Kārlis Puriņš
Kārlis Puriņš | |
---|---|
Latvijas finanšu ministrs | |
Amatā 1918. gada 19. novembris — 1919. gada 13. jūlijs | |
Priekštecis | — |
Pēctecis | Roberts Erhards |
Amatā 1920. gada 15. marts — 1921. gada 20. marts | |
Premjerministrs | Kārlis Ulmanis |
Priekštecis | Hermanis Punga |
Pēctecis | Ringolds Kalnings |
| |
Dzimšanas dati |
1883. gada 5. oktobrī Smiltenes pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) |
Miršanas dati |
1947. gada 25. jūnijā (63 gadu vecumā) Grēvene, (tagad Ziemeļreina-Vestfālene, Vācija) |
Tautība | latvietis |
Politiskā partija | Demokrātu savienība |
Profesija | jurists |
Augstskola | Maskavas Universitāte |
Kārlis Aleksandrs Puriņš (dzimis 1883. gada 5. oktobrī Smiltenes pagastā, miris 1947. gada 25. jūnijā Vācijā) bija latviešu jurists un politiķis, pirmais Latvijas Republikas finanšu ministrs.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1883. gadā Smiltenes pagasta "Liepiņās" (tagad Bilskas pagasts) lauksaimnieku Jēkaba un Marijas Puriņu ģimenē. Mācījās Smiltenes pagasta un draudzes skolā. 1904. gadā absolvēja ģimnāziju Pēterburgā. No 1904. līdz 1906. gadam studēja Maskavas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē, vēlāk pārgāja uz Juridisko fakultāti, kuru beidza 1911. gadā ar pirmās šķiras diplomu. Pēc beigšanas Tautsaimniecības katedrā gatavojies zinātniskai darbībai. No 1911. līdz 1916. gadam - zvērināta advokāta palīgs , bet no 1916. līdz 1918. gadam - zvērināts advokāts Maskavā.
1918. gadā atgriezās Latvijā, kur bija Tautas padomes loceklis un Latvijas Pagaidu valdības finanšu ministra biedrs, jo finanšu ministra amatā tika apstiprināts Pēteris Juraševskis, kurš vienlaicīgi uzņēmās arī Tieslietu ministrijas vadību. Šādā situācijā finanšu ministra pienākumus reāli nācās pildīt Kārlim Puriņam. 1918. gada 1. decembrī Kārlis Puriņš kļuva par pilntiesīgu ministru un pārņēma Finanšu ministrijas vadību. Kārļa Puriņa lielākais nopelns bija valsts finanšu resora, t.sk. Valsts kases izveidošana, valsts finanšu līdzekļu vākšanas darbs sarežģītos iekšpolitiskajos un ārpolitiskajos apstākļos, kā arī Latvijas valsts ārējās tirdzniecības organizēšana 1918. gada nogalē un 1919. gada pirmajā pusē. Ar Kārļa Puriņa darbību finanšu ministra amatā saistāma arī Latvijas rubļa ieviešana 1919. gada martā. Otrreiz finanšu ministrs no 1920. līdz 1921. gadam. Bija Tautas padomes un Satversmes sapulces biedrs.
1919. gada septembrī apstiprināts par Latvijas Augstskolas mācībspēku, no 1920. gada docents finanšu tiesībās. 1919. gada oktobrī iecelts par Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes dekāna vietnieku, bet no 1920. gada februāra līdz maijam – pagaidu dekāns. No 1921. līdz 1925. gadam zvērināts advokāts. Darbību advokatūrā pārtraucis sakarā ar iecelšanu senatora amatā Latvijas Senāta Administratīvajā departamentā. 1937. gadā aizstāvējis doktora disertāciju “Ienākuma nodoklis Latvijā” un ieguvis Dr.oec. grādu, tanī pašā gadā ievēlēts par profesoru. Darbojies LU Akadēmiskajā sabiedrisko zinātņu biedrībā, veselības veicināšanas biedrībā, Rīgas latviešu biedrībā. Padomju okupācijas laikā profesors, Finanšu zinātnes katedras vadītāja vietas izpildītājs, vācu okupācijas laikā - profesors un katedras vadītājs.
Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Miris 1947. gada 25. jūnijā Grēvenes bēgļu nometnē tagadējā Ziemeļreinā-Vestfālenē, kremēts 28. jūnijā Dortmundē.[1][2].
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Triju Zvaigžņu ordenis, 3. šķira
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Juridiskās fakultātes dekāni no universitātes dibināšanas līdz mūsdienām». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 30. augustā. Skatīts: 2014. gada 5. martā. Arhivēts 2014. gada 30. augustā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Miris pirmais Latvijas finanču ministrs Kārlis Puriņs. - Latvju Vārds. - 1947. gada 16. jūlijs
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kārlis Puriņš nekropole.info
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: — Roberts Erhards |
Latvijas finanšu ministrs 1918. gada 19. novembris — 1919. gada 13. jūlijs 1920. gada 15. marts — 1921. gada 20. marts |
Pēctecis: Roberts Erhards Ringolds Kalnings |
|
- 1883. gadā dzimušie
- 1947. gadā mirušie
- Smiltenes novadā dzimušie
- Latvju demokrātu savienības politiķi
- Latvijas finanšu ministri
- Tautas padomes locekļi
- Satversmes sapulces deputāti
- Latvijas senatori
- Latvijas juristi
- Maskavas Valsts universitātes absolventi
- Latvijas Universitātes darbinieki
- Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri