1909)
- Leopolds III (Léopold III) (1901—1983) — Beļģijas karalis (1934—1951)
- Klods Levī-Stross (Claude Lévi-Strauss) (1908) — franču antropologs
- Braiens Molko (Brian Molko) (1972) — dziedātājs, grupas Placebo līderis un vokālists
- Pols Otlē (Paul Otlet) (1868—1944) — bibliogrāfs
- Pejo (Peyo) (1928—1992) — komiksu mākslinieks
- Žozefs Plato (Joseph Plateau) (1801—1883) — fiziķis
- Pols Anrī Spāks (Paul-Henri Spaak) (1899—1972) — politiķis
- Totss Tīlemanss (Toots Thielemans) (1922) — džeza mūziķis
- Filips Tiss (Philippe Thys) (1890—1971) — riteņbraucējs
- Emīls Vandervelde (Emile Vandervelde) (1866—1938) — politiķis
- Vezālijs (Vesalius) (1514—1564) — anatoms
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Brisele.- Briselē centrā
| ||||||||||
| ||||||||||||||
|