2024. gads Latvijā
Izskats
Šis raksts ir par aktuālu notikumu. Laika gaitā informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem. |
Pasaulē: | 2021 2022 2023 - 2024 - 2025 2026 2027 |
Latvijā: | 2021 2022 2023 - 2024 - 2025 2026 2027 |
Laikapstākļi: | 2021 2022 2023 - 2024 - 2025 2026 2027 |
Sportā: | 2021 2022 2023 - 2024 - 2025 2026 2027 |
Kino: | 2021 2022 2023 - 2024 - 2025 2026 2027 |
Šajā lapā ir apkopoti 2024. gada notikumi Latvijā.
Valsts amatpersonas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Amats | Persona | Piezīmes |
---|---|---|
Latvijas Valsts prezidents | Edgars Rinkēvičs | |
Ministru prezidente | Evika Siliņa | Siliņas Ministru kabinets |
Saeimas priekšsēdētāja | Daiga Mieriņa | 14. Saeima |
Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
|
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. janvāris — minimālo algu palielināja no līdzšinējiem 620 eiro līdz 700 eiro mēnesī.[14]
- 10. janvāris — Rīgas dome un Apvienoto Arābu Emirātu nekustamo īpašumu attīstības uzņēmums "Eagle Hills" parakstīja sadarbības memorandu par 3 miljardu eiro investīciju piesaisti Andrejsalas apkaimes attīstībai.[15]
- 11. janvāris — Latvijā oficiālā vizītē ieradās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.[16]
- 18. janvāris — Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu, paredzot, ka vienots Latvijas Sabiedriskais medijs darbosies sākot ar 2025. gada 1. janvāri.[17]
- 25. janvāris — no amata atbrīvoja Siguldas novada domes priekšsēdētāju Līgu Sausiņu.[18]
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. februāris — no amata atbrīvoja Talsu novada domes priekšsēdētāju Evu Kārkliņu.[19]
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. marts — uzņemoties atbildību par jauno elektrovilcienu krīzi, kas nu esot pārvarēta, no amata atkāpās AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.[20]
- 28. marts — ārlietu ministrs Arturs Krišjānis Kariņš paziņoja par demisiju, kas sekoja skandālam par iespējamu finanšu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu.[21]
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. aprīlis — pēc divdomīga video izplatīšanās no amata atkāpās Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis.[22]
- 19. aprīlis — par Latvijas ārlietu ministri tika apstiprināta diplomāte Baiba Braže.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. maijs — Latvijā stājās spēkā Stambulas konvencija.[23]
- 9. maijs — notika kiberuzbrukums komunikāciju operatoram "Balticom", kā rezultātā visos "Balticom" translētajos televīzijas kanālos uz laiku ēterā bija redzams Krievijas propagandas saturs.[24]
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. jūnijs — Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amatā ievēlēts Raimonds Lazdiņš, bet par ģenerālsekretāru kļuva Raitis Keselis.
- 8. jūnijs — notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās labākos rezultātus un divas deputātu vietas Eiropas Parlamentā ieguva "Jaunā Vienotība" un "Nacionālā apvienība".
- 17. jūnijs — personīgu iemeslu dēļ no amata atkāpās kultūras ministre Agnese Logina.
- 20. jūnijs:
- par Latvijas kultūras ministri apstiprināta līdzšinējā Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Agnese Lāce no partijas "Progresīvie".
- Saeima atlaida Rēzeknes domi; lēmums stājās spēkā nākamajā dienā.[25]
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūlijs — noslēdzās Baltcom un "Bite Latvija" apvienošanās.[26]
- 10. jūlijs — Ķekavas novada domes priekšsēdētāja amatā Juri Žilko nomainīja agrākā novada domes priekšsēdētāja Viktorija Baire.
- 15. jūlijs — Latvija aizliedza Baltkrievijā reģistrētiem vieglajiem transportlīdzekļiem iebraukt Latvijas teritorijā no Baltkrievijas vai Krievijas.
- 25. jūlijs — no amata saistībā ar finanšu problēmām atkāpās Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš.[27]
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 28. augusts — darbību uzsāka INDEXO banka.[28]
- 29. augusts — bijušais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš nolika Saeimas deputāta mandātu.[29]
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. septembris — Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts.[30]
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 28. novembris — kļuva zināms, ka VID Nodokļu un muitas policijas sāktā un izmeklētā kriminālprocesā Eiropas Prokuratūra (EPPO) Rīgā un Viļņā par PVN krāpšanas shēmas izveidi bija apturējusi noziedzīgu sindikātu. Lielāko daļu no Baltijas valstīs aizturētajām personām arestēja Latvijā. Baltijas valstīs un Polijā iesaldēto bankas kontu kopējā summa bija 5 839 000 eiro.[31]
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. janvāris — Aldis Dubļāns, fotogrāfs (dzimis 1952. gadā)
- 10. janvāris
- Aivars Gulbis, tēlnieks (dzimis 1933. gadā)
- Valdis Štarks, mūziķis, kultūras darbinieks, bijušais grupas "Līvi" bundzinieks (dzimis 1953. gadā)
- 12. janvāris — Valentīns Ozoliņš, grafiķis (dzimis 1927. gadā)
- 15. janvāris
- Alberts Jurčenko, brīvā stila cīkstonis (dzimis 1997. gadā)
- Gaļina Marjina, mākslas vingrošanas trenere un tiesnese (dzimusi 1957. gadā)
- 16. janvāris
- Dzintra Grundmane, basketboliste un pasniedzēja (dzimusi 1944. gadā)
- Uģis Muzikants, taustiņinstrumentālists, grupas "Pērkons" dalībnieks (dzimis 1976. gadā)
- 18. janvāris — Igors Ķīsis, hokeja pedagogs, profesors (dzimis 1952. gadā)
- 20. janvāris
- Inguna Bauere, rakstniece (dzimusi 1960. gadā)
- Pēteris Šipkovs, inženierzinātņu profesors, akadēmiķis (dzimis 1944. gadā)
- Ģirts Zelmenis, autosportists, rallijkrosa tiesnesis (dzimis 1984. gadā)
- 21. janvāris — Rita Zelmane, operdziedātāja (dzimusi 1934. gadā)
- 24. janvāris — Māris Putniņš, mākslinieks, scenārists un producents (dzimis 1950. gadā)
- 25. janvāris — Pēteris Cimdiņš, biologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1944. gadā)[32]
- 28. janvāris — Ivars Galenieks, džeza mūziķis (dzimis 1952. gadā)
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. februāris — Jānis Kuzins, politiķis (dzimis 1983. gadā)
- 7. februāris — Uldis Siliņš, dramaturgs, aktieris, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
- 8. februāris — Vitālijs Ļevčenkovs, šahists (dzimis 1949. gadā)
- 10. februāris — Margareta Ilona Siliņa, tēlniece (dzimusi 1926. gadā)
- 12. februāris — Juris Kulakovs, mūziķis, grupas "Pērkons" dibinātājs (dzimis 1958. gadā)
- 14. februāris — Jurijs Ikoņņikovs, fotogrāfs (dzimis 1937. gadā)
- 19. februāris — Alfons Piterāns, biologs (dzimis 1930. gadā)
- 20. februāris — Zigrīda Džoana Rapa, tēlniece (dzimusi 1936. gadā)
- 21. februāris — Arturs Kiršfelds, mākslinieks (dzimis 1932. gadā)
- 22. februāris — Jānis Gaujēns, bērnu ķirurgs, profesors (dzimis 1932. gadā)
- 23. februāris:
- Maija Korkliša, aktrise (dzimusi 1968. gadā)
- Valda Eilande, Augstākās tiesas goda tiesnese (dzimusi 1941. gadā)
- 27. februāris
- Miks Savisko, kinokritiķis, teorētiķis, scenārists (dzimis 1936. gadā)
- Jānis Daliņš, ķīmiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1939. gadā)
- 29. februāris — Ivars Asnis, mākslinieks (dzimis 1957. gadā)
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. marts — Agnis Andžāns, matemātiķis, profesors, izglītības darbinieks (dzimis 1952. gadā)
- 9. marts — Silvija Šmidkena, keramiķe, publiciste (dzimusi 1935. gadā)
- 11. marts — Rita Gāle, dzejniece, sabiedriska darbiniece (dzimusi 1925. gadā)
- 13. marts — Ainārs Dimants, žurnālists, mediju pētnieks (dzimis 1966. gadā)
- 14. marts — Antoņina Paškēviča, keramiķe, porcelāna apgleznotāja (dzimusi 1951. gadā)
- 19. marts — Ilma Šteinberga, māksliniece, pedagoģe (dzimusi 1962. gadā)
- 26. marts — Indulis Urbāns, metālmākslinieks (dzimis 1947. gadā)
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. aprīlis — Ivars Lūsis, aktieris, režisors (dzimis 1969. gadā)
- 12. aprīlis — Igors Šuvajevs, filozofs, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (dzimis 1963. gadā)
- 14. aprīlis — Einārs Plūksna, mākslinieks (dzimis 1941. gadā)
- 16. aprīlis — Irēna Lejniece, arhitekte (dzimusi 1950. gadā)
- 21. aprīlis — Skaidrīte Darius, horeogrāfe, folkloriste, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1927. gadā)
- 22. aprīlis — Aigars Liepiņš, ģeogrāfs, hidrologs, novadpētnieks (dzimis 1962. gadā)
- 23. aprīlis — Pāvils Johansons, dzejnieks, dziesminieks (dzimis 1947. gadā)
- 24. aprīlis — Baņuta Ancāne, grafiķe (dzimusi 1941. gadā)
- 26. aprīlis — Alfrēds Čepānis, politiķis (dzimis 1943. gadā)
- 27. aprīlis — Bonifācijs Daukšts, dzejnieks, vēsturnieks un diplomāts (dzimis 1950. gadā)
- 28. aprīlis — Andris Vilks, ekonomists, politiķis (dzimis 1963. gadā)
- 29. aprīlis — Inga Dirveika, mediķe, dzejniece, mūziķe (dzimusi 1969. gadā)
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. maijs — Raimonds Gabaliņš, tēlnieks, gleznotājs, mūziķis, pedagogs (dzimis 1949. gadā)
- 7. maijs — Guntars Paste, hokejists, hokeja funkcionārs un eksperts (dzimis 1966. gadā)
- 14. maijs — Baiba Indriksone, aktrise (dzimusi 1932. gadā)
- 15. maijs
- Andris Blaumanis, operdziedātājs (dzimis 1935. gadā)
- Alda Briede, radio žurnāliste, režisore (dzimusi 1951. gadā)
- 18. maijs — Dace Zenne, teātra darbiniece (dzimusi 1941. gadā)
- 20. maijs — Violeta Jātniece, keramiķe (dzimusi 1939. gadā)
- 22. maijs — Pēteris Korsaks, fotogrāfs, fotovēsturnieks (dzimis 1937. gadā)
- 27. maijs — Jānis Vasarietis, liliju selekcionārs (dzimis 1922. gadā)
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūnijs:
- Juris Apinis, motosportists un moto braukšanas instruktors (dzimis 1985. gadā)
- Žanuels Skopenko, futbolists (dzimis 2000. gadā)
- 8. jūnijs — Oļegs Kotovičs, operators, fotogrāfs (dzimis 1945. gadā)
- 10. jūnijs — Edvīns Dāvidsons, televīzijas sporta žurnālists un komentētājs (dzimis 1940. gadā)
- 11. jūnijs:
- Zane Kreicberga, teātra režisore, teorētiķe, pedagoģe (dzimusi 1971. gadā)
- Alberts Bels, rakstnieks, prozaiķis (dzimis 1938. gadā)
- 16. jūnijs:
- Jānis Kubilis, aktieris (dzimis 1923. gadā)
- Gunārs Stade, pianists, koncertmeistars, pedagogs, komponists, aranžētājs (dzimis 1932. gadā)
- 19. jūnijs — Aina Adermane, dokumentālo filmu redaktore, scenāriste, kinožurnāliste (dzimusi 1928. gadā)
- 23. jūnijs — Vladimirs Ponomarjovs, baleta mākslinieks, horeogrāfs, deju pedagogs (dzimis 1951. gadā)
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. jūlijs:
- Mārtiņš Zilberts, pianists, koncertmeistars (dzimis 1977. gadā)
- Andrejs Plakans, vēsturnieks (dzimis 1940. gadā)
- 10. jūlijs — Jānis Straume, ārsts, politiķis (dzimis 1962. gadā)
- 13. jūlijs — Ingrīda Latimira, ekonomiste, politiķe (dzimusi 1958. gadā)
- 17. jūlijs — Vladlens Šulmans, ebreju sabiedriskais darbinieks, šahists, dziedātājs (dzimis 1962. gadā)
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. augusts
- Raimonds Auškāps, tulkotājs, dramaturgs (dzimis 1952. gadā)
- Arnis Akmeņlauks, dokumentālā kino režisors (dzimis 1937. gadā)
- 8. augusts — Aleksandrs Sircovs, basģitārists, rokenrola grupas "Keksi" dibinātājs (dzimis 1958. gadā)
- 18. augusts — Rojs Brants, televīzijas operators (dzimis 1958. gadā)
- 22. augusts — Valentīns Logins, ārsts osteorefleksoterapeits (dzimis 1940. gadā)
- 25. augusts — Pēteris Milzarājs, arhitekts (dzimis 1935. gadā)
- 26. augusts — Ausma Ābele, kontrabasiste, pedagoģe (dzimusi 1948. gadā)
- 29. augusts — Ēvī Upeniece, tēlniece, portretiste (dzimusi 1925. gadā)
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. septembris — Valentīns Maculēvičs, režisors (dzimis 1950. gadā)
- 4. septembris — Inese Laizāne, aktrise, politiķe (dzimusi 1971. gadā)
- 19. septembris — Zigmunds Jansons, grieķu-romiešu cīņas cīkstonis, treneris (dzimis 1972. gadā)
- 21. septembris — Ingrīda Gutberga, pianiste, ērģelniece, diriģente (dzimusi 1930. gadā)
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. oktobris — Mirdza Tupiņa, televīzijas žurnāliste (dzimusi 1940. gadā)
- 9. oktobris — Rasma Garne, aktrise (dzimusi 1941. gadā)
- 12. oktobris — Jānis Mikāns, metālmākslinieks, tēlnieks (dzimis 1947. gadā)
- 15. oktobris — Ādolfs Ločmelis, lauksaimnieks un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
- 23. oktobris — Haralds Vasiļjevs, hokejists, treneris (dzimis 1952. gadā)
- 24. oktobris
- Pēteris Poudžiunas, sporta organizators un basketbola tiesnesis (dzimis 1958. gadā)
- Ivars Kleins, žurnālists (dzimis 1967. gadā)
- 27. oktobris — Zenta Krišjāne-Rešetnika, motosportiste (dzimusi 1938. gadā)
- 30. oktobris — Daila Rotbaha, dokumentālā kino režisore, scenāriste, rakstniece (dzimusi 1957. gadā)
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. novembris — Ieva Auziņa-Sentivanī, dainu pētniece, tulkotāja (dzimusi 1937. gadā)
- 4. novembris:
- Arnis Freibergs, ārsts, zinātnieks, profesors (dzimis 1931. gadā)
- Gundega Lināre, ainavu arhitekte (dzimusi 1944. gadā)
- Linda Zaķe, hokejiste (dzimusi 1974. gadā)
- 5. novembris — Māris Āboliņš, skaņu režisors (dzimis 1963. gadā)
- 9. novembris:
- Viesturs Meijers, šahists (dzimis 1967. gadā)
- Jānis Uplejs, mācītājs, mūziķis (dzimis 1993. gadā)
- 12. novembris — Aleksandrs Zobens, mākslinieks, pedagogs (dzimis 1944. gadā)
- 13. novembris — Augusts Valdis Vasiļonoks, hokejists (dzimis 1996. gadā)
- 14. novembris — Olita Nigule, tēlniece, pedagoģe (dzimusi 1933. gadā)
- 15. novembris — Romualds Kalsons, komponists (dzimis 1936. gadā)
- 20. novembris
- Anna Eižvertiņa, režisore, pedagoģe (dzimusi 1945. gadā)
- Dainis Ozoliņš, aktieris (dzimis 1953. gadā)
- 21. novembris — Edgars Maišelis, policists, sporta projektu organizētājs (dzimis 1957. gadā)
- 29. novembris
- Anita Andrejeva, ārste, zinātniece (dzimusi 1934. gadā)
- Dina Kvelde, aktrise (dzimusi 1938. gadā)
- 30. novembris — Gunārs Placēns, aktieris (dzimis 1927. gadā)
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. decembris — Antons Broks, kinoscenārists (dzimis 1929. gadā)
- 7. decembris — Ludmila Tarasova, aktrise (dzimusi 1939. gadā)
- 8. decembris — Ainārs Gulbis, uzņēmējs (dzimis 1959. gadā)
- 10. decembris — Jānis Ogle, žurnālists, fotogrāfs (dzimis 1983. gadā)
- 11. decembris — Edvīns Kalnenieks, gleznotājs, profesors (dzimis 1939. gadā)
- 16. decembris — Vitolds Mašnovskis, muižu un baznīcu pētnieks, vēsturnieks (dzimis 1942. gadā)
- 17. decembris
- Jānis Timma, basketbolists (dzimis 1992. gadā)
- Aigars Fadejevs, vieglatlēts (dzimis 1975. gadā)
- Arvīds Kaufmanis, basketbola treneris un organizators (dzimis 1931. gadā)
- Aivars Tiesnesis, politiķis (dzimis 1957. gadā)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Gada dzīvnieks 2024 – stirna Dabasdati
- ↑ Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2024. gada putna godā ieceļ mazo zīriņu LOB
- ↑ Gada kukainis 2024 – lielacu kamene Dabasdati
- ↑ Gada bezmugurkaulnieks 2024 – ūdens ēzelītis Dabasdati
- ↑ Gada gliemis 2024 – zaļganais kailgliemezis Dabasdati
- ↑ GADA AUGS 2024 – APDZIRA Dabasdati
- ↑ Gada koks 2024 – zemais bērzs Dabasdati
- ↑ «Par 2024. gada sēni nosauc zilzaļo hlorociboriju – krāšņa un noderīga, bet maz pētīta». lsm.lv. 2024. gada 4. janvārī. Skatīts: 2024. gada 4. janvārī.
- ↑ GADA GĻOTSĒNE 2024 – TRAUSLĀ LĀSENĪTE Dabasdati
- ↑ GADA SŪNA – PARASTĀ LĪKLAPE Dabasdati
- ↑ Gada dzīvotne 2024 – mitrāji Dabasdati
- ↑ «Latvijas 2024. gada ģeovieta – Gūdu klintis». www.geo.lu.lv (latviešu). 2024-01-10. Skatīts: 2024-01-11.
- ↑ «2024. gada arheoloģijas piemineklis – Aboras I apmetne». www.arheologubiedriba.lv (latviešu). 2024-01-17. Skatīts: 2024-01-18.
- ↑ lvportals.lv. «2024. gadā minimālā darba alga būs 700 eiro, palielinās arī stundas tarifa likmes». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2023-12-31.
- ↑ delfi.lv. «Paraksta sadarbības memorandu par 3 miljardu eiro investīciju piesaisti Andrejsalas apkaimes attīstībai». delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-10.
- ↑ delfi.lv. «Ceturtdien Rīgā ieradīsies Ukrainas prezidents Zelenskis». delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-11.
- ↑ delfi.lv. «Saeima nolemj apvienot sabiedriskos medijus». delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-18.
- ↑ delfi.lv. «Sausiņu atbrīvo no Siguldas novada domes priekšsēdētājas amata». delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-25.
- ↑ «Talsos no amata gāž domes vadītāju Kārkliņu; atkāpjas arī abi vietnieki». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-02-05.
- ↑ «No amata atkāpjas «Pasažieru vilciena» valdes priekšsēdētājs Grigulis». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-07.
- ↑ «Turbulence valdībā: Kariņš specreisu dēļ demisionē no ārlietu ministra amata». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-28.
- ↑ «Divdomīgā situācijā nokļuvušais Lasmanis atkāpjas no Jelgavas novada mēra amata». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-04-03.
- ↑ «Latvijā stājas spēkā Stambulas konvencija». delfi.lv. 2024. gada 1. maijā. Skatīts: 2024. gada 2. maijā.
- ↑ «Kiberuzbrukums Latvijas TV kabeļoperatoram – visos kanālos pārraida Kremļa propagandas saturu». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2024-05-09.
- ↑ «Saeima atlaiž Rēzeknes domi». lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-06-20.
- ↑ «"Bite Latvija" pārņem "Baltcom" pakalpojumus». jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2024-07-01.
- ↑ «Atkāpies Smiltenes novada mērs Edgars Avotiņš». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-08-28.
- ↑ «“Indexo banka” sāk darbu. Ko tā piedāvā klientiem?». tv3.lv (latviešu). 2024-08-28. Skatīts: 2024-08-28.
- ↑ «Kariņš noliek Saeimas deputāta mandātu». lsm.lv (latviešu). 2024-08-29. Skatīts: 2024-08-9.
- ↑ «Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-09-08.
- ↑ Starptautiskā operācijā aptur PVN krāpnieku sindikātu; Baltijā aiztur 32 cilvēkus lsm.lv 2024. gada 28. novembrī
- ↑ «Mūžībā devies kādreizējais Augstākās izglītības un zinātnes ministrs Pēteris Cimdiņš». TVNET (latviešu). Skatīts: 2024-01-26.