Svātovas pilskalns
| Svātovas pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Svātovas pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Pušas pagasts, Rēzeknes novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°13′12.6″N 27°09′19.9″E / 56.220167°N 27.155528°EKoordinātas: 56°13′12.6″N 27°09′19.9″E / 56.220167°N 27.155528°E |
| Oficiālais nosaukums: Svātovas pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 9394 |
| Vērtības grupa | Reģiona nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 2024. gada 5. jūlijs |
Svātovas pilskalns atrodas Rēzeknes novada Pušas pagastā. Pušas pagasta DR pusē, robežojot ar Aglonas novada Kastuļinas pagastu, atrodas Svātovas ezers. Tāda paša nosaukuma sādža atrodas ezera R krastā. Ezera pretējā A krastā ir bijušas divas saimniecības, kas kartē tiek pieskaitītas Svātovas sādžai. Arī tagad saimnieciski tiek izmantota viena saimniecība šajā ezera krastā. Ezera Z krastā ir Parmas sādža, kas taisnā līnijā atrodas pilskalnam pat tuvāk nekā kādreiz nesadalītā Svātovas sādža ezera pretējā pusē.
Uz A no Svātovas ezera starp to un Pušas ezeru ir vairākus kilometrus plašs, kalnots mežu masīvs. Pilskalns, kas atrodas skujkoku mežā, ierīkots kādā ZA-DR virzienā orientētā reljefa izcēlumā 100 m uz A no Svātovas ezera krasta. Pilskalna nocietinājumi, kas plānā ir nosacīti taisnstūrveidīgi, ierīkoti, izcēluma augstāko daļu ietverot ar divām paralēlām terasēm un malu stāvinājumiem. Nocietinājumi izteiktāki ir pilskalna ZA un A daļā, citās pusēs tie ir mazāk izteikti, tomēr nekur nocietinājumu līnija nepārtrūkst. Pret DA, kur ir graviņa, pilskalns ir tikai līdz 5 m augsts. Skatot no pilskalna plakuma puses izteiktāko nocietinājumu vietā ZA pusē sākumā ir 1-1,5 m augsts aprakums, tad 3—4 m plata terase, kuras malās jaušams zemes uzvallējums, tad tās 1-1,5 m augstais aprakums un tad neliels izlīdzinājums aprakuma pakājē. Arī citās pusēs pilskalns ir līdzīgi nocietināts. Pilskalna plakums ir nedaudz izvelbts, nav īpaši izveidots, pārejas uz pilskalna nogāzēm nav izteiktas. Plakuma garums ZA — DR virzienā ap 35 m, platums pretējā virzienā — ap 25 m. Pilskalna plakumā zemes sastāvs — smilts ar oglītēm; nekur nebija jaušams viendabīgi intensīvāks kultūrslānis.
Svātovas pilskalns nav bijis īpaši stipri nocietināts vai intensīvāk apdzīvots, tomēr pilskalnam raksturīgie reljefa pārveidojumi ir nepārprotami. Svātovas pilskalns būtu pieskaitāms Latgalei raksturīgajiem t.s. patvēruma pilskalniem ar ne ļoti izteiktiem nocietinājumiem un bez izteikta kultūras slāņa.
Vieta apsekota 30.05.2021.
Pilskalnu LIDAR kartēs 2021. gada sākumā atklājis senvēstures entuziasts Atis Blūms.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Juris Urtāns. Latvijas kultūras akadēmijas pētījums "Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.-2021.gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība".