Zabornajas pilskalns
| Zabornajas pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Zabornajas pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Višķu pagasts, Augšdaugavas novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°05′08.1″N 26°48′37.8″E / 56.085583°N 26.810500°EKoordinātas: 56°05′08.1″N 26°48′37.8″E / 56.085583°N 26.810500°E |
| Oficiālais nosaukums: Zabornajas (Podgurjes) pilskalns (Napoleona reduts, Gorodok) | |
| Aizsardzības numurs | 722 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Zabornajas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Višķu pagastā. Meklējot pēc vēl neuzietiem pilskalniem Latgalē un pārmeklējot katru aizdomīgāku vietu vai vietas nosaukumu, uzkrita kara kartēs kāda vieta, nosaukta „Vecs Napoleona reduts”. Napoleons nekad nav Latgalē bijis un tālab arī nekāda reduta tur nevarējām iedomāties. Uzmeklējot šo aizdomīgo vietu izrādījās, ka tas ir neapšaubāms senu laiku pilskalns, un apkārtējie iedzīvotāji to devēja par „Gorodok”.
Šis „Gorodok” atrodas rietumos Podgurjes muižai Višķu pag. Daugpils apr. Zabornajas ciema zemē. Senāk šī zeme piederējusi Podgurjes muižai, bet zemes pārkārtošanas laikā piedalīta minētam ciemam.
Gar pilskalna austrumpusi tek Tartakas upe, kas divus kilometrus tālāk ietek dienvidos esošā Višķu ezerā.
Pilskalns aizņem savrupu apaļu uzkalnu, kuram visapkārt ieleja ar slapjām pļavām. Apkārtne, kurā šis pilskalns atrodas, ir augsta, bet pats viņš atrodas itkā ielejā un nepaceļas pāri savai apkārtnei. Pāri pār pakājē esošām dūkstīm kalna plakums stāv tikai 13 m. Viņš ir gandrīz apaļš 60—70 m. caurmērā. Vidū tas dažus metrus uzkumpis. Visapkārt gar plakuma malu ir 4 m. nostāvināts kalna sāns, kurš atmetas terasē. Šī terase brīžiem pāriet grāvī ar uzbedumu. Gar ziemeļiem un austrumiem uzbedums gar terases ārmalu sasniedz ap 1 m. augstumu. Senā ieeja redzama kalna austrummalā. Tur uzbedums un grāvis pārtraukts, atstājot dažus metrus platu ceļu. Ziemeļos ietaisīts pāri uzbedumiem un grāvjiem braucams ceļš. Viņa rakumi vēl gluži svaigi, jo tas ierīkots tikko nopļautas labības aizvešanai. Plakums tiek postīts arot, jo uz tā atrodas ciema šņoru zemes. Arkls uzrāvis virspusē dažādas trauku lauskas no melnās mītņu kārtas. Citādi pilskalna veids labi uzglabājies neraugoties uz savu vieglo smilts zemi.
Ap šo apcietināto vietu vijas parastās pilskalnu teikas. Kalnā esot nauda apglabāta. Līdz šim to vēl neesot izdevies izrakt. Jārokot esot Jāņa naktī. Senāk kalna sānā varējuši uzrakt dzelzs vārtus. Tagad šī vieta esot aizmilsusi un ļaudis to nezināja parādīt.
Pilskalnā aiz dzelzs vārtiem sēžot sieviete. Viņai klāt esot suns.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.