Vīnes konvencija par ceļu satiksmi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Valstis, kuras parakstījušas Vīnes konvenciju par ceļu satiksmi:
Gaiši zaļš — parakstījušas un ratificējušas;
Zaļš — parakstīja, taču neratificēja;
Dzeltens — tikai parakstīja;
Sarkans — atsauca parakstu;
Pelēks — neparakstīja.

Vīnes konvencija par ceļu satiksmi[1] — starptautisks līgums, kas parakstīts ar mērķi uzlabot ceļu satiksmes drošību, izmantojot satiksmes noteikumu standartizāciju. Konvencija tika izstrādāta UNESCO konferences laikā 1968. g. no 7. līdz 8. novembrim, Vīnē. Tajā pašā laikā konference ir izstrādājusi Vīnes Konvencijas par ceļa zīmēm un signāliem. Pirms Vīnes konvencijas 1949.g. un vēl aizvien darbojās Ženēvas konvencija (valstu saraksts nodaļā zemāk).

Ženēvas grozījumi un turpmāka jaunu valstu pievienošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēlāk, 1971. gada 1. maijā, līgums tika grozīts Ženēvā.
To valstu saraksts, kuras pašlaik ir pievienojušās 1968. gada Vīnes konvencijai ir: Austrija, Armēnija, Azerbaidžāna, Bahamu salas, Bahreina, Baltkrievija, Beļģija, Bulgārija, Bosnija un Hercegovina, Gajāna, Gana, Brazīlija, Grieķija, Gruzija, Dānija, Lielbritānija, Ungārija, Vācija, Venecuēla, Zaira, Zimbabve, Izraēla, Indonēzija, Irāna, Spānija, Itālija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Kostarika, Kotdivuāra, Kuba, Kuveita, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Maķedonija, Meksika, Maroka, Monako, Nigēra, Norvēģija, Apvienotie Arābu Emirāti, Pakistāna, Polija, Portugāle, Korejas Republika , Moldovas Republika, Padomju Savienība (Krievija), Rumānija, Sanmarīno, Seišelu salas, Senegāla, Slovākija, Slovēnija, Tadžikistāna, Taizeme, Turkmenistāna, Uzbekistāna, Ukraina, Urugvaja, Filipīnas, Somija, Francija, Horvātija, Centrālāfrikas Republika, Čehijas Republika, Čīle, Šveice, Zviedrija, Ekvadora, Igaunija, Dienvidāfrika, Dienvidslāvija.

Latvijas vadītāja apliecības atzīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konvencijas dalībnieces atzīst Latvijas vadītāja apliecību bez nepieciešamības saņemt papildus starptautisko sertifikātu.

2006. g. atjaunotais apliecības formāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006.g. 28. martā tika pieņemts jauns nacionālo apliecību noformēšanas formāts un visām konvencijas dalībvalstīm 5 gadu laikā bija tam jāpielāgojas. Vadītāja apliecības, kas izdotas Latvijā, atbilst jaunajām prasībām.

Valstis, kuras aprobežojās tikai ar 1949. g. Ženēvas konvenciju[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstis, kas parakstījušas tikai Ženēvas Konvenciju par ceļu satiksmi 1949. gadā ir: Austrālija, Albānija, Alžīrija, Andora, Argentīna, Bangladeša, Beliza, Benina, Botsvāna, Vatikāns, Haiti, Gambija, Gvatemala, Gibraltārs, Hongkonga, Grenada, Dominikānas Republika, Ēģipte, Rietumsamoa, Indija, Jordānija, Īrija, Īslande, Kambodža, Kanāda, Kipra, Ķīna, Kongo, Laosa, Libāna, Lesoto, Mauritānija, Madagaskara, Malāvija, Malaizija, Mali, Malta, Namībija, Nīderlande, Jaunzēlande, Jaunkaledonija, Papua — Jaungvineja, Paragvaja, Peru, Ruanda, San Lucia Svazilenda, Sentvinsenta un Grenadīnas, Singapūra, Sīrija, Amerikas Savienotās Valstis, Sierra Leone, Taivāna, Tanzānija, Togo, Trinidāda un Tobago, Tunisija, Turcija, Uganda, Fidži, franču Polinēzija, Jamaika, Japāna.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]