Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā

Alfrēda Nobela (1833–1896) portrets (autors Gösta Florman)

Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā (zviedru: Nobelpriset i fysiologi eller medicin). Tās ir ikgadējs apbalvojums par atklājumiem fizioloģijā vai medicīnā, kas devuši labumu cilvēcei. Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā ir viena no piecām Alfrēda Nobela dibinātajām Nobela prēmijām (izveidota saskaņā ar Nobela 1895. gadā parakstīto testamentu). Kopš 1901. gada to piešķir Karaliskais Kārļa institūts (no 1977. gada — Karaliskā Kārļa institūta Nobela asambleja). Apbalvošanas ceremonija norisinās Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā katru gadu 10. decembrī (A. Nobela nāves dienā). Apbalvošana notiek Stokholmas koncertzālē. Katram Nobela prēmijas laureātam fizioloģijā vai medicīnā tiek pasniegta zelta medaļa, diploms un naudas balva.

Liks Montaņjē, Fransuāza Barē-Sinūsi un Haralds cur Hauzens 2008. gadā saņēma Nobela prēmiju par hronisku vīrusu infekciju (HIV un HPV) pētījumiem

Daži fakti

• Pirmo Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā 1901. gada 10. decembrī saņēma vācu fiziologs Emīls fon Bērings.
• Līdz 2021. gadam pasniegtas 112 Nobela prēmijas fizioloģijā vai medicīnā (224 laureātiem). Starp 224 laureātiem, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā, ir 12 sievietes.
• Pirmā sieviete, kas saņēmusi Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā, bija amerikāniete Gērtija Kori (1947. gadā).
• Deviņas reizes prēmija nav pasniegta — galvenokārt Pirmā un Otrā pasaules kara laikā (1915, 1916, 1917, 1918, 1921, 1925, 1940, 1941, 1942). Piecas reizes kritērijiem atbilstošu kandidātu trūkuma dēļ prēmija par attiecīgo gadu tika piešķirta nākamajā gadā (1914, 1922, 1926, 1938, 1943).
• 1939. gadā Ādolfs Hitlers aizliedza vācu zinātniekiem saņemt piešķirtās Nobela prēmijas. Starp tiem bija arī Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā vai medicīnā Gerhards Domagks. Vēlāk gan viņš saņēma Nobela zelta medaļu un diplomu, bet naudas balvu nesaņēma.

Laureāti

1901—1910

Gads	Laureāti	Valsts	Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1901	Emīls fon Bērings (1854–1917)	Vācijas Impērija	"par viņa darbu seruma terapijā, jo īpaši tā pielietošanā pret difteriju, ar kuru viņš ir pavēris jaunu ceļu medicīnas zinātnes jomā un tādējādi nodevis ārstiem uzvarošu ieroci pret slimībām un nāvi"
1902	Ronalds Ross (1857–1932)	Apvienotā Karaliste (dzimis Britu Indijā)	"par savu darbu pie malārijas, ar kuru viņš ir parādījis, kā tas nonāk organismā, un tādējādi ir licis pamatus veiksmīgai šīs slimības izpētei un tās apkarošanas metodēm"
1903	Nīls Finzens (1860–1904)	Dānija (dzimis Fēru Salās)	"par viņa ieguldījumu slimību, īpaši lupus vulgaris, ārstēšanā ar koncentrētu gaismas starojumu, tādējādi atklājot jaunu ceļu medicīnas zinātnē"
1904	Ivans Pavlovs (1849–1936)	Krievijas Impērija	"atzinībā par viņa darbu par gremošanas sistēmas fizioloģiju, ar kura palīdzību ir pārveidotas un paplašinātas zināšanas par šīs jomas svarīgākajiem aspektiem"
1905	Roberts Kohs (1843–1910)	Vācijas Impērija	"par viņa pētījumiem un atklājumiem saistībā ar tuberkulozi"
1906	Kamillo Goldži (1843–1926)	Itālijas Karaliste	"atzinībā par viņu darbu pie nervu sistēmas struktūras"
	Santjago Ramons i Kahals (1852–1934)	Spānija
1907	Šarls Luijs Alfonss Laverāns (1845–1922)	Francija	"atzinībā par viņa darbu par vienšūņu lomu slimību izraisīšanā"
1908	Iļja Mečņikovs (1845–1916)	Krievijas Impērija	"atzinībā par viņu darbu imunitātes jomā"
	Pauls Ērlihs (1854–1915)	Vācijas Impērija
1909	Emīls Kohers (1841–1917)	Šveice	"par viņa darbu vairogdziedzera fizioloģijā, patoloģijā un ķirurģijā"
1910	Albrehts Kosels (1853–1927)	Vācijas Impērija	"atzinībā par viņa ieguldījumu šūnu ķīmijā, veicot pētījumus ar olbaltumvielām, tai skaitā, ar nukleīna vielām"

1911—1920

Gads	Laureāti	Valsts	Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1911	Alvars Gulstrands (1862–1930)	Zviedrija	"par viņa darbu pie acs dioptrikas"
1912	Aleksis Karels (1873–1944)	Francija	"par viņa darbu pie asinsvadu sašūšanas ierīcēm un asinsvadu un orgānu transplantācijas"
1913	Šarls Rišē (1850–1935)	Francija	"par viņa darbu pie anafilakses"
1914	Roberts Bārāņs (1876–1936) (prēmija piešķirta 1915. gadā)	Austroungārija	"par viņa darbu pie vestibulārā aparāta fizioloģijas un patoloģijas"
1915	Prēmiju nepiešķīra
1916	Prēmiju nepiešķīra
1917	Prēmiju nepiešķīra
1918	Prēmiju nepiešķīra
1919	Žils Bordē (1870–1961) (prēmija piešķirta 1920. gadā)	Beļģija	"par viņa atklājumiem, kas saistīti ar imunitāti"
1920	Augusts Krogs (1874–1949)	Dānija	"par kapilārā regulēšanas mehānisma atklāšanu"

1921—1930

Gads	Laureāti	Valsts	Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1921	Prēmiju nepiešķīra
1922	Arčibalds Hills (1886–1977) (prēmija piešķirta 1923. gadā)	Apvienotā Karaliste	"par viņa atklājumu, kas saistīts ar siltuma ražošanu muskuļos"
	Oto Frics Meijerhofs (1884–1951) (prēmija piešķirta 1923. gadā)	Veimāras Republika	"par viņa atklāto fiksēto saistību starp skābekļa patēriņu un pienskābes metabolismu muskuļos"
1923	Frederiks Bentings (1891–1941)	Kanāda	"par insulīna atklāšanu"
	Džons Džeimss Ričards Makleods (1876–1935)	Kanāda (dzimis Skotijā)
1924	Vilems Einthovens (1860–1927)	Nīderlande (dzimis Javā)	"par elektrokardiogrammas mehānisma atklāšanu"
1925	Prēmiju nepiešķīra
1926	Johanness Fibigers (1867–1928) (prēmija piešķirta 1927. gadā)	Dānija	"par Spiroptera karcinomas atklāšanu"
1927	Jūliuss Vāgners-Jauregs (1857–1940)	Austrija	"par malārijas inokulācijas terapeitiskā efekta atklāšanu progresējošās paralīzes ārstēšanā"
1928	Šarls Nikols (1866–1936)	Francija	"par viņa darbu attiecībā uz tīfu"
1929	Kristiāns Eikmans (1858–1930)	Nīderlande	"par pretaudzēju vitamīna atklāšanu"
	Frederiks Govlands Hopkinss (1861–1947)	Apvienotā Karaliste	"par augšanu stimulējošu vitamīnu atklāšanu"
1930	Kārlis Landšteiners (1868–1943)	Austrija	"par cilvēka asins grupu atklāšanu"

1931—1940

Gads	Laureāti	Valsts	Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1931	Oto Heinrihs Varburgs (1883–1970)	Veimāras Republika	"par elpošanas enzīma rakstura un darbības mehānisma atklāšanu"
1932	Čārlzs Skots Šeringtons (1857–1952)	Apvienotā Karaliste	"par viņu atklājumiem saistībā ar neironu funkcijām"
	Edgars Daglass Edriāns (1889–1977)	Apvienotā Karaliste
1933	Tomass Hants Morgans (1866–1945)	ASV	"par viņa atklājumiem attiecībā uz hromosomas lomu iedzimtībā"
1934	Džordžs Vipls (1878–1976)	ASV	"par viņu atklājumiem saistībā ar aknu terapiju anēmijas gadījumos"
	Džordžs Mainots (1885–1950)	ASV
	Viljams P. Mērfijs (1892–1987)	ASV
1935	Hanss Špemans (1869–1941)	Trešais reihs	"par organizējošu efektu atklāšanu embriju attīstībā"
1936	Henrijs Deils (1875–1968)	Apvienotā Karaliste	"par viņu atklājumiem, kas saistīti ar nervu impulsu ķīmisku pārnešanu"
	Oto Lēvi (1873–1961)	Austrija (dzimis Frankfurtē pie Mainas, Vācijas Impērija)
1937	Alberts Sentģerģi (1893–1986)	Ungārija	"par viņa atklājumiem saistībā ar bioloģiskās sadegšanas procesiem, īpaši atsaucoties uz C vitamīnu un fumārskābes katalīzi"
1938	Kornejs Heimanss (1892–1968) (prēmija piešķirta 1939. gadā)	Beļģija	"par sinusa un aortas mehānismu nozīmes noteikšanu elpošanas regulēšanā"
1939	Gerhards Domagks (1895–1964)	Trešais reihs	"par prontosila antibakteriālās iedarbības atklāšanu"
1940	Prēmiju nepiešķīra

1941—1950

Gads	Laureāti	Valsts	Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1941	Prēmiju nepiešķīra
1942	Prēmiju nepiešķīra
1943	Henriks Dams (1895–1976) (prēmija piešķirta 1944. gadā)	Dānija	"par K vitamīna atklāšanu"
	Edvards Adelberts Doizijs (1893–1986) (prēmija piešķirta 1944. gadā)	ASV	"par K vitamīna ķīmiskās struktūras atklāšanu"
1944	Džozefs Erlengers (1874–1965)	ASV	"par viņu atklājumiem, kas saistīti ar ļoti diferencētām atsevišķu nervu šķiedru funkcijām"
	Herberts Spensers Gesers	ASV
1945	Aleksandrs Flemings (1881–1955)	Apvienotā Karaliste (dzimis Skotijā)	"par penicilīna un tā ārstnieciskās iedarbības atklāšanu pie dažādām infekcijas slimībās"
	Ernsts Boriss Čeins (1906–1979)	Apvienotā Karaliste {dzimis Berlīnē, Vācijas Impērija)
	Hauards Valters Florijs (1898–1968)	Austrālija
1946	Hermanis Džozefs Mallers (1890–1967)	ASV	"par atklājumu attiecībā uz mutāciju rašanos, izmantojot rentgena apstarošanu"
1947	Karls Ferdinands Korī (1896–1984)	ASV (dzimis Prāgā, Austroungārijā)	"par glikogēna katalītiskās pārveides procesa atklāšanu"
	Gērtija Kori (1896–1957)	ASV (dzimusi Prāgā, Austroungārijā)
	Bernardo Usajs (1887–1971)	Argentīna	"par hipofīzes priekšējās daivas hormona lomas atklāšanu cukura metabolismā"
1948	Pauls Hermans Millers (1899–1965)	Šveice	"par viņa atklāto DDT augsto efektivitāti, lietojot to kā kontakta indi pret vairākiem posmkājiem"
1949	Valters Hess (1881–1973)	Šveice	"par vidussmadzeņu funkcionālās organizācijas kā iekšējo orgānu darbības koordinatora atklāšanu"
	Antoniu Egašs Munišs (1874–1955)	Portugāle	"par leikotomijas (lobotomijas) terapeitisko iespēju atklāšanu noteiktu psihiatrisko saslimšanu gadījumos"
1950	Filips Šovalters Henčs (1896–1965)	ASV	"par viņu atklājumiem, kas saistīti ar virsnieru garozas hormoniem, to struktūru un bioloģisko iedarbību"
	Edvards Kelvins Kendals (1886–1972)	ASV
	Tadeušs Reihšteins (1897–1996)	Šveice (dzimis Vloclavekā, Polijas Karalistē}

1951—1960

Gads	Laureāti	Valsts	Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1951	Makss Teilers (1899–1972)	ASV (dzimis Pretorijā, Dienvidāfrika)	"par viņa atklājumiem saistībā ar dzelteno drudzi un tā apkarošanu"
1952	Zeļmans Vaksmans (1888–1973)	ASV (dzimis Krievijas Impērijā, tagadējāUkraina)	"par streptomicīna, pirmās antibiotikas, kas ir efektīva pret tuberkulozi, atklāšanu"
1953	Hanss Ādolfs Krebss (1900–1981)	Apvienotā Karaliste (dzimis Hildesheimā, Vācijas Impērija)	"par citronskābes cikla atklāšanu"
	Fricis Alberts Lipmanis (1899–1986)	ASV (dzimis Kēnigsbergā, Vācijas Impērija)	"par viņa atklāto kofermentu A un tā nozīmi metabolisma starpposmā"
1954	Džons Franklins Enderss (1897–1985)	ASV	"par atklājumu saistībā ar poliomielīta vīrusu spēju augt dažādu veidu audu kultūrās"
	Frederiks Čepmens Robinss (1916–2003)	ASV
	Tomass Hakls Velers (1915–2008)	ASV
1955	Hugo Teorels (1903–1982)	Zviedrija	"par viņa atklājumiem par oksidācijas enzīmu raksturu un darbības veidu"
1956	Andrē Frederiks Kurnāns (1895–1988)	ASV (dzimis Parīzē, Francija)	"par viņu atklājumiem saistībā ar sirds kateterizāciju un asinsrites patoloģiskām izmaiņām"
	Verners Forsmanis (1904–1979)	Rietumvācija
	Dikinsons Ričardss (1895–1973)	ASV
1957	Daniels Bovē (1907–1992)	Itālija (dzimis Neišatelā, Šveice)	"par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"
1958	Džordžs Bīdls (1903–1989)	ASV	"par atklājumu, ka gēni darbojas, regulējot noteiktus ķīmiskos notikumus"
	Edvards Teitems (1909–1975)	ASV
	Džošuā Lederbergs (1925–2008)	ASV	"par viņa atklājumiem saistībā ar ģenētisko rekombināciju un baktēriju ģenētiskā materiāla organizāciju"
1959	Artūrs Kornbergs (1918–2007)	ASV	"par ribonukleīnskābes un dezoksiribonukleīnskābes bioloģiskās sintēzes mehānismu atklāšanu"
	Severo Očoa (1905–1993)	ASV (dzimis Spānija)
1960	Frenks Bērnets (1899–1985)	Austrālija	"par iegūtās imunoloģiskās tolerances atklāšanu"
	Pīters Medavars (1915–1987)	Apvienotā Karaliste (dzimis Brazīlija)

1961—1970

Gads	Laureāti	Valsts	Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1961	Ģerģs Bēkēši (1899–1972)	ASV (dzimis Budapeštā, Austroungārijā)	"par viņa atklātajiem fiziskās stimulācijas mehānismiem iekšējā ausī"
1962	Frānsiss Kriks (1916–2004)	Apvienotā Karaliste	"par viņu atklājumiem saistībā ar nukleīnskābju molekulāro struktūru un tās nozīmi informācijas nodošanā dzīvā materiālā"
	Džeimss Votsons (dzimis 1928. gadā)	ASV
	Moriss Vilkinss (1916–2004)	Apvienotā Karaliste Jaunzēlande
1963	Džons Eklss (1903–1997)	Austrālija	"par viņu atklājumiem saistībā ar jonu mehānismiem, kas saistīti ar ierosmi un kavēšanu nervu šūnu membrānas perifērās un centrālās daļās"
	Alans Hodžkins (1914–1998)	Apvienotā Karaliste
	Endrū Hakslijs (1917–2012)	Apvienotā Karaliste
1964	Konrāds Blohs (1912–2000)	ASV (dzimis Nisā, Vācijas Impērija)	"par viņu atklājumiem saistībā ar holesterīna un taukskābju metabolisma mehānismu un regulēšanu"
	Feodors Līnens (1911–1979)	Rietumvācija
1965	Fransuā Žakobs (1920–2013)	Francija	"par viņu atklājumiem saistībā ar enzīmu ģenētisko kontroli un vīrusu sintēzi"
	Andrē Ļvovs (1902–1994)	Francija
	Žaks Mono (1910–1976)	Francija
1966	Peitons Rauss (1879–1970)	ASV	"par audzēju ierosinošu vīrusu atklāšanu"
	Čārlzs Brentons Haginss (1901–1997)	ASV	"par viņa atklājumiem saistībā ar prostatas vēža hormonālo ārstēšanu"
1967	Ragnārs Granīts (1900–1991)	Zviedrija (dzimis Somija)	"par viņu atklājumiem saistībā ar primārajiem fizioloģiskajiem un ķīmiskajiem redzes procesiem acīs"
	Holdens Kefers Hārtlains (1903–1983)	ASV
	Džordžs Volds (1906–1997)	ASV
1968	Roberts Holijs (1922–1993)	ASV	"par viņu atklājumiem saistībā ar ģenētisko kodu un tā lomu olbaltumvielu sintēzē"
	Hars Gobings Korana (1922–2011)	ASV (dzimis Britu Indija)
	Maršals Vorens Nirenbers (1927–2010)	ASV
1969	Makss Delbruks (1906–1981)	ASV (dzimis Berlīnē, Vācijas Impērija)	"par viņu atklājumiem saistībā ar vīrusu replikācijas mehānismu un ģenētisko struktūru"
	Alfrēds Heršijs (1908–1997)	ASV
	Salvadors Lurija (1912–1991)	ASV (dzimis Turīnā, Itālija)
1970	Džuliuss Akselrods (1912–2004)	ASV	"par viņu atklājumiem saistībā ar humorālajiem raidītājiem nervu galos un to glabāšanas, atbrīvošanas un inaktivācijas mehānismu"
	Ulfs von Eilers (1905–1983)	Zviedrija
	Bernards Kacs (1911–2003)	Apvienotā Karaliste {dzimis Lepcigā, Vācijas Impērija)

1971—1980

Gads	Laureāti	Valsts	Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1971	Ērls Saterlends 1915–1974)	ASV	"par viņa atklājumiem saistībā ar hormonu darbības mehānismiem"
1972	Džeralds Edelmens (1929–2014)	ASV	"par viņu atklājumiem attiecībā uz antivielu ķīmisko struktūru"
	Rodnijs Roberts Porters (1917–1985)	Apvienotā Karaliste
1973	Karls fon Frišs (1886–1982)	Rietumvācija (dzimis Vīnē, Austroungārijā)	"par viņu atklājumiem, kas saistīti ar individuālās un sociālās uzvedības modeļu organizēšanu un izcelšanu"
	Konrāds Lorencs (1903–1989)	Austrija
	Nikolass Tinbergens (1907–1988)	Apvienotā Karaliste (dzimis Hāgā, Nīderlande)
1974	Albērs Klods (1899–1983)	Beļģija	"par viņu atklājumiem attiecībā uz šūnas strukturālo un funkcionālo organizāciju"
	Kristiāns de Divs (1917–2013)	Beļģija
	Džordžs Palāde (1912–2008)	ASV (dzimis Jasi, Rumānija)
1975	Deivids Baltimors (dzimis 1938. gadā)	ASV	"par viņu atklājumiem saistībā ar mijiedarbību starp audzēja vīrusiem un šūnas ģenētisko materiālu"
	Renāto Dulbeko (1914–2012)	ASV (dzimis Katandzāro, Itālija)
	Hauards Mārtins Temins (1934–1994)	ASV
1976	Baruhs Blumbergs (1925–2011)	ASV	"par viņu atklājumiem saistībā ar jauniem infekcijas slimību rašanās un izplatīšanas mehānismiem"
	Karltons Gajdušeks (1923–2008)	ASV
1977	Rožērs Gijmēns (dzimis 1924. gadā)	ASV (dzimis Dižonā, Francija)	"par viņu atklājumiem saistībā ar peptīdu hormonu ražošanu smadzenēs"
	Endrū Šallijs (1926—2024)	ASV (dzimis Viļņā, Polija)
	Rozalīna Jalova (1921–2011)	ASV	"par peptīdu hormonu radioimūnās analīzes izstrādi"
1978	Verners Arbērs (dzimis 1929. gadā)	Šveice	"par restrikcijas enzīmu atklāšanu un to piemērošanu molekulārajā ģenētikā"
	Daniels Natans (1928–1999)	ASV
	Hamiltons Smits (dzimis 1931. gadā)	ASV
1979	Alans Kormaks (1924–1998)	ASV (dzimis Johanesburgā, Dienvidāfrikas Savienībā)	"par datortomogrāfijas izstrādi"
	Godfrijs Haunsfīlds (1919–2004)	Apvienotā Karaliste
1980	Baruhs Benaserafs (1920–2011)	ASV (dzimis Karakasā, Venecuēla)	"par viņu atklājumiem attiecībā uz ģenētiski noteiktām struktūrām uz šūnu virsmām, kas regulē imunoloģiskās reakcijas"
	Žans Dosē (1916–2009)	Francija
	Džordžs Snells (1903–1996)	ASV

1981—1990

Gads	Laureāti	Valsts	Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1981	Rodžers Sperijs (1913–1994)	ASV	"par viņa atklājumiem saistībā ar smadzeņu pusložu funkcionālo specializāciju"
	Deivids Hjūbels (1926–2013)	ASV (dzimis Kanāda)	"par viņu atklājumiem saistībā ar informācijas apstrādi vizuālajā sistēmā"
	Torstens Vīzels (dzimis 1924. gadā)	Zviedrija
1982	Sūne Bergstrēms (1916–2004)	Zviedrija	"par viņu atklājumiem attiecībā uz prostaglandīniem un ar tiem saistītajām bioloģiski aktīvajām vielām"
	Bengts Samuelsons (1934–2024)	Zviedrija
	Džons Veins (1927–2004)	Apvienotā Karaliste
1983	Barbara Maklintoka (1902–1992)	ASV	"par mobilo ģenētisko elementu atklāšanu"
1984	Nīls Jērne (1911–1994)	Dānija	"par teorijām par imūnsistēmas attīstības un kontroles specifiku un principa atklāšanu monoklonālo antivielu ražošanā"
	Žoržs Kēlers (1946–1995)	Rietumvācija
	Cēzars Milšteins (1927–2002)	Argentīna / Apvienotā Karaliste (dzimis Argentīna)
1985	Maikls Stjuarts Brauns (dzimis 1941. gadā)	ASV	"par viņu atklājumiem saistībā ar holesterīna metabolisma regulēšanu"
	Džozefs Goldstains (dzimis 1940. gadā)	ASV
1986	Stenlijs Koens (1922–2020)	ASV	"par augšanas faktoru atklājumiem"
	Rita Lēvi-Montalkīni (1909–2012)	Itālija / ASV (dzimis Turīnā, Itālija)
1987	Susumu Tonegava (dzimis 1939. gadā)	Japāna	"par ģenētiskā principa atklāšanu antivielu daudzveidības ģenerēšanai"
1988	Džeimss Bleks (1924–2010)	Apvienotā Karaliste	"par viņu atklājumiem saistībā ar svarīgiem zāļu terapijas principiem"
	Ģertrūde Elaiona (1918–1999)	ASV
	Džordžs Hičingss (1905–1998)	ASV
1989	Džons Maikls Bišops (dzimis 1936. gadā)	ASV	"par retrovīrusu onkogēnu šūnu izcelsmes atklāšanu"
	Harolds Varmuss (dzimis 1939. gadā)	ASV
1990	Džozefs Marijs (1919–2012)	ASV	"par viņu atklājumiem saistībā ar orgānu un šūnu transplantāciju cilvēku slimību ārstēšanā"
	Edvards Donals Tomass (1920–2012)	ASV

1991—2000

Gads	Laureāti	Valsts	Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1991	Ervīns Nēers (dzimis 1944. gadā)	Vācija	"par viņu atklājumiem attiecībā uz atsevišķu jonu kanālu darbību šūnās"
	Berts Zakmanis (dzimis 1942. gadā)	Vācija
1992	Edmonds Fišers (1920—2021)	ASV / Šveice (dzimis Šanhajā, Ķīnas Republikā)	"par viņu atklājumiem attiecībā uz atgriezenisko olbaltumvielu fosforilēšanu kā bioloģiski regulējošu mehānismu"
	Edvīns Krebss (1918–2009)	ASV
1993	Ričards Robertss (dzimis 1943. gadā)	Apvienotā Karaliste	"par viņu pārtraukto gēnu atklājumiem"
	Filips Šarps (dzimis 1944. gadā)	ASV
1994	Alfrēds Gilmens (1941–2015)	ASV	"par G-olbaltumvielu atklāšanu un šo olbaltumvielu lomu signālu pārvadē šūnās"
	Martins Rodbells (1925–1998)	ASV
1995	Edvards Lūiss (1918–2004)	ASV	"par viņu atklājumiem saistībā ar agrīnas embrionālās attīstības ģenētisko kontroli"
	Kristiāna Nīsleine-Volharde (dzimusi 1942. gadā)	Vācija
	Ēriks Višovs (dzimis 1947. gadā)	ASV
1996	Pīters Dohertijs (dzimis 1940. gadā)	Austrālija	"par viņu atklājumiem saistībā ar šūnu imūnās aizsardzības specifiku"
	Rolfs Cinkernagels (dzimis 1944. gadā)	Šveice
1997	Stenlijs Fruziners (dzimis 1942. gadā)	ASV	"par prionu atklāšanu — jauns infekcijas bioloģiskais princips"
1998	Roberts Fērčgots 1916–2009)	ASV	"par viņu atklājumiem attiecībā uz slāpekļa oksīdu kā signālmolekulu sirds un asinsvadu sistēmā"
	Luīss Ignaro (dzimis 1941. gadā)	ASV
	Ferids Murads (dzimis 1936. gadā)	ASV
1999	Ginters Blobels (1936–2018)	ASV (dzimis Silēzijā)	"par atklājumu, ka olbaltumvielām ir raksturīgi signāli, kas nosaka to transportēšanu un lokalizāciju šūnā"
2000	Arvīds Karlsons (1923–2018)	Zviedrija	"par viņu atklājumiem saistībā ar signāla pārvadi nervu sistēmā"
	Pols Grīngards 1925–2019)	ASV
	Ēriks Kendels (dzimis 1929. gadā)	ASV (dzimis Vīnē, Austrija)

2001—2010

Gads	Laureāti	Valsts	Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
2001	Līlends Hārtvels (dzimis 1939. gadā)	ASV	"par viņu atklātajiem galvenajiem šūnu cikla regulatoriem"
	Tims Hants (dzimis 1943. gadā)	Apvienotā Karaliste
	Pols Nērss (dzimis 1949. gadā)	Apvienotā Karaliste
2002	Sidnijs Breners (1927–2019)	Apvienotā Karaliste (dzimis Dienvidāfrikas Savienībā)	"par viņu atklājumiem saistībā ar "orgānu attīstības ģenētisko regulēšanu un ieprogrammēto šūnu nāvi""
	Hauards Roberts Horvics (dzimis 1947. gadā)	ASV
	Džons Salstons (1942–2018)	Apvienotā Karaliste
2003	Pols Loterbērs (1929–2007)	ASV	"par viņu atklājumiem saistībā ar magnētiskās rezonanses attēlveidošanu"
	Pīters Mensfīlds (1933–2017)	Apvienotā Karaliste
2004	Ričards Aksels (dzimis 1946. gadā)	ASV	"par viņu atklājumiem saistībā ar smaržas receptoriem un ožas sistēmas organizēšanu"
	Linda Baka (dzimusi 1947. gadā)	ASV
2005	Berijs Māršals (dzimis 1951. gadā)	Austrālija	"par helikobaktērijas atklāšanu un tās lomu gastrīta un peptiskās čūlas slimībās"
	Robins Vorens (dzimis 1937. gadā)	Austrālija
2006	Endrū Fairs (dzimis 1959. gadā)	ASV	"par RNS interferences atklāšanu - gēnu nomierināšanu ar dubultpavedienu RNS"
	Kreigs Mello (dzimis 1960. gadā)	ASV
2007	Mario Kapeči (dzimis 1937. gadā)	ASV (dzimis Itālijas Karalistē)	"par viņu atklātajiem principiem īpašu gēnu modifikāciju ieviešanai pelēs, izmantojot embrionālās cilmes šūnas"
	Mārtins Evanss (dzimis 1941. gadā)	Apvienotā Karaliste
	Olivers Smitiss (1925–2017)	ASV (dzimis Apvienotā Karaliste)
2008	Haralds cur Hauzens (1936—2023)	Vācija	"par cilvēka papilomas vīrusu atklāšanu, kas izraisa dzemdes kakla vēzi"
	Fransuāza Barē-Sinūsi (dzimusi 1947. gadā)	Francija	"par cilvēka imūndeficīta vīrusa atklāšanu"
	Liks Montaņjē (1932—2022)	Francija
2009	Elizabete Blekbērna (dzimusi 1948. gadā)	ASV (dzimusi Hobārtā, Tasmanijā, Austrālija)	"par atklājumu, kā hromosomas aizsargā telomēri un enzīms telomerāze"
	Kerola Greidere (dzimusi 1961. gadā)	ASV
	Džeks Šostaks (dzimis 1952. gadā)	ASV (dzimis Londonā, Apvienotā Karaliste)
2010	Roberts Edvardss (1925–2013)	Apvienotā Karaliste	"par in vitro apaugļošanas attīstīšanu"

2011—2020

Gads	Laureāti	Valsts	Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
2011	Brūss Boitlers (dzimis 1957. gadā)	ASV	"par atklājumiem saistībā ar iedzimtās imunitātes aktivizēšanu"
	Žils Hofmans (dzimis 1941. gadā)	Francija {dzimis Ehternahā, Luksemburga)
	Ralfs Steinmans (1943–2011) prēmija piešķirta pēc nāves	Kanāda	"par dendritisko šūnu atklāšanu un to lomu iegūtajā imunitātē"
2012	Džons Gērdons (dzimis 1933. gadā)	Apvienotā Karaliste	"par atklājumu, ka nobriedušas šūnas var pārprogrammēt, lai tās kļūtu par pluripotentām"
	Šinja Jamanaka (dzimis 1962. gadā)	Japāna
2013	Džeimss Rotmens (dzimis 1950. gadā)	ASV	"par mehānismu atklāšanu, kas regulē vezikulu transportu, kas ir galvenā transporta sistēma mūsu šūnās"
	Rendijs Šekmens (dzimis 1948. gadā)	ASV
	Tomass Zēdhofs (dzimis 1955. gadā)	Vācija / ASV
2014	Džons O'Kīfe (dzimis 1939. gadā)	ASV / Apvienotā Karaliste	"par šūnu atklāšanu, kas veido pozicionēšanas sistēmu smadzenēs"
	Meja Brita Mozera (dzimis 1963. gadā)	Norvēģija
	Edvards Mozers (dzimis 1962. gadā)	Norvēģija
2015	Viljams Kempbels (dzimis 1930. gadā)	ASV (dzimis Īrija)	"par atklājumiem saistībā ar jaunu terapiju pret infekcijām, ko izraisa nematodes parazīti"
	Satoši Omura (dzimis 1935. gadā)	Japāna
	Tu Joujou (dzimusi 1930. gadā)	Ķīna	"par atklājumiem saistībā ar jaunu terapiju pret malāriju"
2016	Jošinori Ohsumi (dzimis 1945. gadā)	Japāna	"par autofāgijas mehānismu atklājumiem"
2017	Džefrijs Hols (dzimis 1945. gadā)	ASV	"par molekulāro mehānismu atklājumiem, kas kontrolē diennakts ritmu"
	Maikls Rosbašs (dzimis 1944. gadā)	ASV
	Maikls Jangs (dzimis 1949. gadā)	ASV
2018	Tasuku Hondzjo (dzimis 1942. gadā)	Japāna	"par vēža terapijas atklāšanu, nomācot negatīvo imūno regulāciju"
	Džeimss Elisons (dzimis 1948. gadā)	ASV
2019	Viljams Kaelins (dzimis 1957. gadā)	ASV	"par atklājumiem, kā šūnas sajūt un pielāgojas skābekļa pieejamībai"
	Gregs Semenzs (dzimis 1956. gadā)	ASV
	Pīters Retklifs (dzimis 1954. gadā)	Apvienotā Karaliste
2020	Hārvijs Alters (dzimis 1935. gadā)	ASV	"par C hepatīta vīrusa atklāšanu"
	Maikls Hotons (dzimis 1949. gadā)	Apvienotā Karaliste
	Čārlzs Raiss (dzimis 1952. gadā)	ASV

2021—pašlaik

Gads	Laureāti	Valsts	Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
2021	Deivids Džuliuss (dzimis 1955. gadā)	ASV	"par temperatūras un pieskāriena receptoru atklāšanu"
	Ardems Pataputians (dzimis 1967. gadā)	ASV (dzimis Beirutā, Libāna)
2022	Svante Pēbo (dzimis 1955. gadā)	Zviedrija	"par atklājumiem izzudušo hominīnu genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"
2023	Katalīna Kariko (dzimusi 1955. gadā)	Ungārija ASV	"par atklājumiem, kas ļāva izstrādāt efektīvu mRNS vakcīnu pret koronavīrusu COVID-19"
	Drū Veismans (dzimis 1959. gadā)	ASV
2024	Viktors Ambross (dzimis 1953. gadā)	ASV	"par mikroRNS atklāšanu un tās nozīmes izpēti gēnu posttranskripcijas regulācijā"
	Gērijs Ruvkuns (dzimis 1952. gadā)	ASV

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā.
• Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā (angliski)