Elku kalns
| Elku kalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Elku kalns | |
| Atrašanās vieta |
 Priekules pagasts, Dienvidkurzemes novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°27′31.9″N 21°41′03.3″E / 56.458861°N 21.684250°EKoordinātas: 56°27′31.9″N 21°41′03.3″E / 56.458861°N 21.684250°E |
| Oficiālais nosaukums: Elku kalns - pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 1396 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Elku kalns (arī Elkamuižas pilskalns) ir pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā.
Divus kilometrus uz dienvidiem no Asītes pilskalna pie Elkuzemes muižas Elka mājām pļavas vidū atrodas trīs kalni, kas novietojušies viens otram blakus. Vidējais no tiem ir 18 m augsts un augstāks par diviem citiem. Tā virspusē redzamas mākslīga apstrādājuma pēdas, kas parādās terasē kalnam visapkārt. Kalns nav no stāvajiem un tāpēc terase šeit uzlūkojama kā līdzeklis, ar kuru panākts nepieciešamais pilskalna stāvums.
Kalna plakums vieglā cilnī un tam rietumos kaut kas līdzīgs grāvim un uzbedumam. Mītņu slānis vājš. Tomēr šo kalnu dēvē par Elka kalnu, jo tas ietilpst veselā uzkalnu rindā, kas nosaukta šai vārdā un stiepjas uz ziemeļrietumiem no Elku mājām. Izteiktas domas, ka šī vieta kādreiz noderējusi kā sena kulta vieta, tomēr novērojumi rāda, ka par elku kalniem tiek sauktas vietas, kas neapšaubami lietotas kā kara nocietinājums, piemēram, Vartājas pilskalns. Par labu pilsvietai aprakstāmā nocietinājumā ir apstāklis, ka kalna ziemeļpuses piekājē ir izrakta četrstūraina ūdens krātuve vairāk kā 20 m caurmērā. Šādas “acis” vajadzīgas pastāvīgi apdzīvotai vietai, kādi bijuši pilskalni. Apvidus “Elkene” minēta 1253. gada senrakstā kopā ar citiem apkārtējiem vietvārdiem.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Kuršu zeme. Rīga : Vālodze, 1923. ISBN 9789984929613.