Vangaži
- Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Vangaži (stacija).
| Vangaži | |||
|---|---|---|---|
| Novada pilsēta | |||
.jpg) Vidzemes iela Vangažu centrā | |||
| |||
  Vangaži | |||
| Koordinātas: 57°05′33″N 24°32′47″E / 57.09250°N 24.54639°EKoordinātas: 57°05′33″N 24°32′47″E / 57.09250°N 24.54639°E | |||
| Valsts |
 Latvija | ||
| Novads | Ropažu novads | ||
| Pilsētas tiesības | kopš 1991. gada | ||
| Vēsturiskie nosaukumi | vācu: Wangasch | ||
| Platība[1] | |||
| • Kopējā | 5,2 km2 | ||
| • sauszeme | 5,1 km2 | ||
| • ūdens | 0,1 km2 | ||
| Augstums | 20 m | ||
| Iedzīvotāji (2024)[2] | |||
| • kopā | 3 192 | ||
| • blīvums | 625,9 iedz./km2 | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indeksi | LV-2136 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Vangaži Vikikrātuvē | |||
Vangaži ir novada pilsēta Ropažu novadā, starp Gauju un autoceļu A2, ziemeļaustrumos no Rīgas. Izveidojusies kā dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcas Oktobra strādnieku ciemats pie 1955. gadā atklātā grants karjera. Pilsētas tiesības kopš 1991. gada.
Nosaukums radies no lībiešu valodas ‘strauta pļavas vieta’ (vang — ‘strauta pļava’, aži — ‘vieta’).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vangažu muiža (vācu: Wangasch) pirmoreiz rakstos minēta Zviedru Vidzemes laikā 17. gadsimtā. Vidzemes guberņas laikā tās iedzīvotāji piederēja Allažu-Vangažu (Allasch-Wangasch) baznīcas draudzei.[4] Sākotnēji Vangažu luterāņu baznīca bijusi neliela guļbūves ēka bez torņa. Jaunā mūra baznīca celta 1780.—1789. gadā, taču Pirmā pasaules kara laikā tā nopostīta.
Līdz 1816. gadam Vangažu muižā darbojās kaparāmurs (vara manufaktūra). Varu veda no Pēterburgas un izgatavoja svečturus, katlus, plīts riņķus. Pēc tam līdz 1914. gadam Vangažos bija papīrfabrika. Izmantojot tvaika mašīnas, manufaktūra ražoja papi un papīru. Aizsprosti Straujupītes krastos ir saglabājušies vēl šodien. Pēc dzelzceļa līnijas Rīga—Pleskava atklāšanas 1889. gadā apmēram 3 km attālumā no Vangažu muižas ierīkoja Stoķu pieturu (tagad Vangažu stacija). 1920. un 1930. gados papīrmanufaktūras vietā darbojās filca darbnīca. Dzelzceļa stacijas tuvumā atradās stikla manufaktūra.
1935. gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa meta atjaunoja Vangažu baznīcu, kas palika neskarta Otrā pasaules kara laikā, tā izpostīta pēckara gados. Tikai 1990. gados baznīcā atgriezās Latvijas PSR laikā izgaiņātā draudze un veica atjaunošanas darbus, restaurēja altāri.
Pēc Otrā pasaules kara 1955. gadā pie Vangažiem atklāja bagātīgas grants un smilts atradnes. 1957. gadā Vangažu karjerā ieradās pirmie strādnieki, sāka celt dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu "Garkalne". Pie tās izveidojās ciemats, kuru nosauca par Oktobra ciematu. Rūpnīcas un ēku celtniecībā bija nodarbināti arī ieslodzītie. 1959. gadā atklāja rūpnīcu un kultūras namu. Sāka darboties Oktobra septiņgadīgā skola, atvēra 4. celtniecības skolu, bērnudārzu-silīti, feldšeru punktu. 1961. gadā uzbūvēja 4. celtniecības skolas jauno mācību korpusu, Oktobra ciemu pārdēvēja par Vangažiem un nodibināja Vangažu darbaļaužu deputātu padomi.
1962. gadā atklāja Vangažu astoņgadīgo skolu. 1963. gadā 4. celtniecības skolu pārdēvēja par 25. Vangažu pilsētas profesionāli tehnisko skolu.
1964. gadā rūpnīcā uzsāka keramzīta betona izlaidi. Anna Ludiņa sāka veidot "Mākslinieku dārzu". 1967. gadā rūpnīcu pārdēvēja par 1. dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu, tajā uzsāka gāzbetona izgatavošanu.
1972. gadā nodibināja Vangažu vidusskolu. 1976. gadā atklāja cauri pilsētai vedošās Pleskavas-Vidzemes šosejas jauno trasi ar atdalītajiem braukšanas virzieniem. 1985. gadā izveidoja ražošanas apvienību "Vangaži".
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Vangaži ieguva pilsētas statusu. 1994. gadā Vangažu tautas deputātu padomi pārdēvēja par Vangažu pilsētas domi. 1998. gadā nodibināja Vangažu mākslu skolu. 2002. gadā darbu uzsāka Vangažu koģenerācijas stacija.
Administratīvā piederība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz 2009. gada administratīvi teritoriālajai reformai Vangaži bija pašvaldība Rīgas rajonā. 2009. gada 1. jūlijā to pievienoja jaunizveidotajam Inčukalna novadam.[5] Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas Vangažus iekļāva Ropažu novadā,[6] mainot pilsētas robežas (pievienots Gailīšu ciems Inčukalna pagastā).[7]
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSB datiem.[8]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||
Etniskā struktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| gads | iedzīvotāji kopā | latvieši | krievi | baltkrievi | ukraiņi | poļi | lietuvieši | pārējie[9] |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1979 | 3363 | 1084 (32,2%) | 1719 (51,1%) | 248 (7,4%) | 148 (4,4%) | 92 (2,7%) | 28 (0,8%) | |
| 1989 | 4401 | 1245 (28,3%) | 2324 (52,8%) | 308 (7%) | 264 (6%) | 106 (2,4%) | 31 (0,7%) | |
| 2000 | 4172 | 1358 (33%) | 2040 (49%) | 264 (6%) | 245 (6%) | 115 (3%) | 37 (1%) | 113 (3%) |
| 2011 | 3574 | 1337 (37,4%) | 1658 (46,4%) | 193 (5,4%) | 176 (4,9%) | 80 (2,2%) | 27 (0,8%) | |
| 2021 | 3278 | 1372 (42%) | 1249 (39%) | 169 (5%) | 171 (5%) | 77 (2%) | 20 (1%) | 175 (5%) |
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pilsēta izvietojusies Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā.
Klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mēreni silto un mitro klimatu nosaka pilsētas atrašanās Piejūras zemienes klimatiskajā rajonā. Gadā vidēji ir 21 skaidra, 166 mākoņainas un 178 apmākušās dienas. Gada vidējā temperatūra ir +5,6 °C, jūlijā vidējā temperatūra ir +17 °C, janvāra vidējā temperatūra ir -5 °C. Zemākā fiksētā temperatūra -36 °C. Periods, kad gaisa temperatūra noslīd zem +8 °C (apkures sezona), ilgst vidēji 210—215 dienas gadā.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vangažu apkārtne pieskaitāma Piejūras zemienes ģeobotāniskajam rajonam. To klāj lieli mežu masīvi, kas plašā joslā stiepjas no Inčukalna līdz Rīgai. Uz kāpu pauguriem aug sausie priežu sili un virsāji ar ķērpju un sūnu zemsegu.
Ūdeņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vangaži atrodas 2,5 km no Gaujas, cauri pilsētai plūst tās pieteka Straujupīte. Uz rietumiem no pilsētas atrodas bijušā karjera ezers, kas tiek izmantots atpūtai.
Sabiedriskās organizācijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas Invalīdu biedrības Vangažu nodaļa
- Rīgas rajona pensionāru biedrības Vangažu nodaļa
- Rīgas reģiona pašvaldību darbinieku arodbiedrība
- Sarkanā krusta pirmorganizācija
- Vangažu pilsētas jaunatnes apvienība
Attēli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Gaujas iela -
Autobusu pietura -
Straujupīte un Vangažu vidusskola -
Gaujas iela -
Iela centrā 2000. gadā -
Siguldas iela
.jpg)
.jpg)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ Vidzemes draudžu hronikas. 1. daļa. Rīga: Valsts arhīvs, 1925. 335 lpp. (Valsts arhīva raksti. 3. sēj.). Allažu-Vangažu (Allasch-Wangasch) baznīcas draudze.[novecojusi saite]
- ↑ «Inčukalna novada domes publiskais pārskats par 2009. gadu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 29. decembrī. Skatīts: 2022. gada 20. janvārī.
- ↑ «Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu». Apollo.lv (latviešu). 2020-06-22. Skatīts: 2022-01-20.
- ↑ «Valsts adrešu reģistrs».
- ↑ CSB
- ↑ stat.gov.lv
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vangaži.
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|