Klaņģu kalns
| Klaņģu kalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Klaņģu kalns | |
| Atrašanās vieta |
 Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°49′13.7″N 24°16′39.2″E / 56.820472°N 24.277556°EKoordinātas: 56°49′13.7″N 24°16′39.2″E / 56.820472°N 24.277556°E |
| Oficiālais nosaukums: Klaņģu kalns - pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 2092 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Klaņģu kalns atrodas Ķekavas novada Ķekavas pagastā starp autoceļiem A5, P85 un Rīgas HES ūdenskrātuvi. Jau 1887. gadā Augusts Bīlenšteins šo vietu atzinis par pilskalnu, ko pēc tam vairākas reizes aprakstījis Kārlis fon Lēviss of Menārs.
Pilskalnam iegareni apaļš veids un 4 m augsti sāni. Zemāk par tiem sākas lēzens kalna kritums, kas ziemeļos un austrumos izbeidzas muklājā. Plakumam dienvidu pusē ir 4 m augsts uzbedums, jo šai virzienā kalnam nav dabīga krituma. Pašā plakuma vidū atrodas veca, ūdeņaina bedre, domājams, aka.
Pirms Pirmā pasaules kara Klaņģukalns ticis aprakstīts kā labi uzglabājies apcietinājums, turpretī kara ietekmē tas ticis izpostīts. Plakumā un sānos redzamas dziļas satiksmes ejas un blindāžu vietas. Atklājusies vairāku metru bieza mītņu kārta, kurā redzami apdeguši ozola baļķi, akmeņi u.c. priekšmeti. Pilskalnā metra dziļumā atrasts stipri apdedzis bronzas šķēpa gabals, kas tagad atrodas Rīgā, Kara muzejā. Balstoties uz Indriķa hroniku, lībiešiem vācu ienākšanas laikā nav bijis piļu šai apvidū. Tas nozīmē, ka Klaņģu kalns un citi tuvējie pilskalni jau bijuši pamesti un neapdzīvoti, vāciešiem ienākot.
No Klaņģu kalna labi pārredzama visa Sausā Daugava un Bērzenes grīva.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Vidzeme. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1930.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Klaņģu kalns.- Klaņģu kalns
