Arvils Ašeradens
| Arvils Ašeradens | |
|---|---|
 Arvils Ašeradens 2010. gadā | |
| Saeimas deputāts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1962. gada 30. decembrī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija |
PS (2010-2011) Vienotība (kopš 2011) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Anita Kehre (šķīrušies) |
| Profesija | žurnālists, izdevējs |
| Augstskola | Latvijas Valsts universitāte |
Arvils Ašeradens (dzimis 1962. gada 30. decembrī Rīgā) ir latviešu žurnālists un politiķis, ilggadējs laikraksta "Diena" valdes priekšsēdētājs. Kopš 2010. gada iesaistījies politikā kā partijas "Pilsoniskā savienība" biedrs, tagad pārstāv partiju "Vienotība". Bijis 10. Saeimas un 11. Saeimas deputāts.
Biogrāfija
Izglītība
A. Ašeradens ir mācījies Rīgas 72. vidusskolā, kur sācis nodarboties ar kinoamatierismu. Pēc vidusskolas beigšanas mēģinājis iestāties Vissavienības Kinematogrāfijas institūtā Maskavā, taču neveiksmīgi.[1] Tā vietā iestājies Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultātē. A. Ašeradens studējis vienā kursā ar vēlāko uzņēmēju Viesturu Koziolu.[1] Universitāti absolvējis 1986. gadā.[2]
Pašlaik Banku augstskolā apgūst Uzņēmējdarbības vadību radošajās industrijās.[1][3]
Darba pieredze pirms "Dienas"
Lai gādātu iztiku ģimenei, A. Ašeradens studiju laikā paņēma akadēmisko gadu. Viņš ieguva darbu "Latinform" krāsu fotolaboratorijā. Kad viņš atsāka studēt, "Latinform" iecēla A. Ašeradenu par ārštata fotokorespondentu, par ko viņš strādāja četrus gadus. 1980. gadu vidū viņš kļuva par fotohronikas galvenā redaktora vietnieku. Vēlāk A. Ašeradens tika iecelts par Latvijas Tautas frontes laikraksta "Atmoda" komercdirektoru.[1]
"Dienas" izveide
1990. gada vidū LR Augstākā Padome pieņēma lēmumu par laikraksta "Diena" izveidi ar nodomu to vēlāk privatizēt.[4][1] A. Ašeradens kļuva par laikraksta direktoru.[3] 1992. gadā laikrakstu privatizēja. Kopā ar Sarmīti Ēlerti, Paulu Raudsepu un Zigurdu Drafenu A. Ašeradenam piederēja 31% akciju sabiedrības "Diena" (uzņēmums, kas laikrakstu iegādājās) pamatkapitāla.[5]
No 1992. līdz 2009. gadam A. Ašeradens bija a/s "Diena" valdes priekšsēdētājs. Pateicoties savam amatam, viņš no 1991. līdz 2010. gadam ir atradies Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdē, līdz 1993. gadam bija tās priekšsēdētājs un no 1999. gada — asociācijas viceprezidents.[3] Būdams amatā, A. Ašeradens izvēlējās neiejaukties redakcijas darbā un aizstāvēt tās viedokli arī tad, ja tas nozīmētu finansiālus zaudējumus laikrakstam, piemēram, atsakoties publicēt Tautas kustības "Latvijai" priekšvēlēšanu aģitāciju.[1]
Politiskā darbība
2010. gada sākumā A. Ašeradens bija biedrības "Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām" dibinātāju skaitā un pēc tam kopā ar visu tā saukto "Lietussargu grupu" iestājās partijā "Pilsoniskā savienība" (PS).[6] Pēc tam, kad partija iesaistījās apvienības "Vienotība" izveidē, A. Ašeradens kļuva par vienu no pieciem PS pārstāvjiem apvienības valdē. Tāpat viņš kļuva par partijas vēlēšanu kampaņas vadītāju.[7] Maijā A. Ašeradens tika ievēlēts PS valdē.[8]
Tajā pašā gadā A. Ašeradens kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās. Viņš tika iekļauts "Vienotības" sarakstā Vidzemes vēlēšanu apgabalā ar ceturto numuru.[3] Apvienība vēlēšanās ieguva visvairāk mandātu (33) un arī A. Ašeradens iekļuva jaunajā Saeimas sasaukumā.[9] 10. Saeimā A. Ašeradens bija Pieprasījumu komisijas biedrs, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs.[10] 2011. gada ārkārtas Saeimas vēlēšanās viņš kandidēja "Vienotības" sarakstā, bet netika ievēlēts, taču drīz pēc Saeimas darba sākuma kļuva par deputātu Arta Pabrika vietā, kurš nolika mandātu uz laiku, kamēr strādā valdībā. Šī sasaukuma laikā A. Ašeradens pilda arī Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus.
Kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās, taču netika ievēlēts. Pēc jaunās valdības darba sākuma apstiprināts par Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru.
Privātā dzīve
A. Ašeradens ir dzimis 1962. gada 30. decembrī Rīgā.[11][12] Viņš ir bijis precējies ar ekonomista un bijušā politiķa Ojāra Kehra māsu Anitu Kehri, tomēr pāris ir šķīries. Brīvajā laikā nodarbojas ar burāšanu un ir Rojas jahtkluba valdes loceklis.[1][2]
2007. gadā apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[13]
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Egīls Zirnis. «Ašeradena trīs mūži». SestDiena, 2009. gada 12. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 27. decembrī.
- ↑ 2,0 2,1 «Arvils Ašeradens». CVK. Skatīts: 2010.12.27.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Arvils Ašeradens». Vienotība. Skatīts: 2010.12.27.
- ↑ «SARMĪTE ĒLERTE». gramata21.lv. Skatīts: 2010.10.17.
- ↑ «Ēlerte pamet laikraksta "Diena" galvenās redaktores amatu». TvNET. 2008.06.06. Skatīts: 2010.10.21.
- ↑ «Bijušais AS 'Diena' prezidents Ašeradens iestājas PS». Delfi. 2010.01.11. Skatīts: 2010.12.27.
- ↑ «Par 'Vienotības' valdes priekšsēdētāju ievēl Kristovski». Delfi. 2010.03.16. Skatīts: 2010.12.27.
- ↑ «Vaidere zaudē vietu PS valdē; ievēl Ašeradenu». Delfi. 2010.05.15. Skatīts: 2010.12.27.
- ↑ «Paziņo oficiālos Saeimas vēlēšanu rezultātus». Delfi. 2010.10.18. Skatīts: 2010.12.27.
- ↑ «Arvils Ašeradens». Saeima. Skatīts: 2010.12.27.
- ↑ «Valdes sastāvs 2009/2010». LPIA. Skatīts: 2010.12.27.
- ↑ «Arvils Ašeradens». Pilsoniskā savienība. Skatīts: 2010.12.27.
- ↑ «Ordeņu kapitula paziņojums par Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu». president.lv. 2007.03.27. Skatīts: 2010.12.27.
Ārējās saites
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Arvils Ašeradens |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|