Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Balvu novads (2009—2021) .
Balvu novads (latgaliešu : Bolvu nūvods )[ 3] ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība , kurā tika apvienots Balvu novads , Baltinavas novads , Rugāju novads un Viļakas novads . Robežojas ziemeļos ar Alūksnes novadu , rietumos ar Gulbenes un Madonas novadiem , dienvidos ar Rēzeknes un Ludzas novadiem un austrumos ar Krievijas Pleskavas apgabala Palkinas un Pitalovas rajoniem . Novada centrs atrodas Balvu pilsētā .
Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Balvu rajona teritoriju.
Balvu novadā kopumā ietilpst 19 pagasti un 2 pilsētas, kas ir sadalīti 4 apvienībās:[ 4]
Pagastu apvienība
Centrs
apvienībā ietilpstošie pagasti
iedzīvotāju skaits
platība, km2
Balvu apvienība
Balvi
Balvu pagasts , Balvu pilsēta , Bērzkalnes pagasts , Kubulu pagasts , Kupravas pagasts , Vīksnas pagasts
8563
484
Baltinavas apvienība
Baltinava
Baltinavas pagasts , Briežuciema pagasts , Lazdulejas pagasts , Tilžas pagasts , Vectilžas pagasts
2676
552,2
Rugāju apvienība
Rugāji
Bērzpils pagasts , Krišjāņu pagasts , Lazdukalna pagasts , Rugāju pagasts
2798
713,8
Viļakas apvienība
Viļaka
Medņevas pagasts , Susāju pagasts , Šķilbēnu pagasts , Vecumu pagasts , Viļakas pilsēta , Žīguru pagasts
3873
636,4
Balvu novads izvietojies Austrumlatvijas zemienes ziemeļdaļā. Tā austrumos atrodas Veļikajas zemiene , bet vidusdaļā — Ziemeļlatgales pacēlums (līdz 135 metriem vjl ), kas ir viļņots morēnas līdzenums ar morēnu pauguraini austrumpusē. Augsnes — podzolētās, velēnu podzolētās un purvu . Derīgie izrakteņi: māls (Kupravā ), grants (Plešovā ), kūdra (lielākie kūdras purvi — Bērzpils purvs , Lutiņānu purvs , Lagažu-Šņitku purvs ). Vidējā temperatūra janvārī -7 — -7,5 °C, jūlijā 16,5 — 17 °C. Nokrišņi 550-600 mm gadā. Meži 1981. gadā aizņēma 38% teritorijas, purvi 10%.[ 5]
47 ezeri ar platību virs viena hektāra, lielākie — Pērkonu ezers (2,3 km²), Balvu ezers (1,7 km²), Viļakas ezers (1,4 km²).[ 5]
Tagadējā Balvu novada teritorija 13. gadsimta sākumā ietilpa Atzeles novadā, 1224. — 1561. gadā tā bija Rīgas arhibīskapijas īpašums, 1561. — 1772. Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. 1772. gadā iekļauta Krievijas Impērijas Pleskavas , no 1802. gada Vitebskas guberņā . Līdz 1861. gadam, kad atcēla dzimtbūšanu, zeme bija galvenokārt muižnieku īpašumā (lielākās — Viļakas muiža 492 km², Balvu muiža 350 km²). 1905. gada revolūcijas laikā 1905. gada 2. decembrī notika revolucionārās milicijas sadursme ar ulānu vienību Sitas silā.
Pēc Otrā Latgales kongresa ierosmes 1917. gada 14. decembrī Ludzas apriņķi atdalīja no Vitebskas guberņas un pievienoja Vidzemes guberņai[ 6] , bet operācijas "Dūres sitiens" laikā to 1918. gada 21. februārī iekaroja Vācijas Impērijas karaspēks. 1918. gada decembrī Balvu apkārtni ieņēma Sarkanā armija un to iekļāva Latvijas SPR sastāvā.
Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācijas laikā 1920. gada janvārī Balvos atradās Latgales divīzijas štābs. Pēc neatkarības kara beigām, saskaņā ar 1920. gada 11. augustā parakstīto Latvijas—Krievijas miera līgumu Balvi ietilpa Latvijas Republikas sastāvā. Ar 1924. gada jūnija likumu Balvu pagastu kopā ar 11 citiem pagastiem atdalīja no Ludzas apriņķa un iekļāva jaunizveidotajā Jaunlatgales apriņķī .[ 7]
Balvu novada kopējais iedzīvotāju skaits pēc PMLP 01.01.2021 bija 24 991
Nr.
Nosaukums
Statuss
Novads (līdz 2021. gadam)
Pagasti
2000
2016
2020
1
Balvi
Pilsēta
Balvu novads
Pilsēta
8533
6457
5914
2
Viļaka
Pilsēta
Viļakas novads
Pilsēta
1887
1330
1221
3
Žīguri
Ciems
Viļakas novads
Žīguru pagasts
906
599
522
4
Tilža
Ciems
Balvu novads
Tilžas pagasts
672
508
469
5
Baltinava
Ciems
Baltinavas novads
Baltinavas pagasts
664
448
431
6
Kubuli
Ciems
Balvu novads
Kubulu pagasts
568
448
433
7
Kuprava
Ciems
Viļakas novads
Kupravas pagasts
709
319
263
8
Semenova
Ciems
Viļakas novads
Medņevas pagasts
271
201
190
9
Vīksna
Ciems
Balvu novads
Vīksnas pagasts
260
194
184
10
Bērzpils
Ciems
Balvu novads
Bērzpils pagasts
240
186
169
11
Bērzkalne
Ciems
Balvu novads
Bērzkalnes pagasts
249
167
148
12
Šķilbani
Ciems
Viļakas novads
Šķilbēnu pagasts
216
157
139
13
Rekova
Ciems
Viļakas novads
Šķilbēnu pagasts
163
155
157
14
Borisova
Ciems
Viļakas novads
Vecumu pagasts
181
137
111
15
Naudaskalns
Ciems
Balvu novads
Balvu pagasts
177
114
112
16
Krišjāņi
Ciems
Balvu novads
Krišjāņu pagasts
148
110
110
17
Egļuciems
Ciems
Balvu novads
Lazdulejas pagasts
137
102
91
18
Vectilža
Ciems
Balvu novads
Vectilžas pagasts
115
95
97
19
Briežuciems
Ciems
Balvu novads
Briežuciema pagasts
122
87
87
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[ 8]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Gads Iedz. ±% g.p. 1897 40 800 — 1905 46 920 +1.76% 1925 53 333 +0.64% 1930 56 219 +1.06% 1935 60 313 +1.42%
Gads Iedz. ±% g.p. 1959 48 262 −0.92% 1967 39 450 −2.49% 1979 37 256 −0.48% 1989 33 913 −0.94% 2000 30 244 −1.04%
Gads Iedz. ±% g.p. 2011 23 358 −2.32% 2021 18 778 −2.16% 2022 18 501 −1.48%
Balvu novadu nešķērso galvenie autoceļi, taču to šķērso vairāki reģionālie autoceļi, kā piemēram, autoceļš P35 (Gulbene—Balvi—Viļaka—Krievijas robeža (Vientuļi)), autoceļš P36 (Rēzekne—Gulbene), autoceļš P42 (Viļaka—Zaiceva—Krievijas robeža (Pededze)), autoceļš P45 (Viļaka—Kārsava), autoceļš P46 (Dubļeva—Cērpene), autoceļš P47 (Balvi—Kapūne) un autoceļš P48 (Kārsava—Tilža—Dubļukalns).
Tālis Matīss (1904—1985), operdziedātājs
Ģertrūde Eniņa (1926—2019), neiroloģijas profesore, izgudrotāja
Kazimirs Duļbinskis (1906—1991), katoļu bīskaps
Valerijans Zondaks (1908—1986), katoļu bīskaps
Roberts Ancāns (1919—1982), latviešu leģiona virsnieks
Jānis Benislavskis (1735—1812), katoļu bīskaps
Jānis Leo Briedītis (1922—2007), gleznotājs, grafiķis, tēlnieks
Miķelis Bukšs (1912—1977), literatūrvēsturnieks, valodnieks, publicists
Juris Cibulis (1951), letonists, žurnālists, tulkotājs, politiķis
Antons Circāns (1918—1947), nacionālās pretošanās kustības vadītājs Latgalē un Vidzemē
Pēteris Gabrānovs (1941—2007), lauksaimnieks, uzņēmējs, politiķis
Aloizijs Jūsmiņš (1915—1979), cirka mākslinieks, koklētājs, akordeonists, aktieris, solists
Vilberts Krasnais (1908—1942), rakstnieks, sabiedriskais darbinieks
Jānis Krasts (1895—1965), jurists, miertiesnesis
Jānis Ločmelis (1936), uzņēmējs, militārpersona, politiķis
Francis Logins (1874—1931), sabiedriskais darbinieks, politiķis
Imants Magone (1936—2008), horeogrāfs, dejas pedagogs, amatieru mākslas atbalstītājs
Tālis Matīss (1904—1985), dziedātājs, pedagogs
Kazimirs Olekšs (1886—1970), Latvijas armijas ģenerālis
Jānis Prombergs (1927—1993), ārsts
Vilis Purmalis (1927—1989), ārsts
Jāzeps Roskošs (1891—1960), politiķis
Annele Slišāne (1975), tekstilmāksliniece, rokdarbniece, rakstniece, kultūras darbiniece
Antons Slišāns (1948—2010), lauksaimnieks, literāts, folklorists, kultūras un sabiedrisks darbinieks
Valerijans Zondaks (1908—1986), titulārbīskaps
Jānis Bordāns (1967), advokāts, politiķis
Līga Kozlovska (1957), ārste, politiķe
Sarmīte Ķikuste (1962), ārste, politiķe
Inese Laizāne (1971), aktrise, politiķe
Leo Paiders (1926—1991), lauksaimnieks, šoferis, sabiedriskais darbinieks, politķis
Jānis Trupovnieks (1961), inženieris, politiķis
Arvis Vilkaste (1989), bobslejists
Kazimirs Duļbinskis (1906—1991), katoļu titulārbīskaps
Ģertrūde Eniņa (1926—2019), ārste neiroloģe, profesore
Andris Kazinovskis (1959), lauksaimnieks, politiķis
↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024 .
↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024 .
↑ «Balvu novadā ceļazīmes arī latgaliešu rakstu valodā» . Lsm.lv (latviešu). 2021-11-24. Skatīts: 2023-07-20 .
↑ «Apvienību pārvaldes» . Balvu novads (latviešu). Skatīts: 2024-09-04 .
↑ 5,0 5,1 Latvijas padomju enciklopēdija . 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija . 656. lpp.
↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas 10. sējuma 20 229 - 20 230 slejas. Rīga, 1933.-1934.
↑ Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis - 1924. gada 26. jūnijs
↑ OSP
↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023» . Skatīts: 19.11.2023 .
Valstspilsētu pašvaldības Novadu pašvaldības