Marta Staņa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Marta Staņa
Марта Станя.jpeg
Dzimusi 1913. gada 4. janvārī
Jērcēnu pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija
(Strenču novads, Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 1972. gada 17. janvārī (59 gadu vecumā)
Rīga, Latvijas PSR, PSRS
(Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Nozares arhitektūra
Mācījusies Latvijas Universitāte
Mākslas virziens modernisms
Slavenākie darbi Dailes teātris (1976. gads)
Skolotāji Ernests Štālbergs

Marta Zigrīda Staņa (dzimusi 1913. gada 4. janvārī, mirusi 1972. gada 17. janvārī) bija latviešu modernisma arhitekte. Martas Staņas pazīstamākais darbs ir Dailes teātra ēka, kas iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi dzelzceļa strādnieka Jāņa Staņas un viņa sievas Trīnes ģimenē. Mācījusies Jelgavas skolotāju institūtā, kuru absolvējusi 1932. gadā. Pieaugot interesei par mākslu, kādu laiku apmeklējusi arī Romana Sutas mākslas studiju. Pēc tam līdz 1936. gadam strādājusi par skolotāju Indrā, Ludzā un Viesītē. 1936. gadā uzsākusi arhitektūras studijas Latvijas Universitātē. Paralēli studijām līdz 1942. gadam strādājusi par būvuzraudzi Jūrniecības departamentā.

1945. gadā pabeidza arhitektūras studijas Latvijas Universitātē, kur mācījās pie Ernesta Štālberga, un līdz 1950. gadam strādāja universitātē kā viņa asistente.[1]

No 1953. līdz 1959. gadam strādājusi par būvdarbu vadītāju artelī Zvejnieks Skultē. No 1960. līdz 1969. gadam strādāja projektēšanas institūtā Pilsētprojekts (Горпроект), no 1969. gada bija projektēšanas institūta "Komunālprojekts" Jūrmalas nodaļā. Veica pedagoģisko darbu — no 1953. līdz 1959. gadam bija Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas skolotāja, bet no 1958. līdz 1971. gadam — Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja. Mira 1971. gadā, nepiedzīvojot sava pazīstamākā darba pabeigšanu.

Pazīstamākie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zvejnieku kolhoza „Zvejnieks” klubs Zvejniekciemā, kopā ar Andri Kalniņu – 1953—56.
  2. Martas Staņas savrupmāja Rīgā, Baseina ielā 5A, – 1955—63.
  3. Daudzstāvu dzīvojamās ēkas Zvejniekciemā – 1955—59.
  4. Zvejniekciema vidusskola – 1955—59.
  5. Heimrātu ģimenes savrupmāja, Rīgā, Morica ielā – 1956.
  6. Dailes teātris, kopā ar arh. I. Jēkabsonu, H. Kanderu – 1956—72.
  7. Postažu ģimenes vasarnīca Zvejniekciemā, – 1960—65.
  8. Engures vidusskola, 70. gados pārbūvēta par zvejnieku kolhoza pārvaldes ēku, —1962—64.
  9. Ernas Rubenes savrupmāja Cēsīs, Bērzaines ielā – 1964.
  10. Kapa pieminekļi prof. E. Štālbergam, prof. V. Zostam, arh. A. Krūmiņam—1965—69.
  11. Dzīvojamā ēka Rīgā, Brīvības ielā 313, kopā ar arh. I. Jēkabsonu, H. Kanderu—1967.
  12. Auškāpu ģimenes vasarnīca Apšuciemā, 1969.
  13. Stadions Jūrmalā, Lielupē (realizēts daļēji) – 1970.
  14. Dzīvojamā māja Garciemā, Lilijai Sniedzei, 60. gadi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Enciklopēdija, Māksla un arhitektūra. Biogrāfijās. —Rīga, —"Preses nams", —2000, ISBN 9984-00-361-2

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]