Ķengarags

Ķengarags
Latgales iela Ķengaragā
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Latgales priekšpilsēta
Platība	5,190 km²
Iedzīvotāju skaits	44 084 (2023)
Ūdenstilpes	Daugava Ķengaraga dīķis
Parki	Ķengaraga parks
Transports
Autobuss	15., 18., 31., 49., 60.
Trolejbuss	15.
Tramvajs	7.
Cits	Elektrovilciens, Dīzeļvilciens, Starppilsētu autobusi
Papildinformācija
Pasta indekss	LV-1019 LV-1057 LV-1063
Ārējā saite	apkaimes.lv

Ķengarags ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā. Ķengaraga apkaime atrodas Rīgas pilsētas DA daļā starp Ogres virziena dzelzceļu un Daugavu. Tā robežojas ar Maskavas forštates, Šķirotavas un Rumbulas apkaimēm, bet pa Dienvidu tiltu arī ar Katlakalna apkaimi. Iepretim Ķengaraga apkaimes centrālajai un DR daļai Daugavas pretējā pusē atrodas Ķekavas novads. Ķengaraga apkaimes robežas ir Daugava, paralēla iela Kvadrāta ielai, Latgales iela, Višķu iela, dzelzceļš (Lokomotīves iela, Salaspils iela) Slāvu iela, Dienvidu tilts, Daugava.

Pašlaik Ķengaragā dzīvo 44 084 cilvēki (2023), no kuriem 19 531 (44,3 %) ir krievi, 16 023 (36,35 %) — latvieši un 8 530 (19,35 %) pārējie.

Ģeogrāfija

Krievu cara Alekseja kara nometne Ķengaragā 1656. gadā

Latgales iela Rīgā, netālu no Tirdzniecības centra "Dole". 2005. gada 27. februāris

Ķengaraga apkaimes kopējā platība ir 5,190 km², kas aptuveni atbilst vidējam apkaimes platības rādītājam Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 10 722 metri. Noteiktās apkaimes robežas dabā ir skaidri nolasāmas, kas attiecīgi atvieglo šīs teritorijas uztveramību kā telpiski vienotai un funkcionāli savstarpēji saistītai telpai jeb apkaimei. Tomēr, ņemot vērā Ķengaraga apkaimes salīdzinoši lielo platību, apdzīvojuma raksturu un izteikti lineāro formu, šajā apkaimē komercdarbība galvenokārt notiek gar šīs apkaimes galveno maģistrāli — Latgales ielu (mazākā intensitātē arī gar Prūšu ielu). Attiecīgi Ķengaragā nav arī viena konkrēta vietējā centra, lai gan kā galvenos centra funkciju koncentrējošos punktus uz Latgales ielas var identificēt Ķengaraga tirgu (apkaimes ZR daļā) un tirdzniecības centru "Dole" (apkaimes DR daļā). Atsevišķi mazāki lokālie centri iezīmējas ap Prūšu un Rušonu ielas krustojumu apkaimes centrālajā daļā, kā arī ap Prūšu un Ikšķiles ielas krustojumu apkaimes DA daļā.

Vēsture

Ķengaraga teritorija bija viena no pirmajām Rīgas daļām, kas izveidojās kā sala, Baltijas ledu ezeram atkāpjoties un mainoties klimatam. Baltijas ledus ezers izveidojās pēdējā ledus laikmeta beigās no Ziemeļeiropas ledāja kušanas ūdeņiem un pastāvēja pirms aptuveni 13 000–10 300 gadiem. Nav drošu ziņu par senāko apdzīvotību šajā teritorijā, bet tiek pieņemts, ka sīkām upītēm un mazām saliņām bagātā Daugavas delta varēja būt piemērota zvejnieku un migrējošo ziemeļbriežu mednieku apmetnēm.

1208. gadā Ķengaraga teritorijā Zobenbrāļu ordenis uzcēla Brāļa Bertolda dzirnavas, un vienlaicīgi nocietinātu cietoksni, kas bija atbilstoši tā laika prasībām. Bertolda dzirnavas bija nozīmīgs ordeņa atbalsta punkts cīņās ar Rīgas pilsētu, kas atradās Kuzņecova porcelāna fabrikas rajonā. Dzirnavas celtas uz Dreiliņu (Jāņavārtu) upītes, kura līdz 20. gadsimta vidum tecēja no Dreiliņu muižas pļavām caur Kuzņecova fabrikas teritoriju, šķērsoja Latgales ielu un ietecēja Daugavā pie Vīberta salas. Pēckara gados upīte ievadīta kanalizācijas kolektorā. Šajā stratēģiski svarīgajā punktā no šīm celtnēm kontrolēja ieeju pilsētā no austrumiem (Krievzemes). Šeit ne vienreiz vien tika izcīnītas smagas kaujas, ordenim karojot gan ar pilsētu, gan ar ārējiem ienaidniekiem. Rīgas pilsētas un Zobenbrāļu cīņu laikā dzirnavas regulāri mainīja savu īpašnieku. 15. gadsimtā tās tika izlēņotas cisterciešu sieviešu klosterim. 16. gadsimta otrajā pusē tās savā kontrolē pārņēma jezuīti. 17. gadsimtā tās pārgāja Rīgas pilsētas īpašumā. 16. gadsimtā tur mala labību un apstrādāja varu, tad 17. un 18. gadsimtā tur vēla vadmalu un filcu.

Mazjumpravas muižas pils, Johana Kristofa Broces zīmējums. 1798. gads

Strūgas ar kravu Daugavā pie Ķengaraga 18. gadsimtā

Enkurnieku kazarmu un stacijas mūra divu stāvu ēka 20. gadsimta sākumā

AS "Baltijas Linu audeklu manufaktūras kompānija", vēstules veidlapa ar fabrikas attēlu. 1919. gads

Prūšu krogs. 1913. gads

Ķengarags ar vāciskajiem vietvārdiem Rīgas kartē. 1876. gads

Ķengarags kā apdzīvota vieta dokumentos minēta 16. gadsimta otrajā pusē kā Kengeragge. Ir vairāki šī nosaukuma skaidrojumi. Vietas nosaukums varēja celties no kāda zemnieku māju vārda Ķengas un krasta līnijas maiņas –raga salikuma, kurš dzīvoja vietā, kur Daugava met līkumu, veidojot zemesragu, vai kur Daugavā atsedzās radze (dolomīts). Cita versija ir, ka nosaukumam ir lībiska izcelsme ar nozīmi "Kurpju rags".

No 17. gadsimta līdz 18. gadsimtam Ķengaraga teritorijā viduslaikos atradās Mazjumpravas muiža jeb Rīgas patrimoniālmuižas Mazjumpravas muižas vaka. Mazjumpravas muižai kādreiz piederējušā ciemā dzīvoja galvenokārt latviešu zemnieki un zvejnieki. Apkārtējā zeme bija neauglīga, smilšaina un purvaina, un tāpēc pārsvarā visi nodarbojās ar zvejniecību. Ķengaraga vakas zemnieki-zvejnieki pamatienākumus ieguva no zvejas, bet daudzi strādāja un brauca arī par algādžiem uz Rīgu.

18. gadsimtā Ķengaraga zemnieku lauki un saimniecības vairākkārt tika izpostītas Daugavas pavasara palos, bet visvairāk 1744. gadā. Apkaime stipri cieta arī Lielā mēra epidēmijas laikā. Ķengarags, kā liels zemesrags Daugavas labajā krastā pastāvēja līdz 18. gadsimta beigām, kad Daugavas gultni raga lejasdaļā norobežoja ar dambjiem. Vēsturiski par Ķengaragu saukta teritorija, kas atradusies tagadējā Krasta masīva teritorijā. Ar laiku Ķengaraga vārdu attiecinājuši uz teritorijām, kas stiepjas tālāk no Rīgas centra.

Bijušo Bertolda dzirnavu vietā, kas atradās starp Latgales ielu un Daugavu, iepretī Slāvu tiltam vēl līdz 18. gadsimta otrajai pusei darbojušās ūdensdzirnavas, kas 17. gadsimtā sauktas par dzirnavām pie Maskaviešu nometnes, bet 18. gadsimtā par Pleiku dzirnavām. Aplencot Rīgu, Krievijas-Zviedrijas kara laikā tur 1656. gadā atradusies un tika izveidota krievu cara Alekseja Mihailoviča karaspēks, kas uz sešām nedēļām uzcēlis savu nometni. Pēdējais dzirnavu īpašnieks 18. gadsimtā bija dzirnavnieks Šrēders, pēc kura vārda dzirnavas tolaik tika sauktas par Šrēdera dzirnavām.

No 18. gadsimta līdz 19. gadsimtam Ķengaragā atradās loču un enkurnieku stacija. Enkurnieku stacija un amats šeit izveidojās pēc ģeogrāfiskiem apstākļiem. Viņiem piederēja laivas, enkuri un cits attiecīgais inventārs darba veikšanai. Daudzas no strūgām (liellaivām), kas uz Rīgu devās no Krievzemes apstājās Glūdas ielā, lai uzņemtu enkurniekus – ločus tālākai ceļošanai pa Daugavas grīvu. Plosti un strūgas tika pārvietoti ar vinčām, un tai trosē piestiprināta ar enkura palīdzību. Enkuru iemeta vajadzīgajā vietā un uztinot trosi vinčai, aizvadīja plostus un strūgas līdz enkuram. Mūsdienās ir saglabājusies enkurnieku māja un senais tauvošanās akmens. Starp Kaņieru un Glūdas ielu atrodas veca enkurnieku stacijas un kazarmu divstāvu klasiskā stila mūra ēka enkurniekiem, kura celta ap 1860. gadu un, kas ir saglabājusies līdz mūsdienām un atrodas Daugavas promenādes sākumā. 1935. gadā ēku atjaunoja pēc arhitekta Dāvida Zariņa projekta, jo ēka bija kritiskā stāvoklī. No 2016. līdz 2017. gadam ēka tika atjaunota nostiprinot tai pamatus, atjaunojot āra kāpnes un daļēji nokrāsojot fasādi.

1764. gadā Krievijas valdības uzdevumā artilērijas kapteinis, Krievijas Impērijas armijas inženieris Gustavs Emanuēls fon Veismanis sastādīja pirmo Daugavas regulēšanas vispārējo plānu, paredzot uzcelt dambjus un aizsprostus no Ķengaraga līdz ietekai jūrā, lai novērstu plūdus. Rezultāti nebija nozīmīgi, jo dambji neizturēja Daugavas ūdens spiedienu. Tie bija vairākkārt jālabo, jāceļ no jauna, upe bija pamatīgi jābagarē, lai varētu uzturēt kārtībā ostu un kuģu ceļu (fārvateru). No dambjiem, kurus cēla Veismanis, jāmin Krīdenera dambis un Katrīnas dambis. Ar jaunajiem dambjiem Daugavas straumi savaldīt izdevās tikai 19. gadsimta otrajā pusē.

1776. gada 25. oktobrī Katrīnas II pavēle noteica, ka Daugavas tīrīšanai nepieciešamie līdzekļi jāievāc nodevu veidā no transporta līdzekļiem Daugavā un, ka tīrīšana jāsāk 1777. gadā. Darbus nolēma sākt ceļa posmā no Mārtiņsalas līdz Rumbulai. Par darbu vadītāju tika iecelts Vjazmas tirgotājs Benedikts Fatovs. Nodevas bija jāsāk vākt kopš 1777. gada. Rīgas rātes ķemerejas tiesa, kas pārzināja enkurnieku amatu, norīkoja Ķengaragā enkurnieku uzraudzības posteni navigācijas laikā. Tiklīdz Ķengaragam tuvojās strūgas vai plosti, enkurnieku vecākajam ar palīgiem bija jāsēžas laivā un jābrauc iekasēt minētās nodevas. Nemaksāšanas gadījumā enkurnieku vecākais aicināja palīgā štāba oficieri, turklāt bija pat atļauts arestēt dažus braucamā līdzekļa strādniekus. 1789. gadā pie Ķengaraga tika ievākti 6114 rubļi, 1790. gadā — 5914 rubļi un 1791. gadā — 7365 rubļi, turklāt lielākā summas daļa tika ievākta ik gadus aprīļa un maija mēnešos, kad lejup brauca visvairāk satiksmes līdzekļu. Kopš 1792. gada tika pārtraukta nodevu vākšana no satiksmes līdzekļiem Daugavā, jo bija savākta no valsts kases aizņemtā summa — 21 tūkstoši rubļu.

1797. gadā Ķengaragā darbojās kokzāģētava un ražoja dēļus eksportam uz ārzemēm. 18. gadsimta beigās darbojās divas lielas kokzāģētavas: Benkena-Šrēdera un Kummerfeldhofas holandiešu tipa vējdzirnavas, kas ķēra Daugavas vējus un darbināja gaterus. Vienu no tām uzbūvēja pirmais latviešu rūpnieks Jēkabs Dombrovskis. Gaterus darbināja 19. gadsimtā upes krasti, sākot no Doles salas, garām Ķengaragam un līdz Sarkanajiem spīķeriem, bija piedzīti ar plostiem. Tos pludināja no Daugavas augšteces pa 10–15 tūkstošiem katru gadu. Līdz rudenim baļķus vajadzēja sašķirot, apstrādāt gateros un pēc tam ar kuģiem nogādāt Eiropas ostās. 19. gadsimta pirmajā pusē Ķengaragā izveidojās vairāki rūpniecības uzņēmumi: niedru cukura pārstrādāšanas manufaktūra, trīs podiņu un ķieģeļu rūpnīcas, "Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika", "Mihaila Račkina fajansa manufaktūra", pie Daugavas tika nodibināta AS "Baltijas linu manufaktūras kompānija".

1803. gadā sākās Napoleona kari un 1812. gadā Rīgai pietuvojās Napoleona armijas Jorka prūšu pulki, kuru nonākšana tik tuvu pilsētai radīja lielu satraukumu. Gatavojoties iespējamajam ienaidnieka iebrukumam pilsētā, gatavībā tika turētas piķa lāpas priekšpilsētu nodedzināšanai. Kļūmes dēļ Rīgas priekšpilsētas, arī Maskavas forštate, tika pārvērstas pelnos. Pēc ugunsgrēka saglabājās Prūšu krogs, kas deva nosaukumu tagadējai Prūšu ielai. Prūšu kavalērijas pulki nonāca līdz Prūšu krogam, kur dzirdīja zirgus, un pie enkurnieku stacijas Daugavā izveidoja nometni. 1817. gadā šeit atklāja elementārskolu. Ielu tīkls Ķengaragā sāka veidoties 19. gadsimta vidū pēc Kuzņecova fabrikas nodibināšanas. 1861. gadā pēc dzelzceļa līnijas Rīga-Daugavpils atklāšanas, rūpnīcu saražotās preces atrada noieta tirgus Polijā, Baltkrievijā un Iekšzemes guberņās. 1870. gadā Ķengaragā nodibināja alus darītavu "Livonija", kur ražoja alu.

1901. gadā Ķengaragā blakus Daugavas labajam krastam tika izveidota Daugavas promenāde. Ar laukakmeņiem, koka pāļiem, žagariem un smilti tika nostiprināta Daugavas plūdu aizsardzības valnis, t. s. Daugavas regulēšanas "P" dambis, lai aizkavētu Mazjumpravas muižas un apkārtējo zemnieku zemes izskalošanu pavasara plūdos. 1908. gada decembrī līdz Kuzņecova fabrikai tika atklāta elektriskā dzelzceļa līnija, bet jau kopš 19. gadsimta beigām no Rātslaukuma līdz Ķengaragam varēja nokļūt izmantojot zirgu omnibusu satiksmi. Senāk pa Daugavu gāja arī kuģītis ar piestātni Ķengaragā.

Latvijas Republikas laikā Ķengaraga teritorija Latgales ielas abās pusēs atradās saimniecības, sakņu dārzi, lauki un pļavas. 1923. gadā Blieķu muižiņas teritorijā tika nodibināts gumijas rūpniecības uzņēmums "Kvadrāts", kas 30. gados kļuva par lielāko gumijas izstrādājumu fabriku Latvijā. 1924. gadā Ķengaragu iekļāva Rīgas pilsētas administratīvajās robežās, kad Latvijā norisinājās zemes reforma. Rīga pievienoja zemes, kas sākās aiz Krasta masīva līdz Šķirotavas stacijai. No 1933. gada Ķengarags kļuva par vienu no pilsētas statistiskajiem rajoniem. 1934. gadā par vienu no pilsētas administratīvajiem rajoniem.

Glūdas ielā 1 zemnieks un virsnieks Mārtiņš Gulbis 1927. gadā ierīkoja "Pirmo Baltijas siltumnīcu fabriku", 1934. gadā pēc arhitektes Lidijas Hofmanes projekta uzcēla kūti ar staļļiem zirgiem, govīm un cūkām, bet 1939. gadā pēc arhitekta Sergeja Antonova projekta uzcēla savrupmāju Daugavas krastā. 1940. gada septembrī Ķengaragā iekārtoja nēģu ceptuvi, kur žāvēja zušus, lašus, vimbas un sīgas. Ceptuves jauda bija ap 2000 kg zivju dienā. 1945. gadā Ķengaragā tika nodibināta "Rīgas mūzikas instrumentu fabrika", kas bija viena no lielākajām Ķengaraga ražotnēm un, kas gatavoja mūzikas instrumentus. Tajā laikā tika dibināta arī Skaitļošanas tehnikas remonta un izmēģinājumu rūpnīca "Impulss".

Daudzdzīvokļu namu apbūve Ķengaragā

Ķengaragu intensīvi sāka apbūvēt 20. gadsimta 50. gados, kad cēla divstāvu tipveida dzīvojamās mājas Šķirotavas stacijas dzelzceļa strādnieku vajadzībām, attīstījās arī individuālā apbūve pēc arhitekta A. Baikova parcelācijas projekta. Daudzstāvu apbūve sākās 1962. gadā. Tika uzbūvētas skolas, poliklīnikas, universālveikali, kinoteātri, restorāni "Ruse" un "Ščecina", kas nosaukti par godu Rīgas sadraudzības pilsētām. Dzīvojamais masīvs sastāvēja no 5 mikrorajoniem un to centriem, rajona sabiedriskā un tirdzniecības centra Bultu ielā. Pie apbūves projekta strādājuši arhitekti L. Nagliņš, A. Ozoliņa, N. Eglīte, M. Brodskis un citi. Ķengaraga dienvidu gals starp Šķirotavas staciju un Daugavu Rīgai tika pievienots tikai 60. gados, kad sākās intensīva šīs teritorijas apbūve. Rajons līdz Ikšķiles ielai Rīgas teritorijā tika iekļauts 1960. gadā, bet Višķu ielas teritorija, kas ir mūsdienu Ķengaraga robeža, klāt nāca 1968. gadā, kad Rīgai klāt pievienoja plašu apgabalu gar Daugavas malu līdz Dārziņiem.

1970. gadā Prūšu ielā 2 tika atklāts kinoteātris "Maskava", kas bija celts pēc tipveida projekta. Skatītāju zālē bija 420 vietas. Pēc neatkarības atgūšanas kinoteātris tika pārdēvēts par "Maska". 1974. gadā ugunsdzēsēji saņēma jaunu depo Ķengaraga ielā 3, kur izvietojās Mācību vienība, viss nepieciešamais mācību procesam un garāža desmit automobiļiem. 1975. gada 25. februārī durvis vēra pārtikas preču veikals Rušonu ielā 27, kurā pircēji varēja iegādāties visu nepieciešamo — maizi, piena produktus, svaigu gaļu, saknes un dzērienus. Neilgi pēc tam, otrajā stāvā tika atvērta arī kafejnīca. 1990. gadā Ķengaragā tika uzsākti Rīgas 14. poliklīnikas celtniecības darbi, bet Padomju Savienībai sabrūkot, būvlaukums tika pamests un apstājās būvniecības darbi. 1991. gadā Ķengaraga ielā 6a darbojās "Lido" konstruktoru birojs. 1995. gadā Ķengaraga ielā 3 "Lido" dibināja gaļas pārstrādes uzņēmumu un 1999. gadā Ķengaraga ielā 6a zivju pārstrādes cehu.

2001. gadā ēdināšanas uzņēmums "Lido" Ķengaraga ielā 3 atklāja bistro "Krievu sēta". No 2002. gada 1. aprīļa ugunsdzēsēju depo atrodas Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža, VUGD pakļautībā esoša izglītības iestāde, kur tiek iegūta augstākā izglītība. 2007. gadā no Ķengaraga ielas gar Daugavas krastu līdz Rumbulai Ķengaraga promenādē uzsāka gājēju/veloceliņa izbūvi. 2008. gadā bijušās "Rīgas mūzikas instrumentu fabrikas" teritorijā tika nojauktas fabrikas ēkas un uzbūvēts daudzdzīvokļu dzīvojamais komplekss "Ķengaraga zieds". 2009. gadā pie Krustamuižas Rīgas Austrumu izpilddirekcija ierīkoja putnu vērošanas un skatu torņa laukumu pēc arhitektu Ulda Liepas un Artūra Catūrova projekta. 2010. gadā Ķengaraga dīķa apkārtne pie Daugavas tika rekonstruēta un labiekārtota Ķengaraga promenāde. Tika uzcelts tiltiņš pāri dīķa attekai, ierīkots vingrošanas laukums un uzstādīta galda spēļu stacionārā iekārta, promenādei un veloceliņam par godu uzstādīts dekoratīvais divritenis pēc akmeņkaļa kalēja Gunta Pandara un tēlnieka Āra Smildzera projekta. 2011. gada 19. augustā Blieķu muižas teritorijā uzcelts gājēju tiltiņš pāri Purvu upītei. Tiltiņu atklāja pilsētas pašvaldības pārstāvji: Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks un Austrumu izpilddirekcijas direktors Dmitrijs Pavlovs. Celts pēc arhitektu Ulda Liepas un Artūra Catūrova projekta. Par godu tiltiņa atklāšanai tika iestādītas trīs karaliskās sarkanās kļavas. 2012. gadā slēgtā kinoteātra "Maska" ēka tika nojaukta un tās vietā tika uzcelts lielveikals "IKI" (tagad veikals "Mego").

No 2013. līdz 2014. gadam bijušās AS "Rīgas porcelāns" fabrikas ēkas, izņemot skursteņus, tika pilnībā nojauktas, lai tā vietā uzbūvētu daudzfunkcionālo tirdzniecības centru  "Akropole", kuru plānots pabeigt 2019. gada pavasarī. 2015. gada martā Prūšu ielā 1a tika atsākti nepabeigtās poliklīnikas būvniecības darbi, kur plānots būvēt poliklīniku ar iebūvētajiem dzīvokļiem, kas ekspluatācijā tiks nodots 2022. gada otrajā pusē. 13. jūnijā Latgales ielā 309a atklāja Rīgas Svētā Antona Romas katoļu baznīcu, to iesvētot arhibīskapam Zbigņevam Stankevičam. 2016. gada 1. jūlijā tika atklāts jauns autobusa maršruts — Nr. 60, kas brauc pa Dienvidu tiltu, savienojot Ziepniekkalnu ar Ķengaragu. 19. decembrī atklāja renovēto sociālo dzīvojamo māju Aglonas ielā 35/1 un pasniedza atslēgas pirmajiem dzīvokļu īrniekiem. Renovējot ēku, tika izveidoti 215 dzīvokļi. Māja tika uzcelta 1967. gadā, tā tika izmantota kā kopmītne vai dienesta viesnīca celtniekiem un ar dzelzceļu saistītu organizāciju darbiniekiem, bet pēdējo gadu laikā ēka tika izdemolēta un kļuva nelietojama. 2017. gada 20. maijā Mazjumpravas muižas teritorijā tika atklāta kultūrtelpa "Strops". Kultūrtelpā bija savākta, apkopota un apskatāma informācija par Ķengaraga apkaimi un par Mazjumpravas muižas vēsturi. Tajā notika arī kultūras, mākslas, izklaides, aktīvā dzīvesveida un sporta pasākumi, lekcijas un dzejas vakari. Mobilā kultūrtelpa strādāja vasaras mēnešos. 2018. gada 12. decembrī Rīgas Centrālās bibliotēkas Ķengaraga filiālbibliotēkā (Latgales ielā 271a) notika kultūrtelpas "Strops" Ķengaragā sezonas pēdējais noslēguma pasākums, kurš muižas teritorijā nostrādāja divus gadus.

2019. gada 4. aprīlī Ķengaragā tika atklāts iepirkšanās un izklaides centrs "AKROPOLE Rīga", kas atrodas Latgales ielā 257 bijušās Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikas teritorijā. Centrā atrodas plašākais un modernākais "Maxima XXX" veikals Latvijā un Baltijā. Atrodas lielākais un modernākais kinoteātris Baltijā — "Apollo Kino", kas ir pirmais kinoteātris Latvijā ar pašapkalpošanās iespēju un IMAX augstākā līmeņa kinozālēm.

2023. gada 2. februārī Prūšu ielā 1 tika atklāts starptautiskā mazumtirdzniecības uzņēmuma “Lidl” veikals Ķengaragā, kas ar 1700 kvadrātmetru lielu platību ir lielākais Latvijā. Veikals tika uzcelts pirms tam nojauktā mēbeļu salona "Gauja" vietā.

Infrastruktūra

Šķirotavas stacijas ēka

Dzelzceļš un sabiedriskais transports

Gar Ķengaraga apkaimes ziemeļaustrumu robežu dzelzceļa līnijā Rīga—Krustpils izvietotas dzelzceļa stacijas: Jāņavārti, Daugmale, Šķirotava. Jāņavārtos atdalījās dzelzceļa atzars bijušajai līnijai Rīga—Ērgļi (mūsdienās sliedes saglabājušās tikai līdz Sauriešiem). Agrāk pa Daugavu kursēja kuģītis ar piestātni Ķengaragā, kurš tagad ir atcelts.

No Rīgas centra uz Ķengaragu kursē 7. maršruta tramvaji, 15. maršruta trolejbusi un 18. maršruta autobusi. Uz Pļavniekiem un Purvciemu kursē 15., 31. un 49. maršruta autobusi. Uz Ziepniekkalnu kursē 60. maršruta autobusi.

Agrāk uz Ķengaragu kursēja divi mikroautobusu maršruti — 309. un 316, kā arī N7. nakts autobuss.

Tirdzniecības centra "Dole" ēka

Tirdzniecības un ēdināšanas vietas

Ķengaragā ir attīstīts tirdzniecības un lielveikalu tīkls. Tirdzniecības centri "AKROPOLE Rīga", "Dole", "Zoom" un "Maska". Pārtikas veikali "Rimi" (Prūšu ielā 2b un Latgales ielā 357, 400), "Mini Rimi" (Salaspils ielā 20b un Latgales ielā 256b, 427e), "Maxima X" (Latgales ielā 256a, 265, 322), "Maxima XXX" (TC "AKROPOLE Rīga" Latgales ielā 257) un "Mego" (Prūšu ielā 2, 22a, 23a, 114a). Apkaimē atrodas arī Ķengaraga tirgus un t. s. Garais veikals. Agrāk atradās vēl viens tirgus pie tirdzniecības centra "Dole". 2017. gada beigās tajā vietā tika uzbūvētas divas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas.

No sabiedriskās ēdināšanas iestādēm pazīstama ir "LIDO Krievu sēta", "Tex-Mex" restorāns, "Ķengaraga Ezītis miglā". Ir četras kafejnīcas: "Litorāle" t. s. Garajā veikalā, "Mārtiņa beķereja" pie Šķirotavas dzelzceļa stacijas, "Stešavi" (TC "Dole" 2. stāvā un Kvadrāta) un piecas picērijas: "Rātes picērija", "Picu darbnīca", "Lulū", "Čili Pizza", "CanCan Pizza". Vairākas ēdināšanas iestādes atrodas arī TC "AKROPOLE Rīga".

Ķengaraga promenāde Mazjumpravas muižas teritorijā. 2016. gada oktobris.

Nozīmīgas celtnes un vietas

Apkaimē Latgales ielā 271a atrodas Rīgas Centrālās bibliotēkas Ķengaraga filiālbibliotēka. Pie Ķengaraga dīķa atradās Sabiedriskais kultūras centrs, kurā kādreiz atradās RCB Daugavas filiālbibliotēka. 2014. gada beigās bibliotēka pārcēlās uz bijušās Rīgas 62. vidusskolas telpām. Latgales ielā atrodas Ķengaraga parks, kurā ierīkoti rotaļu laukumi bērniem un basketbola laukums. Parkā tiek rīkoti arī pasākumi, piemēram, Jāņu ielīgošana. Gar Daugavu atrodas Ķengaraga promenāde, kas ir iecienīta iedzīvotāju un tūristu atpūtas un pastaigu vieta, kurā iet arī veloceliņš. Mazjumpravas muižas teritorijā divus gadus bija atradusies kultūrtelpa "Strops", kur notika kultūras, mākslas, izklaides, aktīvā dzīvesveida un sporta pasākumi, lekcijas un dzejas vakari. Prūšu un Aglonas ielu stūrī kādreiz darbojās kinoteātris "Maska", kurš ir nojaukts un tā vietā uzcelts lielveikals "Mego".

Izglītības iestādes

Rīgas 25. vidusskolas ēka

Ķengaragā ir Rīgas 25., 51., 72. vidusskolas, Lietuviešu vidusskola, Rīgas Ķengaraga vidusskola, Rīgas 65. pamatskola, Rīgas Valda Avotiņa pamatskola, Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skola. Šeit ir arī Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža un LU Cietvielu fizikas institūts. Apkaimē atrodas arī Bērnu un jauniešu centrs "Daugmale". Centram Ķengaragā ir divas filiāles — Aglonas ielā 39 un Latgales ielā 279/7. Centram šeit ir arī struktūrvienība — Reģionālais sporta centrs "Ķengarags", kas atrodas Latgales ielā 283b, kurā atrodas stadions un notiek sportiskas aktivitātes.

2017. gadā Daugavas labajā krastā no centra līdz Ķengaragam bija izvietotas astoņas vidusskolas, lai gan skolēnu skaits (767) bija pietiekams tikai trim vidusskolām. Ņemot vērā skolēnu dzīvesvietu izvietojumu un zemo obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indeksu (Rīgas 65. vidusskola (tagad pamatskola) 26,7%, Rīgas 51. vidusskola 36,7%, Rīgas Austrumu vidusskola 38,5% un Rīgas 75. vidusskola 41%), tika ierosināts tās reorganizēt par pamatskolām vai sākumskolām. Rīgas Lietuviešu vidusskolas nākotne risināma sarunās ar Lietuvu. Vidusskolas ar augstākiem OCE indeksiem (Rīgas 25. vidusskola 47,2%, Rīgas 72. vidusskola 49,5%, Rīgas Ķengaraga vidusskola 50,3%) būtu saglabājamas un ērti sasniedzamas reorganizēto vidusskolu audzēkņiem.

Uzņēmumi

Bijušajā "Sarkanā kvadrāta" rūpnīcas teritorijā Latgales ielā darbojas "Baltijas gumijas fabrika" un "Baltijas apavu fabrika", kur tiek ražoti gumijas izstrādājumi. Teritorijā atrodas arī kosmētikas uzņēmums "Bio2You", kas ražo dabīgos kosmētikas produktus. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam "Lido" Ķengaraga ielā atrodas gaļas un zivju pārstrādes cehi.

Skatīt arī

• Rīga
• Latgales priekšpilsēta
• Sabiedriskais transports Rīgā
• Daudzstāvu dzīvojamie rajoni Rīgā
• Rīgas klimats
• Ķekavas novads
• Ķengaraga promenāde

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ķengarags.
• Apkaimes oficiālā mājas lapa
• Rīgas pašvaldības portāla.
• Rīgas apkaimju vēsture — kur ir Ķengaraga centrs? 2017. gada 20. augustā. 4. studija. LTV. Lsm.lv. Skatīts: 2017. gada 21. augustā.