Vikiprojekts:Latvijas novadi/Paraugs
Par projektu | Raksta paraugs | Rezultāti | Jautājumi? |
Rēzeknes novads | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
![]() | ||||||
![]() | ||||||
|
||||||
Centrs: | Rēzekne | |||||
Kopējā platība: | 2 524,1 km2[1] | |||||
Iedzīvotāji (2010): | 31 602[2] | |||||
Blīvums (2010): | 12.5 iedz./km2 | |||||
Izveidots: | 2009. gadā | |||||
Domes priekšsēdētājs: | Monvīds Švarcs (JL/PS/TP) | |||||
Teritoriālās vienības: |
25 pagasti
| |||||
Pakalpojumu centri: |
25 centri
| |||||
Mājaslapa: | www |
Parauga novads ir pašvaldība pašā Latgales vidū un pēc teritorijas platības ir viens no lielākajiem Latvijā, aizņemot 2 524,1 km2. Iedzīvotāju skaits 2010. gadā pārsniedza 31 tūkstoti. Pēc iedzīvotāju skaita, tas ir lielākais novads Latvijā, kurā nav nevienas pilsētas. Novadu veido 25 bijušā Rēzeknes rajona pašvaldības (pagasti). Novada administratīvais centrs atrodas Rēzeknes pilsētā, kura neietilpst novadā.
Rēzeknes novads robežojas ar Kārsavas, Ciblas un Ludzas novadiem austrumos un ziemeļaustrumos, Dagdas un Aglonas novadiem dienvidos, Riebiņu, Viļānu un Madonas novadiem rietumos un ziemeļos esošo Balvu novadu.
Daba
[labot pirmkodu]![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Vēsture
[labot pirmkodu]Parauga novads tika izveidots pēc 2008. gadā izdotā Administratīvi teritoriālās reformas likuma, likvidējot Parauga rajonu.
Administratīvais iedalījums
[labot pirmkodu]![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Ja novadā ir pagasti.
Apdzīvotās vietas
[labot pirmkodu]![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Iedzīvotāji
[labot pirmkodu]Nacionālais sastāvs
[labot pirmkodu]Nacionālais sastāvs
[labot pirmkodu]Pašvaldība
[labot pirmkodu]![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Tautsaimniecība
[labot pirmkodu]![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība
[labot pirmkodu]![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports
[labot pirmkodu]![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra
[labot pirmkodu]![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Māksla, Teātris, Kino, Muzeji.
Reliģija
[labot pirmkodu]![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki
[labot pirmkodu]
|
- Gustavs Manteifelis (1832-1916) vēsturnieks, etnogrāfs, mecenāts, grāmatu izdevējs
- Andrivs Jūrdžs (1845-1925) ievērojamākais Latgales rokraksta grāmatniecības pārstāvis
- Pīters Miglinīks (1850-1883) dzejnieks, tautas tiesību aizstāvis
- Francis Trasuns (1864-1926) literāts, valstsvīrs, kultūras un garīgais darbinieks, visu savu mūžu nodarbojies ar latgaliešu valodas un kultūras aizstāvību
- Jāzeps Rancāns (1886-1969) Romas katoļu baznīcas bīskaps, Latvijas Republikas Valsts prezidenta vietas izpildītājs trimdā
- Staņislavs Jaudzems (1890—1969) skolotājs un sabiedriskais darbinieks, Latvijas Republikas izglītības ministrs (1923)
- Valērija Seile (1891-1970) latgaliešu un latviešu izglītības un sabiedriskā darbiniece, Latgales Zemes padomes sekretāre
- Viktors Skudra (1943) latviešu jurists, pirmais atjaunotās Latvijas Republikas Tieslietu ministrs.
Ievērojamas vietas
[labot pirmkodu]![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
[labot pirmkodu]![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Skatīt arī
[labot pirmkodu]![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot pirmkodu]- ↑ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2015. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2015. gada 1. janvārī.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2015. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2015. gada 1. janvārī.
Ārējās saites
[labot pirmkodu]![]() | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |