Pāriet uz saturu

Ilūkstes novads

Vikipēdijas lapa
Ilūkstes novads
(2003—2021)
Ilūkstes novads 2003. gada (oranžs) un 2009. gada robežās Ilūkstes novads 2003. gada (oranžs) un 2009. gada robežās
Ilūkstes novada karogs Ilūkstes novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Ilūkste
Kopējā platība:[2] 647,5 km2
 • Sauszeme: 632,2 km2
 • Ūdens: 15,2 km2
Iedzīvotāji (2021):[3] 6 374
Blīvums (2021): 10,1 iedz./km2
Izveidots: 2003. gadā
Likvidēts: 2021. gadā
Teritoriālās
vienības:
Bebrenes pagasts
Dvietes pagasts
Eglaines pagasts
Ilūkstes pilsēta
Pilskalnes pagasts
Prodes pagasts
Subates pilsēta
Šēderes pagasts
Mājaslapa: www.ilukste.lv
Ilūkstes novads Vikikrātuvē

Ilūkstes novads bija pašvaldība Sēlijas dienvidaustrumu daļā. Novada dome atradās Ilūkstē.

Robežojās ar Lietuvu, Jēkabpils novadu, Aknīstes novadu un Daugavpils novadu.

Upes un ūdenstilpes novada teritorijā (līdz 2009. gadam)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes: Akmeņupe, Alkšņupīte, Daugava, Dviete, Eglaine, Ilūkste, Ilzupīte, Kazupe, Lašupīte, Līčupīte, Munda, Pļepovka, Rauda, Rupsīte, Viesīte.

Ūdenstilpes: Dvietes ezers, Ilzines ezers, Kamiņčas ezers, Ombergas ezers, Puru ezers, Skuķu ezers, Šarlotes ezers.

Tiek uzskatīts, ka Ilūkstes apkārtnē atradies 1251. gadā minētais Alektenes pilsnovads.[5] Vēlāk atradās Livonijas ordeņa Daugavpils komturejai piederošajā Sēlijas daļā. Livonijas kara laikā 1559. gadā pirmoreiz pieminēta Ilūkste.[6] 1570. gadā pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers Subates tirgus vietu (vācu: Subbath) Sēlpils virspilskunga iecirknī izlēņoja Plāteru dzimtai. 1680. gadā Vecsubates miestam piešķīra Magdeburgas tiesības.

Pēc pievienošanas Krievijas Impērijai tas ietilpa Ilūkstes pilskunga tiesā (Hauptmannschaft Illuxt), pēc 1819. gada teritoriāli administratīvās reformas Ilūkstes apriņķī. 1840. gadā garām Ilūkstei izbūvēja veco PēterburgasVaršavas lielceļu, 1873. gadā dzelzceļa līniju Dinaburga—Tilzīte.

1892. gadā Ilūkstes miestam piešķīra ierobežotas pašvaldības tiesības. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā Ilūkstes novads ilgāku laiku atradās kauju zonā, pēc tam galvenās kaujas par Daugavpili notika vairāk uz austrumiem.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada sākumā apriņķi ieņēma lielinieku karaspēks, 1919. gada vasarā to atbrīvoja Lietuvas armija kopā ar 3. Jelgavas kājnieku pulka 3. bataljonu. Lietuvas valdība pieprasīja pievienot Lietuvai tās armijas ieņemtos pagastus (Bebrenes, Dvietes, Gārsenes, Kurcuma, Lašu, Pilskalnes, Prodes, Rubenes, Stelles, Susējas un Sventes pagastus). Pēc Latvijas—Lietuvas robežas novilkšanas 1920. gada oktobrī arī Lietuvas armija bija spiesta atstāt ieņemtos Ilūkstes apriņķa pagastus.

2003. gada 29. oktobrī tika izveidots Ilūkstes novads, apvienojoties Daugavpils rajona Ilūkstes pilsētai, Pilskalnes, Šēderes un Bebrenes pagastam.[7] 2009. gadā novadam pievienojās arī Dvietes pagasts, Eglaines pagasts un Subates pilsēta ar lauku teritoriju.

Teritoriālais iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izveidota 2003. gadā, apvienojoties Daugavpils rajona Ilūkstes pilsētai, Pilskalnes, Šēderes un Bebrenes pagastam. 2009. gadā novadam pievienoti arī Dvietes pagasts, Eglaines pagasts un Subates pilsēta ar lauku teritoriju.

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltiņi, Bebrene, Būku sala, Diņģeļkalns, Dirbeļi, Doļnaja, Celtnieks, Gorbunovka, Grendze, Ilūkste, Ilze, Ilzmuiža, Juneļi, Kaupiški, Kazimirišķi, Kūliņi, Lielie Sīļi, Mazie Sīļi, Pašuliene, Pilskalne, Pristaine, Pūdānu sala, Pupiņi, Putnu sala, Rauda, Sīļi, Skaistkalni, Skujiņas, Šarlote, Šēdere, Šteinburga, Ūžuļu sala, Žāgeri.

Etniskais sastāvs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ilūkstes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[8]
Latvieši (5132)
  
65.0%
Krievi (1567)
  
19.8%
Poļi (616)
  
7.8%
Baltkrievi (207)
  
2.6%
Lietuvieši (192)
  
2.4%
Cita tautība (185)
  
2.3%
Partijas Balsu skaits % Vietas
Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība 1864 65.82 10
Vienoti Latvijai (partija) 359 12.68 2
Saskaņa 284 10.03 2
Vienotība 243 8.58 1

Tautsaimniecība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Gothards Frīdrihs Stenders, saukts par Veco Stenderu (1714-1796), luterāņu teologs un apgaismotājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs
  • Heinrihs Strods (1925-2012), vēsturnieks; Jānis Purvinskis (1934), katoļu bīskaps

Ievērojamas vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]