Madride

Madride
Madride; Madrid
	galvaspilsēta
	Prado muzejs
; Karogs	; Ģerbonis
	Madride
	Koordinātas: 40°24′N 3°41′W / 40.400°N 3.683°WKoordinātas: 40°24′N 3°41′W / 40.400°N 3.683°W
Valsts	Spānija
Autonomais novads	Madride
Dibināta	9. gadsimta vidū
Administrācija
• Mērs	José Luis Martínez-Almeida (PP)
Platība
• sauszeme	607 km2
Augstums	667 m
Iedzīvotāji (2023)
• galvaspilsēta	3 332 035
• blīvums	5 375/km²
• aglomerācija	6 500 000
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indeksi	28001–28080
Tālruņu kods	34 (Spānija) + 91 (Madride)
Mājaslapa	www.munimadrid.es
	Madride Vikikrātuvē

Madride (spāņu: Madrid) ir Spānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Atrodas valsts vidienē. Spānijas ekonomikas un kultūras centrs.

Madridē senās pilsētas būves mijas ar moderno arhitektūru. Madridē ir viens no Eiropas populārākajiem mākslas muzejiem — Prado, kā arī Museo Thyssen-Bornemisza, slavenā strūklaka La fuente de Cibeles, Catedral de la Almudena, šeit ir daudz krodziņu un tapas bāru.

Vēsture

Rakstītās ziņas par Madridi ir no 9. gadsimta vidus, kad mauri uzcēla nelielu cietoksni tagadējās Madrides vietā. Arābu valodā cietoksni sauca par al-Magrīt (المجريط — avots) no kā visticamāk cēlies pilsētas nosaukums.

Rekonkistas laikā 1085. gadā Madridi ieņēma Kastīlijas karalis Alfonso III un pārveidoja pilsētas mošeju par katoļu baznīcu. 1329. gadā Madridē kā Spānijas ģeogrāfiskajā centrā pirmoreiz sapulcējās Kastīlijas parlaments Kortesi.

Kad apvienojās Kastīlijas Karaliste (galvaspilsēta — Toledo) un Aragonas Karaliste (galvaspilsēta — Barselona), izveidojot Spāniju, karaļi Karloss I un Felipe II par galvaspilsētu izvēlējās Madridi, un no 1561. gada tur atradās Spānijas galms. Spānijas uzplaukuma periodā (XVI — XVII.gs) Madride tomēr neatgādināja lielās Eiropas pilsētas, jo gandrīz visa saimnieciskā darbība bija vērsta uz galma apkalpošanu. Karloss III (1716—1788) pārveidoja pilsētu, uzceļot daudz jaunu celtņu.

1808. gada maijā Madridē iebruka Napoleona karaspēks, bet 2. maijā notika madridiešu sacelšanās, kura tika apspiesta. Pēc neatkarības kara, 1814. gadā, troni ieguva Fernando VII. 1873.—1874. gados Madride bija Pirmās Spānijas republikas galvaspilsēta.

Spānijas pilsoņu kara laikā pilsēta ilgu laiku bija sīvu cīņu arēna un tai tika nodarīti lieli postījumi. Nacionālistu aviācija bombardēja pilsētu. Madrides aizstāvības laikā radās teiciens par Piekto kolonnu — nacionālistu slepenajiem atbalstītājiem pilsētā.

Franko diktatūras laikā Madride strauji auga un attīstījās tās ekonomika. 1973. gada 20. decembrī ETA kaujinieki Madridē atentātā nogalināja Spānijas premjerministru Luisu Karero Blanko (Luis Carrero Blanco). 1981. gada 23. februārī Madridē notika neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums.

2004. gada 11. martā Madridē notika lielākais terorakts Spānijas vēsturē — gandrīz vienlaicīgi tika uzspridzinātas 10 bumbas dažādos piepilsētas vilcienos, nogalinot 191 un ievainojot 1460 cilvēkus.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita dinamika

Gads	Pilsēta	Province	%
1897	542739	730807	74,27
1900	575675	773011	74,47
1910	614322	831254	73,90
1920	823711	1048908	78,53
1930	1041767	1290445	80,73
1940	1322835	1574134	84,04
1950	1553338	1823418	85,19
1960	2177123	2510217	86,73
1970	3120941	3761348	82,97
1981	3158818	4686895	67,40
1991	3010492	4647555	64,78
2001	2938723	5423384	54,19
2005	3155359	5964143	52,90
2006	3128600	6008183	52,07
2007	3132463	6081689	51,51
2008	3213271	6271638	51,23
Avots: INE^{[novecojusi saite]}

Cilvēki

Madridē dzimuši:

Alfonso XII Burbons (Alfonso XII de Borbón) (1857—1885) — Spānijas karalis.
Hosē Marija Aznars (José María Aznar) (1953-) — politiķis.
Hasinto Benavente (Jacinto Benavente) (1866—1954) — dramaturgs. Nobela prēmija.
Luī Blāns (Louis Blanc) (1811—1882) — politiķis.
Plasido Domingo (Plácido Domingo) (1941-) — operdziedātājs.
Hosē Ečegarajs (José Echegaray) (1832—1916) — dramaturgs. Nobela prēmija.
Huans Griss (Juan Gris) (1887—1927) — kubisma gleznotājs.
Enrike Iglesiass (Enrique Iglesias) (1975-) — dziedātājs.
Hulio Iglesiass (Julio Iglesias) (1943-) — dziedātājs.
Pedro Kalderons de la Barka (Pedro Calderón de la Barca) (1600—1681) — dramaturgs.
Penelope Krusa (Penélope Cruz Sánchez) (1974-) — aktrise.
Fransisko Largo Kabaljero (Francisco Largo Caballero) (1869—1946) — politiķis.
Hosē Ortega i Gasets (José Ortega y Gasset) (1883—1955) — filozofs.
Adelīna Patti (Adelina Patti) (1843—1919) — operdziedātāja.
Hosē Antonio Primo de Rivjera (José Antonio Primo de Rivera) (1903—1936) — politiķis.
Džordžs Santajana (George Santayana) (1863—19520) — filozofs.
Havjērs Solana (Javier Solana) (1942-) — politiķis.
Lope de Vega (Lope de Vega) (1562—1636) — dramaturgs.