Pasaules lielākās salas
Izskats
Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie citvalodu īpašvārdu atveidošanas principi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atveidojot īpašvārdus pēc atveidošanas principiem. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šajā uzskaitījumā iekļautas pasaules lielākās salas, kuru platība ir vairāk kā 2500 km² un arī vairākas citas salas ar platību virs 500 km². Sarakstā tās sakārtotas dilstošā secībā. Salīdzinājumam tiek parādīti arī kontinenti.
Kontinenti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai gan kontinetālās zemesmasas parasti netiek sauktas par salām, tomēr to pilnībā ieskauj ūdens (izņemot ģeoloģiski nenozīmīgo Suecas kanālu starp Eirāziju un Āfrika. Būtībā tās ir milzīgas salas un šī iemesla dēļ tās tiek parādītas. Šie skaitļu ir tikai aptuveni un tikai kontinentālā cietzeme. Daži zinātnieki uzskata, ka kontinentālā Austrālija ir sala, nevis kontinents.
Vieta | Sauszeme | Platība (km²) |
Valsts(-is) |
---|---|---|---|
1 | Afroeirāzija | 85 000 000 | 151 valsts |
2 | Amerika | 42 300 000 | 35 valstis |
3 | Antarktika | 14 000 000 | Nav (dažādām valstīm ir teritoriālas pretenzijas) |
4 | Austrālija | 7 600 000 | Austrālija |
Piezīmes:
- Austrālija ir vairāk nekā trīs reizes lielāka par Grenlandi, lielāko salu. Austrāliju dažkārt dēvē par "Salu kontinentu", un dažreiz piešķir nosaukumu kā "Zemes lielākā sala, bet mazākais kontinents".[1]
- Antarktika ir īpašs gadījums: jo tās ledus netiek uzskatīts par zemi, bet kā ūdens, tā nav viena zemes masa, bet vairāki zemesgabali ar daudz mazākām platībām, jo ledus pamatiežu ir robeža zem jūras līmeņa vairākos reģionos.[2][3]
Salas (platība virs 100 000 km²)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vieta | Salas nosaukums | Platība (km²)[4] |
Valsts (-is) |
---|---|---|---|
1 | Grenlande* | [5] | 2 130 800Dānija |
2 | Jaungvineja | 785 753 | Indonēzija un Papua-Jaungvineja |
3 | Kalimantāna | 748 168 | Bruneja, Indonēzija un Malaizija |
4 | Madagaskara | 587 713 | Madagaskara |
5 | Bafina sala | [6] | 507 451Kanāda |
6 | Sumatra | 480 848 | Indonēzija |
7 | Honsju | 225 800 | Japāna |
8 | Viktorijas sala | [6] | 217 291Kanāda |
9 | Lielbritānija | 209 331 | Apvienotā Karaliste |
10 | Elsmīra sala | [6] | 196 236Kanāda |
11 | Sulavesi | 180 681 | Indonēzija |
12 | Dienvidsala | 145 836 | Jaunzēlande |
13 | Java | 138 794 | Indonēzija |
14 | Ziemeļsala | 111 583 | Jaunzēlande |
15 | Lusona | 109 965 | Filipīnas |
16 | Ņūfaundlenda | [6] | 108 860Kanāda |
17 | Kuba | 104 556 | Kuba |
18 | Islande | 101 826 | Islande |
Salas (platība 25 000 — 100 000 km²)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vieta | Salas nosaukums | Platība (km²)[4] |
Valsts (-is) |
---|---|---|---|
19 | Mindanao | 97 530 | Filipīnas |
20 | Īrija | [7] | 84 421Īrija un Apvienotā Karaliste |
21 | Hokaido | 78 719 | Japāna |
22 | Haiti | 76 480 | Dominikāna un Haiti |
23 | Sahalīna | 72 493 | Krievija |
24 | Benksa sala | [6] | 70 028Kanāda |
25 | Šrilanka | [5] | 65 268Šrilanka |
26 | Tasmanija | 64 519 | Austrālija |
27 | Devona | [6] | 55 247Kanāda |
28 | Aleksandra I sala | 49 070 | Antarktika |
29 | Ugunszemes Lielā sala | 47 992 | Argentīna un Čīle |
30 | Ziemeļu sala (Novaja Zemļa) | 47 079 | Krievija |
31 | Berknera sala | 43 873 | Antarktika |
32 | Aksela Heiberga sala | [6] | 43 178Kanāda |
33 | Melvila sala | [6] | 42 149Kanāda |
34 | Sauthemptona | [6] | 41 214Kanāda |
35 | Maražo | [5] | 40 100Brazīlija |
36 | Špicbergena | [8] | 37 814Norvēģija |
37 | Kjusju | 37 437 | Japāna |
38 | Taivāna | [9] | 35 883Taivāna |
39 | Jaunbritānija | 35 145 | Papua-Jaungvineja |
40 | Velsas Prinča sala | [6] | 33 339Kanāda |
41 | Dienvidu sala (Novaja Zemļa) | 33 246 | Krievija |
42 | Hainaņa | 33 210 | Ķīna |
43 | Vankūvera | [6] | 31 285Kanāda |
44 | Timora | 28 418 | Austrumtimora un Indonēzija |
45 | Sicīlija | 25 662 | Itālija |
Salas (platība 10 000 — 25 000 km²)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salas (platība 5000 — 10 000 km²)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salas (platība 2500 — 5000 km²)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salas (platība 1000 — 2500 km²)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Australia in Brief - Department of Foreign Affairs and Trade». Dfat.gov.au. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2003-08-20. Skatīts: 2010-08-30.
- ↑ Global warming and the stability of the West Antarctic Ice Sheet, Michael Oppenheimer, 1998 (see map of Antarctica showing regions where bedrock is below sea level)
- ↑ Jonathan L. Bamber; River; Vermeersen; LeBrocq (May 2009). "Reassessment of the Potential Sea-Level Rise from a Collapse of the West Antarctic Ice Sheet". Science 324 (59295): 901–903. doi:10.1126/science.1169335. PMID 19443778. Atjaunināts: 3 June 2013.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 «Islands By Land Area». Islands.unep.ch. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-02-20. Skatīts: 2010-08-01.
- ↑ 5,00 5,01 5,02 5,03 5,04 5,05 5,06 5,07 5,08 5,09 5,10 5,11 «Joshua Calder's World Island Info». Worldislandinfo.com. Skatīts: 2010-08-30.
- ↑ 6,00 6,01 6,02 6,03 6,04 6,05 6,06 6,07 6,08 6,09 6,10 6,11 6,12 6,13 6,14 6,15 6,16 6,17 6,18 6,19 6,20 6,21 6,22 6,23 6,24 6,25 6,26 6,27 6,28 6,29 6,30 6,31 «Atlas of Canada». Atlas.nrcan.gc.ca. 2009-08-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-01-22. Skatīts: 2010-08-30.
- ↑ Professor William Nolan. «Geography of Ireland». Government of Ireland. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-11-24. Skatīts: 2009-11-11.
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 «Statistisk ĺrbok 2009: Geografisk oversikt» (norvēģu). Ssb.no. Skatīts: 2010-08-01.
- ↑ Monthly Bulletin of Interior Statistics 2011.12 Arhivēts 2014. gada 29. martā, Wayback Machine vietnē., Department of Statistics, Ministry of the Interior, Taiwan/R.O.C.
- ↑ 10,0 10,1 10,2 10,3 «Kort & Matrikelstyrelsen - Střrste řer». 2003-09-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-05-21. Skatīts: 2010-08-01.
- ↑ 11,0 11,1 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 12. janvārī. Skatīts: 2015. gada 11. jūnijā.
- ↑ 12,0 12,1 «Suomen suurimmat saaret». Kauko Huotari. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-08-04. Skatīts: 2010-08-01.
- ↑ «s001-001.fm» (PDF) (norvēģu). Skatīts: 2010-08-01.