Pāriet uz saturu

Bukareste

Vikipēdijas lapa
Bukareste
municipalitāte
Bucureşti
Bukareste
Karogs: Bukareste
Karogs
Ģerbonis: Bukareste
Ģerbonis
Bukareste (Rumānija)
Bukareste
Bukareste
Atrašanās vieta Rumānijā
Koordinātas: 44°25′57″N 26°6′14″E / 44.43250°N 26.10389°E / 44.43250; 26.10389Koordinātas: 44°25′57″N 26°6′14″E / 44.43250°N 26.10389°E / 44.43250; 26.10389
Valsts Karogs: Rumānija Rumānija
Vēsturiskais reģions Lielā Valahija
Apgabals nav1
Pirmoreiz minēta 1456. gadā
Platība[1][2]
 • municipalitāte 228 km2
 • urbānā teritorija 285 km2
 • aglomerācija 5 046,1 km2
Augstums 55,8–96,3 m
Iedzīvotāji (2021)[3]
 • municipalitāte 1 716 961
 • blīvums 8 260,6/km²
 • urbānā teritorija 1 931 000
 • aglomerācija 2 272 163
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indekss 0xxxxx
Tālruņu kods +40 x1
Mājaslapa www.pmb.ro
1Bukarestes pilsētai ir īpašs administratīvais statuss, kurš vienlīdzīgs apgabalam
Bukareste Vikikrātuvē

Bukareste (rumāņu: Bucureşti, izrunā: /bukuˈreʃtʲ/) ir pilsēta Rumānijas dienvidos pie Dimbovicas upes. Rumānijas galvaspilsēta un galvenais politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs. Viens no galvenajiem Austrumeiropas industriālajām un tranzīta centriem. Bukareste atrodas Rumānijas dienvidaustrumu daļā. Bukarestes administratīvajās robežās dzīvo vairāk nekā 1,88 miljoni iedzīvotāju, bet tās aglomerācijā dzīvo vairāk kā 2,27 miljoni iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir septītā lielākā Eiropas Savienības pilsēta.

Bukarestes arhitektūra sastāv no jaukta tipa arhitektūras stiliem, kā neoklasicisms, Bauhaus, Art Deco un komunisma laika arhitektūras. Starpkaru periodā Bukareste bieži tika dēvēta par Micul Paris jeb Mazo Parīzi.[6] 1977. gadā pilsēta cieta no 7,4 ballu stipras zemestrīces, kurā gāja bojā vairāk kā 1500 cilvēku un stipri cieta vēsturiskās celtnes.

Bukareste atrodas no 55 līdz 96,3 metriem virs jūras līmeņa, gandrīz Valahijas līdzenuma centrā, 68 km uz ziemeļiem no Donavas, 280 km uz rietumiem no Melnās jūras. Caur pilsētai plūst Dimbovicas upe, kuras pieteka Kolentina Bukarestes ziemeļos veido deviņu dabisku ezeru ķēdi.

Pirmoreiz rakstiskos avotos minēta 1456. gadā Vlada III Drakula laikā,[7] kad tā kļuvusi par Valahijas prinču vasaras rezidenci. 1476. gadā pilsētu izlaupīja Moldāvijas princis Stefans III Lielais, bet 1595. gadā — turki.

1698. gadā Valahijas princis Konstatīns Brenkovjanu izvēlējās to par Valahijas galvaspilsētu. No 18. līdz 19. gadsimtam Valahija bija Turcijas, Krievijas un Austrijas savstarpējo politisko un militāro cīņu arēna. Bukareste vairākkārtīgi tika okupēta. 1847. gada 23. martā izcēlās liels ugunsgrēks, kurā nodega trešdaļa pilsētas. No 1859. gada Bukareste kļuva par apvienotās Valahijas un Moldāvijas galvaspilsētu (to 1861. gadā pārdēvēja par Rumāniju).

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada 16. oktobrī pilsētu ieņēma vācu karaspēks, bet Rumānijas galvaspilsēta tika pārcelta uz Jasiem. 1918. gadā tā atkal kļuva par Rumānijas galvaspilsētu.

Otrā pasaules kara laikā pilsētu bombardēja Amerikas Savienoto Valstu un Apvienotās Karalistes aviācija.

1977. gadā pilsēta piedzīvoja 7,4 balles (pēc Rihtera skalas) stipru zemestrīci, kurā gāja bojā vairāk kā 1500 cilvēku un tika sagrautas daudzas vēsturiskās celtnes.

Nikolajes Čaušesku valdīšanas laikā daudzi vēsturiskie kvartāli tika nojaukti, to vietā uzbūvējot standarta dzīvojamās mājas un gigantisku Republikas pili centrā (tagad Parlamenta pils). 1989. gadā Timišoarā sākās masu protesti, kuri turpinājās Bukarestē un noveda pie Čaušesku režīma gāšanas.

1990. gadā sākās masu studentu kustība, saukta par Goleniādi, kuru vardarbīgi pārtrauca varas iestāžu organizētā ogļraču masu kustība (saukta par Minerādi).

Ievērojamākās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bukarestē dzimuši:

  1. 1,0 1,1 «Largest Romanian cities in 2010» (Romanian). evz.ro. 2011. gada 28. augusts. Skatīts: 2011. gada 28. augusts.
  2. «Demographia World Urban Areas & Population Projections» (PDF). Skatīts: 2011-04-14.
  3. Q106566382.
  4. «Urban Audit: Bucharest Profile». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-11-08. Skatīts: 2011-04-14.
  5. «Adevarul: The BMZ in numbers». Skatīts: 2011-09-29.
  6. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 21. februārī. Skatīts: 2006. gada 21. februārī.
  7. Giurescu, C.C., 1976, History of Bucharest, Bucharest: The Publishing House for Sports and Tourism

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]