Žubuļu pilskalns
Žubuļu pilskalns | |
---|---|
Pilskalna 3D modelis | |
Atrašanās vieta | Rundēnu pagasts, Ludzas novads, Latvija |
Koordinātas | 56°19′45.6″N 27°49′45.7″E / 56.329333°N 27.829361°EKoordinātas: 56°19′45.6″N 27°49′45.7″E / 56.329333°N 27.829361°E |
Žubuļu pilskalns atrodas Ludzas novada Rundēnu pagasta ziemeļu daļā, tālu no tuvākajām apdzīvotajām mājām, tomēr agrākos laikos pilskalna apkārtne ir bijusi blīvi apdzīvota. Jaunatklātais pilskalns atrodas starp Žubuļu un Greidānu ciemiem, tam tuvākās bijušas Žubuļu ciema viensētas.
Žubuļu pilskalns iekārtots reljefā no visām pusēm norobežotā, apaļā kalnā ar nostāvinātām malām, kuru pa augšmalas perimetru ietver valnis. augsnes sastāvs un flora pilskalnā ir krasi atšķirīga no tās, kas ir apkārtnē.
Pilskalns stāvāks ir pret austrumiem un dienvidaustrumiem, kur tā augstums sasniedz 8 metrus. Pilskalna plakums jeb, precīzāk, iekšpuse ir bļodveidīga, ar nolaidenumu pret vaļņiem visās pusēs. Valnis augstāks ir dienvidaustrumu pusē, kur no iekšpuses tas sasniedz 3 m augstumu; vaļņa virsotne sašaurinās. Citās pusēs valnis ir ap 1,5 – 2 m augsts. Ziemeļrietumu pusē valnis gandrīz neizdalās. Pilskalna iekšpuses caurmērs, mērot no vaļņa augšpuses, ir 30 m, visa pilskalna caurmērs, skaitot no pakājes, ir 60 m. Ne valnī, ne plakumā kultūrslānis nav jaušams, lai gan vieglā smilts zeme ir nedaudz tumšāka.
Pilskalna valnī dienvidrietumu un ziemeļrietumu pusē ir divi pārrāvumi vai vaļņa pazeminājumi, kas, iespējams, iezīmē ieejas vietas. Pilskalnā aug bērzi un citi lapu koki, ziemeļu daļā ir divas lielas priedes (apkārtmērs ir 1,3 m, augstums — 2,5 m); vēl citas lielas vai iezīmīgas priedes ir nokaltušas un/vai nogāzušās. Valnī ir vairākas sīkākas, tagad aizaugušas bedres.
Žubuļu pilskalns ar savu cirkulāro veidu nav tipisks Latgalei. Pilskalna kultūrpiederību liedz skaidrot kultūrslāņa trūkums. Atzīmējams, ka līdzīgi cirkulāri veidojumi Kurzemē tiek pieskaitīti Kurzemes elku kalniem.
Vieta apsekota 09.07.2021.
Pilskalnu LIDAR kartēs 2020. gada beigās ievērojis senvēstures entuziasts Atis Blūms.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Juris Urtāns. Latvijas kultūras akadēmijas pētījums "Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.-2021.gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība".